Politiskie īres griesti

Īres griestu atcelšanas vai saglabāšanas dilemma aizvadītajā nedēļā uzbangoja ar jaunu vilni, iesaistot diskusijās iespējamos cietējus, ieguvējus, kā arī starpniekus. Ieinteresēto pušu runātajā un publiski paustajos paziņojumos nevar nepamanīt, ka gan īrnieku, gan namu īpašnieku intereses pārstāvošās organizācijas šobrīd mēģina virzīt savas maksimālās prasības. Atsevišķi politiķi izsakās atšķirīgi. Bet varas (valsts, pašvaldību) struktūras kā tieši iesaistītie starpnieki no galējiem spriedumiem atturas. Piebilstot, ka problēma nav atstāta pašplūsmā, bet gan beidzot tiek meklēti risinājumi. Par vienu – optimistisko –, apstiprinot valsts atbalsta programmu pašvaldības dzīvojamā fonda celtniecībai vai atjaunošanai, “LV” jau informēja rakstā “Cik augstu kāps īres griesti” (07.05.2004.).
Tomēr līdz 2005.gada 1.janvārim, pat ja valsts programmai finansējums tiek piešķirts, pašvaldības mājokļus uzbūvēt nevar, lai tajos izmitinātu joprojām nezināmu skaitu mazturīgo ģimeņu. Skaidrs, ka pašvaldības nav mierā ar kārtējo pabalstu apjoma palielinājumu uz sava rēķina. Tas satrauc jo vairāk, ja nav pat nojausmas, cik naudas nepieciešams ieplānot. Un kādēļ gan īrnieki no denacionalizētajiem namiem masveidā ar valsts un pašvaldību finansiālu atbalstu būtu jāevakuē? Tā jautā namu īpašnieki, kuru mērķis nav klientu zaudēšana, bet gan vēlme sakārtot īres tirgu.
Valsts varas iecere īres griestu atcelšanu attālināt ir loģiska tādēļ, lai neradītu sprādziena efektu un problēmu risinātu pakāpeniski. Un pirmie racionālie soļi – denacionalizēto namu īrnieku, kam draud aiziešana no īrētā dzīvokļa, skaita apzināšana, kā arī grozījumu projekta sagatavošana likumā “Par dzīvojamo telpu īri” – tiek sperti. Likumdevēja vilcināšanās nav pieļaujama tādēļ, ka namīpašniekiem īrnieki par īres maksas palielināšanu jāinformē sešus mēnešus iepriekš – līdz 1.jūlijam.
Jautājums galvenokārt skar Rīgu. Jāatgādina, ka īres griestu saglabāšanas ideja līdz 2007.gada 1.janvārim, pieļaujot cenas kāpumu līdz 72 santīmiem par vienu kvadrātmetru, uzvirmoja pēc pašvaldību ministra Andreja Radzeviča un Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra tikšanās šā gada martā. Par divu gadu pārejas periodu izteicies arī Ministru prezidents Indulis Emsis, kā arī vairums Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu.
Savukārt namīpašnieku puse uzsver – šis būtu jau otrais termiņa kompromiss, ko valsts ir ieinteresēta panākt. Namīpašnieku intereses pārstāvošās organizācijas solās īres griestu atcelšanu pārsūdzēt Satversmes tiesā, norādot, ka tā būs uzņēmējdarbības ierobežošana no trešo personu puses.
Tam, ka īres maksas paaugstināšana līdz 72 santīmiem neatrisinās problēmas ne vienai, ne otrai iesaistītajai pusei, vien attālinās radikālo lēmumu, var piekrist. Turklāt arvien būs vēlme uzdot jautājumu: kāpēc tieši 72 santīmi ir valsts varas noteiktais īres griestu apmērs?
Pat nemēģinot apšaubīt turpmāko divu gadu valsts ieceru rezultātus dzīvokļu problēmu mazināšanā, jāatzīst, ka šis sociāli jutīgais jautājums šobrīd kļuvis politisks.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv