• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Diagnoze: neatbilst darba tirgum. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.2004., Nr. 91 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89639

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Politiskie īres griesti

Vēl šajā numurā

08.06.2004., Nr. 91

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Diagnoze: neatbilst darba tirgum

Viena no galvenajām sociāli ekonomiskajām problēmām gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā ir bezdarbs. Bezdarba pieauguma tendence vērojama ES pat ekonomiskas izaugsmes brīžos. Galvenie bezdarba iemesli ir darba meklētāju iemaņu un prasmju neatbilstība darba tirgum, kas īpaši saasinājās, pārejot uz zināšanās balstītu ekonomiku. ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2005. gadam kopējo nodarbinātības līmeni paaugstināt līdz 67%, bet 2010. gadā – līdz 70%. Latvijai ļoti nozīmīgs atbalsts nodarbinātības veicināšanā būs Eiropas Sociālā fonda finansējums. Par to, kā tas tiks apgūts, kādas ir lielākās problēmas, “Latvijas Vēstnesim” stāsta Ringolds Beinarovičs, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktors, un Anita Jākobsone, NVA direktora vietniece Eiropas Sociālā fonda jautājumos.

BEINAROVICS.PNG (102338 bytes) JEKABSONE.PNG (87203 bytes)

Ringolds Beinarovičs

Anita Jākobsone
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nodarbinātības veicināšanā jābūt skaidrai valsts politikai

– Cik bezdarbnieku šobrīd ir reģistrēti kā NVA klienti?

– Tie ir 96 000. Taču tā nav pilnīga aina, jo daudz ir slēpto bezdarbnieku, kas nemaz nereģistrējas aģentūrā. Tradicionāli pēdējos desmit gados visaugstākais bezdarba līmenis ir Latgales reģionā. Tam cēloņi meklējami nevienmērīgajā valsts reģionālajā attīstībā.

– Vai plaisu reģionu starpā (Rīgā reģistrētais bezdarba līmenis – 4%, Rēzeknes rajonā – 27,2%) izdosies mazināt ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta pasākumiem nodarbinātības veicināšanai?

– NVA ir viena no valsts institūcijām, kas administrēs ESF līdzekļus. Tā ka daudz kas ir pašu projektu pieteicēju rokās. Svarīgi, cik aktīvi būs paši reģioni. Bet NVA uzdevums ir īstenot nacionālās programmas, no kurām viena no būtiskākajām ir saistīta tieši ar bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju. Mēs, protams, vairāk līdzekļu novirzīsim tiem reģioniem, kuros bezdarbs ir vislielākais.

– Vai NVA ir skaidrs, par ko tad pārkvalificēt darba meklētājus, lai neiznāk tā, ka tiek apmācīti atkal jauni bezdarbnieki?

– Šis jautājums vispirms ir adresējams Ekonomikas ministrijai, jo diemžēl es neesmu redzējis konceptuāli izstrādātus darba tirgus pētījumus. Trūkst arī valstiska redzējuma, kā mūsu tautsaimniecība attīstīsies nākotnē, ko valsts īpaši atbalstīs, kādi speciālisti būs vajadzīgi, piemēram, pēc pieciem un desmit gadiem. Ja tas sabiedrībai būtu zināms, iespējams, bezdarbs mazinātos, jo cilvēkiem būtu skaidrs, uz ko darba tirgū orientēties. NVA gan tāpēc nesēž rokas klēpī salikusi. Mēs esam izsūtījuši anketas darba devējiem, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, pašvaldībām, kurās lūdzām atbildēt, kādas profesijas katras institūcijas skatījumā pašlaik trūkst un kā tas būs tuvākā nākotnē. Šā gada martā Labklājības ministrija apstiprināja NVA attīstības stratēģiju, kuras pamatā ir tās administratīvo spēju stiprināšana, kā arī sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana. Mums ir 28 filiāles visā Latvijā, kas kopā ar pašvaldību pārstāvjiem organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus, kas ilgstošajiem bezdarbniekiem bieži ir vienīgais iztikas avots. Pie katras no filiālēm ir izveidota nodarbinātības veicināšanas konsultatīvā padome, kas nodarbojas, piemēram, ar Kuldīgas rajona nodarbinātības ilgtermiņa stratēģijas izstrādi. Es strādāju savā amatā tikai piecus mēnešus, taču jau esmu paguvis apmeklēt 17 rajonu filiāles, tikties ar pašvaldību vadītājiem, tādējādi gūstot priekšstatu par reģionālajām problēmām nodarbinātības veicināšanā. Pašvaldībās strādājošie speciālisti kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem min tieši valstiskās politikas trūkumu.

– Taču bieži lauku problēma ir tā, ka nav jēgas bezdarbniekus pārkvalificēt, jo nav jau nekādu darbavietu.

– NVA ir nodarbinātības politikas īstenotāja, taču pati politika ir jāizstrādā valdībai. Viens no risinājumiem būtu pašnodarbinātības veicināšana. Te ļoti būtisks ir pašvaldību atbalsts. Bez tam esmu pārliecināts, ka bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējas varētu būt labs stimuls cilvēkiem aktīvāk reģistrēties par bezdarbnieku. Jo citādi daudzi, kuriem bezdarbnieku pabalsts nepienākas, nemaz nereģistrējas.

Kad Eiropas nauda
mazinās bezdarbu
Latvijā

– Runājot par Eiropas Sociālo fondu (ESF) – NVA ir viena no institūcijām, kas administrēs projektus nodarbinātības veicināšanā un sociālās atstumtības mazināšanā. Kāda būs jūsu īpašā loma salīdzinājumā ar citām organizācijām, vai projekti nedublēsies?

– NVA ir otrā līmeņa starpniekinstitūcija. Mūsu uzdevums būs administrēt atklātos projektu konkursus, kā arī slēgt līgumus ar grantu shēmas apsaimniekotājiem (Sabiedrības integrācijas fondu, Sociālās palīdzības fondu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru) un nacionālo programmu ieviesējiem.
Atklātos projektu konkursus NVA izsludina pati. Tie būs trīs: “Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai”, “Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem” un “Subsidēto darba vietu nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām”. Kas attiecas uz jauniešiem bezdarbniekiem, tad te ir jārunā par Latvijā iegūstamās profesionālās izglītības kvalitāti. Jo starp NVA klientiem ir daudz jauniešu, kas tikko beiguši profesionālās izglītības iestādes. Par viņu neatbilstību darba tirgum sūdzas arī darba devēji. Tātad par valsts naudu izglītību ieguvušie vēlreiz tiks apmācīti par valsts naudu. Šāda situācija, manuprāt, ir absurda. Subsidēto darba vietu mērķauditorija ir cilvēki ar zemu kvalifikāciju bez īpašas darba pieredzes. Īpaša mērķgrupa ir pirmspensijas vecuma bezdarbnieki. NVA rosinās subsidēto darba vietu invalīdiem līdzšinējo darbības termiņu – 9 mēnešus – pagarināt līdz trim gadiem. Kā sociālās atstumtības mērķgrupa, protams, nav minēti bezdarbnieki ar augstāko izglītību, taču arī par viņiem ir jādomā. Turklāt šiem cilvēkiem var palīdzēt daudz ātrāk un veiksmīgāk nekā citiem. Projektiem maksimālā summa nav ierobežota, 20–25% no summas jābūt nacionālajam finansējumam. Kopējais atklāto projektu finansējums no ESF (2004.–2006. gadā) ir 1 060 577 727 eiro. Es ceru, ka pirmos projektus varēs izsludināt jau jūlija pirmajā dekādē.
Nacionālās programmas ietvaros pamatvirzieni būs: bezdarbnieku apmācīšana un pārkvalifikācija, NVA kapacitātes stiprināšana, darbinieku apmācība. No šā gada septembra līdz decembrim mums jābūt gataviem apgūt nedaudz vairāk nekā 5 miljonus latu un tuvākajos 28 mēnešos – 28 miljonus latu. Runājot par bezdarbnieku apmācību, galvenais ir tas, ka tā būs decentralizēta, tā notiks ar reģionālo filiāļu starpniecību, nevis kā līdz šim tikai Rīgā. Aģentūras kompetence būs konkursa kārtībā izvēlēties apmācītājus, kuri strādās pēc profesionāli akreditētām programmām.

– Vai NVA rīkos informatīvos seminārus potenciālajiem projektu iesniedzējiem?

– Jā, tūlīt pēc Jāņiem sāksim lielu informatīvo kampaņu, kas ilgs līdz 15. jūlijam un notiks visos Latvijas reģionos. Mēs esam par to informējuši arī visus vietējos masu medijus, ieskaitot mazās pagastu avīzītes. NVA sniegs arī individuālas konsultācijas projektu iesniedzējiem. Mēs gan apzināmies, ka vasara nav labākais laiks aktīvām kampaņām, īpaši laukos. Taču tas ir tikai pirmais projektu konkurss, kam sekos vēl citi. Tā ka NVA būs pamanāma un aktīva visu gadu.

– Kādiem kritērijiem būs jāatbilst iesniegtajiem projektiem?

– Pirmkārt, administratīvajiem kritērijiem, pēc kuriem izvērtē, vai projekts kā dokuments ir atbilstošs visām prasībām, vai ir visi pielikumi. Otrkārt, vispārējiem kritērijiem, kuriem jāliecina par projekta iesniedzēja profesionālo kapacitāti. Treškārt, specifiskajiem kritērijiem, kas liecina par fokusēšanos uz projektā pieteikto mērķauditoriju. Piemēram, projektā par subsidētajām darba vietām viens no specifiskajiem kritērijiem ir – lai darba vieta nebūtu tālāk kā stundas braucienā sabiedriskajā transportā no indivīda dzīvesvietas.

– NVA kā projektu pieteicēja varēs piedalīties “Equal” programmā. Kādas būs jūsu iniciatīvas?

– Mēs orientēsimies uz šādiem apakšprojektiem: jauniešu bezdarbnieku un darba meklētāju integrācija darba tirgū; ilgstošo bezdarbnieku integrācija darba tirgū (kas paredz arī darba devēju motivāciju); personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma integrācija darba tirgū un mazākumtautību pārstāvju (specifiski romu) integrācija darba tirgū.

– Cik pamatotas ir runas par kvalificēta darbaspēka trūkumu Latvijā?

– To sarunās apliecina visi pašvaldību vadītāji. Tiklīdz runa ir par darbu ar jaunajām tehnoloģijām, tūlīt rodas jautājums: kur ņemt speciālistus? Arī krāsotājam šobrīd ir citas profesionālās prasības nekā pirms divdesmit gadiem.

– Vai NVA piedāvātie pārkvalifikācijas kursi atbilst darba tirgus mainīgajām prasībām?

– Man jāatzīst, ka mūsu klienti pārsvarā tomēr nav cilvēki, kas alktu mācīties un apgūt jaunas profesijas. Mums ir darīšana ar bieži vien formāliem darba meklētājiem, kas nav motivēti. Tieši motivācijas trūkums ir viena no lielākajām problēmām. Man kāds pašvaldības vadītājs atzina, ka viena no smagākajām mērķgrupām, kas īpaši nemaz negrib strādāt, ir regulārie pabalstu saņēmēji. Piemēram, Dānijā ir sastopami bezdarbnieki trīs paaudzēs. Domāju, no šāda scenārija Latvijai vajadzētu izvairīties.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!