Latvija sagaida Eiropas Komisijas prezidentu

Šodien, 9. februārī, divu dienu vizītē ierodas Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi un ES komisārs Ginters Ferhoigens

Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, Rīgā, Saeimas namā, 2.02.1998.

Komisārs Eiropas Savienības paplaši-nāšanās jautājumos Ginters Ferhoigens

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vizītes pirmās dienas vakarā augstie viesi Melngalvju namā tiksies ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Šķēli.

Rīt, 10. februārī, Romano Prodi ieradīsies Saeimas namā, kur tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un plenārsēdē uzrunās Saeimas deputātus. Eiropas Komisijas prezidents tiksies arī ar Saeimas frakciju vadītājiem. Pēc tam augstais viesis tiksies ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu. Dienas vidū notiks Eiropas Komisijas Prezidenta Romano Prodi un Latvijas Ministru prezidenta Andra Šķēles kopīga preses konference.

Jau tagad, vizītes sākuma dienas rītā, var nešaubīgi apgalvot, ka Eiropas Komisijas prezidenta un komisāra Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos vizītei mūsu valstī būs liela nozīme Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību, jau pavisam drīz sākot iestāšanās sarunas.

Romano Prodi, Eiropas Komisijas prezidents, dzimis 1939. gada 9.augustā Skandiano, Itālijā. Beidzis Milānas Katoļu universitāti, ir diplomēts jurists. Vēlāk papildinājis zināšanas Londonas Ekonomikas skolā.

Savu akadēmisko karjeru Romano Prodi sācis 1963. gadā, līdz 1971. gadam strādājot Boloņas universitātē par politekonomijas pasniedzēju. No 1971. līdz 1999. gadam bijis tās pašas universitātes rūpniecības organizācijas un rūpniecības politikas profesors. Paralēli pasniedzēja darbam 1963. un 1964. gadā strādājis pētniecības darbu Lombardijas Ekonomikas un sociālo zinātņu institūtā, bet 1968. gadā — Stenfordas Pētniecības institūtā. 1973. un 1974. gadā bijis arī Trento Brīvās universitātes ekonomikas un rūpniecības politikas profesors, bet 1974. gadā — viesprofesors arī Hārvardas universitātē. Politiķa karjeru sācis 1978. gadā, kad uz diviem gadiem iecelts par Itālijas rūpniecības ministru. No 1982. līdz 1989. gadam bijis Rūpniecības rekonstruēšanas institūta priekšsēdētājs. Atkārtoti šo atbildīgo pienākumu pildījis arī 1993. un 1994. gadā. 1995. gadā ievēlēts par Itālijas centriski kreisās koalīcijas priekšsēdētāju. No 1996. līdz 1999. gadam bijis Itālijas parlamenta loceklis, bet no 1996. līdz 1998. gadam — Itālijas Republikas Ministru padomes prezidents. 1999. gadā kļuva par Eiropas Komisijas prezidentu. Ir precējies, divi dēli.

Ginters Ferhoigens, komisārs Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos, dzimis 1944. gada 28.aprīlī Bādkreicnahā, Vācijā. No 1963.līdz 1965. gadam apguvis žurnālista profesiju laikrakstu "Neue Rhein" un "Neue Ruhr Zeitung" redakcijās. Pēc tam līdz 1969. gadam studējis vēsturi, socioloģiju un politiku.

No 1964. līdz 1974. gadam strādājis Vācijas Federālās iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļā. Pēc tam divus gadus vadījis Federālā ārlietu dienesta analīzes un informācijas nodaļu. 1977. un 1978. gadā darbojies Brīvās demokrātu partijas (FDP) vadībā, pēc tam uz četriem gadiem kļūstot par partijas ģenerālsekretāru. 1982. gadā iestājies Vācijas sociāldemokrātu partijā (SPG). No 1983.līdz 1999. gadam bijis Vācijas Bundestāga deputāts, no 1983. līdz 1989. gadam darbojoties arī Bundestāga Ārlietu komitejā. Vairākus gadus bijis Vācijas sociāldemokrātu partijas spīkers un partijas laikraksta "Vorwärts" galvenais redaktors. No 1990. līdz 1999. gadam arī radiostacijas "Deutsche Welle" padomes priekšsēdētājs. 1992. gadā ievēlēts par Bundestāga īpašās Eiropas Savienības komitejas priekšsēdētāju. Kopš 1997. gada Sociālistu starptautiskās miera, drošības un atbruņošanās padomes priekšsēdētājs, 1998. un 1999. gadā Federālā ārlietu resora valsts ministrs. Ir precējies.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors