Mūsu — Ukrainas un Latvijas — attiecības ir daudzpusīgas, dinamiskas, draudzīgas

Viktors Mihailovskis, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, šā gada 16.jūlijā aprit 10 gadi, kopš Ukrainas Augstākā Rada pieņēma Valstiskās suverenitātes deklarāciju. Kā tagad, pēc desmit gadiem, vērtējams šis notikums?

— Atsauksim atmiņā to laiku. Priekšā vēl pusotrs gads līdz Padomju savienības sabrukumam, bet vienas savienotās republikas, kas savulaik bija PSRS dibinātāju vidū, parlaments pieņem pricipiālas nozīmes dokumentu, kurā deklarēta valstiskā suverenitāte. Bet tas nozīmē ukraiņu nācijas pašnoteikšanos, tautvaldību, Ukrainas teritoriālo neatkarību, ekonomisko patstāvību, visu īpašuma formu aizsardzību utt. Tiek pasludinātas arī Ukrainas valsts tiesības uz pašas bruņotajiem spēkiem, iekšējo karaspēku un valsts drošības institūcijām. Ukraina tāpat deklarēja savu nodomu nākotnē kļūt par konsekventi neitrālu valsti un ievērot trīs nenukleārus principus: nelietot, neražot un neiegādāties kodolieročus.

Tas bija vīrišķīgs un apņēmības pilns solis uz vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu — Ukrainas valstiskuma atdzimšanu. Šā procesa loģisks noslēgums bija pēc 13 mēnešiem — 1991. gada 24. augustā — pieņemtais Valstiskās neatkarības akts, ko tā paša gada decembrī apstiprināja Visukrainas referendums.

Pamatoti var teikt, ka 1990.gada 16.jūlijs ir jauna lappuse ukraiņu tautas vēsturē — Ukrainas kā patstāvīgas un neatkarīgas valsts apliecinājums.

— Kā Ukrainas tauta sagaida šo jubileju?

— Pirmkārt, Ukraina ir nostiprinājusies kā neatkarīga, suverēna valsts. Tiek veidota patiesi demokrātiska, tiesiska valsts. Parlamentā ir izveidojies konstruktīvs vairākums, kas noskaņots lietišķai sadarbībai ar izpildvaru.

Savukārt Ukrainas prezidents Leonīds Kučma un Ministru kabinets, koncentrējot milzu pūles ekonomikas jomā, spēja mainīt situāciju — ir iezīmējusies reāla izeja no krīzes, nostiprinājusies ekonomisko rādītāju stabilas uzlabošanās tendence.

Lūk, tikai daži skaitļi. Šā gada pirmajos sešos mēnešos IKP pieaugums ir sasniedzis gandrīz sešus procentus, rūpnieciskās ražošanas pieaugums pārsniedzis 10 procentus, bet plaša patēriņa preču ražošanas pieaugums — 29 procentus. Šādus pieauguma tempus mēs neesam piedzīvojuši ne tikai neatkarības gados, bet arī pēdējos divdesmit gados, kad Ukraina bija Padomju savienības sastāvā.

Taču nebūtu pareizi runāt vienīgi par pozitīvo. Ir vēl arī nopietnas problēmas, kuru vidū galvenā, noteicošā — tirgus reformu lēnā gaita. No tās savukārt izriet problēmas, piemēram, enerģētikā, investīciju jomā, nodokļu sistēmā, sociālajā sfērā.

Tomēr dominē, un tā ir mana dziļa pārliecība, tautas griba apvienot vienā nedalāmā veselumā neatkarību un garīgi un materiāli bagātu, civilizētu dzīvi.

— Ko jūs varat sacīt par mūsdienu ārpolitikas doktrīnu Deklarācijas kontekstā?

— Jāteic, ka šajā dokumentā pirmoreiz skaidri un reljefi tika formulēti Ukrainas ārpolitikas pamatuzdevumi, principi un prioritātes, kas vēlāk tika attīstīti un padziļināti. Proti, Deklarācija radīja nepieciešamo pamatu, lai Ukraina kopš 1991.gada decembra galīgi un neatgriezeniski izietu starptautiskajā arēnā.

Patlaban Ukrainu kā neatkarīgu, suverēnu valsti ir atzinušas 167 pasaules valstis, no tām 164 ar Ukrainu ir nodibinājušas diplomātiskās attiecības. Šobrīd mūsu valstī ir 62 ārvalstu vēstniecības, 4 vēstniecību nodaļas, 14 starptautisko organizāciju pārstāvniecības, 15 ģenerālkonsulāti. Turklāt 51 valsts vēstnieki savas funkcijas Ukrainā veic amatu savienošanas kārtībā.

No otras puses 62 ārvalstīs Ukrainu pārstāv tās diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes. Ukraina ir 107 starptautisko organizāciju biedre.

— Teiksim atklāti, skaitļi ir iespaidīgi. Kā Ukrainai tik īsā laikā izdevās atrisināt diplomātiskā personāla problēmu?

— Jums taisnība. Šis bija viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Jau pirmajos neatkarības gados tika ievērojami paplašināts Starptautisko attiecību institūts, kurā gatavo jaunos diplomātus. Ārlietu ministrijas sistēmā izveidota Diplomātiskā akadēmija, kur savu profesionalitāti pilnveido vecākie diplomāti. Rezultātā patlaban Ukrainas Ārlietu ministrijas sistēmā strādā jau vairāk nekā 1800 cilvēku, tostarp centrālajā aparātā — 690, ārvalstu iestādēs — 1200. Īpaši svarīgi ir tas, ka šie cilvēki ir profesionāļi un arī Ukrainas patrioti. Bet Deklarācijas pieņemšanas brīdī darbinieku skaits Ārlietu ministrijas sistēmā sasniedza labi ja simtu.

— Un noslēgumā — dažos vārdos par Latvijas un Ukrainas attiecībām.

— Droši var apgalvot, ka, attīstot plaša mēroga attiecības ar Latviju, tāpat ar citām valstīm, Ukraina balstās uz Deklarācijas pamatprincipiem. Tādēļ mūsu sakari ir daudzpusīgi, dinamiski, konstruktīvi un draudzīgi. Par to varētu stāstīt daudz un plaši. Gribētos uzsvērt tikai vienu, manuprāt, īpašu detaļu — šīs attiecības stipri pārsniedz ārpolitisko sakaru ietvarus. Aktīvi sadarbojas mūsu valstu reģioni un pilsētas, darījumu aprindas, zinātnieki un žurnālisti, izglītības un kultūras darbinieki. Mūsdienās ir grūti nosaukt kaut vienu dzīves jomu, kurā nebūtu savstarpēji izdevīgu sakaru.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs)

tulkojums no krievu valodas