Uz pagājušo nedēļu atskatoties

Valsts prezidentei – darbīgas dienas jaunu dienu zemē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga no 5. līdz 13. jūnijam uzturas darba vizītē Kanādā un ASV.

•

Toronto Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Igaunijas parlamenta prezidenti Eni Ergmā piedalījās Baltu studiju veicināšanas apvienības (The Association for the Advancement of Baltic Studies) konferences svinīgajā pasākumā. Uzrunājot auditoriju, prezidente sacīja, ka pasaule pāris gadu desmitos ir ļoti mainījusies, trīs Baltijas valstis ir atguvušas brīvību un neatkarību, kā arī atgriezušās starptautiskajā sabiedrībā. “Tagad šķiet, ka tas ir bijis vienkārši – esam ES un NATO, bet 1999. gadā vēl nebija pārliecības, ka tā būs. (..) Tagad esam brīvi veidot sevi par tādiem, kādi vēlamies būt. Tā ir greznība – izvēlēties,” teica Latvijas Valsts prezidente. Baltu studiju veicināšanas apvienība ir starptautiska asociācija, kurā V. Vīķe–Freiberga darbojusies kopš 1982. gada. No 1984. līdz 1986. gadam viņa bija asociācijas prezidente.

•

Vaira Vīķe–Freiberga Toronto tikās arī ar Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) valdes locekļiem. Pārrunājot diasporas atbalstam ārvalstīs paredzēto valdības programmu, LNAK valdes priekšsēdis Mārtiņš Sau-siņš uzsvēra, ka šī programma ir viens no veidiem, kā Latvija var palīdzēt latviešiem ārzemēs.
Vakar, 7. jūnijā, Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Monreālas latviešu kopienas locekļiem, bet šodien apmeklēs Monreālas universitāti, kur saņems Eduāra Monpeti fonda apbalvojumu. Līdz šim tas piešķirts Kanādas ģenerālgubernatoriem, kā arī vairākiem politiskajiem un sabiedriskajiem līderiem. Vaira Vīķe–Freiberga trīsdesmit trīs gadus bijusi psiholoģijas profesore Monreālas universitātē.

Ministru prezidenta sarunas par Latvijas starptautiskās sadarbības paplašināšanu

Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglāsu, kurš bija ieradies Latvijā darba vizītē. Mūsu valdības vadītājs uzsvēra Latvijas un Nīderlandes ciešo sadarbību, kas aizsākās vēl pirms valsts neatkarības atjaunošanas un deva būtisku ieguldījumu Latvijas vides, veselības aizsardzības, enerģētikas un daudzu citu jomu attīstībā. I. Emsis atzīmēja Latvijas stabilo ekonomisko pieaugumu, panākumus sabiedrības integrācijā, īpaši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

•

Ministru prezidents Rīgā tikās arī ar Šlēsvigas–Holšteinas federālās zemes Ministru prezidenti Heidi Simonis. Tikšanās laikā galvenā uzmanība bija veltīta Latvijas un Šlēsvigas–Holšteinas zemes sadarbības iespējām dažādās jomās, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) ūdens resursu politikas attīstīšanā, kuģubūvē un modernizācijā, alternatīvo enerģijas veidu izmantošanā, tūrisma attīstībā un medicīnā. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ir ūdens satiksmes attīstība – ostu uzlabošana, kuģu modernizācija un prāmju satiksmes palielināšana. Kā būtisku Latvijas interesi I. Emsis atzīmēja nākotnē paredzētā gāzes vada būvi no Krievijas uz Rietumeiropu cauri Latvijas teritorijai, uzsverot priekšrocības izmaksu un vides aizsardzības ziņā. Heide Simonis piedāvāja Šlēsvigas–Holšteinas zemes atbalstu un sadarbības iespējas kuģubūves jautājumos un jauno tehnoloģiju izmantošanā.

Ārlietu ministra aktivitātes ES un NATO ietvaros

Ārlietu ministrs Rihards Pīks līdz ar 24 citiem Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot Eiropas Savienības valstu pilsoņus aktīvi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 12. jūnijā un balsot un veidot tādu Eiropu, kādu mēs katrs to vēlamies.

Paziņojumā sacīts: “Laikā no 10. līdz 13. jūnijam 338 miljoni vēlētāju balsos par 732 Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Šīs būs pirmās vēlēšanas Eiropā, kas nu jau apvieno 25 valstis. Tās apliecinās mūsu vēlēšanos piedalīties kopīgā miera, solidaritātes un drošības projektā, projektā, kas apliecina Eiropas vietu pasaulē. Mēs, 25 valstu ministri, kas savās valstīs esam atbildīgi par Eiropas Savienības jautājumiem, šodien jūs aicinām: jūsu visu, Eiropas pilsoņu, rokās ir mūsu kontinenta nākotne. Ar savu balsojumu jūs lemjat par projektu šai nākotnei. Tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas jums piedāvā šo iespēju.
Eiropa – tas nav tikai kopīgs tirgus, šis projekts ir daudz plašāks. Tā ir kopiena, kuru vieno kopīgas vērtības un mērķi. Tā nav neaizsniedzama abstrakcija, tās klātbūtne ikvienam no mums ir sajūtama ik uz soļa. Eiropas Parlamentam kopīgās Eiropas izveides procesā ir izšķiroša loma. Eiropas Parlaments lemj par kopīgajiem likumiem, kas skars jūs ikvienu ikdienā. Turpmākos piecus gadus tas lems par Eiropai un jūsu nākotnei būtiskiem jautājumiem. Tā ir šo vēlēšanu nozīme. Eiropai nepieciešams Parlaments, kas atspoguļo jūsu, tās iedzīvotāju, dažādību un pauž jūsu vēlmes, cerības un izvēli. Balsojiet Eiropas Parlamenta vēlēšanās! Neļaujiet izlemt jūsu nākotni bez jūsu līdzdalības!”

•

Ārlietu ministrs tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku publiskās diplomātijas jautājumos Žanu Furnē, kas bija ieradies Latvijā, lai ar valsts amatpersonām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem apspriestu sabiedrības informēšanas politiku. Rihards Pīks tikšanās sākumā atzina, ka ir ļoti svarīgi turpināt skaidrot sabiedrībai NATO mērķus un uzdevumus arī pēc Latvijas iestāšanās aliansē. Viņš īpaši uzsvēra Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ieguldījumu sabiedrisko diskusiju veicināšanā vairāku gadu garumā. Ministrs sarunā norādīja uz NATO īpašo lomu kultūras vērtību tuvināšanā, jo mūsdienu konflikti pasaulē izriet no dažādu kultūru sadursmēm.

•

Ārlietu ministrs uzrunāja arī Latvijas goda konsulu otrās sanāksmes dalībniekus – gandrīz simt Latvijas diplomātiskos pārstāvjus no vairāk nekā pussimt valstīm. Rihards Pīks uzsvēra, ka Latvijas turpmākās attīstības prioritāte un galvenais mērķis būs mūsu tautas labklājība. Goda konsuli tikās arī ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidentu Induli Emsi un Rīgas mēru Gundaru Bojāru, kā arī apmeklēja Rēzekni.

Baltijas valstu kopīgajai drošībai

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris Rīgā tikās ar Lietuvas aizsardzības ministru Linu Linkēviču un Igaunijas aizsardzības ministru Margusu Hansonu un pārrunāja Baltijas valstu bruņoto spēku dalību miera nodrošināšanas misijās, militārās sadarbības attīstības iespējas un kopējo militāro projektu – BALTNET, BALTRON, BALTDEFCOL un citu – nākotnes perspektīvas. Ministri apsprieda Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas aktualitātes, kā arī Baltijas valstu dalību NATO un ES militārajās struktūrās. Atsevišķa uzmanība tika pievērsta Baltijas valstu meklēšanas un glābšanas dienestu veiksmīgai sadarbībai un koordinācijai. Baltijas valstu aizsardzības ministri apmeklēja arī Latvijas Jūras spēku Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru un iepazinās ar tā attīstības plāniem.

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv