Ja Kuprava būtu pilsēta

Kupravieši neapmierināti ar augsto vietu pagastu sabiedrībā

Pilsētas tiesības vēsturiski ir saistītas ar dažādām privilēģijām. Tādēļ katrs ciemats sevi nedrīkst pasludināt par pilsētu. Pilsētas tiesības vienmēr piešķir sava laika valsts augstākā vara. Tā, piemēram, enciklopēdijā “Latvijas pilsētas” (1999., 22.lpp.) lasām, ka Liepājai pilsētas tiesības 1625.gadā piešķīra Kurzemes hercogs, bet 1626.gadā tās apstiprināja Polijas karalis. Latvijai iegūstot neatkarību, 1918.gadā tajā bija 28 pilsētas. Dažas bija beigušas pastāvēt. Daudzas pilsētas savas tiesības
ieguva Latvijas pirmās neatkarības gados (1920–1928), arī otrās neatkarības sākumā (1991–1993). Citos laikos pilsētas tiesības bijis grūti iegūt. Zīmīgi, ka reiz piešķirtās tiesības reti atsauc, kaut gan attieksme pret piešķīrējvaru kļūst krasi negatīva (piemēram, vācu okupācijas (1915–1918) un Krievijas Pagaidu valdības laikā (1917)).

Zīmējums no enciklopēdijas “Latvijas pagasti”

Kuprava ir pagasts

Pēc Balvu rajona padomes sniegtās informācijas, pagasta platība ir tikai 3,7 km², un 2003.gada 1.janvārī tur dzīvoja 668 iedzīvotāji. Pēc tās pašas informācijas, Kupravas pilsētciemats tika izveidots sakarā ar Kupravas drenu cauruļu rūpnīcas celtniecību. Uz dzīvi Kupravā pārcēlās daudzi citu bijušo Padomju Savienības republiku iedzīvotāji. Taču iedot Kupravai pilsētas tiesības “aizmirsa”.

Un nu sekas. Kupravas pagastā uz 1 km² dzīvo 180,5 iedzīvotāji. Šis rādītājs 2002.gadā nodrošināja otro vietu visu 465 Latvijas pagastu grupā, tūliņ aiz Ozolniekiem. Tā kā Ozolnieku pagasts tagad ir iekļauts Ozolnieku novadā, kurā iedzīvotāju blīvums ir zem 100, Kupravai pašreiz iznāk pirmā vieta.
Bet iedzīvotāju blīvums ir viens no pagastu attīstības rādītājiem. Tas nodrošina Kupravas pagastam attīstības indeksu 0,769 un 28.vietu daudzo pagastu vidū.
Līdz ar to, vadoties pēc formāliem kritērijiem, Kupravai līdz īpaši atbalstāmās teritorijas statusam tālu. Taču, kā rāda 1.tabulas dati (tabula sastādīta pēc nu jau lasītājiem labi zināmā maketa), augsto vērtējumu Kuprava iegūst gandrīz tikai ar iedzīvotāju blīvumu, to nedaudz pastiprina relatīvi maza demogrāfiskā slodze. Taču galvenie attīstības pamatrādītāji – bezdarba līmenis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – ir tālu zem nulles. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa arī nesasniedz pagastu vidējo.
Balvu rajona padomes speciālisti norāda, ka drenu cauruļu rūpnīca bija galvenā kupraviešu darba vieta. Līdz ar tās likvidēšanu lielākā daļa pagasta iedzīvotāju zaudēja darbu. Bezdarba līmenis sasniedz 21,3% (pēc mūsu oficiālās datu bāzes – 16,4). Pagastā ir tikai divi aktīvi uzņēmumi, infrastruktūra neapmierinošā stāvoklī, iedzīvotājiem ir problēmas ar pārkvalificēšanos un iekļaušanos darba tirgū.
Visas pazīmes rāda, ka kupraviešiem būtu nepieciešams atbalsts.

Izveidojam “virtuālu pilsētu”

Zinātnieki nevar iedot Kupravai pilsētas tiesības. Bet, ņemot vērā tās mazpilsētām raksturīgo iedzīvotāju blīvumu – 180,5 cilvēki uz km², var nosacīti Kupravai aprēķināt attīstības indeksu ar pieņēmumu, ka tā ir pilsēta. Pamatojums: Salaspilī, kurai ir pilsētas tiesības, uz 1 km² dzīvo tikai 165 iedzīvotāji, Pāvilostā – 200, Līgatnē – 201 utt.

