Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Latvijas Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.250/251, 05.07.2000.;

Nr.252/254, 07.07.2000.; Nr.257/258, 12.07.2000.

6. nodaļa. Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai

C. Prioritārās darbības

Nacionālā programma Integrācijai Eiropas Savienībā paredz šādus pasākumus:

Projektu tehniskā anketa: EL-005

2000. gadam Latvija izvirzījusi šādas Eiropas padomes apstiprinātajām vadlīnijām atbilstošas prioritātes nodarbinātības jomā: jauniešu nodarbinātības veicināšana, bezdarba ilguma samazināšana, darbaspēka kvalitātes paaugstināšana. Lai Latvija sekmīgi iekļautos Eiropas nodarbinātības politikas kopējā stratēģijā, tai jāizveido sistēma nacionālā nodarbinātības plāna ieviešanai.

Prioritārā darbība: Bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanās darba tirgū veicināšana atbilstoši ES izvirzītajām nodarbinātības vadlīnijām. Tā ietver:

Izstrādāt tiesisko bāzi palīdzības sniegšanai darbu zaudējušiem iedzīvotājiem "Darba meklētāja un bezdarbnieka atbalsta likums";

ES prasību brīvā darba spēka kustības jomā pārņemšana un ieviešana, kā arī Latvijas gatavības paaugstināšana brīvas darbaspēka kustības nodrošināšanā. Ārvalstnieku nodarbinātības mehānisma sakārtošana (tai sk. līgumprojekts "Par brīvu darbaspēka kustību Baltijas valstīs";

Nodarbinātības valsts dienesta administratīvās kapacitātes celšana un infrastruktūras attīstīšana;

Izstrādāt pasākumus nodarbinātības veicināšanai un nodrošināt palīdzības sniegšanu darbu zaudējušiem iedzīvotājiem, kā arī šim nolūkam pieejamo finansu resursu efektīvu un sabalansētu izmantošanu (tai. sk. darbs pie Nacionālā nodarbinātības plāna 2001. gadam izstrādes un 2000. gada plānā paredzēto pasākumu īstenošanas);

ES prasībām atbilstošas informācijas par bezdarbu un nodarbinātību nodrošināšana.

Projektu tehniskā anketa: LA-011

Prioritārā darbība: Darba attiecību juridiskās kultūras un darba drošības un darbinieku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana. Tā ietver:

• Darba drošības un veselības normatīvo aktu saskaņošana ar ES normatīvo aktu prasībām (Darba aizsardzības likumprojekts un tam pakārtoto MK noteikumu projekti);

• Normatīvo aktu, kas regulē darba attiecības, saskaņošana ar ES normatīvo aktu prasībām (Darba likuma projekts, likumprojekts par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā);

• Darba vietās izmantojamās rūpniecisko ražojumu uzraudzības sistēmas normatīvā izveide;

• Normatīvo aktu, kas regulē darba attiecības un darba drošību un veselību, normu piemērošanu uzraugošo institūciju administratīvo spēju paaugstināšana un iesaistīto institūciju darbības koordinēšana;

• Darba attiecību normatīvo aktu, kas attiecas uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, uzraugošo institūciju administratīvā potenciāla izveidošana;

• Darba vietās izmantojamās rūpniecisko ražojumu uzraudzības sistēmas izveide.

Projektu tehniskā anketa: LA-013

Prioritārā darbība: Turpināt labklājības sistēmas reformas (sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības un veselības sektoros). Paredzēts:

• Nodrošināt pamata juridiskās bāzes izveidi valsts fondēto pensiju shēmas ieviešanai;

• Pabeigt pārējo normatīvo aktu izstrādi, kuri ir nepieciešami ilgtermiņa skatījumā saistībā ar valsts fondēto pensiju shēmas funkcionēšanu;

• Sakārtot veselības aprūpes sfēru, pilnveidojot aprūpes finansēšanas sistēmu, veicot institūciju reorganizāciju, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un organizācijas pamatprincipus;

• Sagatavot Valsts kasi fondēto pensiju shēmas līdzekļu valstiskā pārvaldītāja funkciju izpildei;

• Vērtspapīru tirgus komisijas personāla kapacitātes paaugstināšana valsts fondēto pensiju shēmas ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanā;

• Nodrošināt sociālās drošības tiesību saglabāšanu migrējošam darba spēkam un ģimenes locekļiem, uzlabojot administratīvo kapacitāti sociālās drošības sistēmā;

• Nodrošināt juridisko bāzi Valsts kases kā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam;

• Ratificēt Eiropas Sociālo hartu;

• uzlabot medicīnisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti;

• Programmu izstrāde un ieviešana sociālās izolācijas novēršanai attiecībā uz invalīdiem, veciem cilvēkiem, trūcīgajiem iedzīvotājiem; sociālās aprūpes pakalpojumu programmu realizācija;

• Sociālās palīdzības sistēmas administratīvās kapacitātes uzlabošana.

Projektu tehniskā anketa: LA-039

Prioritārā darbība: Sociālā dialoga veicināšana starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām.

Gan Eiropas Padome, gan Eiropas Komisija uzsver sociālo partneru lomu sociāli ekonomisko attiecību regulēšanā valstī, tai skaitā minimālās algas, darba tirgus reformas, sociālās drošības, darba un darba laika organizācijas, nodokļu un darba samaksas jautājumos.

Tehniskās anketas prioritātes mērķis ir noteikt darba devēju, valsts un arodbiedrību sadarbības pamatprincipus atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, SDO konvencijām un rekomendācijām, kā arī nodrošināt to saistību izpildi, kuras Latvijas Republika ir uzņēmusies kā SDO dalībvalsts par reālā tripartisma pielietošanu sociālajā dialogā nozaru un nacionālajā līmenī un pārstāvot valsti starptautiskajās institūcijās.

Tehniskās anketas realizējamo pasākumu risinājumam jānodrošina reāla sociālo partneru sadarbība nacionālajā un reģionālajā līmenī, lai veicinātu atbilstošu sociālekonomiskās attīstības tiesisko aktu izstrādāšanu un ieviešanu atbilstoši visas sabiedrības un valsts interesēm, veicinātu valdības, darba devēju, darbinieku arodbiedrību organizāciju līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi, kā arī rosinātu uz nozaru un reģionālās trīspusējās un divpusējās sadarbības iespēju izmantošanu.

Eiropas Savienībā šādām konsultācijām tiek pievērsta īpaša uzmanība. To apliecina pieņemtās direktīvas — 75/129/EEK, 77/187/EEK un 94/45/EP. Šo direktīvu prasības ir iestrādātas jaunā Darba likuma projektā, kura izstrādāšanas un pieņemšanas fāzes ir aplūkotas tehniskās anketas LA-011 DKM "Darba attiecību juridiskās kultūras un darba drošības un darbinieku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana" ietvaros.

Projektu tehniskā anketa: LA-040

Prioritārā darbība: Eiropas strukturālo fondu apgūšanas spēju (finansiālie, administratīvie un citi aspekti) veidošana labklājības nozares strukturālo reformu īstenošanai.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) uzdevums ir atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz bezdarba novēršanu, cilvēku resursu attīstību un sociālo integrāciju darba tirgū, tādējādi attīstot augstu nodarbinātības līmeni, sekmējot vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem, ilgtspējīgu attīstību, ekonomisko un sociālo kohēziju. Īpaši Fonds dos ieguldījumu pasākumos, kas saistīti ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas un ikgadējo nodarbinātības ieteikumu izpildi. Atbilstoši, nepieciešams uzlabot Labklājības ministrijas kā valsts nodarbinātības jautājumu koordinējošās un regulējošās institūcijas administratīvās spējas, lai sagatavotos ES strukturālo fondu apgūšanai.

Prioritāte paredz sagatavot pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus integrētu projektu labklājības sektorā izstrādei un ieviešanai ES pirmsiestāšanās stratēģiju un procedūru kontekstā. Ir svarīgi arī sagatavot LM un sistēmas institūciju organizatorisko struktūru, personāla kvalifikāciju un jaudu ātras un efektīvas finansu plūsmas nodrošināšanai, lai ar iestāšanās brīdi varētu izmantot pieejamo palīdzību no ES Strukturālajiem fondiem pārraugāmā un profesionālā veidā.

Projektu tehniskā anketa: LA-065

Prioritārā darbība: Vienlīdzīgu tiesību principa ievērošana nodarbinātībā un ar to saistītajās nozarēs (darba attiecības, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība u. c.)

Prioritāte izskata šādus pasākumus: LR likumdošanas saskaņošana ar ES tiesību aktu prasībām (darbs pie Darba likuma pieņemšanas); valdības institūciju (ieskaitot Saeimu un pašvaldības), kā arī administratīvo institūciju pārstāvju izpratnes palielināšana jautājumos, kuru mērķis ir pozitīvi ietekmēt dzimumu līdztiesības principu ieviešanu; šīs politikas principu ievērošanu dažādās politikas un dzīves jomās.

5.2. Reģionālā politika un kohēzija

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās partnerības dokuments ietver sekojošas vidējā termiņa prioritātes:

• Attīstīt nacionālo politiku ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, lai realizētu Reģionālās attīstības koncepciju un Kopienas pasākumus; administratīvo struktūru uzlabošana, īpaši kompetenču sadalījums reģionālās politikas jautājumos;

• Pabeigt teritoriālo reformu un attīstīt reģionālās un municipālās vadības koncepciju.

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Reģionālās attīstības politika ir kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm Latvijā. Kopš 1999. gada Eiropas komisijas regulārā ziņojuma Latvijas valsts pārvaldes institūcijas veikušas virkni pasākumu valdības deklarācijā un Pievienošanas partnerībā minēto prioritāšu izpildei. Ministru prezidents izvirzījis reģionālās reformas pabeigšanu par vienu no valdības svarīgākajām prioritātēm.

Institucionālais ietvars

Saskaņā ar 1996. gada 3. decembrī pieņemto reģionālās attīstības koncepciju institūcija, kas koordinē reģionālās attīstības politiku Latvijā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šī ministrija nodarbojas gan ar teritoriālo, gan arī ar reģionālās attīstības plānošanu. Reģionālās attīstības politikas veidošanā ir iesaistītas vairākas ministrijas — Ekonomikas ministrija ir atbildīga par atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbības reģionos ar Reģionālā fonda (nodibināts 1998. gadā) starpniecību, Satiksmes ministrija koordinē reģionālās infrastruktūras dibināšanu, Zemkopības ministrija — lauku attīstību. 1999. gada maijā tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Sekretariāts, kas ir atbildīgs par teritoriāli administratīvo reformu. Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskām finansu institūcijām ir politiski atbildīgs par Nacionālā attīstības plāna izstrādi, darba līmenī par šī uzdevuma veikšanu atbild NAP vienība. Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde ir institūcija, kas koordinē ES pirmsiestāšanās finansu instrumentu piesaisti Latvijai, kā arī gatavošanos darbam ar Strukturālajiem fondiem un Kohēzijas fondu. Apzinoties, ka sektoru politikai dažādu ministriju starpā ir jābūt saskaņotākai, 1997. gada augustā tika nodibināta Reģionālās attīstības padome, kuras sastāvā ir gan valdības, gan arī Saeimas pārstāvji. Viens no galvenajiem uzdevumiem tai ir sekmēt nepieciešamo pāreju no augsti centralizētās sektoru politikas un ieviešanas sistēmas uz decentralizētāku vienotu reģionālo pieeju.

Teritoriāli administratīvā reforma

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteikto, tiek veikta administratīvo teritoriju (rajonu) izpēte, pagastu un pilsētu apvienošanās, sadarbības projektu sagatavošana un realizācija. Pašvaldības tiek stimulētas ar vienreizēju dotāciju no valsts budžeta 1–5 % apmērā no pašvaldības gada budžeta kopapjoma.

Līdz 2000. gadam veikta 16 rajonu administratīvo teritoriju izpēte, kas aptver 333 pagastus un pilsētas. Izpētes rezultātā sagatavoti priekšlikumi vietējo pašvaldību reformēšanai 95 apvienotajās pašvaldībās vai pašvaldību apvienībās. Līdz 2000. gadam 16 vietējās pašvaldības apvienojušās izveidojot 6 apvienotās pašvaldības, t. sk. 2 novadus, kā arī izveidotas vairākas pašvaldību apvienības. Sagatavota reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcija.

MK ir akceptējis, ka Latvijā izveidojami 5 plānošanas reģioni, saglabājot tagadējos 26 vietējo pašvaldību deleģētās rajonu padomes. Jaunizveidoto reģionālo pašvaldību vēlēšanas varētu notikt 2005. gadā. Norit darbs pie reģionālo pašvaldību izveidošanas likumprojekta un reģionālo pašvaldību vēlēšanu likumprojekta sagatavošanas. Tiek gatavoti priekšlikumi MK par ministriju atsevišķu funkciju decentralizēšanu vai deleģēšanu jaunizveidotajām reģionālajām pašvaldībām un reģionālo pašvaldību finansēšanas variantiem.

Ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas politika

Nacionālās ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas politikas izveide, lai ieviestu reģionālās attīstības programmu un Kopienas iniciatīvas.

1998.gada nogalē tika uzsākts darbs pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes kā dokumenta, kas domāts Eiropas Savienības Pirmsiestāšanās finansu instrumentu finansu līdzekļu piesaistei. 1999.gada 12.oktobrī NAP pirmo projektu, kas ietvēra sešu sektoru aprakstu, apstiprināja valdība un 5.novembrī tas tika iesniegts Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā. Ir jāuzsver, ka Latvijas NAP tika izstrādāts pēc ES dalībvalstu attīstības stratēģiju izstrādes metodoloģijas, kas Latvijas kā kandidātvalsts gadījumā neatbilda Eiropas Komisijas nospraustajām prasībām, kas oficiāli tika darītas zināmas tikai 1999.gada 13.oktobrī.

2000.gadā tika uzsākts darbs pie Nacionālā attīstības plāna pilnveidošanas. Š.g.7.martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, kas noteica, ka NAP ir uzskatāms par vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas dokumentu, kas analizē sociālekonomisko situāciju, kā arī nosaka valsts attīstības prioritātes turpmākajiem sešiem gadiem un pasākumus, kas veicami mērķu īstenošanai. Dokuments tiks izmantots par pamatu publisko investīciju piešķiršanai.

Atbilstoši skaidrojumam, NAP ir uzskatāms par vienu ķēdes posmu stratēģisko dokumentu klāstā, kas sevī integrēs citus valsts vidēja un īstermiņa stratēģiskos un plānošanas dokumentus.

NAP sagatavošanas procesa vadība un koordinācija tika uzticēta Īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Š.g. 4.aprīlī ar Ministru kabineta rīkojumu nr.172 tika izveidota NAP Vadības grupa, kas pārrauga un vada NAP sagatavošanu. Tā pārņēma arī Strukturālo fondu darba grupas pienākumus. 5.aprīlī ar Īpašu uzdevuma ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām rīkojumu nr.1-1/10 tika izveidota NAP Vienība, kas nodrošina NAP sagatavošanu ciešā sadarbībā ar reģioniem un partnerinstitūcijām. NAP vienība tika izveidota kā starpsektoru institūcija, kura sastāv no ĪUM administrācijas pārstāvjiem kā arī pastāvīgam darbam vienībā norīkotiem ministriju pārstāvjiem. Vienība strādās kā monolīta institūcija un nodrošinās sektoru un reģionu politiku koordināciju plāna izstrādes procesā. Vienībai kā staprsektoru institūcijai tiek piesaistīta arī ES un vietējie eksperti NAP izstrādei. Lai nodrošinātu adekvātu sadarbību ( partnership ) ar reģionālo līmeni, tad piecu plānošanas reģionu pārstāvji arī tiek piesaistīt Vienības darbam.

Šogad NAP pirmo projektu ir paredzēts iesniegt MK līdz 1.oktobrim. NAP sagatavošanas process tiks koordinēts ar ES Pirmsiestāšanās finansu instrumentu līdzekļu programmēšanu Latvijā 2001.gadam. Mērķis ir panākt to, lai NAP pēc tā uzlabošanas varētu kalpot par pamatu tālākai ES pirmsiestāšanās finansu instrumentu operacionālai programmēšanai.

1999. gada 8. decembrī sākās Phare programmas projekts "Speciālā sagatavošanās programma darbam ar Strukturālajiem fondiem Latvijā" īstenošana. Projekta ietvaros NAP sagatavošanai ir pievērsta galvenā uzmanība, piesaistot procesam augsti kvalificētus ārvalstu ekspertus, kā arī profesionālus Latvijas konsultantus.

Līdz 2000. gada beigām paredzēts izstrādāt reģionālās attīstības plānus piecos Latvijas plānošanas reģionos. Latgales attīstības stratēģija ir pieņemta 1999. gada 6. oktobrī, Zemgales attīstības stratēģija — 1999. gada 12. maijā kā arī ir apstiprinātas Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas satura vadlīnijas

Ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas instrumentu attīstība

Nepieciešams izveidot un nostiprināt tās administratīvās struktūras centrālā un reģionālā līmenī, kas darbosies ar pirmsstrukturālajiem fondiem un nākotnē ar strukturālajiem fondiem, vienlaicīgi precizējot to kompetenci. Šinī sakarā VARAM izstrādājusi koncepcijas "Par reģionālo attīstības aģentūru izveidošanu" projektu, kurš nosaka piecu reģionu attīstības aģentūru veidošanas kritērijus un darbības principus. Uzskatām, ka minētais koncepcijas projekts vēl būtu jāpilnveido.

