Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteikusi līdzjūtību ASV prezidentam Džordžam Bušam un Ronalda Reigana piederīgajiem sakarā ar bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana nāvi. ASV prezidents 1981.– 1989. gadā Ronalds Reigans. Foto: žurnāls “Amerika”

Likteņa un vēstures zīmju krustcelēs

Diženajam amerikāņu politiķim aizejot mūžībā

Nav iespējams visā varenumā aplūkot lielu pieminekli vai, piemēram, kuģi, atrodoties tam līdzās. Tāpat arī izcila cilvēka mūžs pilnībā izvērtējams vien vēsturiskā perspektīvā.

Izcilais amerikāņu politiķis mira 93 gadu vecumā, pusotrā gadu desmitā pēc savas otrās prezidentūras beigām vēl pieredzot lielās politiskās pārmaiņas pasaulē: Berlīnes mūra krišanas iezīmētās aukstā kara beigas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas suverenitātes atjaunošanu, komunistiskā režīma sairšanu Austrumeiropas valstīs un, visbeidzot, Padomju Savienības – valsts, ko viņš pats bija nosaucis par ļaunuma impēriju, – sabrukumu. Ronalds Reigans pieredzēja arī Krievijas armijas izvešanu no Vācijas un Baltijas valstīm, kā arī visplašāko NATO paplašināšanu visā šīs savienības vēsturē. Pieredzēja vēsturiskā taisnīguma apliecināšanas epopeju, kuras iniciēšanai tik daudz pats bija darījis savu divu prezidentūru laikā, vadot pasaules ietekmīgāko valsti no 1981. līdz 1989. gadam.
Mēs, Latvijas iedzīvotāji, par Reigana prezidenta darbību vispirms uzzinājām caur padomju propagandas greizo spoguli un okupācijas režīma slāpētajiem “Amerikas balss” un “Brīvās Eiropas” raidījumiem, taču tieši šis savdabīgais divu informācijas telpu kopums mūsu apziņā akcentēja pārliecību par Savienoto Valstu līdera dzelžaino antikomunistisko stāju, vairojot mūsu cerības, vispirms jau uz komunistiskā okupācijas režīma mīkstināšanos.
Vērtējot straujo notikumu attīstību pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē, daudzi ārvalstu analītiķi joprojām sliecas neadekvāti lielu nozīmi piešķirt toreizējam PSRS līderim Gorbačovam, skaidrojot straujo pārmaiņu procesu Padomju Savienībā, Baltijas valstīs un Austrumeiropā ar šā krievu politiķa demokrātiskajām slieksmēm. Diemžēl pasaulei joprojām maz zināms par Gorbačova “nekā nezināšanas” taktiku Tbilisi un Viļņas asiņaino slaktiņu laikā un par omoniešu plosīšanos Rīgā. Joprojām visai nepilnīgs ir daudzu Rietumu analītiķu priekšstats par Padomju Savienības ekonomisko un politisko bankrotu, kura iespaidā Gorbačovam nācās atkal un atkal piekāpties

“D dienas” priekšvakarā: amerikāņu karavīri sēžas desanta kuģos Foto: žurnāls “Amerika”

Savienoto Valstu paš-apzinīgā prezidenta priekšā.
Šo rindu autoram vēl spilgtā atmiņā teikums 1990. gadā uz brūkošā Berlīnes mūra. “Paldies, Gorbačov!” – kāds lieliem burtiem bija uzrakstījis, bet cits, krusteniski pārsvītrojot padomju līdera vārdu, trekniem burtiem bija izlabojis “Reigan”, tā paužot pārmaiņu procesa būtību.
Vēl nav zināms, kādu tekstu amerikāņi izraudzīsies sava dižā prezidenta epitāfijai. Taču ļoti piemēroti varētu būt vārdi, ko Ronalds Reigans 1984. gada 24. septembrī teica ANO Ģenerālajā asamblejā: “Iedrošināsimies šodien runāt par gaišu un cerību pilnu nākotni, kas mums piederēs tikai tad, ja uz to tieksimies. Es ticu, ka šī nākotne ir daudz tuvāk, nekā daudzi no mums iedrošinās pat cerēt.”
Tagad redzam, ka Ronalda Reigana vārdi pirms divdesmit gadiem bijuši pravietiski arī mūsu zemei.

... vēsturiskās “D dienas”
atceres zīmē

Ronalds Reigans aizgāja mūžībā 6. jūnijā – leģendārās “D dienas” 60. gadskārtā, kad pasaule atcerējās grandiozo ASV un angļu desanta izcelšanu Normandijā.

Desanta operācijā piedalījās 150 tūkstoši karavīru un virsnieku, pusotrs tūkstotis tanku, 12 tūkstoši lidmašīnu, un vairāk nekā 5 tūkstoši kuģu. “Mēs sākam krusta karu,” 1944. gada 6. jūnija rītā teica Rietumu sabiedroto spēku komandieris Dvaits Eizenhauers.
Desanta operāciju ievadīja masveidīga artilērijas apšaude 80 kilometrus platā Normandijas piekrastes joslā. Neraugoties uz pārsteiguma momentu, amerikāņu un angļu karavīri sastapās ar vācu krasta apsardzes vienību prasmīgu pretošanos. Tomēr piecās dienās pēc desanta izsēšanās sabiedrotie jau bija iekarojuši 130 kilometrus platu Normandijas piekrastes joslu un pavirzījušies 30 kilometrus dziļi kontinentā. Līdz 1. jūlijam Francijas piekrastē bija izsēdināts gandrīz miljons karavīru ar vairāk nekā 500 tūkstošiem tonnu kara materiālu un 177 tūkstoši transporta līdzekļu. Bija noticis izšķirošs pavērsiens Otrā pa- saules kara norisē.
“D dienas” sešdesmito jubileju plaši atzīmēja gan Francijā, gan ASV un Lielbritānijā, kā arī citās Rietumu demokrātijas valstīs. Amerikā šīs svinības daļēji aptumšoja vēsts par bijušā prezidenta Ronalda Reigana nāvi. Taču šajos divos tik dažādajos notikumos saskatāma arī dziļa kopība: “D diena” pirms sešdesmit gadiem strauji tuvināja hitleriskās Vācijas sabrukumu, bet Ronalds Reigans abu savu prezidentūru laikā deva milzu ieguldījumu no Otrā pasaules kara drupām dzimušā aukstā kara izbeigšanai.