1. Ekonomiskais stāvoklis un valdības politika:

īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība

Kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvijā ir notikušas kardinālas izmaiņas. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā relatīvi īsā laikā Latvijā ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi

makroekonomiskie priekšnoteikumi tautsaimniecības izaugsmei.

Veiktās reformas ir sākušas nest augļus . Pēdējos gados Latvijā pieaug iekšzemes kopprodukts, uzlabojas iedzīvotāju materiālais stāvoklis. Īpaši veiksmīga attīstība bija vērojama laika periodā no 1996. gada līdz 1998. gada vidum, kad IKP vidējie pieauguma tempi bija 6%. Tomēr banku krīzes un Krievijas finansu krīzes dēļ vidējie ikgadējie pieauguma tempi no 1995. gada līdz 1999. gadam bija pieticīgāki - 3,9% gadā.

Ir jāatzīmē, ka neatkarības gados Latvija ir spējusi pārorientēt savu ekonomiku . Šobrīd jau aptuveni 60% no Latvijas eksporta un importa ir saistāmi ar ES valstīm, lai gan pirms neatkarības atgūšanas Latvijai gandrīz nebija ārējās tirdzniecības ārpus bijušā sociālisma valstu bloka. 2000. gada trīs mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā vislielākais īpatsvars bija Vācijai (16% no kopapjoma), Zviedrijai (9,5%), Lielbritānijai (8,3%), Krievijai (7,9%) un Lietuvai (7,2%).

1999. gada 10. februārī Latvija pirmā no Baltijas valstīm kļuva par Pasaules tirdzniecības organizācijas pilntiesīgu dalībnieci. Tas paver iespējas Latvijai paplašināt uz vislielākās labvēlības režīma nosacījumiem ārējo ekonomisko sadarbību ar 135 PTO dalībvalstīm.

Tāpat kā daudzās citās valstīs 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada sākumā sarežģītā ekonomiskā situācija pasaulē un it īpaši Krievijā ietekmēja arī Latvijas tautsaimniecības attīstības tempu. Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ šajā laika periodā samazinājās Latvijas eksporta un rūpniecības ražošanas apjomi, pasliktinājās banku darbības rādītāji, budžeta ieņēmumu apjoms atpalika no plānotā, pieauga bezdarbs.

Sākot ar 1999. gada vidu, Krievijas ekonomiskās krīzes radītā negatīvā ietekme uz tautsaimniecības attīstību pamazām tiek pārvarēta , ir atsācies IKP pieaugums. 1999. gada 4. ceturksnī,

salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ekonomiskās aktivitātes palielināšanās bija vērojama gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs, nodrošinot IKP pieaugumu par 2,8% šajā ceturksnī un par 0,1% gadā kopumā.

1999. gadā Krievijas krīzes izraisīto rūpniecības un lauksaimniecības ražošanas kritumu kompensēja jūtams aktivitātes pieaugums būvniecībā un vairākās pakalpojumu nozarēs. Īpaši straujš pieaugums bija vērojams maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un spēka līniju būvniecībā un remontā, administratīvo ēku, ielu un ceļu remontā, kā arī ar datoriem saistītajos pakalpojumos, arhitektūras pakalpojumos, biroja mēbeļu, mašīnu un iekārtu un lauksaimniecības izejvielu un būvmateriālu tirdzniecībā.

Lai arī apstrādes rūpniecības apjomi 1999. gadā kritās diezgan ievērojami (gandrīz par 10%,

visjūtamāk pārtikas un ķīmiskajā rūpniecībā), tomēr atsevišķās nozarēs, kuras pamatā ir orientētas uz Rietumu tirgu, tādās kā koksnes un koku izstrādājumu, metālu un apģērbu ražošana aktivitāte pieauga. No preču ražošanas nozarēm 1999. gadā pieauga arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, kā arī mežsaimniecības un zvejniecības darbu apjomi. Tiesa, šo nozaru īpatsvars IKP nav liels.