Latgales attīstības aģentūra tika nodibināta 1999. gada 30. septembrī, Zemgales attīstības aģentūra — 1999. gada 7. aprīlī un Kurzemes attīstības aģentūra — 2000. gada februārī. Šo aģentūru administratīvās kapacitātes celšana tiks nodrošināta ar Phare 2000 projekta "Reģionālās attīstības veicināšana" palīdzību. Aģentūru izveide tiks pilnībā pabeigta līdz 2001. gada jūnijam, lai nodrošinātu reģionāla līmeņa ieguldījumu decentralizētās reģionālās politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā. Plānošanas reģionu spēja līdzdarboties ES Pirmsiestāšanās finansu instrumentu ieviešanā un vēlāk darbā ar strukturālajiem fondiem tiks celta caur Phare ESC programmas īstenošanu valstī. Phare 2000 gada programmai Latvijā ir noteikti divi mērķa reģioni Latgale un Zemgale.

1999. gada decembrī tika izstrādāts Nacionālās Reģionālās attīstības programmas pirmais darba variants. Programma nodrošinās centralizētu valsts reģionālās politikas koordināciju un precizēs valsts pārvaldes institūciju lomu reģionālās politikas veidošanā. Valdība apņēmusies pieņemt Nacionālo reģionālās attīstības programmu līdz 2001. gada 1. janvārim. Darba gaitā, strādājot ar NRAP, gan ar NAP, ļoti būtiski ir saskaņot šos dokumentus.

Svarīga valdības prioritāte ir reģionālās politikas efektīva decentralizācija. Lai nodrošinātu šo principu ievērošanu un panāktu ilgstošu ES strukturālo fondu līdzfinansējumu valdība ieviesusi ilgtermiņa budžeta plānošanas principu likumā par 2000. gada budžetu. Finansu ministrija ir apņēmusies sastādīt vidēja termiņa budžetu, sākot no 2001. gada.

C. Prioritārās darbības

Projektu tehniskā anketa: LA-041

Prioritārā darbība: Sagatavošanās darbam ar Eiropas Savienības Pirmsiestāšanās finansu instrumentiem, Strukturālajiem fondiem, kā arī Kohēzijas fondu.

Sākot ar 1998. gada nogali ir uzsākta Nacionālā attīstības plāna (NAP) sagatavošana. Paredzams, ka uzlabotais NAP tiks nosūtīts Eiropas Komisijai š.g. oktobrī. NAP ietvaros tiek izstrādāts Finansēšanas plāns, kurš paredz finansēšanas mehānismu potenciālajām aktivitātēm saistībā ar NAP noteiktajām prioritātēm. Š.g. jūlijā notiks seminārs, kurā NAP projekts tiks apspriests ar nevalstiskajām organizācijām, zinātniekiem u. c. partnerinstitūcijām.

Tā kā Strukturālie fondi un Kohēzijas fonds ir vieni no galvenajiem ES strukturālās politikas instrumentiem pēc pievienošanās, būtiski ir izvērtēt nacionālās likumdošanas atbilstību ES strukturālajai politikai. Šajā jomā atbalsts Latvijas administrācijai tiks sniegts SPP projekta ietvaros.

Ir paredzēts izveidot un nostiprināt arī atbilstošu finansu un administratīvo sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu ES Pirmsiestāšanās finansu instrumentu līdzekļu piesaisti, izmantošanu un pārraudzību.

Apmācības par strukturālā atbalsta programmu plānošanu notiks visos attiecīgajos līmeņos. Reģionālo institūciju galvenais uzdevums būs darbinieku apmācība reģionālās plānošanas, attīstības un investīciju projektu izstrādes jautājumos. Lai uzlabotu praktiskās sadarbības spējas starp valsts un reģionālā līmeņa institūcijām plānots ieviest izmēģinājuma ( pilot ) projekts "Pilsētvides attīstība" saskaņā ar Strukturālo fondu principiem.