Aprēķinot pilsētu attīstības indeksu, iedzīvotāju blīvumu neņem vērā, jo, kā liecina pētījumi, tas ir tieši atkarīgs no pilsētu lieluma (iedzīvotāju skaita pilsētā), bet nav tieši saistīts ar sociāl-ekonomisko attīstību; tikai netieši caur mazo, vidējo un lielo pilsētu dzīves specifiku. Aprēķinot attīstības indeksu Kupravai nevis kā pagastam, bet gan kā “virtuālai pilsētai”, vairs neiegūstam pozitīvu skaitli, bet gandrīz ekstremāli negatīvu – 2,57 (skat. 2.tabulu). Tas nodrošina Kupravai 75. vietu 78 pilsētu vidū (77 reālas pilsētas, 1 – virtuāla) un pilnīgi drošu vietu atbalstāmo teritoriju skaitā.
Taču Kuprava nav pilsēta, bet tā nav arī apmierināta ar augsto vietu pagastu sabiedrībā.

Ko nespēj dators, jādara cilvēkiem

Balvu rajona padome šajā sakarā lūdz pārskatīt metodiku, pēc kuras tika un joprojām tiek aprēķināti pagastu attīstības indeksi. Protams, metodika nav ne iesalusi, ne akmenī iekalta. Jau vairākkārt esam lūguši pašvaldību darbiniekus izteikt priekšlikumus, kā to pilnveidot. Bet arī balvenieši ir aprobežojušies ar “vajag”, nepasakot, kā.

Šoreiz uzminēt nav grūti. Izmest no pagastu attīstības pamatrādītāju skaita iedzīvotāju blīvumu. Taču absolūtajam pagastu vairākumam šis faktors ir ļoti svarīgs. Vidējais iedzīvotāju blīvums Latvijas pagastos ir tikai 12 cilvēki uz km² un ap 300 pagastos no 465 vēl mazāks. Pēc 2002.gada datiem, bija tikai 3 pagasti ar iedzīvotāju blīvumu virs 100 un vēl 4 ar blīvumu 50–100 iedzīvotāji uz km².
Ja pagastā ir raksturīga viensētu sistēma, daudz vieglāk nodrošināt izbraucamus ceļus, pieņemamā attālumā pastu, skolu, medpunktu u.c., ja iedzīvotāju blīvums ir lielāks. Ja viensētas šķir biezi meži, dziļu purvu ieloki, beztiltu upes, nodrošināt sociāli ekonomisko attīstību ir daudz grūtāk.
Visas analīzes un vadības metodikas ir orientētas uz vairākumu. Tādēļ arī šoreiz domājam, ka būtu kļūda Kupravas un vēl pāris pagastu dēļ mainīt metodiku, kura ir ļoti piemērota vismaz 450 pagastiem.
Taču ir vecs sakāmvārds: katram likumam ir izņēmumi. Mazāk pārliecinoši, ja tādus pieļauj juridiskiem likumiem, taču sociālekonomiskā analīzē neraksturīgi objekti un situācijas būs vienmēr. Maz, salīdzinot ar pamatmasu, bet būs. Un šādā situācijā lēmumu nedrīkst pieņemt pēc formālas datorizdrukas, bet tikai pēc tās izvērtēšanas.

Ko darīt ar Kupravu?

Ministru kabineta 2003.gada 11. novembra noteikumi Nr.637 “Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas un atcelšanas kārtība” (“LV” 2003.g. 14.novembrī) paredz, ka Plānošanas reģiona attīstības aģentūra ik pēc trim gadiem līdz 1.jūlijam izveido darba grupu īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšanai attiecīgajā plānošanas reģionā. (7.p).

“Plānošanas reģiona attīstības padome līdz attiecīgā gada 1.oktobrim izvērtē darba grupas noteiktās īpaši atbalstāmas teritorijas un piešķir tām īpaši atbalstāmās teritorijas statusu …”(9.p.).
Teritoriju attīstības indeksi, ko izstrādā Latvijas Statistikas institūts, ir tikai vispārēja pēc vienotas metodikas veidota informatīva bāze lēmumu sagatavošanai. Bet svītra pagastu sarakstā nav pavēle Plānošanas reģiona attīstības padomei, ka visi virs tās ir godājami, zem tās – atbalstāmi. Gan minētie noteikumi, gan iepriekšlietotie, kuri jau ir atcelti, bet saglabājas kā tradīcija, gan vēl projektu stadijā esošie dokumenti, visi paredz, ka galīgo lēmumu pieņem komisija, padome, cilvēki, dažkārt atkāpjoties no datora ieteiktā.
Kuprava būtu viens tāds gadījums, kur vispārējais attīstības indekss pilnībā neatspoguļo konkrēto stāvokli uz vietas. Raksta autori nav bijuši Kupravā, bet dati par pagastu liecina. Varētu būt lietderīgi, ka reģiona attīstības padomes ietvaros būtu 3–5 cilvēku, vēlams – pieredzējušu pašvaldību darbinieku ekspertu grupa. Gadījumos, kad datorizskaitļojumi rada šaubas, šī ekspertu grupa varētu ierasties pagastā un sagatavot galīgā lēmuma projektu.
Tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka dators ir neaizstājams palīgs, bet galīgais lēmums jāpieņem cilvēkiem, ekspertiem.

Ko darīt Rīgā?

Pašvaldību interese par savu teritoriju attīstību aug. Līdz ar to aug interese par attīstības indeksiem un to komponentiem, kas attīstību atspoguļo. Visbiežāk papildu informāciju pieprasa tie, kuru attīstība ir augsta, bet novērtējums bija gaidīts vēl augstāks, un tie, kuriem šķiet, ka ir par zemu vai gribētos būt vēl zemāk (atbalsta saņemšanai). Pagaidām Latvijas Statistikas institūta darbinieki, un tie ir šā raksta autori, konsultē un izsūta informāciju elektroniskā formā bez maksas… Kā agrāk teiktu – sabiedriskā kārtā. Taču, ja pieprasījumu skaits vēl augs, resursi būs izsmelti.

Domājam, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai vai tās pilnvarotai un pārraudzītai institūcijai vajadzētu noslēgt ar Latvijas Statistikas institūtu ilgstošu sadarbības līgumu, paredzot attiecīgu finansējumu ne vien datu bāzes aktualizācijai un apkalpošanai, bet arī metodiskiem pētījumiem.
Valsts un komerciestādes strādā steigā. Zinātnē valda apdomīgums un pamatīgums. Vai nebūtu labi, ja pagastu un pilsētu attīstības indeksi būtu ne tikai izrēķināti un pa e-pastu nosūtīti, bet arī pamatīgi izanalizēti. Pašreiz tas ir izdarīts par Ventspili, šoreiz par Kupravu, agrāk – par Jaunpili. Bet vajadzētu par visām tām teritorijām, kur attīstības indekss iegūst lielas pozitīvas vai negatīvas vērtības, tāpat par tām, kur attīstības indeksu kopumā nosaka viens faktors, bet citi rāda pretēju tendenci. Tad šīs teritorijas attīstībā ir vērojamas disproporcijas vai arī konkrētā teritorija neiederas teritoriju kopā, kurā tā oficiāli skaitīta (Kuprava – pagastu grupā).
Tabulogrammai par attīstības indeksiem vajadzētu tikt papildinātai ar analītisku materiālu, atklājot to, ko nerāda pamatskaitļi. Īpaši vajadzētu pamatot reģiona attīstības padomes un tās darba grupas lēmumus, kādām teritorijām piešķirt īpaši atbalstāmo teritoriju statusu, ja, pēc parastā attīstības indeksa spriežot, tas nepienākas. Vēl vairāk – ja kādai teritorijai īpašais atbalsts tiek atrauts, kaut gan pēc vispārējiem rādītājiem tas pienāktos. Tikai tam ir vajadzīgs laiks un zinātniskie resursi.

Oļģerts Krastiņš,

Valentīna Locāne,
Latvijas Statistikas institūts
E-pasts: lsi@latnet.lv
1.tabula

Kupravas attīstības indekss kā pagastam (pēc 2002.gada datiem)

*) Bezdarba līmenim un demogrāfiskai slodzei algebriskās zīmes mainītas uz pretējām.

2.tabula

Kupravas attīstības indekss, ja tā būtu pilsēta (pēc 2002.gada datiem)

*) Bezdarba līmenim un demogrāfiskai slodzei algebriskās zīmes mainītas uz pretējām.