Ar domām un darbiem Eiropā

Jau šajā nedēļas nogalē – 12. jūnijā – Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem, lai lemtu, kas mūsu valsti pārstāvēs Eiropas Parlamentā (EP). Kopumā šajā institūcijā no Latvijas darbosies deviņi deputāti.

Lai arī no Latvijas ievēlētie pārstāvēs mūsu valsti, EP deputātu grupēšanās nenotiek pēc valstīm, bet gan vadoties pēc ideoloģiskās nostājas. Tas nozīmē, ka mūsu deputāti strādās plecu pie pleca ar citu valstu tautas kalpiem. Jau šobrīd lielākā daļa kandidējošo paziņojuši, kādā politiskā grupā varētu darboties. Tāpēc mūsu, vēlētāju, atbildība ir divkārša – ievēlēt cilvēkus, kas spējīgi spoži darboties un izcelties uz pārējo eiroparlamentāriešu fona, lai mūsu valsts tiktu ievērota arī plašajā Eiropā.
Politologi un sociologi jau prognozē, ka šajās vēlēšanās piedalīsies mazāk balsstiesīgo. Iepriekšējās vēlēšanās un referendumā piedalījušies apmēram 70 procenti Latvijas pilsoņu.
Šoreiz tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte būšot tikai aptuveni 50 procentu. Šeit lietderīgi atgādināt, ka mandātu sadalē piedalīsies tie saraksti, kuri saņems vismaz 5 procentus balsu. Tas nozīmē: jo mazāk iedzīvotāju dosies vēlēt, jo lielāka iespēja, ka tiks ievēlētas personas, ko vairums Latvijas iedzīvotāju negribētu redzēt EP. Tāpēc vienīgā iespēja, lai Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvētu labākie no labākajiem, ir – 12. jūnijā nepalikt malā un doties uz vēlēšanu iecirkni nobalsot par savu favorītu.
Bieži dzirdams, ka cilvēki nedosies balsot, jo nezina, par kuru sarakstu balsot. Tāpēc “Latvijas Vēstnesis” nāk lasītājiem palīgā. 20. maijā kopā ar laikrakstu varējāt saņemt speciālizlaidumu “Ejot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām”. Tajā bija atrodamas visu sarakstu priekšvēlēšanu programmas, kā arī deputātu kandidātu saraksts un īsas ziņas par personām, kas balotējas vēlēšanām. Savukārt šajā – priekšvēlēšanu – nedēļā lasītāju uzmanībai piedāvājam katrā sarakstā ar pirmo numuru startējošo personu atbildes uz dažiem jautājumiem. Šīs nedēļas laikrakstos dienu varēsit lasīt visu sarakstu deputātu kandidātu sniegtās atbildes.
Pieredze liecina, ka ar pirmo numuru parasti kandidē tā sauktās saraksta lokomotīves jeb pazīstamākie cilvēki. Tāpēc šoreiz izvaicājām tieši viņus, uzdodot jautājumus gan par iecerēm un veicamajiem uzdevumiem EP, gan arī jautājumu, kas parasti interesē vēlētājus, – ar ko šis saraksts īpašs salīdzinājumā ar citiem. “Latvijas Vēstnesis” cer, ka šīs īsās atbildes palīdzēs izdarīt izvēli ne vienam vien vēlētājam un pēc tam arī pārliecināties, vai deputāts solījumus pildījis.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Eiropas Parlamenta ēka Strasburā Foto: Eiropas Komisijas fotogalerija

Jautājumi deputātu kandidātiem

1. Pirmais darbs, kuru veiksit, ja ievēlēs Eiropas Parlamentā (EP)?
2. Svarīgākais, ko gribētu panākt, strādājot par deputātu EP?
3. Ar ko jūsu partija izceļas uz citu partiju fona, kas balotējas EP vēlēšanās?
4. Kādām īpašībām, jūsuprāt, jāpiemīt EP deputātam?

Politiskā organizācija “Eiroskeptiķi”

Normunds Grostiņš

1. Vienošos par konkrētu kopīgu darbību daudzās būtiskās jomās ar Skandināvijas un citu Eiropas Savienības (ES) valstu eiroskeptiskajiem deputātiem. Ar eiroskeptiķu Parlamentā pārstāvētajām kustībām un partijām jau vairākus gadus cieši sadarbojamies.
2. Kā zināms, eirointregrācijas divi nākamie lielākie soļi var būt ne tikai lata nomaiņa uz eiro, bet arī jaunās ES konstitūcijas pieņemšana. Abi notikumi jūtami pasliktinās Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tāpēc vēlos panākt Latvijā referendumu sakarā ar pāreju uz eiro un visā Eiropā referendumu sakarā ar jauno ES konstitūciju. Jaunā konstitūcija padara ES no valstu savienības par federālu valsti, kurā daudzi būtiskākie jautājumi tiks lemti ar vairākuma balsojumiem. Vairākuma balsojumu mehānisms dod iespēju ES lielajām dalībvalstīm pārvaldīt mazās “otrās šķiras” dalībvalstis. Šādu ES attīstību uzskatu par nepieļaujamu un pretošos šai un citām negatīvajām tendencēm ES.
3. No vēlēšanās pieteiktajiem sarakstiem vienīgi eiro-skeptiķi atbalsta referenduma rīkošanu Latvijā sakarā ar eiro ieviešanu. Vienīgi mēs savā programmā pieprasām nepieļaut Latvijas pilsoņu diskrimināciju, kuri dodas darbā uz citām ES valstīm, un vēlamies panākt, lai citu valstu pilsoņiem tiek noteikti tādi paši iebraukšanas un strādāšanas noteikumi, kādus konkrētā valsts ir noteikusi Latvijas pilsoņiem.
Vienīgi eiroskeptiķi ir pret Latvijas dalību Irākas karā un vienīgie paredz iespēju nepieciešamības gadījumā izstāties no ES.
4. Noteikti vajadzīga veselīga eiroskepse. Jābūt savas valsts patriotam un tās neatkarības aizstāvim, tātad ciešākas eirointegrācijas pretiniekam. Jāprot svešvalodas – angļu un vācu, vēlams arī franču valoda (pats tās protu). Eiroparlamenta deputātam jābūt cilvēkam, kurš ir demokrāts, aizstāv un veicina demokrātiju, tai skaitā tautas tiesības balsot par vai pret atteikšanos no lata un jauno ES konstitūciju.

Konservatīvā partija

Modris Lujāns

1. Pirmkārt, jāpaceļ jautājumi, kas saistīti ar šodienas, „pārejas perioda” (kā tiek dēvēts iestāšanās periods Eiropas Savienībā (ES)), dzīvi Latvijā. Var izcelt divus svarīgākos: pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšana medikamentiem un, kaut vai uz laiku, akcīzes samazināšana degvielai. Ar medikamentiem viss ir skaidrs – daudziem Latvijas iedzīvotājiem cena zālēm burtiskā nozīmē ir dzīvības un nāves jautājums. Es jau pirmajā savas uzstāšanās reizē Eiropas Parlamentā pavaicāšu deputātiem, ko viņi izvēlēsies: atļaut Latvijai atcelt PVN medikamentiem vai uzņemties vainu kaut vai par viena Latvijas iedzīvotāja nāvi, kurš PVN dēļ nevarēja atļauties nopirkt zāles. Kas attiecas uz benzīnu – tieši degvielas cenu kāpums daudzējādā ziņā ir izraisījis pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumu. Un šodien, kamēr pasaulē ir tik augstas naftas cenas, jāprasa Savienībai tiesības samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā to jau izdarīja Grieķija.
2. Ja sava darba rezultātā varēšu atvest uz Latviju Eiropas investorus, kas ieguldīs līdzekļus tieši ražošanā un radīs šeit vismaz desmit tūkstoš darba vietu, uzskatīšu, ka neesmu velti bikses deldējis.
3. No citām partijām atšķiramies ar to, ka nenodarbojamies ar ideoloģiju. Uzskatām sevi par Latvijā vienīgo īsteni labējo partiju. Ideoloģija, neatkarīgi no tā, vai tā ir komunisma vai arī nacionālisma ideoloģija, vienmēr bijusi kreiso spēku lauciņš. Mūs interesē ekonomika un tas, cik pārtikuši ir Latvijas iedzīvotāji. Ja visiem Latvijas iedzīvotājiem ienākumi būs kaut vidējā līmenī, būs pienācīgas algas un cilvēka cienīga pensija, visas ideoloģiskās problēmas atrisināsies pašas no sevis. Šodien komunisma atgriešanās diemžēl ir iespējama. Un nebūt ne kādu draudu no ārpuses dēļ – tos mēs ar savu iestāšanos NATO novērsām –, bet gan tādēļ, ka tauta ir nabadzīga. Tāpēc komunistisko demagogu runas var izrādīties iedarbīgas.
4. Varētu jau uzskaitīt tādas īpašības kā godīgums, tiešums un atbildība. Bet tās ir īpašības, ar kurām vajadzētu būt apveltītam ikvienam cilvēkam, ne tikai EP deputātam. Deputātam galvenais ir enerģiskums. Mēs EP no Latvijas būsim tikai deviņi cilvēki, un ir svarīgi, lai mēs neapjuktu un nepazustu starp vairākiem simtiem deputātu no daudzām citām valstīm. Kopā visiem deviņiem mums būs jāapsteidz, jāpārliecina un galu galā pat jāpārkliedz deputāti no citām valstīm, pirmkārt, jau no Savienības lielajām valstīm, – lai mēs tiktu sadzirdēti, lai panāktu reālu rezultātu. Eiroparlamenta deputāts ne uz sekundi nedrīkst aizmirst, ka viņš ir tikai tautas kalps, ko tauta nolīgusi ļoti svarīga darba izpildei. Viņam nav no šā darba jābaidās, nav jāmeklē vieglākais ceļš, viņam šis darbs jādara pēc labākās sirdsapziņas.

Kristīgi demokrātiskā savienība

Brigita Tamane

1. Piedalīšos Svētajā misē, lai pateiktos Dievam par žēlastību un iespēju strādāt, kalpot Latvijas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvībai EP.
2. Taisnīgu tiesību normu pieņemšanu, kuras vairotu kopīgo labumu un nebūtu domātas ekonomisko grupu interešu apmierināšanai.
3. Ar Dieva kā augstākā likumdevēja atzīšanu.
4. Augsta, noturīga morāle, attīstīta intuīcija un pieredze, zināšanas konkrēto jautājumu risināšanā.

Uzziņai:

Vēlēšanu iecirkņu darba laiki

EP vēlēšanām Latvijā pašvaldības ir izveidojušas 953 vēlēšanu iecirkņus, kuru darba laiks vēlēšanu dienā, 12.jūnijā, būs no pulksten 7 līdz 22.

Vēlētāji, kuri vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, savā vēlēšanu iecirknī varēs nobalsot arī kādā no iepriekšējās balsošanas dienām. Iepriekšējā balsošana Latvijā notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas – 9., 10. un 11.jūnijā. Šajās dienās vēlēšanu iecirkņi būs atvērti četras stundas dienā no pulksten 16 līdz 20.

Vispārējā balsošanas kārtība

EP vēlēšanās ikviens vēlētājs var balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts.

Ja paziņojums ar informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs reģistrēts, nav saņemts vai ir nozaudēts, sava vēlēšanu iecirkņa adresi un kārtas numuru vēlētāju sarakstā iespējams noskaidrot, piezvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas diennakts informācijas tālruni 7049999. Šis tālrunis darbosies arī vēlēšanu dienā.
Jāatceras, ka paziņojums nav obligāts balsošanas dokuments un vēlēšanu iecirknī nebūs jāuzrāda. Svarīgākais dokuments, lai piedalītos vēlēšanās, ir Latvijas pilsoņa pase.

Statistika

Deputātu kandidātu sarakstus pirmajām EP vēlēšanām Latvijā iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības, sarakstos pavisam reģistrēti 245 deputātu kandidāti.

No visiem EP vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātiem 71,4% ir vīrieši, 28,6% – sievietes. 85,3% deputātu kandidātu ir augstākā izglītība. Ar vidējo izglītību ir 10,2% deputātu kandidātu, ar vidējo speciālo – 4,5%. Visvairāk deputātu kandidātu ir vecumā no 41 līdz

50 gadiem – 35,1%. Jaunākajam EP deputāta kandidātam Latvijā ir 21 gads, vecākajam – 87 gadi. Gandrīz divām trešdaļām jeb 62% deputātu kandidātu dzīvesvieta ir Rīga.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija