Eiropas paplašināšana būs prioritāte Zviedrijas prezidentūras laikā

12. jūlijā Latvijā vienas dienas vizītē uzturējās Zviedrijas Karalistes lauksaimniecības un zivsaimniecības ministre Margarēta Vīnberga

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Zviedrijas lauksaimniecības ministre Margarēta Vīnberga

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga trešdien, 12. jūlijā, tikās ar Zviedrijas lauksaimniecības ministri Margarētu Vīnbergu.

Sarunā tika apspriestas abu valstu attiecības, ES paplašināšanās jautājumi, kā arī sieviešu iesaiste politikā un uzņēmējdarbībā.

Abas puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Zviedriju valda lieliskas attiecības, un, pēc ministres sacītā, viņa par to vēlreiz pārliecinājusies, tiekoties Latvijā ar amatpersonām, zemniekiem un sievietēm uzņēmējām.

Tikšanās gaitā V.Vīķe-Freiberga un M.Vīnberga runāja par jautājumiem, ar kuru risināšanu jāsaskaras valstīm, iekļaujoties Eiropas Savienībā. Uzsverot Zviedrijas nozīmīgo lomu gaidāmajā ES prezidentūrā, V.Vīķe–Freiberga pateicās par Zviedrijas līdz šim pausto atbalstu Latvijai, kā arī izteica gandarījumu par Zviedrijas vēlmi savas prezidentūras laikā par vienu no prioritātēm izvirzīt ES paplašināšanu. Zviedrijas ministre norādīja, ka ES valstu diskusijas par zemkopības politiku nedrīkstētu kavēt ES paplašināšanos.

Tika spriests par sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā Latvijā un Zviedrijā. Valsts prezidente atzinīgi izteicās par pagājušajā gadā Reikjavīkā notikušo konferenci "Sievietes un demokrātija jaunā gadu tūkstoša sākumā", kas deva papildu iespējas sievietēm no Latvijas īstenot savus projektus un rast tiem finansējumu. Abas puses uzsvēra nevalstisko organizāciju lomu demokrātiskā sabiedrībā, izvirzot un risinot sabiedrībā aktuālus jautājumus cilvēktiesību jomā, pilsoniskās iniciatīvas veicināšanā u.c.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie zemkopības ministra

Trešdien, 12.jūlijā, zemkopības ministrs Atis Slakteris tikās ar Zviedrijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri Margarētu Vīnbergu (attēlā), lai pārrunātu abu valstu iespējamo sadarbību lauksaimniecībā un ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu saistītus jautājumus.

Vispirms A.Slakteris informēja kolēģi par situāciju Latvijas laukos, kā arī par to, kas veicams jau tuvākajā laikā, lai mūsu zemnieki kļūtu konkurētspējīgāki ārējā tirgū. Līdz šim Zemkopības ministrijai bijusi veiksmīga sadarbība ar zviedru lauksaimniekiem, ir saņemta noderīga palīdzība no zviedru puses. Tā kā nākamajā gadā Zviedrija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, tad tās viedoklis un pieredze Latvijai ir īpaši svarīga.

M.Vīnberga Latvijā ieradusies, lai iepazītu tuvāk vienu no ES kandidātvalstīm, tās lauksaimniecības pozitīvās un negatīvās iezīmes. Viņa teica: "ES paplašināšanās jautājums būs viens no svarīgākajiem Zviedrijas prezidentūras laikā. Gluži dabiski, ka man kā lauksaimniecības ministrei ir svarīgi iepazīt kandidātvalstu problēmas, kuras vēlamies risināt prezidentūras laikā."

M.Vīnberga atzīmēja, ka īpaša uzmanība tiks veltīta ne tikai ES paplašināšanai, bet arī nodarbinātībai laukos un vides aizsardzībai. Zviedrija vēlas, lai kandidātvalstis pēc iespējas ātrāk kļūtu par ES dalībvalstīm. Savukārt Latvijas zemniekiem, iestājoties ES, būs pieejams stabils tirgus un pirktspējīgi iedzīvotāji. Tomēr pirms tam valstī jāievieš ES likumdošana. "Ja zemnieki pildīs prasības atbilstoši ES noteikumiem, tad viņi ir tiesīgi saņemt no ES tādu pašu atbalstu, kāds ir pārējo dalībvalstu zemkopjiem," sacīja Zviedrijas lauksaimniecības vadītāja.

Abi ministri bija vienisprātis, ka ES paplašināšanās ir nepieciešama, taču lauksaimniecība nedrīkst kļūt par šķērsli tās ceļā. ES lauksaimniecības politika pēdējos gados attīstās un mainās, tāpēc kandidātvalstīm ir jārēķinās, ka jau tuvākajā laikā nepastāvēs tāda atbalsta sistēma kā līdz šim.

M.Vīnberga atzina, ka zviedriem nepatīk līdzšinējā ES lauksaimniecības stratēģija. Tā ir pārāk centralizēta un maz regulēta, ar dārgām izmaksām, tāpēc izmaiņas ir nepieciešamas. Tās, protams, skars visas valstis. Turklāt vienādi nosacījumi nākotnē paredzami gan esošajām ES dalībvalstīm, gan jaunuzņemtajām. Tomēr jau tagad skaidrs, ka šo jautājumu risināšana ieilgs vairāku gadu garumā.

Jāatzīmē, ka zviedri pirms iestāšanās Eiropas Savienībā 1995.gadā arī bija skeptiski noskaņoti. Tagad situācija mainījusies — vairums lauksaimnieku atzīst, ka viņu ienākumi ievērojami palielinājušies šo piecu gadu laikā. Ir pieejams ES plašais tirgus. Agrāk zviedru lauksaimnieki maz eksportēja produkciju ārpus valsts robežām. Šobrīd Zviedrija sadarbībā ar Lielbritāniju īsteno vērienīgu eksportprojektu. Tajā paredzams liels zviedru ražotās cūkgaļas eksports uz Angliju.

M.Vīnberga bija informēta arī par nesen notikušajām zemnieku protesta akcijām Latvijā. Viņa sacīja: "Man šķiet, ka zemnieku protesti notiek visā pasaulē. Un ikvienam lauksaimniecības ministram tie ir jāuzklausa. Piemēram, esmu piedalījusies sanāksmē, kurā vairāk nekā tūkstotis saniknotu zemnieku vēlas izteikt neapmierinātību ar valdības nostāju lauksaimniecībā. Zviedru zemnieki sūdzas par pārlieku augstajiem nodokļiem, kā arī to, ka nespējam Briselē izcīnīt izdevīgus finansu nosacījumus. Starp citu, franču zemnieki ir daudz aktīvāki savās izpausmēs nekā zviedri. Viņi protestē Parīzes ielās, bloķē satiksmi. Protams, mūsu uzdevums ir uzklausīt zemniekus un izvērtēt, kuras prasības ir izpildāmas, kuras nav. Ir jāizvēlas prioritātes no lielā problēmu kopuma. Tās jārisina vispirms."

Šobrīd Zviedrijas lauksaimniekus skārusi problēma, kas saistīta ar ģenētiski pārveidotu lauksaimniecības kultūru un pārtikas produktu izplatīšanu. Tā kā vēl nav apkopoti zinātniskie pētījumi par tās ietekmi uz cilvēka veselību, tad šāda lauksaimniecības kultūra un pārtika nav izplatāma. Zviedrijā pašlaik tiek iznīcināts ap 500 hektāru lopbarības rapša sējumu. Šajā pavasarī vairāki desmiti zviedru lauksaimnieku iepirka rapša sēklu no kāda pazīstama sēklkopības uzņēmuma, kurš to importēja no Kanādas. Izrādījās, ka tā ir ģenētiski pārveidota rapša sēkla. Valstī nekavējoties tika pieņemts lēmums iznīcināt iesētos rapša laukus. Savukārt zemniekiem šī kļūda izmaksā dārgi. Lieki izdevumi paredzami, gan lai iznīcinātu sējumus, gan lai pēc tam augsni apstrādātu. Iespējams, ka daļu no izmaksām kompensēs neveiksmīgais sēklkopības uzņēmums.

Pēc tikšanās ar A.Slakteri Zviedrijas lauksaimniecības ministre apmeklēja Limbažu rajona Lēdurgas pagasta zemnieku saimniecību "Zīlītes", kur saimnieko Laima Aņisimova ar savu ģimeni. Šobrīd zemnieku saimniecība izmanto ap 400 hektāru zemes. Saimniece uzsvēra, ka aptuveni 50—60 procentu saražotās produkcijas tiek realizēts vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. M.Vīnberga īpašu interesi izrādīja par mūsu sieviešu lomu laukos. Sarunā ar M.Vīnbergu piedalījās arī Limbažu rajona konsultāciju biroja vadītāja, sieviešu organizācijas "Saulessvece" vadītāja Astrīda Mangale. Viņa informēja viešņu par lauku sievietes ikdienu, par to, kā rit darbs organizācijā, kura apvieno ap 80 sieviešu. "Saulessveces" dalībnieces nebūt nenodarbojas ar mājsaimniecības vai izklaides pasākumiem. Viņas aktīvi mācās, apgūst gan ekonomikas, gan grāmatvedības un citas nepieciešamās zināšanas.

M.Vīnberga pastāstīja, ka arī zviedru sievietēm laukos nav viegla dzīve. Daudzas šī iemesla dēļ pamet laukus. Arī "Zīlīšu" saimnieku meita nesaista savu nākotni ar laukiem, to darīs dēls. M.Vīnberga interesējās par Latvijas sieviešu politisko aktivitāti ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Starp citu, Zviedrijas sievietes ir politiski daudz aktīvākas par latvietēm. Piemēram, zviedru valdībā darbojas 11 sievietes un tikai 9 vīrieši, bet parlamentā 43 procenti deputātu ir sievietes. M.Vīnberga pārliecinoši uzsvēra, ka viņas valstī visos līmeņos sieviešu politiķu ir tikpat daudz kā vīriešu.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: A.F.I.