Būtisks samazinājums bija lauksaimniecībā, kuras īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā sarūk ar katru gadu, un 1999. gadā tas nokritās līdz 2,4%. Tajā pašā laikā lauksaimniecībā strādājošie ir aptuveni 15% no tautsaimniecībā nodarbināto kopskaita. Strādājošo zemā produktivitāte un pieaugošā ārējā konkurence ir galvenie šķēršļi nozares attīstībai.

Nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā ieņem transporta un sakaru nozare. Lielu šīs nozares ienākumu daļu veido tranzītpakalpojumi. Lai arī 1999. gadā Krievijas krīzes ietekmē kritās kravu apgrozība ostās un dzelzceļa pārvadājumu apjoms, tomēr kopumā šīs nozares īpatsvars IKP palika iepriekšējā gada līmenī, ko nodrošināja sekmīga autotransporta, pasta, sakaru un lidostas darbība.

2000. gada pirmo mēnešu rezultāti liecina, ka situācija tautsaimniecībā turpina uzlaboties . Pieaug rūpniecības apjoms un eksports, augsts ir kravu apgrozījums ostās. Šā gada trīs mēnešos, salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu, rūpniecības produkcijas reālais apjoms ir pieaudzis par 3,8%, preču eksports - par 11,8%, kravu apgrozība ostās - par 7,1%. Ir atsākusies aktivitāte biržā. Budžeta ienākumi ir augstāki par plānotajiem. Banku sistēmā ir sasniegti labi peļņas rādītāji. Kredītu procentu likmes ir zemākās kopš neatkarības atgūšanas. CSP dati rāda, ka IKP 2000. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 5,3 procentiem.

Tas vieš cerības, ka šogad IKP pieaugums varētu sasniegt 4-5 procentus .

p - prognozes

Latvijā ir radīti labi makroekonomiskie priekšnoteikumi izaugsmei . Inflācija Latvijā jau vairākus gadus ir viena no zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm (gada vidējā inflācija 1999. gadā bija 2,4%). Zems ir valsts parāds (šobrīd aptuveni 14% no IKP). Valsts kopbudžeta fiskālais deficīts kopš 1996. gada, izņemot pagājušo gadu, kad Krievijas krīzes dēļ tas bija 4,4% no IKP, ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļauto kritēriju. 2000. gada budžets ir pieņemts ar deficītu 2% apmērā no IKP.

Kopš 1994. gada lats ir stabils pret valūtas grozu SDR. Tas samazina nenoteiktību, novērš valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu plānošanai un cenu noteikšanai. Ir jāatzīmē, ka Latvijas Bankas tīrās ārējās rezerves pilnībā sedz naudas bāzi.

Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, nākošais solis būs iestāšanās Eiropas monetārajā

savienībā. Tāpēc lata piesaiste eiro ir neizbēgama. Jau šobrīd nav nekādu tehnisku šķēršļu lata piesaistei eiro. Tomēr lata piesaistes maiņa tuvākajā nākotnē nav paredzama. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES.

Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts , kas pēdējos divus gadus ir bijis nedaudz virs 10% no IKP. Tomēr ir jāatzīmē, ka tekošā konta deficīts pārsvarā tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem, tāpēc šobrīd tā

līmenis nav uzskatāms par kritisku. 1999. gadā tekošā konta deficītu izdevās nedaudz samazināt.

Valdība ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai vidēja termiņa periodā tā apjoms turpinātu samazināties. Tas tiks panākts ar stingru fiskālo politiku, strukturālo reformu nodrošinātu straujāku eksporta pieaugumu, salīdzinot ar importa pieaugumu.

