Tiekoties ar Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā valdes locekļiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 5.jūnijā Latviešu kultūras centrā Toronto tikās ar Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) valdes locekļiem, lai pārrunātu Latvijas un LNAK sadarbības aktualitātes.
Pārrunājot diasporas atbalstam ārvalstīs paredzēto valdības programmu, LNAK valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš uzsvēra, ka šī programma ir viens no veidiem, kā Latvija var palīdzēt latviešiem ārzemēs. Valdes pārstāvji informēja prezidenti par LNAK projektiem, kurus plānots iesniegt atbalsta saņemšanai diasporas programmas ietvaros. Projekti ir saistīti ar latviešu trimdas vēstures apkopošanu, baltiešu filmu programmas turpināšanu, skolēnu apmaiņu ar Kanādas latviešu skolēniem, lauku skolu sadarbību ar Kanādas latviešu skolām u.c.
Valsts prezidente atzinīgi novērtēja faktu, ka LNAK valdes sastāvs ir atjaunots, uzsverot to, cik nozīmīga ir tendence, ka arī jaunākās paaudzes iesaistās apvienības darbā.
Valsts prezidente augstu novērtēja entuziastu pūles, jo Latviešu centrs spēj pulcēt tautiešus vienuviet, taču apvienības darbs prasa bagātīgus aktīvistu ieguldījumus gan finansiālā, gan laika ziņā. Prezidente atzīmēja, ka šodien tautas resursus iespējams apvienot vienā veselumā, ne tikai savai ģimenei uzturot latvietību, bet arī Latvijai kā valstij. “Pēdējos gados Latvijai bija loti nepieciešams atbalsts. Pārejas posmā trimdinieki palīdzēja Latvijai kopumā un arī saviem radiem Latvijā finansiāli, politiski, emocionāli. Pozitīvs faktors visām trim Baltijas valstīm ir tas, ka to valstiskuma, demokrātijas nostiprināšanā palīdzēja trimdas tautieši.” Trimdinieku darba nozīmīgumam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanā un attīstībā, pēc prezidentes domām, būtu jābūt vēsturnieku izpētes jautājumu lokā.
Runājot par šodienas Latvijas izaicinājumiem, prezidente sacīja: “Nupat Latvija ir uzņemta NATO un ES, manuprāt, nekad vēl Latvija nav stāvējusi uz tik drošiem pamatiem. Mums tagad paveras pavisam citas perspektīvas, kas ir reta dāvana, un to jāprot izmantot. Galvenais izaicinājums tagad ir ekonomiskā stāvokļa uzlabošana.” Valsts prezidente kā vienu no risinājuma veidiem redz uzņēmējdarbības vides aktivizēšanu, izmantojot strukturālo un citu Eiropas fondu sniegtās iespējas, kā arī ārvalstu investīciju piesaisti.

Valsts prezidenta preses dienests