Projektu tehniskā anketa: LA-042

Prioritārā darbība: Reģionālās politikas izstrāde un realizēšana, lai pilnveidotu esošo reģionālās politikas likumdošanas bāzi, pabeigtu nostiprināt institūcijas reģionālajā un vietējā līmenī, kas strādā ar pirmstrukturālajiem fondiem un nākotnē ar strukturālajiem fondiem, kā arī, lai veicinātu reģionu sociālekonomisko attīstību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar Reģionālās attīstības padomi kā koordinatoru izstrādās Latvijas reģionālās attīstības nacionālo programmu. Teritorijas attīstības plānošanas centrs, kas atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, nodrošinās Nacionālā plānojuma izstrādi un izveidos un uzturēs teritorijas attīstības plānošanas datu bāzi. Tiks nodrošināta Teritorijas attīstības plānošanas centra darbinieku apmācība.

Lai nodrošinātu koordinētu un efektīvu reģionālās politikas realizēšanu, tiks pieņemti MK ieteikumi par Reģionu attīstības aģentūru veidošanu, kā arī apstiprināta koncepcija par reģionālo atbalstu. Līdz šī gada beigām tiks izveidotas Vidzemes un Rīgas reģionu attīstības aģentūras.

Projektu tehniskā anketa: LA-043

Prioritārā darbība: Administratīvo spēju attīstīšana strukturālo pārveidojumu lauksaimniecības un lauku attīstībai īstenošanai ES pirmsiestāšanās un Strukturālo fondu atbalsta programmās.

SAPARD Lauku attīstības plāna aktivitātes plānots uzsākt 2000.gada pēdējā ceturksnī. Plānā ietverta ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība, integrēta lauku attīstība un vides uzlabošana, kā arī apmācības kā horizontāls atbalsta pasākums. Nepieciešamās administratīvās institūcijas tiek izveidotas vienlaicīgi ar plāna pilnveidošanu. Ir notikusi Zemkopības ministrijas centrālās vadības sistēmas reorganizēšana un ir izveidots Lauku atbalsta dienests kā administratīva institūcija ar deviņām reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm.

6. Dzīves kvalitāte un vide

6.1. Vide

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Pabeigt Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas pārņemšanu un ieviest to.

• Paātrināt pamatlikumdošanas (sevišķi atkritumu, gaisa, ūdens un dabas jomās), kā arī ar rūpniecību saistītās sektorālās likumdošanas attiecībā uz integrētā piesārņojuma novēršanu un galvenajiem rūpnieciskajiem riskiem pārņemšanu un ieviešanu.

• Pastiprināt vides administrāciju gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī.

• Īstenot plānu finansu investīcijām (konkrētām direktīvām), kas pamatots uz ikgadēju saskaņošanas izmaksu un reālistisku valsts un privāto finansu avotu novērtēšanu katru gadu.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Pabeigt vides acquis pārņemšanu, īstenot likumdošanu saskaņā ar iepriekš noteiktu grafiku konkrētām direktīvām gaisa, atkritumu, trokšņa, ūdens, ķīmisko vielu, dabas aizsardzības, aizsardzības pret radiāciju un integrētā piesārņojuma novēršanas un galveno rūpniecisko risku jomās.

• Integrēt pastāvīgus attīstības principus visu pārējo sektorālo politiku definēšanā un īstenošanā.

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Rīcības programmā ir paredzēts, ka ES patreiz spēkā esošā vides acquis prasības tiks saskaņotas ar Latvijas likumdošanu līdz 2002 gada beigām.

Ir pabeigta sektorālo ieviešanas programmu izstrāde visiem vides aizsardzības sektoriem (Horizontālais, ūdens, atkritumu apsaimniekošana, gaisa aizsardzība, rūpnieciskais piesārņojums, radiācijas drošība, troksnis, dabas aizsardzība, ķīmiskās vielas un ģenētiski modificētie organismi (GMO)), programmas ietver plānus likumdošanas saskaņošanai, ieviešanai un finansēšanai. Sektorālās ieviešanas programmas ir saskaņotas ar Nacionālās programmas integrācijai ES tehniskajām anketām.

Sektorālās ieviešanas programmas atbilst jau esošajām investīciju programmām un stratēģijām ūdens saimniecības, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomās.

1999. gadā un 2000. gada pirmajā pusē ir sasniegts nozīmīgs progress gandrīz visos vides aizsardzības sektoros, īpaši gaisa kvalitātes aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens piesārņojuma un rūpnieciskā piesārņojuma samazināšanas jomās.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma aldermane,  dace bebre