2004. gada 3. jūnija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.
Sēdes vadītājs.
Turpinām izskatīt vakardienas iesākto lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Turpinām debates, un debatēs runā deputāts Aleksejevs. Lūdzu!
A.Aleksejevs (PCTVL).
Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim mūsu vakardienas debates. Un es gribu paturpināt skrejlapas satura analīzi, kas ir pievienota Tolmačova un Buzajeva administratīvajām lietām. Proti, šī skrejlapa ir krievu valodā, un dažiem mūsu kolēģiem laikam būs zināmas problēmas ar šo tulkojumu. Bet es varu jums vienīgi ieteikt tikai paņemt pasniedzēju un iemācīties krievu valodu, lai būtu konkurētspējīgi ar visiem pārējiem deputātiem.
No pasākumiem, uz kuriem tika ielūgti lasītāji, divi ir paredzēti 16.aprīlī, un tā ir no rīta tiesa pret Rīgas domes deputātu Giļmana kungu un vakarā iepriekš pieteiktā akcija pie Kongresu nama. Gribētos atzīmēt, ka pagaidām Latvijā notiek atklāti tiesas procesi, un nav nekā pretlikumīga aicinājumos turp doties. Bet, ja tiesas zālē nevar ietilpt tūkstotis atnākušo, tas tikai liecina par lietas aktualitāti.
Kas attiecas uz otru pasākumu, tad tā saskaņojuma ar Rīgas domi process turpinājās līdz pēdējam brīdim. Un saskaņojuma atteikšana ir absolūti pretlikumīga. Tā tika pārsūdzēta tiesā un ir varas institūciju sarīkota politiska provokācija. Šajā pašā skrejlapā jūs atradīsiet arī informāciju par dažādiem konkursiem, kuru rezultātus apkopoja Plinera kungs. Viņa lieta tiks izskatīta vēlāk. Bet tieši viņa lietā apspriežamā skrejlapa nez kāpēc nav ielikta. Lūk, tādi bija mūsu 15. un 16.aprīļa ekstrēmiskie pasākumi.
Pāriesim tagad pie pašas skrejlapas, kas atrodas Tolmačova kunga lietā. Jūs visu laiku brīnāties, kādēļ štāba masu pasākumos nenotiek nekādi likumu pārkāpumi, un klausāties pasaciņās par pieaugušo štāba agresivitāti, kuras stāsta valdība un cītīgi tiražē mūsu prese. Bet ko tad patiesībā mēs rekomendējam darīt skolniekiem? Citēju skrejlapu: “Pa ielām iet ar sarullētiem lozungiem, netraucējot transporta kustību. Mūsu disciplīna liecina par mūsu spēku. Akcijas dalībniekiem vajag izpildīt štāba pārstāvju un policijas prasības. Nav pieļaujama necienīga rīcība attiecībā pret policijas darbiniekiem.” Bet tas jau pilnīgi pelnīti attiecas uz jums, kungi. Citēju: “Policija nepieņem likumus, bet tikai seko, lai tie tiktu izpildīti.” Un tālāk. “Akciju laikā kategoriski aizliegts lietot alkoholu, nepilngadīgajiem smēķēt. Alus pudele tavās rokās – tas ir traucēklis mūsu kopīgajai lietai. Pēc akcijas beigām izklīstam nelielās grupās. Centies nepārslogot sabiedrisko transportu un cieni citus rīdziniekus.”
Es vēlreiz atkārtošu. Akciju dalībniekiem ir jāizpilda policijas un štāba pārstāvju prasības. Bet ko dara likumdevēji, pilsētas varas institūcijas un policija? Likumdevēji aizliedz vēlētāju tikšanās ar deputātiem bez saskaņojuma. Rīgas domē neko nesaskaņo, bet policija aiztur štāba pārstāvjus ar megafoniem. Ko dara skolnieki, kuri ir palikuši bez vadības? Viņi dodas pie Ministru kabineta, lai paskatītos, kā notiek viņu savākto parakstu iesniegšana. Ja pasākums būtu atļauts, ja deputātiem būtu iepriekšējas pilnvaras un ja policija neaizturētu kārtības uzturētājus–aktīvistus, skolniekiem nekad neienāktu prātā doties pie Ministru kabineta. Nemaz jau nerunājot par to, ja likumdevējiem būtu kaut nedaudz atbildības sajūtas un viņi realizētu izglītības reformu, ņemot vērā pašu skolēnu intereses un viņu vecāku viedokli. Notikušajā vaininieki ir nosaukti. Bet par viņu grēkiem atbildēt ir spiests deputāts Tolmačovs, kurš izveidojušajā situācijā centās vadīt skolēnu kolonnu un ievirzīt to dalībnieku drošībai nekaitīgā gultnē.

Daži vārdi par nezināmas izcelsmes skrejlapu, kas ir pievienota Tolmačova un Buzajeva kunga lietām. Nav jābūt par salīdzinošās analīzes speciālistu, lai noteiktu, ka tā absolūti nelīdzinās štāba skrejlapai. Tajā ir izteiktas prasības, kas aptver jautājumu loku, pārāk tālu stāvošu no izglītības reformas atcelšanas. Tajā piedāvāto akciju laikā termiņš pārāk būtiski pārsniedz divas streika dienas. Skrejlapai piemīt absolūti neiecietīgs tonis, kas atbilst Repšes, Šadurska un citu pašreizējo valsts vadītāju stilam, kad viņi cenšas sakompromitēt akciju dalībniekus, kuri vēlas aizstāvēt mācību valodas izvēles brīvību. Lūk, šo ļaužu pulciņā vai viņiem pakļautās policijas struktūrās arī meklējiet skrejlapas autorus, bet patlaban es aicinu atcelt šo lēmuma projektu par mana kolēģa deputāta Tolmačova izdošanu, jo tas pamatojas uz viltotiem, apšaubāmas dabas dokumentiem.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Nākamais – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir visai nepatīkami, protams, sākt Saeimas darbu no paša rīta ar nepatīkamām lietām. Bet ko lai dara? Tāda ir dzīve, un jāķerās arī pie šādām lietām.
Un es pateikšu šiem trim vīriem, kur viens no tiem nav šeit, jo ir izraidīts uz sešām plenārsēdēm, ka tas jums ir tikai tāds ļoti, ļoti maigs brīdinājums par to darbību, ko jūs esat veikuši pret šo valsti un pret šo sabiedrību Latvijā. Jo jums faktiski būtu jāatbild pēc Krimināllikuma 225.panta. Un šis pants jau šobrīd prasa par šādiem nekārtību organizatoriem brīvības atņemšanu līdz pat 12 gadiem. Jā, jā... Un es nerunāju velti, jo es tūlīt atsaukšos uz speciālistu pamatojumu. Un, lūk, ko šajā sakarā saka bijušais Iekšlietu ministrijas parlamentārais... nevis parlamentārais, bet valsts sekretārs Stara kungs. “Valsts drošības policija ir valdībai sniegusi informāciju par briestošajiem nemieriem, bet vadošie politiķi nav reaģējuši, jo viņi ir aizņemti ar citām problēmām.” Es par to nerunāšu, ar kādām problēmām ir aizņemti.
Tā apgalvo Stara kungs, un viņš saka, ka Drošības policijas rīcībā ir pilnīga informācija par protesta akciju organizētājiem, vienīgi valdība nav devusi rīkojumu uzsākt aktīvu darbību. Tā Stara kungs.
Bet, lūk, ko saka Latvijas Juristu biedrības prezidents Borovkova kungs: “Sen bija laiks asāk vērsties pret izglītības reformas pretiniekiem, kas akcijās izmanto bērnus.” Lūk!
Skaidrs, ka tie ir destabilizācijas... situācijas valstī destabilizēšanas mēģinājumi, un par to ir skaidri un gaiši jāsoda. Un Borovkova kungs saka: “Jāsauc pie atbildības!” Un jāsauc pie atbildības jau pēc paredzētā panta.
Protams, mēs esam, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ierosinājuši... iesnieguši Krimināllikumā priekšlikumus par to, ka šie musinātāji saucami pie atbildības par bērnu iesaistīšanu pretvalstiskās darbībās. Un šie priekšlikumi ir nodoti komisijām, un par to mēs, protams, spriedīsim nākotnē.
Tā ka jūsu darbība... Un šoreiz, kad mēs izdosim jūs, – un es par to nešaubos –, lai jūs varētu sodīt, ir tikai tāds brīdinājums, ka sekos kaut kas daudz nopietnāks. Un es saprotu, ka Plinera kungs ir sabijies jau tagad, un viņš komisijā tēloja, tā sakot, nevainīgu jēriņu, ka neesot aicinājis uz nekārtībām, neesot musinājis un ka megafons esot nonācis viņa rokās nejauši, ka viņš aicinājis ievērot satiksmes noteikumus un tā tālāk. Tas ir vienkārši smieklu līmenī! Tā ka viņš ir pavisam sabijies, ka šoreiz tiks sodīts, bet pēc tam sekos daudz nopietnāks sods.
Un vēl. Es vakar, nē, aizvakar saņēmu vēstuli no tā saucamajiem “Latvijas jaunajiem komunistiem” – draudu vēstuli. Un tā ir ļoti, ļoti nopietna vēstule, kur man izteikti vai, pareizāk sakot, ne tikai man, bet daudziem, kuri cīnās pret šiem provokatoriem un musinātājiem... draudu vēstule valstij, mūsu drošībai. Jo te ir runa par spridzināšanu, kura jau ir notikusi uz dzelzceļa, sliežu ceļu spridzināšana, viņi kā... kā viņi saka, viegla, bet būšot daudz nopietnāk. Un tur ir precīzi runāts par viņu prasībām, kas ir visai atbaidošas un, protams, nepieņemamas.

Tā ka lieta ir pavisam nopietna. Jūsu darbība šī Izglītības likuma sakarā ir novedusi, lūk, vēl nākamo protestētāju vilni, kas jau ir izteikti teroristisks. Un šīs darbības jau ir sākušās, un, cik saprotams, tas var turpināties.
Tādēļ, protams, ka mēs balsosim “par” jūsu izdošanu, lai jūs varētu sodīt – šoreiz ļoti vieglā formā. Bet ņemiet vērā, ka būs arī daudz nopietnāki sodi par šādām pretvalstiskām darbībām.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Nākamais – deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Līdz šim Tautas saskaņas partijas deputāti vienmēr atbalstīja piekrišanu deputātu administratīvai sodīšanai, jo mēs uzskatām, ka katram jāatbild par savām izdarībām neatkarīgi no viņa statusa. Bet šoreiz mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu. Kāpēc?
Jāārstē slimība, nevis jācenšas apspiest simptomus. Jo, protams, ir daži, kā, piemēram, tikko runājušais Tabūna kungs. Es saprotu, ka Tabūna kungs ir nobijies. Viņš saņēma vienu draudu vēstuli un tagad, protams, plātās ar to no Saeimas tribīnes. Jebkurš no mums, cienījamie kolēģi, saņem desmitiem visādu vēstuļu, ir visādi cilvēki ar nesabalansētu psihi, kas raksta deputātiem pastāvīgi, bet ne katrs no mums plātās ar šādām vēstulēm. Skaidrs, ka Tabūna kungs grib izskatīties kā galvenais latviešu vērtību aizstāvis, bet dēļ tā, es uzskatu, ka nedrīkst riskēt ar stabilitāti un mieru mūsu valstī. Jāskatās, kāpēc šie protesti notika.
Vairākus gadus reformas oponenti centās pierādīt savu taisnību, centās pierādīt, ka reforma nav konstruktīva, ka tā nenovedīs pie deklarētiem rezultātiem ar pilnīgi miermīlīgām metodēm. Un tikai tad, kad palika absolūti skaidrs, ka visas valdības, kas līdz šim bijušas, negrib nopietnu dialogu, negrib konstruktīvu sadarbību ar mazākumtautību organizāciju aktīvistiem, tikai tad cilvēki izgāja uz ielām. Es domāju, visiem ļoti skaidri tas jāsaprot.
Te ir runa par bērnu iesaistīšanu, par propagandu un tā tālāk. Cienījamie kolēģi! Valdības rokās ir milzīgs un varens propagandas aparāts. Ja šie bērni, jūsuprāt, ir tik viegli manipulējami, kāpēc jūs neizmantojat savas iespējas pārliecināt bērnus, pārliecināt viņu vecākus, ka reforma viņiem ir vajadzīga un laba? Ja jums neizdevās to darīt, tad jums noteikti jāņem vērā šo jauniešu un viņu vecāku griba. Tas atbilst vienkārši visvienkāršākajiem demokrātijas principiem. Nedrīkst to uzspiest, un to nevar uzspiest! Un, jo vairāk jūs spiedīsiet, jo vairāk spriedze sabiedrībā pieaugs.
Es ļoti ceru, ka vismaz daži no jums to sapratīs. Protams, tas ir Tabūna kunga sapnis – visus cietumā, visus, kas nepiekrīt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmai, lai sēž cietumā un tā tālāk. Es ļoti ceru, ka Saeimas vairākums tomēr nepakļausies šādām provokācijām.
Un vēlreiz gribu uzsvērt. Es uzskatu, ka nedrīkst mainīt likumus tādējādi, lai novērstu cilvēku brīvas gribas izpausmi, lai ierobežotu pulcēšanās brīvību.
Mēs uzskatām, ka šoreiz... Tātad tas ir tieši tāds gadījums, kad propagandas apsvērumi ņem virsroku. Tāpēc mēs gribam, lai šīs manifestācijas nenotiktu vairs. Nevienam normālam cilvēkam nepatīk, ka viņa bērni tā vietā, lai mācītos skolā, staigā pa ielām un piketē un tā tālāk. Bet skaidri jāsaprot, ka manifestācijas beigsies tikai tad, kad mazākumtautību izglītības problēma tiks atrisināta demokrātiskā veidā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un pirmām kārtām bērnu un viņu vecāku viedokli. Kamēr tas nenotiks, ne ar kādiem sodiem jūs nevarēsiet normalizēt situāciju Latvijā.
Tāpēc Tautas saskaņas partija balsos “pret” šo priekšlikumu.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Jūs ziniet, ārkārtīgi interesanta situācija. Es tā klausos, un man ienāca prātā interesanta doma. Pašreiz Parīzē ir aizliegtas jebkādas demonstrācijas. Jūs zināt, ka notiek 60.gadadienas svinēšana, kopš sabiedrotie izsēdināja savu desantu Francijas piekrastē, un iekšlietu ministrs ir izdevis rīkojumu, kas aizliedz jebkādus piketus un demonstrācijas Parīzē. Un iedomājieties, tagad

valstī, kur dzīvo 3 miljoni krieviski runājošo, notiek demonstrācija par krievu skolu atvēršanu Parīzē. Policija apcietina piecus cilvēkus ar megafoniem, pārbauda, kas ir šie cilvēki. Un viens no viņiem ir Krievijas pilsonis Kazakovs.
Kā jūs domājat, kas ar viņu notiktu Francijā? Vai ar viņu auklētos? Vai viņu palaistu vaļā? Latvija diemžēl ir visnaivākā un visvientiesīgākā valsts pasaulē. Mēs esam redzējuši šajā Mandātu un iesniegumu komisijā Drošības policijas fotogrāfijas, kur stāv trīs Saeimas deputāti un Krievijas pilsonis Kazakovs, kurš norāda virzienu, kurā jāiet šiem demonstrantiem, kas viņiem jāsaka, ko viņi darīs. Un jūs domājat, ka kaut kas ar šādu pilsoni Kazakovu notiek?
Tāpēc man pirmais jautājums ir: kāpēc iekšlietu ministrs Jēkabsons nav izsūtījis jau tajā pašā dienā šo un dažus citus Krievijas pilsoņus ārā no Latvijas?
Otrais jautājums: kāpēc PSRS virsnieki, kuriem saskaņā ar Krievijas–Latvijas līgumu ir atļauts palikt Latvijā, bet viņi nekad nebūs pilsoņi, jo tas ir ierakstīts likumā, piedalās Latvijas politiskajā dzīvē? Gan organizē šādas demonstrācijas, gan piedalās dažādos štābistu pasākumos. Kāpēc šī terminoloģija “štābs”, “ierakumi”, “Staļingrada”, “bataljoni” visu laiku tiek lietota šajās sanāksmēs?
Otrs jautājums. Šie mītiņi ir nesankcionēti. Ja Rīgas dome atļauj, un Latvija ir demokrātiska valsts, un katram ir tiesības, un es pilnīgi piekrītu mūsu kolēģiem, aģitēt un izskaidrot nepieciešamību pēc 90 skolām Latvijā, jo mums ir apmēram 90 tautības. Un Latvijā dzīvo cilvēki, es esmu lasījis, varbūt pat ir vairāk, ar apmēram dažādām 90 etniskajām izcelsmēm. Ja mēs varētu atvērt šeit skolas gan ķīniešu valodā, gan suahili valodā, bet mēs to nedarīsim viena principa dēļ. Bet par to drīkst aicināt, to drīkst darīt, bet tikai likumā noteiktā kārtībā. Tāpēc, ka Eiropas Savienība ir kopēja. Kopēja juridiskā telpa. Un dārgie kolēģi, jūs neesat sapratuši, ka pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā Latvija turpmāk pielietos tos pašus principus, ko Eiropas Savienība. Un šis princips ir ļoti vienkāršs. Nevis 25 valstīs 25 skolas, bet varbūt darīsim tā. Varbūt paliksim pie tā, ka Francija attīstīs franču kultūru un attīstīs franču skolas un izglītību franču valodā, Vācija attīstīs izglītību vācu valodā, Rīga, kurā bija 7% krieviski runājošu Latvijas pilsoņu, attīstīs izglītību latviešu valodā, bet kas notiks ar krievu valodu? Vai tā attīstīsies Eiropas Savienībā? Jā! Tā attīstīsies Kaļiņingradas apgabalā, godājamie kolēģi, kurš agri vai vēlu arī būs acīmredzot Eiropas Savienībā. Tāpēc, es domāju, nejauksim šeit gaisu ar ideoloģiskām runām, pieturēsimies pie Latvijas likumdošanas, bet padomāsim divas lietas. Kāpēc vēl daži Krievijas pilsoņi no šejienes nav izsūtīti?
Un pēdējais. Ja mēs šeit nesodām administratīvi dažus deputātus par vieniem pārkāpumiem, bet sodām citus, piemēram, par ātruma pārkāpšanu, tad mēs demonstrējam jeb turpinām demonstrēt visatļautību. Un daži joprojām domā, un mēs dodam paši nepareizus signālus, ka Eiropas Savienībā un NATO turpināsies viss šis, piedošanu par izteicienu, bardaks, kāds bija līdz šim. Ka varēs ignorēt likumus, ka gan jau Saeimas deputāti kaut kādā veidā ar megafoniem tur varēs izšmugulēties, gan jau atkal pārkāpsim nākošajos valsts svētkos. Taisīsim gan pie Prezidentes pils demonstrācijas, Krievijas pilsoņi ies pie Prezidentes pils ar megafoniem, rādīs atkal virzienu, kādā viņiem ir jādodas. Nu nebūs tā! Un, es domāju, tie, kas jau ir divas reizes saņēmuši administratīvo pārkāpumu protokolu, trešajā reizē pasēdēs 16 diennaktis, un nākošajā reizē jau būs kriminālā atbildība. Un Saeimai vienkārši ir jāievēro likumi, un mums šeit, kolēģi, ir vienkārši jāievēro tas, ka deputātam šie likumi ir tāpat jāievēro kā visiem pārējiem.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Andrejs Aleksejevs, otro reizi.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Jūs mani iebiedējāt. Es jau baidos. Bet, Tabūna kungs, jūs šeit nocitējāt Borovkova kunga vārdus par šo te reformu, attiecībā uz šo reformu. Bet kur jūs bijāt, Tabūna kungs, tad, kad Advokātu asociācija un tas pats Borovkova kungs iebilda pret mūsu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību ievešanu Irākā? Kur jūs bijāt? Kāpēc toreiz jūs neņēmāt vērā šos te vārdus? Bet šoreiz, kad viņš runāja par to reformu, jums ir tāds – uzreiz ņemams vērā. (No zāles dep. P.Tabūns: “Neņemsim!”) Nav pareizi. Neņemsim. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Iesniedzēju vārdā – Mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva izdarīto administratīvo pārkāpumu, komisija nolēma piekrist Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Centīsimies noskaidrot, ko tad īsti ir pastrādājis jau iepriekš pie visa vainīgais deputāts Vladimirs Buzajevs. Un kad viņš to pastrādājis.
Ja ticēt protokolam, tad 15.aprīlī pulksten 11.00 pie Ministru kabineta ēkas viņš organizēja un vadīja nesankcionētu piketu un gājienu, kura laikā tika traucēta transporta kustība un kurš notika tuvāk par 50 metriem minētajai ēkai.
Raksturot deputāta darbību ar laika sprīdi daudz ilgāku par pulksten 11.00 protokola autori neuzdrošinājās. Tā gadījās, ka tieši pulksten 11.00 es stāvēju blakus deputātam Buzajevam un labi redzēju, ko viņš dara, proti, no 10.15 līdz 11.00 viņš, stāvot pie balta galdiņa pretī Ministru kabineta ēkai Brīvības ielas pretējā pusē, centīgi lika mapītē atsevišķu skolu parakstus un summēja to skaitu, ierakstot darba rezultātus speciālajā veidlapā. Tieši 11.00 viņš, es un vēl kādi trīs kongresa ievēlēti sarunu grupas locekļi pārgāja pāri ielai un iegāja Ministru kabinetā ēkā. Nedomāju, ka tas traucēja transporta kustību, bet 11.05 mēs, kādam ducim korespondentu klātesot, sarunājāmies ar izglītības ministru Radzeviča kungu tieši Ministru kabineta ēkā. Iespējams, ka tajā brīdī, kā uzskata policija, viņš mani organizēja un vadīja. Buzajeva kungs patiesi ir visai cienījams un labi pazīstams cilvēks PCTVL. Koordinācijas padomes loceklis. Bet pagaidām tomēr es esmu PCTVL līdzpriekšsēdētājs un Saeimas PCTVL frakcijas priekšsēdētājs, bet nevis Buzajeva kungs. Un tāpēc nevar ticēt policijas protokolam.
Tajā skaitā neticēsim arī lietā esošajam ziņojumam, kuru parakstīja policijas majors Junika kungs, uz kura ir uzrakstītas piecas personas, kuras tajā dienā nekad nepulcējās kopā, proti, Vladimirs Buzajevs, Andris Tolmačovs, Jurijs Petropavlovskis, Genādijs Kotovs un Oļegs Gocuļaks, un kuri pēc majora viedokļa aģitēja pasākuma dalībniekus doties pie Ministru kabineta ēkas. Tālāk šis policijas virsnieks apgalvo sekojošo. Citēju: “Pieejot pie minētajām personām, es stādījos priekšā un palūdzu pārtraukt pretlikumīgo rīcību. Personas nepārtrauca savu rīcību, bet, ņemot vērā to, ka pasākuma dalībnieki bija noskaņoti agresīvi, lai izvairītos no iespējamām masu nekārtībām, augstākminētās personas netika aizturētas.” Atkal tiek sacerētas skaistas un šausminošas pasaciņas lētticīgajiem deputātiem. Manis nez kāpēc starp majora ziņojumā minētajām personām nav, kaut gan, vēlreiz atkārtoju, es atrados blakus deputātam Buzajevam protokolā atzīmētajā laika sprīdī un neredzēju ne ziņojumā minētās personas, ne pašu drošsirdīgo majoru. Arī majora kungs, spriežot pēc viņa ziņojuma, pamanījās neievērot mani.
Kas notika tai laika sprīdī, kad mēs stāvējām pie galdiņa un visi pieci pārgājām pāri ielai? To var uzzināt no lietā esošā policijas ziņojuma ar nosaukumu “Notikuma norise”: “No pulksten 11.05 līdz apmēram pulksten 11.20 akcijas dalībnieki, kopumā apmēram pusotra tūkstoša cilvēku, virtenē dodas apkārt Ministru kabineta ēkai, skandējot saukļus.” Kur šai brīdī atradās deputāts Buzajevs, jūs jau zināt – Ministru kabineta ēkā. Visu cieņu viņam! Bet tomēr viņš nav Dievs Tas Kungs, un vadīt šo kolonnu, atrodoties ēkas iekšpusē, viņš nevarēja.
Tādēļ nav arī nekāda pamatojuma saukt viņu pie administratīvās atbildības par to, kas ir rakstīts protokolā, pamatojoties uz pretrunu pilniem, patiesībai neatbilstošiem policijas dokumentiem. Cita lieta, ka nedz Ministru prezidentam, nedz jums, cienījamie kolēģi, nav patīkams Radzeviča kungam nodoto vēstuļu saturs. No šīm vēstulēm izriet, ka viss Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais darbs, pārbaudot skolu gatavību reformai, ir blēdīšanās, kuras rezultātā tika velti izniekota nodokļu maksātāju nauda. Bet tamdēļ arī tika rīkota

15.aprīļa akcija, lai gan ministrs, gan jūs, kolēģi, varētu pārliecināties, ka jūsu reforma, jūsu centieni piespiedu kārtā latviskot mūsu bērnus, pie kam pasniedzot šos nodomus kā augstāko labumu, ir izgāzušies. Deputāts Buzajevs izpildīja savas saistības vēlētāju priekšā, lai arī samaksājot par to šādu cenu.
Kas tad notika tālāk ar skolnieku kolonnu, kas apgāja apkārt Ministru kabineta ēkai? Lūk, kā par to raksta pats deputāts Buzajevs savos paskaidrojumos: “Kad es... (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāt Pliner, jūsu laiks ir iztecējis.
J.Pliners.
Man ir laiks 15 minūtes!
Sēdes vadītājs.
Piecas minūtes.
J.Pliners.
Kāpēc?
Sēdes vadītājs.
Visiem piecas minūtes.
J.Pliners.
Uz šādu jautājumu Kārtības rullī... Painteresējieties pie juristiem, vajag 15 minūtes!
Sēdes vadītājs.
Labi. Runājiet tālāk.
J.Pliners.
Paldies! Tātad Buzajevs raksta: “Kad es izgāju ārā no Ministru kabineta ēkas, es ieraudzīju cilvēku pūli, kas stāvēja pie ēkas. Sakarā ar to es teicu viņiem, lai viņi dotos atpakaļ uz Esplanādi, ko viņi arī izdarīja.” Tikko deputāts pamanīja, ka pasākuma gaita ir novirzījusies no miermīlīgas demonstrācijas ietvaros pieļaujamā, tā tūdaļ atgrieza procesu normālā gultnē, dodot ministriem un jums, cienījamie kolēģi, iespēju brīvi uzelpot.
Bez šaubām, jūs pārpilda vēlme nobalsot “par” viņa izdošanu, izsūtīšanu un vēl citiem sodiem. Bet līdz ar to, cienījamie kolēģi, jūs paši atzīsiet, ka parakstu vākšana petīcijai Ministru prezidentam, ka atklāta sava patiesā viedokļa attiecībā uz skolu gatavību reformai paušana, ka tas ir... ka tas viss ir administratīvs likuma pārkāpums. Ar to jūs pazemosiet ne tikai sevi, bet arī Latvijas valsts augstāko likumdošanas institūciju.

Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Iesniedzēju vārdā – deputāts Maksimovs.

P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Jakova Plinera izdarīto administratīvo pārkāpumu.
Komisija nolēma piekrist Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs. Bet nav uz vietas... Deputāts Jakovs Pliners. Deputāta laiks piecas minūtes debatēs.
J.Pliners (PCTVL).
Kolēģi! Atvainojiet, es patiešām pārtērēju iepriekšējo runas laiku. Es biju pārliecināts, ka es drīkstu runāt 15 minūtes.
Cienījamā ... Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es zinu, ka vairākiem no jums nepatīk mani pedagoģiskie un politiskie uzskati. Taču es patiešām uzskatīju un uzskatu, ka bilingvālā izglītība, kas bez jebkāda zinātniskā pamatojuma tika uzsākta 1999.gadā bez metodikas, bez bilingvālajām mācību grāmatām, bez labi sagatavotiem skolotājiem un proporcijas, kur ne mazāk kā 60% mācību ir latviešu valodā un ne vairāk kā 40% ir dzimtajā valodā, kā arī eksāmeni valsts valodā no 2007.gada, nevar dot pozitīvu rezultātu. Nē! Ne no psiholoģiskā, ne pedagoģiskā, ne fizioloģiskā, ne no psiholingvistiskā viedokļa. Taču tas, ka jums nepatīk mani uzskati, vēl nav administratīvais pārkāpums. Kā jau tika rakstīts policijas protokolā, es patiešām 2004.gada 16.aprīlī biju Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Es tur atrados pēc skolu jaunatnes uzaicinājuma, lai vērtētu plakātu konkursu. Un to es arī darīju, noslēgumā desmit cilvēkiem pasniedzot apbalvojumus. Kad skolu jaunatne un viņu vecāki aizgāja pastaigāties pa Rīgas ielām, es aizgāju viņiem līdzi un, kā rakstīja avīze “Diena”, aicināju klātesošos šķērsot ielas pie zaļās gaismas un nepieskarties automašīnām. Nav tāda likuma, kas aizliegtu vērtēt konkursus un aicināt ievērot sabiedrisko kārtību.
Vienīgais policijas arguments, mēģinot pierādīt, ka es esmu pasākuma vadītājs, ir tas fakts, ka man rokās bija megafons.
Godātie kolēģi! Šajā dienā un vietā notika arī vairāki citi konkursi un megafoni bija vismaz piecu sešu cilvēku rokās. Taču tas gods saņemt protokolu tika tikai man.
Man ir zināms, ka pirms 16.aprīļa pasākuma Rīgas domē trīs reizes tika iesniegts pieteikums – saskaņot atklāto krievu valodas stundu Kronvalda parkā, taču saskaņojums netika saņemts.
Tagad loģiski būtu pieņemt, ka viens no pieteikuma iesniedzējiem arī bija pasākuma vadītājs vai organizators. Manai lietai ir pievienots sīks 16.aprīļa notikumu apraksts, kurā mans uzvārds vispār nefigurē. Taču tur ir rakstīts. Es citēju: “Pulksten 17.45 dalībnieku kolonna dodas Vecrīgas virzienā. Kolonnu vada LR Saeimas deputāts V.Buzajevs.” Ja mana administratīvā lieta pēc norādījuma no augšas netiktu safabricēta, tad to vajadzētu izdomāt, lai katrs bez aizspriedumiem esošs cilvēks varētu pārliecināties, ka mūsu valstī pret Saeimas deputāta pārliecību cīnās ar represīvām policijas metodēm. Visi pret izglītības reformas pretiniekiem vērstie pārmetumi ekstrēmismā, nelojalitātē pret valsti, necieņā pret latviešu valodu ir pilnīgi meli. Par to liecina gan 2004.gada 6.martā Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresa rezolūcija, gan reālā situācija, jo laikā no 2003.gada 23.maija līdz pat šai dienai protesta akcijās pret izglītības reformu piedalījās vairāk nekā 150 000 cilvēku, taču neviens nav cietis, nav sadauzīts neviens stikls, nav bojāta neviena automašīna. Es nekad neesmu slēpies aiz bērnu mugurām, kā man daži pārmet. Jo, piemēram, es biju 2003.gada 29.oktobra akcijas pieteicējs un organizators. Policijai toreiz vēl netika dota komanda “no augšas”. Un nekāds administratīvais protokols uz mani sastādīts netika.
16.aprīļa pasākumā, kurā pēc policijas aplēsēm piedalījās pusotrs tūkstotis cilvēku, tika fiksēts tikai viens pārkāpums. Vienai meitenei izrāva no rokas mobilo telefonu, un mamma no iesnieguma policijai atteicās.
Sēdes vadītājs.
Deputāt Pliner, jūsu debašu laiks beidzies.
J.Pliners.
Es tūlīt beidzu. Pastāv viens princips – viena taisnība visiem. Un es nešaubos, godātie deputāti, ka, neskatoties ne uz kādu frakcijas disciplīnu, tie no jums, kam palika vēl kripatiņa sirdsapziņas, nebalsos par manu izdošanu.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātie kolēģi! Augsti godātais sēdes vadītāj! Plinera kungs! Jūs apgalvojāt šeit, ka reforma ir izgāzusies. Reforma nav izgāzusies. Jūs esat izgāzušies. Es vēlreiz atkārtoju – jūs, jūsu domubiedri, štābisti, ir izgāzušies. Jo jūsu ieceres destabilizēt situāciju valstī

ir izgāzušās, jūsu ieceres radīt masu nekārtības ir izgāzušās, un jūsu ieceres pārliecināt izglītības sabiedrību, pedagogus, vecākus un audzēkņus par to, ka reforma ir nepareizs risinājums, arī ir izgāzušās. Jo, neskatoties uz nepārtrauktu melu kampaņu gan no jūsu puses, gan no atsevišķu masu mediju puses par to, ka pedagoģiskais šī jautājuma risinājums ir galīgi aplams, ir pierādījies, ka visā pasaulē bilingvālā izglītība ir tieši stimuls, lai labāk apgūtu valsts valodu un integrētos sabiedrībā. Tāpat datu sagrozīšana, nepārtrauktā datu sagrozīšana par protestētāju skaitu, tad, kad ielās iziet tūkstotis, tad jūs paziņojat, ka 10 tūkstoši un 50 tūkstoši, un vēl brīžiem runā par 100 tūkstošiem, kas arī ir meli. Tā ka arī datu sagrozīšana nav devusi nekādus augļus. Jo Saeimas komisijās mēs esam tikušies gan ar Rīgas, gan ar Daugavpils, gan ar Liepājas, gan ar Rēzeknes pilsētas vadītājiem un izglītības lietu pārzinātājiem, un visi kā viens ir apgalvojuši, ka, izņemot vienu skolu Rīgā, visas Latvijas mācību iestādes ir gatavas akceptēt un īstenot dzīvē šo Saeimas lēmumu, kas paredz ar 2004.gada 1.septembri nostiprināt latviešu valodas pozīcijas mūsu mazākumtautību izglītības iestādēs. (No zāles deputāts J.Pliners: “Pats tam tici?”) Tā ka īstenībā jūs esat izgāzies, jūsu domubiedri ir izgāzušies, jūsu protesti, neapšaubāmi, ies mazumā, un jūsu nelikumīgās darbības, nepārprotami, tiks konsekventi sodītas, lai to patikšanu īstenot šīs darbības jums nedaudz mazinātu.
Aicinu balsot par šo lēmumu!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātais Ābiķa kungs! Jums bija vērts paskatīties uz manifestāciju 1.maijā, kurā piedalījās desmitiem tūkstošu dalībnieku.
Kolēģi! No Plinera kunga runas jums jau ir kļuvis skaidrs, ka nekādu formālu iemeslu viņa saukšanai pie administratīvās atbildības nav. Jūsu vēlme saukt pie atbildības politiskās partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdzpriekšsēdētāju Jakovu Plineru ir tikai un vienīgi politiski motivēta. Bet, kolēģi, pievērsiet uzmanību vismaz tam, ka protokolā, kas sastādīts uz mūsu frakcijas priekšsēdētāju, nav pat numura. Protokola autori vai nu prot skaitīt tikai līdz septiņi, vai nu nezina, kura pēc kārtas Saeima pašreiz nodarbojas ar likumdošanas darbu, jo Pliners tajā tiek dēvēts par 7.Saeimas deputātu.

Šī formālā necieņa pret valsts augstāko likumdošanas institūciju jau ir pietiekams pamats, lai atgrieztu dokumentus iesniedzējam.
Atgriežoties pie jums iesniegtajiem dokumentiem, vēlos atzīmēt sekojošo. Līdzpriekšsēdētājs vienā no populārākajām valstī partijām neapšaubāmi ir politiska figūra. Pie tam viņš nav nekāds jauneklis, neskatoties uz to, ka Plinera kungs piedalās svarīgākajos PCTVL masu pasākumos, mēs viņu tomēr saudzējam un neliekam iziet uz ugunslīnijas.
Tieši tādēļ viņa lietā bez nenumurēta policijas protokola nav vairs nekādu pierādījumu, kas liecinātu par to, ka viņš ir 16.aprīļa pasākuma vadītājs un organizators. No 16 viņa lietā esošajām fotogrāfijām pats Jakovs Pliners ir redzams tikai trijās. Vēl vairāk. Policijas lietā pievienotajā izziņā, kur sīki tiek aprakstīta visa notikumu gaita, ir norādīts burtiski sekojošais. Pulksten 17.45 dalībnieku kolonna dodas Vecrīgas virzienā. Kolonnu vada Latvijas Republikas Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs. Jāņem vērā arī tas, ka iepriekšminētais un jums labi zināmais deputāts vēl 16.aprīlī tūlīt pēc apskatāmajiem notikumiem apsprieda Rīgas domes prezidijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Strazdiņa kunga klātbūtnē paziņoja sekojošo: man ir apnicis klausīties, kā es it kā slēpjos aiz bērnu mugurām, un es atzīstu, ka 16.aprīlī biju pasākuma tehniskais vadītājs un gāju kolonnas priekšgalā kā rīta gājienā uz tiesas ēku, kā arī vakara gājienā uz Rīgas domi.
Vēl vairāk. Viņš publicēja šo savu paziņojumu atklātajā presē. Un pats Buzajeva kungs palūdza to jums pasvītrot, un, ja Buzajeva kungs mani dzird, lūdzu tātad pierādīt to.
Godātie kolēģi! Man gribētos atgādināt, ka pašreiz nav 1937.gads. Mēs netiesājam te Buharina–Trocka opozīciju, bet apskatām konkrētas izteikti individuālas administratīvas lietas. No deputātu rīcībā esošajiem dokumentiem neapstrīdami izriet, ka nekādas frakcijas PCTVL priekšsēdētāja vainas šajā administratīvajā pārkāpumā nav. Par to, ja būtu bijusi vēlēšanās, varēja pārliecināties jau Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi, kas iesniedza šodien apskatāmo lēmuma projektu. Tādēļ tā saucamo Plinera lietu var vērtēt tikai kā konkurentu vēlmi visādi apgrūtināt apvienības PCTVL vadību priekšvēlēšanu kampaņas periodā.
Jebkurā demokrātiskā valstī, iepazīstoties ar lietas materiāliem, parlaments nenodotu savu piekrišanu deputāta saukšanai pie administratīvas atbildības, balstoties uz tik apšaubāmu pamatojumu. Un kolēģi! Es gribu jums pastāstīt vēl vienu lietu.
Pirms dažiem mēnešiem es satikos ar Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem. Un viņi man pastāstīja ļoti interesantu lietu. Viņi pastāstīja par to, kādā veidā Lukašenko režīms cīnās pret Baltkrievijas opozīciju. Pirmais, ko viņi tātad... šis Lukašenko režīms izdarīja, viņi padarīja stingrāku likumu par gājieniem, mītiņiem un sapulcēm. Un līdz ar to padarīja tātad sankcionētu mītiņu rīkošanu gandrīz par neiespējamu. Kad Baltkrievijas opozīcija sāka rīkot tātad nesaskaņotus pasākumus, tad vara padarīja bargāku administratīvo kodeksu. Pēc tam, kad arī administratīvie sodi nelīdzēja, tātad Lukašenko režīms aicināja un gribēja izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai, teiksim, ieviestu jaunu sankciju pret Baltkrievijas opozīciju. Arī viņi pastāstīja ļoti interesantu lietu, ka bija slēgta viena no skolām, kur pasniedza baltkrievu valodā. Un, kad skolnieki izgāja uz ielām, protestējot pret to, daudzi no vietējās administrācijas, vietējie ierēdņi paziņoja, ka it kā Baltkrievijas opozīcija slēpjas aiz tātad bērnu mugurām. Protams, ka ir arī... Baltkrievijā ir tāda retorika, ka Baltkrievijas opozīcija, ja, viņi ir spiegi, amerikāņu vai Eiropas spiegi un tā tālāk. Bet, kolēģi...
Sēdes vadītājs.
Deputāt Sokolovski, jūsu debašu laiks ir beidzies!
J.Sokolovskis.
Jā. Bet, kolēģi, es gribētu vēl jums atgādināt: tas notiek tātad Baltkrievijā, kuras tagad politisko režīmu nosoda daudzas Eiropas institūcijas. Bet viņi rīkojas tādā pat veidā, kā rīkojaties jūs.
Padomāsim par to!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Jā, kolēģi! Man vēl protokola nav, tā ka es varu runāt...
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību trim ārkārtīgi svarīgiem dokumentiem mana kolēģa, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšsēdētāja Jakova Plinera lietā. Konkrēti tās ir trīs Rīgas pilsētas izpilddirektora vēstules ar atteikumu saskaņot 16.aprīļa pasākumu pie Kongresu pils. Atteikums saskaņot akciju ir saistīts ar acīm redzamu varas tieksmi izstumt protestējošos ārpus tiesiskās sfēras, iebiedēt tos, kas pretojas ņirgāšanai par mūsu bērniem, samazināt protestējošo skaitu un rast iespēju parādīt akcijas organizatorus kā ekstrēmistus un atrast likumīgu iespēju ar viņiem izrēķināties. Diemžēl tādā pašā garā rīkojas arī likumdevēji. Viņi tā vietā, lai tiktu skaidrībā ar problēmas būtību un likvidētu masu neapmierinātības cēloni, sāk sašaurināt tiesību sfēru, kuras ietvaros ir iespējams brīvi izteikt savu viedokli. Visspilgtākais piemērs tam ir grozījumi likumā “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem”, kas liedza deputātiem iespēju uzņemties atbildību par savu vēlētāju masu protestiem.
“Saskaņojiet akcijas ar pašvaldībām!” – jūs tā teicāt. Nu, lūk, jūsu acu priekšā ir šādas saskaņošanas rezultāts! Pievērsiet uzmanību atteikumam, kas tika izsniegts vislielākās un varenākās krievu nacionālās kultūras organizācijas – krievu kopienas – Latvijā līdzpriekšsēdētājam Eduardam Gončarovam. Atteikums tiek motivēts tikai ar to, ka uz pieciem no 20 kārtības uzturētājiem iepriekš ir jau sastādīti administratīvie protokoli. “Ak, šausmas!” pateiks kāda pārlieku jūtīga tantiņa. “Nu un kas?” ar izbrīnu pajautās jurists.
Uz trijiem Saeimas PCTVL frakcijas deputātiem arī ir sastādīti administratīvie protokoli, un pat pats Ministru prezidents viņus publiski ir nosaucis par vainīgiem. Taču tiesas vēl nav bijis. Protokolā ir atspoguļots tikai atsevišķu policijas darbinieku viedoklis un nekas vairāk.
Interesants arī kaut kas cits. Likumā ietvertā prasība attiecas tikai uz pasākuma organizatoriem, taču neattiecas uz kārtības uzturētājiem. Katrs deputāts var nekavējoties par to pārliecināties, jo policijas darbinieki, rūpējoties par deputātu tiesiskās kultūras paaugstināšanu, ir pievienojuši Jakova Plinera lietai arī pilnu likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” tekstu. Atrodiet 14.panta ceturto daļu un pārliecinieties par to, ka papildu prasības kārtības uzturētājam ir pilnīgi pretlikumīgas. Starp citu, atteikumu saskaņot pasākumu mēs esam pārsūdzējuši tiesā.

Ko, jūsuprāt, ir jādara deputātam, ja viņš ir pārliecināts, ka Rīgas dome atklāti un bezkaunīgi pārkāpj Satversmē garantētās tiesības uz sapulču brīvību situācijā, kad par pasākumu jau iepriekš ir paziņots un cilvēki tik un tā ieradīsies? Sēdēt pie televizora un noskatīties, kā policija izdzenā viņu vēlētājus? Vairākums varbūt Jakova Plinera kolēģu tā arī izdarītu. Taču Plinera kungs nolēma būt kopā ar vēlētājiem un jauniešiem. Tāpēc viņa darbība pilnībā sakrīt ar APK 166.panta normu, kas nosaka: “Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem, paredzēto darbību, ja tā ir rīkojusies galējas nepieciešamības stāvoklī.”
Tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts un sabiedriskai kārtībai, pilsoņu tiesībām un brīvībām. Noteiktai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Tieši tā! Plinera kungs šajā dienā arī aizstāvēja Satversmi, novērsa briesmas, kas draudēja sabiedriskai kārtībai, pilsoņu tiesībām un brīvībām. Briesmas, kuras ar nodomu provocēja Rīgas dome ar savām atklāti bezatbildīgām darbībām, kas tika veiktas bezprecedenta antikonstitucionāla drošības policijas spiediena rezultātā.
Tāpēc frakcijas priekšsēdētāja rīcība, esot šajā sarežģītajā brīdī kopā ar skolu jaunatni un saviem vēlētājiem, pelna tikai uzslavu.
Savukārt Saeimas balsojums par viņa izdošanu – tikai nosodījumu.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka kolēģis Ābiķis izmanto šo iespēju, lai izplatītu melus šeit. Ābiķa kungs nodemonstrēja ļoti spilgtu padomiskās propagandas piemēru. Diemžēl Ābiķa kungs sen vairs nav izglītības speciālists, bet ir komisārs. Jā, viņš tagad lielās ar to, ka it kā visi skolu direktori ziņo, ka viss ir kārtībā.
Bet, Ābiķa kungs! Jūs taču ļoti labi zināt, ka direktoriem nav citas izejas, ka tie, kas uzdrošinājās teikt patiesību viņu vadībai, sen jau ir atlaisti un represēti. Un šie cilvēki ir atkarīgi. Un tāpēc viņi vienkārši runā to, ko jūs gribat no viņiem dzirdēt. Tā ir tīra propaganda, kurai nav nekāda sakara ar izglītības kvalitāti. Jūs labi zināt, ka virkne neatkarīgo pētnieku, vakar tika publicēta pēdējā informācija par pētījumu, ko veica “Providus” organizācija, neatkarīgā organizācija, vēlreiz tika uzsvērts, ka Izglītības un zinātnes ministrija neko nedarīja absolūti, lai pārbaudītu, kā mainās izglītības kvalitāte reformas gaitā. Un tagad jūs plātāties ar to, ka, redz, visas skolas ir gatavas. Ko tas nozīmē? Kā šī gatavība tika pārbaudīta? Direktoriem uzdeva jautājumus, un viņi deva pareizās atbildes. Tās atbildes, ko no viņiem sagaidīja viņu priekšniecība. Un tas ir viss! Vecāki redz konkrētus rezultātus. Jebkuram normālam cilvēkam bērnu izglītības kvalitāte ir galvenā vērtība. Un tieši tāpēc vecāki protestē un izmanto visas iespējamās metodes, likumā paredzētās metodes, lai aizstāvētu savu bērnu nākotni. Neiet runa par valodām, neiet runa par procentiem. Runa iet par to, ka bērni nevar iegūt kvalitatīvu izglītību. Un līdz ar to viņiem nav nākotnes. Un tas ir jūsu īstenotās politikas rezultāts. Tas ir fakts diemžēl, un jūs izliekaties, ka jūs to nezināt. Jūs pieņemat politiski pamatotu lēmumu, un tagad jūs nevarat atkāpties, ka it kā tādā gadījumā tie, kas piekritīs, ka reforma jāpārskata, nebūs pietiekoši latviešu valodas aizstāvētāji. Tās ir sacensības patriotismā, kas ir kaitīgi Latvijas nākotnei, jo bērni – tā ir mūsu nākotne.