Aktuāla problēma ir arī augstais bezdarba līmenis . 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada pirmajā pusē Krievijas krīzes ietekmē daudzos Latvijas uzņēmumos nācās atlaist strādājošos. Visaugstākais bezdarba līmenis bija 1999. gada aprīlī, bet, sākot ar maiju, bezdarbs samazinās. 2000. gada maija beigās reģistrētais bezdarba līmenis bija 8,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tomēr reāli bezdarba līmenis bija krietni augstāks (pēc Starptautiskās darba organizācijas metodoloģijas CSP veiktajiem aprēķiniem, kas balstās uz darbaspēka apsekojumiem, 2000. gada 1. ceturksnī tas bija 14,6%).

Šādā līmenī - aptuveni 14% reālais bezdarbs turas jau vairākus gadus. Katrs ceturtais no bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvis, bet vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus.

Bezdarba līmenis ievērojami atšķiras valsts rajonos un pilsētās. Vissmagākā situācija joprojām ir Latgalē, kurā tas atsevišķos rajonos pārsniedz 20% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Latgalē ir arī viszemākais IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju - divreiz mazāks nekā Rīgas reģionā. Statistika liecina, ka reģionālās ekonomiskās un iedzīvotāju ienākuma atšķirības pastiprinās.

Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums . 1996. un 1997. gadā Latvijā tās pieauga par 20% gadā, bet 1998. gadā - pat par 44%.Tik strauju investīciju kāpumu sekmēja vairāki faktori: ārvalstu investīciju ieplūdums, galvenokārt sakarā ar privatizācijas procesa norisi, neatkarīgo starptautisko organizāciju atzītais augstais Latvijas kredītreitings, procentu likmju pazemināšanās un banku sektora stabilizēšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums visās nozarēs un pozitīvo nākotnes paredzējumu veidošanās u.c.

Krievijas krīzes dēļ 1999. gadā kopumā investīcijas bija zemākā līmenī nekā 1998. gadā. Tomēr tajā pašā laikā ārzemnieki tiešo investīciju veidā Latvijā ieguldīja 214 milj. latu (6% no IKP), kas ir vairāk nekā 1998. gadā, kad tika investēti 210 milj. latu. Visaktīvāk 1999. gadā Latvijā ieguldīja Zviedrijas (17% no ieguldījumiem pamatkapitālā) un Igaunijas (13%) investori. Uzticību ieguldīt Latvijā sekmē neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standard & Poor's", "Moody's" un "Fitch IBCA" noteiktie Latvijas kredītreitingi, kuri ir vieni no augstākajiem Centrāl- un Austrumeiropas valstīs. Piešķirtie kredītreitingi atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir pietuvojusies tām Centrāl- un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, kuras ir līderes ārvalstu tiešo investīciju piesaistē. Pēc šī rādītāja starp Centrāl- un Austrumeiropas valstīm Latvija šobrīd atrodas 4. vietā. Kopš neatkarības atgūšanas lielas investīcijas Latvijā ir ieguldījušas Dānija, ASV, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Krievija. Trīs prioritārās nozares, kurās galvenokārt investīcijas tiek ieguldītas, ir transports un sakari, finansu sfēra un rūpniecība.

Ir sagaidāms, ka 2000. gadā lielo valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā valstī varētu ienākt būtiski ārvalstu investīciju apjomi. Tomēr galvenais ārvalstu investīcijas piesaistošais faktors būs valdības spēja veikt pasākumus stabilas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā.

Domājams, ka turpmākajos gados lielākās ārvalstu investīcijas tiks veiktas sektoros, kuros Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, tas ir, ar izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, pieejamiem dabas resursiem saistītajās nozarēs un nozarēs, kurās nodarbināts lēts, bet salīdzinoši izglītots darbaspēks.

Pakāpeniski tiek palielināti arī valsts investīciju apjomi, galvenokārt infrastruktūras finansēšanā. 1999. gadā valsts investīciju programmu kopējie finansu resursi no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem sastādīja aptuveni 3,8% no IKP (1998. gadā - 3%, 1997. gadā - 2,7%), bet

2000. gadā to apjoms ir plānots 5% no IKP. Valsts investīciju programmas projekti enerģētikā paredz rekonstruēt Daugavas HES kaskādi un modernizēt siltuma apgādes sistēmas. Transporta projektos iecerēts atjaunot Latvijas galveno ceļu segumu, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūru. Vides aizsardzības projekti paredz galvenokārt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvi, atkritumu saimniecību sakārtošanu. Lielāko budžeta finansējumu saņem informātikas projekti un valsts robežas infrastruktūra.

Pieaug Latvijas banku loma tautsaimniecības nodrošināšanā ar finansu resursiem. Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu kredīti (1997. gadā tie pieauga par 77%, 1998. gadā - par 52%, 1999. gadā - par 15%) palielinās daudz straujāk nekā pieaug IKP. Kredītu apjomu pieaugumu ir veicinājusi gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan kredītriska samazināšanās, jo uzlabojās uzņēmējdarbības vide. Lai arī Krievijas krīzes ietekmē kritās noguldījumu apjoms, samazinājās banku sektora kopējie aktīvi, kredīti turpina pieaugt visu laiku.

Kopumā vērtējot ekonomisko stāvokli valstī, ir jāatzīmē, ka Latvija var diezgan optimistiski raudzīties nākotnē. Lai arī pastāv virkne neatrisinātu problēmu, valdības fiskālā un monetārā politika, kā arī strukturālās reformas sekmē investīcijas privātajā sektorā un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. Tādējādi tiek radīti pamati iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai un demokrātijas attīstībai.

1.2. Valdības ekonomiskās politikas

mērķi un prioritātes

Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, lai arī valdības mainās, konsekventi tiek

īstenota pāreja no plānveida uz tirgus ekonomikas modeli .

Arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītā valdība, kura darbu ir uzsākusi š.g. maijā, Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir apņēmusies turpināt iepriekšējo valdību uzsākto. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tā uzskata nosacījumu radīšanu straujai ekonomikas izaugsmei Latvijā, paplašinot izaugsmes bāzi, sekmējot plašāku sabiedrības slāņu un reģionu iekļaušanos tautsaimniecības apritē, samazinot nelabvēlīgās atšķirības labklājības iespējās, vienlaikus pastiprinot katra sabiedrības locekļa atbildību par savu un savas ģimenes locekļu materiālās labklājības, izglītības un veselības līmeni.

Valdības mērķis ir nākamajos gados nodrošināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu par

5-7% gadā. Lai to sasniegtu, ir paredzēts turpināt nostiprināt makroekonomisko vidi kā priekšnoteikumu izaugsmei. Valdība to ir iecerējusi panākt:

· uzturot stabilu lata maiņas kursu;

· noturot inflāciju 2-4% apmērā gadā;

· nepieļaujot, ka budžeta fiskālais deficīts būtu lielāks par 2% no IKP 2000. gadā un lielāks par 1% no IKP 2001. gadā, bet turpmākajos gados izstrādājot bezdeficīta vai pārpalikuma

· budžetus;

· samazinot tekošā konta deficītu līdz 5% 2002. gadā.

Valdība lielu uzmanību pievērš valsts īpašuma privatizācijai, kura atrodas noslēguma fāzē, jo neprivatizēti ir tikai lielie valsts monopoluzņēmumi. Šo uzņēmumu privatizācija ir gan politiski, gan arī ekonomiski nozīmīga un sarežģīta. Lielo uzņēmumu privatizēšanas problēma ir tā, ka tie ir pārāk lieli pēc sava apjoma, salīdzinot ar Latvijas tautsaimniecību kopumā, tāpēc privatizācijas process tiek ļoti politizēts. Pats būtiskākais ir pareizi atrast stratēģiskos investorus un nodrošināt, lai dabīgais monopols nekļūtu no valsts par privāto monopolu. Tāpēc lielo valsts uzņēmumu privatizācija notiek vienlaicīgi ar attiecīgā sektora (piemēram, enerģētikas, kuģniecības, fiksētā telekomunikācijas tīkla) demonopolizāciju.

Valdība ir apņēmusies pabeigt uzņēmumu privatizāciju gada laikā un uzticēt lielo uzņēmumu Latvijas kuģniecība, Latvenergo, Ventspils Nafta, Lattelekom privatizāciju labākajām starptautiskajām investīciju bankām, izvēloties tās atbilstoši pasaules praksei.

Valstī tiek daudz darīts, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi , novēršot uzņēmējdarbības birokrātiskos šķēršļus un pilnveidojot likumdošanu. Valdība šobrīd realizē vairākus pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tādus kā muitas procedūru un nodokļu administrēšanas vienkāršošana, zemes tirgus

veicināšana un būvniecības atļauju procesa vienkāršošana, uzņēmējdarbību ietekmējošo inspekciju darbības sakārtošana u.c., kas varētu pozitīvi ietekmēt lēmumus par investēšanu Latvijā.

Uzņēmējdarbību var veicināt arī nekustamā īpašuma un sociālo nodokļu likmju samazināšana no 2000. gada 1. janvāra. Valdība paredz turpināt šo nodokļu samazināšanu, kā arī noteikt pazeminātu ienākuma nodokļu likmi ienākumiem no tehnoloģijas lietošanas tiesībām. Ir paredzēts saskaņot akcīzes un PVN normas un likmes Baltijas valstīs.

Ņemot vērā to, ka konkurence par ārvalstu tiešajām investīcijām Centrāl- un Austrumeiropas valstīs arvien palielinās, Ministru kabinets 2000. gada martā apstiprināja koncepciju "Par tautsaimniecībai nozīmīgu investīciju projektu atbalstu". Šī koncepcija paredz nozīmīgu investīciju projektu veicināšanu (darbaspēka apmācība un kvalifikācijas celšana, infrastruktūras sagatavošana, tai skaitā biznesa parku attīstībai, fiskālo stimulu piemērošana augsto tehnoloģiju nozarēm), nepārkāpjot ES valsts atbalsta noteikumus.

Tāpat valdība ir paredzējusi turpināt vērsties pret negodīgas konkurences izpausmēm un citiem konkurences likuma normu pārkāpumiem, pilnveidot monopolu uzraudzību, kā arī sakārtot valsts atbalsta sistēmu. Tie ir pasākumi, bez kuru īstenošanas nav iedomājama ekonomiskā izaugsme.

Valsts atbalsta piešķiršanā valdība paredz dot prioritāti ārējā tirgus pētījumiem, dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, patentu ieguvei un progresīvo tehnoloģiju ieviešanai, importētos energoresursus taupošo tehnoloģiju ieviešanai.

Neapšaubāmi, ka valsts tālākā virzība skatāma caur Eiropas integrācijas prizmu, jo tikai iekļaušanās Eiropas Savienībā var nodrošināt tālāku un neatgriezenisku valsts stiprināšanu un izaugsmi.

1999. gada decembrī sākās jauns posms Latvijas un ES attiecībās , jo ES Padome ir uzaicinājusi Latviju sākt iestāšanās sarunas ES. Valdība ir izvirzījusi mērķi noslēgt sarunas ar ES līdz 2003. gadam. Integrācija Eiropas Savienībā noris atbilstoši Latvijas nacionālajai programmai integrācijai ES, kura ietver likumdošanas saskaņošanas metodes un secību Latvijas iesaistei Eiropā un tās iekšējā tirgū.

Ir paredzēts līdz 2000. gada 1. septembrim izstrādāt Nacionālās attīstības plānu, kas noteiks Latvijas attīstības prioritātes, saistot tās ar Latvijas valsts un Eiropas Savienībā pieejamiem finansu resursiem.

2. Ārējā ekonomiskā vide

Situācija pasaules ekonomikā.

Pasaules ekonomikas izaugsmes tempi 1999. gadā sasniedza 3,3% (skatīt 2.1. zīmējumu) un, pēc Starptautiskā valūtas fonda prognozēm, 2000. gadā sasniegs 4,2%. Abi šie rādītāji ir augstāki, nekā tika prognozēts pirms pusgada.

2.1. zīmējums

Iekšzemes kopprodukta pieaugums* (procentos)

* pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem

"Āzijas tīģeri" - Dienvidaustrumāzijas jaunās industriālās valstis

CAEV - Centrālās un Austrumeiropas valstis

p - prognoze

Pasaules ekonomikas straujāku pieaugumu 1999. gadā un pozitīvās prognozes 2000. gadam lielā mērā noteica ekonomiskās izaugsmes turpināšanās ASV.

Arī Eiropas Savienībā 1999. gadā tika sasniegts 2,3% pieaugums, kas gan bija nedaudz zemāks nekā pirms gada, tomēr 2000. gada prognozes liecina, ka tas varētu sasniegt 3,4 procentus.

Dienvidaustrumāzijas jaunās industriālās valstis 1999. gadā jau bija pamatā pārvarējušas iepriekšējo gadu krīzes ietekmi un atkal atjaunojušas tām raksturīgos straujos izaugsmes tempus. Arī tādu valstu kā Ķīna un Indija kopprodukts 1999. gadā pieauga par apmēram 7%, ekonomiskā izaugsme bija vērojama arī iepriekš krīzes skartajā Brazīlijā - par 0,5% un Krievijā - par 3,2 procentiem.

Lai gan 2000. gadam tiek prognozēti augstāki ekonomiskās attīstības tempi gandrīz visos lielākajos pasaules ekonomiskajos centros, eksperti savos vērtējumos kā galveno draudu min tieši iespējamo situācijas attīstību ASV ekonomikā. Kas notiks tajā brīdī, kad beigsies pēckara periodā ilgākais ekonomiskās izaugsmes posms šajā valstī, kādā veidā tas notiks un kāda ietekme tam būs uz pasaules tirdzniecību, akciju un valūtas tirgiem?

Jāatzīmē, ka ASV pašreizējās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ciklisko faktoru un strukturālo faktoru (tā sauktās jaunās vai informācijas ekonomikas strauja ienākšana šajā tirgū) mijiedarbība.

Otrs būtisks faktors ir naftas cenu attīstība pasaules tirgū, kuras pēc nelielām svārstībām 2000. gada pavasarī tomēr ir noturējušās 1999. gadā sasniegtajā visai augstajā līmenī un svārstās ap 25 ASV dolāriem par barelu.

Baltijas valstu ekonomiskā attīstība.

1999. gada otrajā pusē Baltijas valstis pamazām sāka atgūties no depresijas, kas bija iestājusies kopš 1998. gada 4. ceturkšņa pēc Krievijas krīzes. Kā redzams 2.2. zīmējumā, Latvijā un Igaunijā jau 1999. gada pēdējā ceturksnī iekšzemes kopprodukta rādītājs pārsniedza atbilstošo iepriekšējā gada rezultātu, turpretim Lietuvā kopprodukta kritums gada otrajā pusē pat pastiprinājās.

1999. gadā no Baltijas valstīm tikai Latvijai izdevās panākt nelielu kopprodukta pieaugumu par 0,1%, Igaunijā iekšzemes kopprodukts bija par 1,1% un Lietuvā - pat par 4,1% zemāks nekā 1998. gadā.

Tomēr jāatzīmē, ka nozaru griezumā kopprodukta dinamika Baltijas valstīs bija visai atšķirīga. Piemēram, celtniecības nozarē bija vērojamas pat pretējas tendences. Latvijā šīs nozares pievienotā vērtība 1999. gadā palielinājās par 8,1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Igaunijā būtiski samazinājās - gandrīz par 16%. Toties apstrādājošās rūpniecības kritums Igaunijā bija ievērojami zemāks nekā Latvijā.

2.2. zīmējums

Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi Baltijas valstīs*

(ceturkšņu griezumā, izmaiņas procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

* pēc Baltijas valstu statistikas datiem

Tas liecina, ka, lai gan galvenais ražošanas lejupslīdes cēlonis visās Baltijas valstīs bija Krievijas krīze un ar to saistītais preču un pakalpojumu eksporta samazinājums uz šo tirgu, krīzes ietekme uz dažādām ekonomikas nozarēm Baltijas valstīs ir bijusi atšķirīga, jo darbojās arī citi, iekšējie faktori.

Aplūkojot apstrādājošās rūpniecības ražošanas dinamiku Baltijas valstīs (skatīt 2.3. zīmējumu), redzams, ka viszemākais ražošanas apjomu kritums bija vērojams Latvijā, jo divus ceturkšņus pēc kārtas ražošanas apjoms atpalika no atbilstošā iepriekšējā gada rādītāja par vairāk nekā 16%. Igaunijā ražošanas apjoms kopš 1999. gada otrās puses jau pārsniedz atbilstošo iepriekšējā gada rādītāju un 2000. gada 1. ceturksnī bija par 16% lielāks nekā pirms gada un gandrīz jau sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Lietuvā tikai 2000. gada 1. ceturksnī izdevās sasniegt augstākus rūpniecības ražošanas apjomus nekā iepriekšējā gadā, taču pieaugums par 9% ir visai būtisks. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu - 1998. gada 1. ceturksni ražošanas apjoms Lietuvas rūpniecībā 2000. gada 1. ceturksnī pārsniedza šo rādītāju par 1%, Igaunijā bija nedaudz mazāks (par nepilnu procentu), taču Latvijā tas atpalika pat par 14 procentiem.

Lietuvā 1999. gada laikā bija vērojama zemākā inflācija Centrāl- un Austrumeiropas valstu grupā, arī 2000. gada aprīlī 12 mēnešu inflācijas rādītājs šajā valstī bija 0,8%, tāds pats kā pirms gada. Inflācija nedaudz samazinājās arī Igaunijā.

2.3. zīmējums

Apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjomu dinamika Baltijas valstīs*

(ceturkšņu griezumā, izmaiņas procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

* pēc Baltijas valstu statistikas datiem

Baltijas valstu darba tirgus atšķirīgi reaģēja uz ražošanas apjomu samazināšanos. Visās Baltijas valstīs Krievijas krīzes ietekmē 1998. gada beigās un 1999. gada sākumā reģistrētais bezdarba līmenis pieauga par 2-3 procentpunktiem, tomēr 1999. gada vidū tas nedaudz samazinājās. Latvijā bezdarba līmenis turpināja kristies, Lietuvā un Igaunijā 1999. gada beigās - 2000. gada sākumā bija vērojams bezdarba pieauguma "otrais vilnis".

2.1. tabula

Atsevišķi ekonomiskie rādītāji Baltijas valstīs 1999.-2000. gadā

* pēc ERAB datiem

Baltijas valstu vērtspapīru tirgū 2000. gada pavasarī bija vērojams akciju cenu sezonāls pieaugums, tomēr aprīlī un maijā indeksi atkal samazinājās visās Baltijas valstīs.

Lai gan Igaunijai ir izdevies nedaudz pietuvoties pirmskrīzes līmenim, kas vērtspapīru tirgū sākās jau pāris mēnešus pirms Krievijas krīzes, tomēr indeksi visās Baltijas valstīs vēl jūtami atpaliek no 1998. gada sākuma rādītāja.

2.4. zīmējums

Baltijas valstu vērtspapīru tirgus indeksi*

(1998. gada janvāris = 100, indekss attiecībā pret mēneša sākumu)

* pēc Baltijas valstu fondu biržu datiem