Valsts valoda tik un tā būs jāzina, atbilstoši starptautiskajām prasībām

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas radio:

Intervija Latvijas radio 13.jūlija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons.

— Man tiešām prieks redzēt premjerministru Andri Bērziņu.

A.Bērziņš: — Labdien!

— Paldies, visiem klausītājiem, kas ir zvanījuši un jums uzdevuši jautājumus. Varbūt es sākšu ar to jautājumu, kas man stāv kopš pagājušās nedēļas, tas ir samērā sarežģīts jautājums — par Braila rakstu, man viens klausītājs zvanīja un jautāja par to, kāda ir šī sistēma, lai varētu izdot grāmatas neredzīgajiem, kādas ir tās problēmas un kā tās risināt.

A.Bērziņš: — Jā, faktiski jāsaka uzreiz, ka sistēma pastāv un katru gadu aptuveni ir 60–70 tūkstoši latu, kas ir Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas budžetos, caur kuriem tiek finansētas gan mācību grāmatas, gan dažāda daiļliteratūra Braila rakstā. Jāsaka, ka katru gadu tiek izdotas aptuveni 10 līdz 15 dažāda nosaukuma mācību grāmatas un apmēram 10–12 grāmatas daiļliteratūrā. Faktiski uz šo brīdi tā kopējā summa, īpaši pēdējos trijos četros gados, nav augusi, tā aptuveni tāda diezgan vienāda ir palikusi — kaut kur 64–66 lati. Pozitīvi ir tas, ka tā pēdējos trijos četros gados katru gadu nedaudz pieaug mācību grāmatām, nu, zināmā mērā saglabājoties diezgan nemainīgi daiļliteratūrai. Jāsaka, ka šīs grāmatas drukā 11 līdz 70 eksemplāros, tas ir tas pieprasījums, kas ir nepieciešams uz šo brīdi Latvijā, un vienas šādas grāmatas pašizmaksa ir apmēram 1114 latu. Tie ir skaitļi. Tā ka par to tiek domāts, un arī nākamā gada budžetā būs naudiņa šīm grāmatām.

— Tur ir vienīgā iespēja — valsts dotācijas.

A.Bērziņš: — Nē, tā ir valsts dotācija, valsts budžets, tādu grāmatu neviens nopirkt nav spējīgs.

— Mēs šad tad atgriežamies, kopš pagājušā premjera laikiem gan, pie jautājuma par Rīgas Aviācijas universitāti. Tā tika likvidēta pirms laika, un skolotāji palika bez algām un bez nomaksātiem nodokļiem cerībā uz to, ka likvidators, kurš ir iecelts, kādreiz spēs beidzot nopelnīt, lai šīs algas varētu samaksāt. Ir pagājis gads, man tie pasniedzēji zvana ik pēc pāris nedēļām un saka, ka lieta nevirzās.

A.Bērziņš: — Tas ir Izglītības ministrijas atbildības jautājums, un tur tik tiešām ir likvidators, kurš strādā. Katrā gadījumā, es gribu teikt, ka mēs Ministru kabinetā būtu gatavi izskatīt jebkuru priekšlikumu, kas nāktu no likvidatora, lai palīdzētu atrisināt šo nesamaksāto nodokļu jautājumu, to sociālo apdrošināšanu. Ir parādi un arī algas tiem pasniedzējiem, kas šajā augstskolā ir strādājuši un pārtraukuši darbu pēc tās likvidācijas, un nav pieņemti Tehniskajā universitātē. Bet es varētu painteresēties un nākamceturtdien jums kādu sīkāku informāciju sniegt.

— Ja varētu lūgt, jā. Jautājums ir šāds — klausītājs Gulbis no Cēsīm saka tā: ja reiz cilvēki ir parakstījušies par izmaiņām — pret "Latvenergo" privatizāciju, un arī visas aptaujas liecina, ka tur varētu parakstīties ap 70 procentiem, varbūt valdībai un Saeimai nevajadzētu gaidīt referendumu, bet vienkārši patiešām pieņemt šo likumu, kā ir iesniegts.

A.Bērziņš: — Jāsaka, ka likums šodien neļauj vairāk izdarīt nekādus grozījumus nekur. Vienīgais veids, kā pašlaik ar šo jautājumu iet uz priekšu, tas ir, sagaidīt, ka paraksti ir saskaitīti, ļaut, lai Valsts prezidente aizsūta viņus uz Saeimu, un Saeimā tad var balsot. Tagad mēs esam tik tālu jau procedūrā iekšā, ka faktiski Saeimā deputātiem ir tikai viena iespēja — paņemt šo te likuma tekstu, nemainīgu ielikt iekšā likumā, un tad, protams, var pateikt, ka, jā, referendums vairs nav vajadzīgs un referendums ir zaudējis jebkuru jēgu. Kā Saeima rīkosies, man šobrīd ir grūti teikt.

— Klausītāji jautā — vai šogad būs pensiju indeksācija, ja būs, tad kāda ir paredzēta.

A.Bērziņš: — Viss ir atkarīgs no tā, kā pildīsies sociālais budžets. Es gribu teikt, ka vajadzētu. Jāskatās, kas notiks budžeta pašās gada beigās. Ja pensijas indeksācija būs, tad tā būs gada beigās, un viņa ir tieši saistīta ar ienākumiem sociālajā budžetā. Jāsaka, maijs bija pirmais mēnesis, kurā daudz maz izdevumi ar ienākumiem izlīdzinājās, no ienākumu viedokļa.

— Tā ka šobrīd līdz ar to prognozēt vēl nevar ?

A.Bērziņš: — Nevar pateikt skaidri un gaiši — jā.

— Jautājums ir par kredītu. Katrs cilvēks, kurš ir pensionārs, saka: viņam ir pensija 100 latu, sievai ir 100 latu, viņa vēl piestrādā, viņi gribētu saņemt kredītu savas mājas uzlabošanai. Viņi ir staigājuši apkārt pa bankām, bet tā kā viņi ir pensionāri, viņiem šādu kredītu nedod, jo saka, ka pensionāri nevar dabūt. Vai ir cerības, ka viņi kaut ko varētu ….

A.Bērziņš: — Viņi varētu iet uz Hipotēku un zemes banku.

— Viņi esot arī tur bijuši. Bet arī tur esot tādā formā atteikts, ka viņš kā pensionārs nevarot saņemt kredītu.

A.Bērziņš: — Ja viņam ir māja, es neredzu, kāpēc viņš nevarētu saņemt kredītu mājas labiekārtošanai, es tiešām neredzu. Un pie kam es gribu teikt, ka Hipotēku un zemes banka tieši ir tā banka, kas nodarbojas ar šādām te mikrokreditēšanām. Domāju, ka viņiem vajadzētu pieteikties pie bankas pārvaldnieka Feifera kunga un aiziet, un es domāju, ka tur ir iespējams rast risinājumu.

— Kāda klausītāja jautā, attiecībā uz strādājošiem pensionāriem, kādi ir nākotnes nodomi šajā jomā?

A.Bērziņš: — Mēs valdības deklarācijā to esam ierakstījuši, tātad, tas ir uzdevums, kas ir jāizpilda nākamajā gadā. Skatīsimies, strādāsim gatavosim kurā brīdī tad izdarīt šos grozījumus budžetā. Arī tas, protams, ir saistīts ar to, kā pildās visi budžeti, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis.

— Viens no klausītājiem interesējas par lietu, kas pēdējā laikā ir pieklususi, tā sauktais dzīvokļu jautājums tiem cilvēkiem, kuriem ir īpašums. Te ir divas puses — no vienas puses, tie saimnieki, kas ir atguvuši īpašumu, un, no otras puses, tie cilvēki, kas dzīvo šajos denacionalizētajos namos. Šī klausītāja, kas man zvanīja, bija kā saimnieces pārstāve un teica: ko tas nozīmē, ka iet gadi, bet viņa nespēj faktiski šo māju apsaimniekot, tāpēc ka visi īrnieki, kas tur iepriekš dzīvoja, viņa neko nevar darīt, viņi jāpieņem tā, kā tas tur ir šobrīd.

A.Bērziņš: — Es saprotu tos īpašniekus, kuri saka, ka viņiem ir grūti šo māju apsaimniekot un likvidēt visas tās nebūšanas, kas pēdējo 50 gadu laikā tur tajā mājā ir radušās. Tāpēc, ka tik tiešām atbilstoši likumam pašvaldība ir noteikusi maksimālos īres griestus, kurus īpašnieki nedrīkst pārkāpt. Protams, ka šī nauda, ko īpašnieki iekasē kā īres maksu, ir nepietiekama, lai veiktu kapitālremontu bez papildu līdzekļu piesaistes. No otras puses, atkal ir jādomā par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās mājās, un jādomā vispār, cik liela ir šī maksātspēja mūsu cilvēkiem. Tā kāaizeju es šeit saskatu vienīgi tādu — ilgākā laikā attīstot Latvijas valsts ekonomiku, nodrošinot, lai ekonomika attīstās, lai cilvēki līdz ar to saņemtu lielākas algas, un tad, kad būs lielākas algas un lielāka pirktspēja, un arī lielāka maksātspēja. Tad var runāt par to, ka pakāpeniski varbūt varētu mēģināt šo ierobežojumu laist vaļā vai ļaut tam kaut kādā veidā peldēt zināmos rāmjos, varbūt ne tik cieti kā Rīgā —14,8 santīmi, bet teikt: tātad no — līdz, un tātad jāvienojas īrniekiem ar īpašniekiem, vai arī kaut kādu citu formu. Tas ir sarežģīts jautājums, nākotnes jautājums, protams.

— Klausītāji, jūs varat zvanīt un uzdot jautājumus, mana kolēģe Ingrīda Ābola ir aizgājusi pie tālruņa un gatava uzklausīt jautājumus premjerministram. Viens klausītājs no laukiem zvanīja un teica, ka viņš tomēr nesaprot, viņš ir zemnieks, viņš pārdod pienu par — 3, 4 vai 7 santīmiem, pēc tam viņam veikalā jāpērk par 27 santīmiem, kur tā nauda aiziet? Kāpēc tā sistēma tik netaisnīga?

A.Bērziņš: — Piena cenu tirgū nosaka tas, cik daudz piena ir nepieciešams ražošanai, un tas, cik lielā mērā, cik daudz ražotājs tirgū var pārdot. Un kāda tirgū ir konkurence. Jo ražotājs var pārdot vairāk un tirgū ir lielāka konkurence, jo šī cena ir zemāka. Es saprotu šo jautājumu, esmu runājis arī ar zemniekiem tad, kad bija, akcija uz robežām. Es gribētu teikt, ka tieši šīs valdības laikā sviestam, sieram kvotas, kas ir uz Eiropas Savienību, ir turpat vai dubultojušās. Tas nozīmē, ka faktiski Latvijas ražotājam ir atvērtas durvis uz ārpusi. Ja visu laiku viņi strādāja, ar esošo pienu tikai nodrošinot iekšējo tirgu, vēl nedaudz eksportējot uz Igauniju un Lietuvu, tad pašlaik, kad ir paplašināts tirgus, tas ir faktiski tas, ko mēs esam izdarījuši. Situācija ir tāda, ka tuvāko divu mēnešu laikā faktiski piena iepirkuma cenai vajadzētu kāpt uz augšu, jo vienkārši piens ir vairāk vajadzīgs un par pienu varētu sākt maksāt vairāk. Tieši iejaukties pārstrādes uzņēmumu darbībā, kuri pašlaik ir privāti uzņēmumi, mēģināt viņiem diktēt cenas, tas nozīmētu atgriezties pie komunisma laikiem. Zemkopības ministrija ir tā, kas pašlaik mēģina iestrādāt dažādus modernus regulēšanas mehānismus, kādus izmanto mūsdienu lauksaimniecībā. Es ceru, ka varbūt tur būs kāds risinājums.

— Šobrīd izskatās, ka piena pārstrādātāji pelna milzīgu naudu, vai varbūt tā ir vienkārši ilūzija?

A.Bērziņš: —Būtu speciāli jāpaskatās, kāda tad viņiem ir tā peļņa. Man gan neizskatās, ka viņiem būtu milzīgi daudz naudas, jo galvenais jau ir tas, ka viņiem ļoti daudz naudas bija jāiegulda ražošanas modernizēšanā, lai vispār varētu ražot konkurētspējīgu produkciju līdz ar robežu atvēršanos. Es domāju, ka viņi ir pietiekami daudz modernizējuši un likuši iekšā līdzekļus. Bet man nav nekādas informācijas. Es tagad vienkārši redzu, ka piena, siera paciņas un tā tālāk, ne pēc iepakojuma, ne pēc noformējuma, ne pēc garšas un kvalitātes ne ar ko neatšķiras, pēc manām domām, ir pat labāki par tiem, kurus mēs ievedam no Rietumiem.

— Biruma kungs jautā — apmēram pirms mēneša "Panorāmā" esot bijusi informācija, ka Latvija nesniedz nepieciešamo informāciju Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas centram Lietuvā, sakot, ka tam ir nepieciešama nauda, pieprasot naudu no Lietuvas puses. Vai jautājums ir atrisināts šobrīd?

A.Bērziņš: — Te ir divas lietas. Tātad ir civilā gaisa telpas kontrole, un es gribētu teikt, ka ar civilo gaisa telpas kontroli pilnīgi viss ir kārtībā, regulāri notiek informācijas apmaiņa gan starp Lietuvu, gan starp Igauniju un Latviju, kā arī ar visām pārējām Eiropas Savienības valstīm. Tātad tur nav absolūti nekādu problēmu, un visas savstarpējās norēķinu sistēmas ir sakārtotas un darbojas pēc starptautiskiem standartiem. Un jāsaka, ka, piemēram, uzņēmums "Latvijas gaisa satiksme", kas ar šo civilo gaisa kontroli nodarbojas, ir atzīts kā viens no vislabāk ekipētajiem uzņēmumiem no pasaules standartiem raugoties. Uzņēmums ar ļoti augsti kvalificētu personālu. Kas attiecas uz to, ka šī civilās telpas informācija ir jānodod arī militārajām struktūrām, tad tas ir drusku sarežģītāks jautājums. Tā informācija "Panorāmā" bija par to, ka mūsu Aizsardzības ministrija nevar saņemt pilnu informāciju no tās uzņēmuma "Gaisa satiksme" par to, kā kustas šīs te civilās lidmašīnas mūsu gaisa telpā. Tur problēma bija tīri tehniska, kura tagad ir atrisināta. Ir parakstīts dokuments, ir nopirkta speciāla tāda plate, kas ir ielikta iekšā datorā, un pilnu informāciju saņem pašlaik arī Aizsardzības ministrija. Kas attiecas uz to, ka mūsu aizsardzības sistēmai, Aizsardzības ministrijas sistēmai, visas Baltijas aizsardzības ministriju sistēmai jābūt tādai, kas ļauj ātri un operatīvi apmainīties ar visu katras šīs sadaļas rīcībā esošo informāciju, tad šeit ir vēl dažas tehniskas problēmas, pie kurām tiek strādāts un kuras tuvākajā laikā tiks atrisinātas.

— Jautājums ir par nepilsoņiem. Tātad šodien notiek ieplānotais pikets Esplanādē, un galvenais uztraukums, kam pievērš uzmanību krievu prese, ir valodas jautājums. Es saprotu, vismaz no tās informācijas, kas parādījusies presē, ka tas satraukums ir bez pamata.

A.Bērziņš: — Ir likuma par valsts valodu jaunā redakcija, kura stājas spēkā šā gada pirmajā septembrī, un šī likuma tekstā ir dotas deviņas atsauces uz dažādām normām, kuras reglamentēs vai regulēs ar Ministru kabineta noteikumiem. Pašlaik Valsts valodas centrs pie Tieslietu ministrijas gatavo šos noteikumus, ar kuru palīdzību tad dos paplašinātāku tulkojumu tam vai citam likuma pantam. Šie dokumenti pašlaik ir pirmajā, nu tādā zaļajā versijā, sagatavoti, nosūtīti ministrijām saskaņošanai, vēl tur būs ļoti daudz dažādu procesuālu un visādu citu skaņojumu. Ceru, ka pēc nedēļām četrām tie varētu parādīties Ministru kabineta Komitejā. Jāsaka, ka esmu lūdzis tieslietu ministri, lai viņa īpašu uzmanību pievērš tam, lai šie dokumenti būtu precīzi atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Es gribētu teikt, ka pagaidām nav nekāda pamata bažām par to, ka mēs kaut ko darīsim vairāk, nekā to prasa starptautiskās normas un starptautiskā prakse. Skaidrs, ka valoda tiem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt, teiksim, publiskajā pārvaldē vai būt tiešā saskarē ar iedzīvotājiem, būs jāmācās, arī valodas eksāmeni būs jākārto. Tā ka no tā neviens nekur neaizbēgs, dzīvojot Latvijā.

— Tajā pašā laikā krievu presē parādās kaut kādi projekti, kur viņi uzskaita, ka šitas nav atbilstoši Eiropai un tas nav, un tur ir pārāk stingras prasības. Un tāpēc tas drauds…..

A.Bērziņš: — Es gribu teikt, ka tās ir sākotnējās darba versijas. Tātad visi šie projekta dokumenti tiks saskaņoti ar tām prasībām, kādas ir normālā pasaulē, jo mēs jau neesam ieinteresēti šķelt sabiedrību. Ja kādam ir interese to darīt, nu tad tā katrā ziņā nav valdība.

— Bet es saprotu, ka tādā gadījumā šī sadarbība starp valdību un krievu presi nav tomēr tā labākā?

A.Bērziņš: — Sadarbība starp valdību un presi, jebkuru presi, vienmēr var būt labāka.

— Un ar krievu presi cik daudz jums sanāk vispār … .

A.Bērziņš: — Es domāju, ka ļoti, ļoti lietišķi un konstruktīvi mēs sadarbojamies ar daudziem dažādiem krievu valodā iznākošiem un runājošiem medijiem. Es neesmu jutis, ka būtu kaut kāda sliktāka vai nosodošāka attieksme. Man liekas, ka dažkārt šis tas tiek precīzāk atspoguļots krievu presē nekā latviešu, jā, dažkārt tā ir.

— Šīsdienas laikrakstā "Diena" parādījās raksts par AIDS slimību, par tām problēmām, par to, ka Latvijas valdībai būtu jāpārtrauc izlikties, ka šī nav problēma, un jāpievērš tai lietai uzmanība. Kā jūs redzat, kā Latvijas valdība varētu pievērst šai problēmai uzmanību?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka Latvijas valdība nekad, man liekas, nav izlikusies, ka šī problēma neeksistē, un tieši tāpēc Latvijas valdība finansē AIDS centru, kurš atrodas labklājības ministra pārraudzībā un pārziņā un kur visi šie procesi tiek vadīti un kur arī tiek ārstēti šie slimnieki. Cita lieta, ka vienmēr šo darbu var uzlabot, tas ir tiešām taisnība. Es ceru, ka, teiksim, Požarnova kungs izlasīs šo "Dienas" rakstu un noteikti kaut kādus mērus pieņems.

— Sabiedrības integrācijas projekts ilgi tiek apspriests, un te parādās tādas politiskas debates par to, kas tad beigu beigās pārraudzīs šo procesu.

A.Bērziņš: —Zināt, varbūt mazāk bija debašu par to, kurš konkrēti pārraudzīs, bet vairāk bija debates par to, kāda būs šī pārraudzības forma. Vai tā būs tāda, kāda tika piedāvāta šajā dokumentā, tātad diezgan sarežģīta daudzpakāpju sistēma, vai arī mēs spēsim atrast kādu optimālāku formu. Faktiski esam valdībā pieņēmuši lēmumu, kuru droši vien otrdien apstiprināsim, ka sabiedrības integrācija tiek vadīta caur sabiedrības integrācijas fondu, kurš tiks veidots kā prototips, teiksim, Kultūrkapitāla fondam. Kur ir sava fonda administrācija, sava fonda padome , kurā varēs piedalīties gan dažādas minoritāšu grupas, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan dažādu politisko partiju vai valdības koalīciju pārstāvošo partiju pārstāvji un kur varēs arī akumulēt dažādus starptautiskos līdzekļus un veidot, un virzīt šo integrācijas programmu. Pie kuras ministrijas tā būs? Es domāju, ka tas nav tik būtiski, ja jau reiz vadības mehānisms nodrošina, ka pie lēmuma pieņemšanas ir klāt daudzas un dažādas sabiedrības grupas un slāņi, un partijas. Tā ka es domāju, ka mēs to punktu pieliksim otrdien.

— Jānis Zariņš, jurists no Rīgas, jautā, kāpēc ir pārtraukts ieskaitīt darba stāžā invaliditātes laiku, kas ir bijis līdz 1991.gadam, jo padomju laikā tā tas esot darīts.

A.Bērziņš: — Jā, es gribētu lūgt Zariņa kungu aiziet uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru, tur viņam sniegs precīzu, izsmeļošu paskaidrojumu. Varbūt tiešām viņam kaut kas pienākas vairāk, nekā tas ir šodien. Bet es gribu teikt tā, ka es šo formulu ikdienas lietošanai galvā neturu.

— Vēlreiz par denacionalizētajām mājām. Auseklis Jēkabsons saka, ka jau nākamajā gadā saimnieks draud viņu izlikt no mājas. Kur tad lai iet dzīvot divi pensionāri? Un tās ir bažas par tiem cilvēkiem, kas pašlaik dzīvo denacionalizētajās mājās, viņi nezina savu tālāko likteni.

A.Bērziņš: — Nu, ja šis konkrētais cilvēks ir pareizi rīkojies tad, kad šo māju denacionalizēja, tad viņam nevajadzēja parakstīt nekādu ierobežojumu attiecībā uz īres līguma darbības ilgumu. Ja viņš ir parakstījis laikā ierobežotu īres līgumu, tad faktiski ir divas iespējas. Vai nu jāmēģina vienoties ar savu mājas īpašnieku, lai šis līgums tiktu pagarināts vai noslēgts kā beztermiņa līgums, vai ir jāgriežas savā pašvaldībā ar lūgumu ierādīt citu apdzīvojamo platību, bet, ja ir ļoti lielas grūtības ar maksāšanu un neiznāk visam, tad vienkārši jāstājas rindā un jāiet uz sociālo māju sociālajā dzīvoklī.

— Un ja viņš tos līgumus nav pārslēdzis, tad viņam ir šis beztermiņa līgums?

A.Bērziņš: — Ja viņam ir beztermiņa līgums un ja viņš pilda visus pienākumus, kas viņam ir kā īrniekam uzlikti jeb par kuriem viņš ir parakstījies, tad nav nekāda pamata domāt, ka kāds viņu izliks ārā uz ielas.

— Nu ko, jautājumi, protams, krājas, lai tie paliek nākamajai reizei. Paldies! Studijā jūs dzirdējāt sarunu ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu.

A.Bērziņš: — Uz redzēšanos!