Un kārtējo reizi Ābiķa kungs mēģina mūs pārliecināt, ka nu tūlīt jau protesti beigsies. Jā, pat tik tālu nonāca, pavisam nesen, ka apgalvoja, ka tie protesti, tie ir inspirēti, tas ir mēģinājums novērst Latvijas iestāšanos NATO, ka pēc 1.maija viss beigsies. Nu ko jūs tagad redzat? Ko jūs tagad solāt? Tagad jūs atkal maldināt cilvēkus, jūs atkal melojat, ka, redz, ar 1.septembri viss būs kārtībā. Nebūs, Ābiķa kungs! Un, ja jūs turpināsiet izmantot tikai represīvas metodes, tikai mēģināsiet apspiest simptomus, nevis ārstēt slimību, kā es jau teicu šodien, tad situācija kļūs arvien sliktāka, jo protestētāju skaits arvien pieaug pretēji tam, ko jūs šeit apgalvojāt saskaņā ar labākajiem padomju propagandas paraugiem.
Tātad nelolosim ilūzijas un nemānīsim paši sevi! Neko mēs nepanāksim ar šīsdienas lēmumu – sodīt Plineru, sodīt vēl kaut ko. Arī krimināli sodīt, kā Tabūna kungs sen jau sapņo. Problēma no tā neatrisināsies, tikai sliktāk būs.
Es ļoti aicinu jūs tomēr domāt ar visu atbildību, domāt par Latvijas bērniem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas un tautības. Domāt par mūsu valsts nākotni. Nemeklēt ienaidniekus, ka šis ir vainīgs, ka šis. Nu tagad mēs Plineru izolēsim, tur varbūt pēc tam Cileviču arī izolēsim, un tad viss beigsies. Nebeigsies! Tikai sliktāk būs! Un pirmām kārtām nemelosim paši sev. Es ļoti cerēju, ka propagandas laiks ir beidzies. Izrādās, ka ne. Mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam NATO, bet mēs turpinām nodarboties ar padomistu propagandu. Nav vajadzīgi komisāri, ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj domāt ar visu atbildību, un uz to es jūs aicinu. Un es aicinu tomēr noraidīt šo priekšlikumu gan juridisku apsvērumu dēļ, jo patiešām dokuments ir sagatavots ļoti nekvalitatīvi. Bet galvenais – es aicinu jūs saprast, ka šī nav tā labākā metode, kā mazināt spriedzi un beidzot atrisināt šo sasāpējušo problēmu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Godājamie kolēģi! Man kā Mandātu un iesniegumu komisijas loceklim gribētos paskaidrot dažas nianses. Te izteicās, ka protokolam nav bijis numura. Tas tiešām tā bija. Un ir. Bet protokolu ir parakstījis mūsu kolēģis Plinera kungs. Viņš pats ir šo protokolu uzrakstījis un parakstījies. Un pirms parakstīšanās viņam bija viss protokols jāizskata, es domāju, tik daudz viņš zina, un tikai tad viņš varēja piekrist, ka protokols ir kārtībā. (Starpsauciens: “Kāpēc jāmelo!”). Policists ir uzrakstījis Tolmačova kunga un Buzajeva kunga protokolu, un zem tiem ir parakstījies Tolmačovs un Buzajevs. Plinera kunga protokolu – ir rakstījis paskaidrojumu pats Plinera kungs un zem tā parakstījies.
Otrs, ko es gribētu ierosināt. Mēs šeit apskatām to jautājumu, ko ir iesniegusi Mandātu un iesniegumu komisija, vai mēs piekrītam administratīvai sodīšanai, un parasti visi kolēģi, kas ir nākuši tribīnē, ir piekrituši, ka viņus administratīvi soda. Un, ja ir kaut kādas pretenzijas, tad tās nevajag vērst pret Saeimas deputātiem, bet vajag iesūdzēt policiju tiesā, ka viņi ir nepareizi sastādījuši protokolu, vai citādā veidā. Nu jūs redzat, Plinera kungs jau pagājušajā reizē teica, ka Buzajevam nevar muti aizbāzt. Arī Plinera kungam nevar aizbāzt muti, jo, kamēr viņš runāja, neviens jau netraucēja viņam runāt, bet tagad es vienkārši jūtos traucēts un nevaru pabeigt savu runu, lai ietaupītu arī mūsu laiku.
Tāpēc es balsoju par... ierosinu pārtraukt šīs neauglīgās debates un netērēt mūsu laiku, un domāt un runāt par jautājumu pēc būtības, nevis novērsties uz citiem jautājumiem. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Augsti godājamie deputāti! Man nebija paredzēts uzstāties, bet diemžēl uz to, ko es dzirdēju, es esmu spiests tomēr reaģēt, un es gribu tomēr oponēt vienam no iepriekš runātājiem. Nevienas skolas direktors netiek represēts, arī mazākumtautību skolu direktors. Neviens skolas direktors dēļ tā, ka viņš paustu savādāku viedokli, nekā tas varbūt ir arī ministram vai valdībai, nav atlaists no darba, netiek represēts, un atbildes, kuras viņam tiek jautātas, viņi sniedz labprātīgi un brīvprātīgi. Ja ir pretēji pierādījumi, tad es lūdzu tos iesniegt.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Šeit mums tāda interesanta diskusija un daži vērojumi. Es varbūt sākšu ar to, ko Radzeviča kungs sacīja par direktoru represēšanu un ko tik kaismīgi piesauca Cileviča kungs. Jā, nu daži varbūt ir represēti, kāds par aizdomām par kukuļņemšanu, cits – par alkohola lietošanu. Vai tie arī ir jūsējie, Cileviča kungs? Bet attiecībā uz mazākumtautību izglītību, tad, protams, Radzeviča kungam ir pilnīga taisnība.
Prātā nevienam nav nācis direktorus represēt par to, ka viņi dara savu darbu.
Interesanti ir vērojumi šeit, ko nauda un vara dara ar cilvēkiem. No viena saraksta kā brālīši ievēlēti 25, tagad cits ir komisiju vadībā, cits tagad pieķerts taisnojas, patiesībā jautri skatīties, un godātie štābisti, štāba aktīvisti un patroni! Es domāju, ka arī jūsu šefi, lai nu kur

nu viņi sēdētu, nav īsti mierā ar to, ka jūs tā drusku viņu naudiņu esat izniekojuši. Laikam tās atdeves nav īsti tā kā vajag. Varbūt tagad jūs vienīgi varēsiet teikt, ka nu jūsu sods, ko jūs administratīvi esat saņēmuši, nu tas ir tas rezultāts.
Bet es gribu turpināt Kiršteina kunga teikto. Un vērsties pie iekšlietu ministra Jēkabsona kunga. Jā, pilnīgi pareizi, cik ilgi Latvijas valsts cietīs, ka citas valsts pilsonis šeit veic politisku darbību. Turklāt biedrojas ar nekur nereģistrētu organizāciju – štābu, kura finanses līdz ar to nav iespējams pārbaudīt, jo tāds štābs juridiski nepastāv, bet faktiski štābs darbojas kā politiska partija. Cik ilgi mēs to cietīsim? Un es aicinu Jēkabsona kungu spert ļoti nopietnus soļus, un man ir prieks par to, kas šodien notiek šeit, jo beidzot mēs patiesi ejam tiesiskas valsts ceļu, kur par bērnu iesaistīšanu prettiesiskās darbībās nu arī pirmais sods tiek saņemts.
Viena maza replika Sokolovska kungam, kurš runāja par 1937.gadu un ka šeit jau netiesā Trocka opozīciju. Sokolovska kungs! Ne tikai nav 1937.gads, šeit arī nav Padomju Savienība, ko jūs laikam neesat pamanījuši. Tāpēc nerunāsim par šīm lietām. (Starpsauciens: “Mēs gan neesam pamanījuši!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien ir tāda diena, tieši ir tāda īpatnēja sakritība, ka sākās faktiski starptautiska konference ar zinātnieku piedalīšanos no vairākām Rietumu valstīm par padomju okupācijas sekām Latvijā, un sākās to izvērtēšana. Un es domāju, ka šis jautājums ir tieši saistīts ar to, ka šīs sekas, lūk, ir ne tikai smagi jūtamas mūsu saimniecībā, mūsu izglītībā, mūsu laukos, mūsu ģimenēs, bet šīs okupācijas sekas vēl smagi sēž mūsu kolēģu apziņā, un tie ir tiešām iedomājušies, ka nekas nav izvērtēts, nekas nav apzināts. Un varbūt tas ir arī tāpēc, ka mēs paši esam tik bailīgi un klusējam vai arī jaucam jēdzienus. Mēs runājam bieži par minoritātēm, domādami gan nepilsoņus, gan Sarkanās armijas virsniekus ar viņu ģimenēm, kas šeit ieplūda līdz 1991.gadam no visas Padomju Savienības.
Un ir ļoti interesants dokuments no 1956.gada, kur Latvijas Komunistiskās partijas līderis Jānis Kalnbērziņš raksta Hruščovam, gensekam un aizsardzības ministram Bulgaņinam, kur viņš lūdz paglābt Latviju, un toreiz tātad sarkano padomju Latviju, no Sarkanās armijas virsnieku ieplūduma Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās, jo toreiz bija atļauts Sarkanās armijas virsniekiem pēc demobilizācijas ar visām ģimenēm ierasties tur, kur viņi vēlējās. Un, bez šaubām, visbiežāk viņi izvēlējās Baltiju un izvēlējās Latviju kā visvairāk novārdzināto tā saucamo padomju republiku, kur jau no 1940.gada masu represijas un 1941.gada izsūtīšana... 14.jūnijs... tūlīt būsim liecinieki...
Sēdes vadītājs.
Godātais deputāt Ozoliņa kungs... Mēs šobrīd izskatām lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu debatēs runāt par minēto lēmuma projektu.
L.Ozoliņš.
Jā, tieši Pliners neizprot to, tāpēc ka viņš nezin šos vēsturiskos faktus. Viņš nezin, kā ir cēlušies, lūk, šie nepilsoņi, par kuriem dažs... kurus daži dēvē par minoritātēm. Un tāpēc es gribu atgādināt Plinera kungam, jo man būs jābalso par viņa izdošanu administratīvajai sodīšanai, un es gribu tieši to te uzsvērt, ka tā ir otrā, trešā ģenerācija, ka nav notikusi tā saucamā deokupācija, tātad nav ievēroti daudzu starptautisku likumu, lēmumu un konvenciju secinājumi – gan Eiropas Padomes secinājums par Baltijas valstu okupāciju, gan par okupācijas karaspēka izvešanu kopā ar civilokupācijas okupantu... civilokupantiem.

Vienvārdsakot es gribu pateikt šodien, ka Latvija ir īpaši nomocīta. Un, ja šodien vēl šie cilvēki, kas aicina bērnus uz demonstrācijām, tas tiešām, man kā traumatologam jāsaka, ir ārkārtīgi bīstami. Es esmu novērojis šīs demonstrācijas un redzējis tur ļoti mazus bērnus. Un tur tiešām pietrūks tikai kāds gadījums, lai šos mazos bērnus samīdītu tie iereibušie jaunieši, kas ar lozungiem un bļaustīšanos, un dūru vicināšanu piedalās šajās demonstrācijās.
Un tāpēc es aicinu šoreiz saprast gan mūsu opozīcijas pārstāvjus jeb, kā varētu teikt, tos cilvēkus, kuri aicina šādās nesankcionētās demonstrācijās piedalīties pat mazgadīgus bērnus, – tas ir ārkārtīgi bīstami. Un arī tas, ka šīs demonstrācijas var turpināties, un tie draudi, kurus izteica Cileviča kungs, tas izsauc tiešām ļoti baisas sajūtas. Ja Cileviča kungs, kuram nepietiek tirgoties varbūt ar savu dvēseli un savu pārliecību, lai viņš vismaz netirgojas ar bērnu dzīvībām! Un tāpēc es aicinu šoreiz nobalsot par Plinera izdošanu administratīvai sodīšanai. Es domāju, ka es pietiekami argumentēti esmu paskaidrojis, kāpēc.
Un vēl kas ir ļoti svarīgi, ka, lūk, šie mūsu kolēģi, mūsu deputāti, kuri ar savu rīcību pašreiz ir satracinājuši jauniešus, skolniekus, mainījuši viņu attieksmi pret mūsu valsti, tas ir ļoti bīstami, mainījuši attieksmi pret mūsu parlamentu, mainījuši attieksmi pret mūsu valdību, pret mūsu Valsts prezidenti. To apliecina arī nupat Mazsalacā piedzīvotais, kad vairāki krievu jaunieši mēģināja piekaut latviešu bērnus no skolas ar īpašām vajadzībām. Tas ir kauns! Un es domāju, ka pēdējais laiks ir apdomāties, cienījamie krievu armijas virsnieku un viņu ģimeņu aizstāvji!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (TP).
Labdien, dāmas un kungi! Es domāju, ka man tiešām jāpiekrīt arī tiem iepriekšējiem runātājiem, kā, piemēram, Strēļa kungam vai Kiršteina kungam... Mums būtu lēnām tomēr jānoapaļojas un jābeidz šīs, es tiešām teiktu, neauglīgās debates, jo citādi drīz tiešām tauta nesapratīs, ar ko mēs šeit nodarbojamies. Jo, ja mēs sāktu debatēt katru reizi, kad mums vajadzētu kādu no deputātiem izdot sodīšanai, tāpēc ka viņš ir pārsniedzis ātrumu, vai tiešām arī tad mēs notērētu šeit pusstundu, stundu vai vairāk? Abi gadījumi, manuprāt, ir ļoti līdzīgi. Un līdzīgi tie ir vismaz viena iemesla dēļ, jo abos gadījumos tomēr demokrātiskai valstij ir jāmāk sevi kaut kā aizstāvēt. Demokrātiska valsts nav visatļautība. Demokrātiska valsts nav Padomju Savienība. Demokrātiska valsts nav arī anarhija. Un šajā gadījumā cilvēks, braucot ātri ar mašīnu, izmanto savas brīvības, nodarot iespējamu ļaunumu citiem. Un manā izpratnē arī mūsu cienījamie deputāti, kas joprojām šeit sēž un iet demonstrācijās ar nepilngadīgiem bērniem, manuprāt, izmanto demokrātiju pret šo demokrātiju. Viņi izmanto tās tiesības, kas varbūt citās, viņiem varbūt mīļākās, valstīs viņiem nekad netiktu dotas. Un šajā gadījumā es vienkārši aicinu arī mūsu parlamentu beigt šīs debates un izdot arī Plinera kungu šai administratīvajai sodīšanai.
Bet, pirms es eju projām no tribīnes, es gribēju arī teikt, ka mani ne pārāk iepriecināja Cileviča kunga uzruna šeit. Viņš gan apelēja pie tiesībām, gan pie demokrātijas, gan pie Eiropas normām. Es domāju, ka patiesībā Cileviča kungs, interpretējot pa savam to, kas notiek visā Eiropas Savienībā vai Eiropas valstīs attiecībā uz minoritāšu tiesībām, vai notiek mūsu skolās, patiesībā centās, manā izpratnē, sabiedrību musināt un pat draudēt, jo, pasakot, ka, ziniet, ja jūs neņemsiet vērā, ko nepilngadīgi bērni saka uz ielas, deputātu musināti, tad būs vēl lielākas nesaskaņas, būs vēl lielākas problēmas. Jums tas ir jāņem vērā!
Cileviča kungs! Es negribu likt vienlīdzības zīmi starp jums, un, piemēram, “Dienas” žurnālistu Ozoliņu, kas arī interpretē šad un tad manu izpratni par tautu. Bet šajā gadījumā varbūt jūs piekritīsiet, ka demokrātijā arī nepilngadīgiem cilvēkiem ir jāvēlē parlaments. Varbūt ka jūs varējāt savu laiku veltīt, vienkārši ejot pa skolām un pastāstot šiem skolēniem, cik tad ir Francijā, Vācijā un citās valstīs skolas, cik minoritāšu un imigrantu valodās un cik imigrantu grupām. Es domāju, ka patiesībā jums vajadzēja izmantot to iespēju, kas varbūt jums būs dota, ja jūs tiksiet pāri 5% barjerai un nokļūsiet Eiropas Parlamentā, lai vienkārši pastāstītu Eiropas Savienībā, cik labas iespējas ir krievu mazākumtautībai un arī krievu imigrantiem, kas šeit ieradās padomju laikā, mācīties arī savā valodā. Jo Latvija būs un paliks piemērs visai Eiropai, tāpat kā Igaunija, kādā veidā mazākumtautības savā valodā var iegūt izglītību.
Un tie, kas man nepiekrīt, var pienākt pēc tam, es to pastāstīšu, ja jūs to vēl nezināt. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Strēļa kungs tikai uzstājās, starp citu, es ļoti cienu šo deputātu. Viņš nezin kāpēc jums stāstīja, ka protokolu rakstīja Pliners. Protokolu rakstīja policijas darbinieki, visu virsrakstu un tā tālāk. Es ar savu roku uzrakstīju paskaidrojumu un parakstīju šo

paskaidrojumu.
Šeit arī izskanēja, ka nav nekādu represiju. Un tikai viena skola ir negatava.
Man ir zināms, ka Rīgas 34., viena no labākajām skolām, paziņoja, ka viņi nav gatavi. Rīgas Anniņmuižas vidusskola paziņoja, ka viņi ir daļēji gatavi, Maltas vidusskola. Un, starp citu, Maltas vidusskola jau ir represēta. Tikai viņi paziņoja, ka viņi nav gatavi, uzreiz vietējā padome pieņēma lēmumu, ka 10.klasei jāmācās uz latviešu skolas bāzes. Direktors iesniedza atlūgumu. Un jūs vēl runāsiet, ka nav represiju.
Godātie deputāti! Proporcija, politiski izdomāta 60:40, patiesībā der tikai ķīmiskai reakcijai, jo, samaisot 60% ūdens ar 40% etilspirta, iznāk šņabis. Tā saucamā reforma 2004. jau ir kaitējusi un vēl kaitēs Latvijai vairāk nekā alkoholisms. Kaitējums tika nodarīts kā integrācijas procesam, tā arī bērnu veselībai un zināšanu kvalitātei, jo nesekmība, kā jums ir zināms, aug gandrīz ģeometriskā progresijā. Ar reformas realizāciju saistītais nervu stress un psiholoģiskā spriedze veido fonu slimu bērnu skaita palielināšanai.
Atvainojiet, bet tieši ar savu stūrgalvību jūs esat radījuši Krievu skolu aizsardzības štābu, jūs esat piespieduši organizēt Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresu, jūs esat veicinājuši desmitu tūkstošu skolēnu vecāku, skolotāju iziešanu protesta akcijās Rīgas ielās, un ne tikai Rīgas. Sen būtu laiks atzīt savu traģisko kļūdu un pieņemt Izglītības likumu, kas ir demokrātisks un atbilst Eiropas standartiem. Bet runa ir par citu.
16.datumā es tur biju. Es tur piedalījos, bet es nevadīju šo pasākumu, bet tiesā mani ne par vienu, otro, trešo rīcību, bet par to, ka es 16.aprīlī vadīju pasākumu. Neviena pierādījuma tam nav, un attiecīgi nobalsojiet “par”. Es tiesāšos līdz pēdējām, līdz starptautiskajām institūcijām. Es esmu ar mieru atbildēt tieši par saviem darījumiem, ne par kāda policijas virsnieka aizspriedumiem! (Starpsauciens: “Dabūsi vēl vairāk!”) Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es nekomentēšu Ozoliņa kunga izteikumus par to, kas tirgo dvēseli vai ko vēl tur. Man šķiet, ka Ozoliņa kungs mani sajauca ar dažiem bijušajiem komunistiskās nomenklatūras biedriem, kas tagad dedzīgi aizstāv tieši pretējas vērtības. Es vienmēr aizstāvēju tos pašus principus un nekad netirgoju. To es nekomentēšu.
Bet man tiešām ir ļoti žēl, ka Pabrika kungs tā arī nesaprata neko no manas runas, neskatoties uz savu augsto izglītību un zinātniskajiem tituliem. Vai drīzāk laikam negribēja saprast, un kārtējo reizi sameloja diemžēl Pabrika kungs. Jo, ja jau runā par Eiropas pieredzi, nav nevienas Eiropas valsts, kur nacionālās minoritātes šīs valsts pilsoņi, uzsveru, veidotu aptuveni vienu ceturto daļu no visiem pilsoņiem, kur kopīgais pie nacionālām minoritātēm piederošo iedzīvotāju skaits sasniegtu 40% un kur šīm personām netiktu garantēta vismaz vidējā izglītība dzimtajā valodā. Tāda ir prakse. Un arī attiecībā uz Vāciju un citām valstīm, ko jūs pieminējāt, mēs varam strīdēties. Jūs to vienkārši nezināt vai negribat zināt un tāpēc maldināt cilvēkus, kas jums tic. Jo es esmu ievēlēts no pareizās partijas. Man ir zināma pieredze. Es biju Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas zinātājs par mazākumtautību konvencijas īstenošanu, man ir, domāju, ka vairāk zinātnisku publikāciju nopietnos avotos par šiem jautājumiem gan Amerikā, gan Kanādā, gan arī Eiropas valstīs. Un es aicinu jūs: nevajag izmantot jūsu bijušā politologa retoriku, lai maldinātu cilvēkus! Tomēr politika ir politika, un nelolojiet ilūzijas, ka tauta mūs nesapratīs. Tauta ļoti labi saprot, ar ko jūs šeit nodarbojieties.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti, tikai dažas piezīmes. Es gribētu izlabot dažas neprecizitātes ļoti godājamo kolēģu iepriekš teiktajā.
Cileviča kungs! Jūs vairākās krievu avīzēs esat publicējis fantastisku atklājumu, ka Eiropas Savienības Tautas partija it kā pēc jums vien zināmiem avotiem darījusi zināmu, ka Latvijā viņi apturēs naturalizāciju. Es esmu spiests jūs apbēdināt. Mums šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, jo Eiropas Tautas partijas liela daļa nav ieinteresēta, ka, teiksim, tie virsnieki, kurus PSRS laikā diskriminēja un nez kāpēc neļāva viņiem apmesties dzīvot pēc dienesta Maskavā, Ļeņingradā vai Kijevā, tagad gribētu pārcelties uz Parīzi vai uz Londonu. Viņi nav ieinteresēti. Bet mēs ar jums esam ieinteresēti novērst šo netaisnību, beigt šo diskrimināciju un tiešām šiem cilvēkiem, kuri patoloģiski nemīl mazas valstis un mazas pilsētas un atpakaļ viņi negrib braukt vienkārši tāpēc, ka tur ir neatrisinātas dažādas sadzīves problēmas, un es pilnīgi piekrītu, un arī daļēji ir nozagta tā nauda – 70 miljoni, ko amerikāņi piešķīra luksus dzīvokļu celtniecībai, jo šī nauda tika nodzerta, nozagta vai arī bijušo kompartijas funkcionāru ģimenēm iztirgota. Mēs šo netaisnību varētu novērst, palīdzot Rietumu draugiem izskaidrot, ka varbūt tiešām šīm ģimenēm daudz labāk būtu dzīvot Parīzē vai Berlīnē. Nu kāpēc viņi šeit mokās Rīgā?

Un otrs. Es domāju, ka nav taisnība, Cileviča kungs, ko jūs sakāt. Mēs esam publiski pateikuši, ka, piemēram, Rīgā ir tikai 7% krieviski runājošu Latvijas pilsoņu – minoritāte. Tas tika pateikts Orlando NATO parlamentārās asamblejas laikā, runājot par minoritāšu konvencijas ratifikāciju, kur bija atbraucis arī no Eiropas Padomes pārstāvis, jo viņi vienmēr piedalās NATO parlamentārajās asamblejās, kurš tieši atbild par šo minoritāšu konvenciju. Un es jums, Cileviča kungs, to ļoti labi izskaidroju. Nē, nevajag šeit maldināt vienkārši cilvēkus, Plinera kungs! Tāpēc es jums to vēlreiz paskaidroju. Un viņš pateica publiski, ka minoritāšu konvenciju tiešām nevajag attiecināt, bet var lūgt to darīt brīvprātīgi, attiecināt uz cilvēkiem, kas ir imigranti. Un šeit Levits ļoti precīzi Strasbūrā apmēram trīs nedēļas atpakaļ formulēja, ka mēs esam pieļāvuši ļoti lielu kļūdu, izdomājot dažādus nosaukumus, teiksim, nepilsoņi, kas, es piekrītu, neskan labi un ir diezgan pazemojoši, manā izpratnē, bet ļoti godājami skan vārds “imigrants”. Un tas ir jāievieš Latvijas likumdošanā, lai visiem ir skaidrs, ka nevar prasīt to, ko nevar prasīt. Jāciena tās valsts likumi, un integrācija... jūs tiekat laipni aicināti, Cileviča kungs un Plinera kungs, bet integrācija nav nekas cits kā atzīšanās, ka jūsu mazbērni būs latvieši. Bet daži jau savus mazbērnus ir aizsūtījuši uz ārzemēm un jauc gaisu Latvijā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu, kur lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 3.jūnija sēdes darba kārtībā, iekļaujot likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likums tiek iekļauts šīsdienas darba kārtībā.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu, kurā lūdz šīsdienas dienas kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un izskatīt pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Iekļauts dienas kārtībā.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas un lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 3.jūnija sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei starpziņojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Lūdzu zvanu! Es atsaucu pašreiz balsojumu....
Vai kāds runās “par” vai “pret”? Ieslēgt lūdzu mikrofonu... “Pret” runās deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie kolēģi! Jūs taču aizmirstat visas Latvijas Republikā pastāvošās parlamentārās tradīcijas. Šādi ziņojumi parasti tiek lasīti trīs dienas pirms vēlēšanām – tātad nākamceturtdien. Šoreiz nu tas ir par agru, teiksim, līdz 12.jūnijam jūsu tātad sagatavotā denunciācija un kļauza sen zaudēs aktualitāti.
(Troksnis zālē.)
Sēdes vadītājs.
Es sapratu, ka deputāts Einars Repše runāja “par”. Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis un aplausi.) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par starpziņojuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, neviens neatturas. Iekļauts dienas kārtībā.

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Jā!
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!
Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Dzintars Ābiķis, un ziedus viņam pasniedz mūsu vārdā Ina Druviete. (Aplausi.)
Tāpat apaļu jubileju 30.maijā ir svinējis mūsu kolēģis Vitālijs Orlovs. Un viņam ziedus pasniedz mūsu kolēģe Inta Feldmane. (Aplausi.)
Vārds paziņojumam Leopoldam Ozoliņam... Vārds paziņojumam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie deputāti! Ļoti īsa Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde uzreiz pēc sēdes beigām tepat Dzeltenajā zālē. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (TP).
Tūlīt arī Ārlietu komisija tiek aicināta uz sēdi komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputātam Viesturam Šiliņam.
V.Šiliņš (JL).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nevalstisko organizāciju darbību reglamentējošo likumu paketes izstrādes apakškomisijas sēde.
Sēdes vadītājs.
Vārds izdrukas nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Visvaldis Skujiņš, Nikolajs Kabanovs, Ģirts Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre un Roberts Zīle. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Sēde turpināsies pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Strazdiņš. Lūdzu!
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātais Prezidij! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Ir saņemti un izskatīti 56 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Mēs esam pieraduši pie tā, ka aicinājumi no šīs tribīnes parasti atrod dzirdīgas ausis tikai vienā ierakumu pusē. Un bieži vien runas no šīs tribīnes interesē tikai runātāju. Bet šodien es aicinu ieklausīties šajā diskusijā par Augstskolu likumu, un es ceru, ka šeit skanēs tīri rūpes un raizes par augstākās izglītības kvalitāti.
Arī šajā diskusijā es vairākkārt lūgšu vārdu, lai atbalstītu kolēģa Ābiķa priekšlikumus. Un šobrīd es gribu atbalstīt ministra Radzeviča 1.priekšlikumu.
Proti, šis priekšlikums runā par to, ka augstskolu dibina uz akreditētā augstākās izglītības iestādē īstenotu divu vai vairāku akreditētu studiju programmu bāzes. Kolēģi, Latvijā ir 35 augstskolas. 20 valsts un 15 privātās. Un nekur pasaulē nav tik sīki sadrumstalota augstskolu tīkla kā Latvijā. Nekur pasaulē nav tik daudz augstskolu uz 1000 iedzīvotājiem kā Latvijā.

Es arī nezinu nekur pasaulē tik liberālus noteikumus augstskolu atvēršanai kā Latvijā. Būtībā jebkuri autovadītāju kursi var pretendēt kļūt par augstskolu. Un man diemžēl arī jāsaka, ka daudzas augstskolas arī ir šoferu kursu līmenī. Un šie grozījumi Augstskolu likumā, ko mēs šodien izskatām, lielā mērā sakārtos šo jautājumu, jo faktiski augstskolā primārais ir izglītības kvalitāte. Un tieši tāpat primārais ir studējošo interešu aizstāvība, lai studējošie saņemtu tiešām diplomu ar reālu segumu. Tāpēc šajos likuma grozījumos tiek prasīts, lai augstskolu dibinātājiem būtu pietiekama akadēmiskā kapacitāte – tātad vismaz 15 zinātņu doktori, lai būtu pietiekami labas telpas, lai būtu pietiekami naudas līdzekļi, lai augstskola tiešām būtu reāla augstskola.
Un svarīgākais ir, kāds pasaulē būs Latvijas diplomu prestižs. Nu, nevar tā sanākt kopā labi cilvēki un nospriest: “Nu ko, veči, dibinām augstskolu! Es gribu būt profesors. Vēl pāris docenti vajadzīgi, daži asistenti, un ņemam studentus!” Nu tā nesanāk.
Augstskolas kvalitātei ir svarīgas arī tradīcijas. Un tāpēc es ļoti aicinu ieklausīties speciālistu viedoklī. Šo priekšlikumu ir iesniedzis ministrs Radzevičs, un šo priekšlikumu atbalsta Augstākās izglītības un zinātnes departamenta speciālisti ministrijā.
Kolēģi, es aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītājs.
Izglītības un zinātnes ministrs atsauc 1.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
2.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
4.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Strazdiņš.
6.priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Piektais.
J.Strazdiņš.
7.priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Par 5.priekšlikumu ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
6.priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.

7.priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Strazdiņš.
9. – atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Strazdiņš.
10.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
11.priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Strazdiņš.
12.priekšlikums – daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.
13.priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
14.priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.

15.priekšlikums – Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā 16., 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Strazdiņš.
16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.
17.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.
J.Strazdiņš.
19. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.
20. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Strazdiņš.
21. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir jau atbalstīts. Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.

24.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.
25.priekšlikums. Neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
26.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
27.priekšlikums – daļēji atbalstīts, izteikts atbildīgās komisijas 28.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.
J.Strazdiņš.
28.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.
29.priekšlikums – daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu.
J.Strazdiņš.
31.priekšlikums – daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.
32.priekšlikums – atbalstīts un izteikts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.

33.priekšlikums – daļēji atbalstīts un izteikts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
34.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Strazdiņš.
35.priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Strazdiņš.
36.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.
37.priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
38.priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
39.priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 39.priekšlikumu. Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Radzeviča kungs spoži demonstrēja savu kompetenci izglītības jomā. Paldies, izglītības un zinātnes ministra kungs! Tikai kāpēc mēs gari un plaši par to diskutējām savulaik komisijā? Man ir drusku bail atbalstīt nākošo priekšlikumu – 39. un 40. ir cieši saistīti, un es gribu atbalstīt 40. – Ābiķa kunga priekšlikumu. Man ir bailes atbalstīt, ka tikai Ābiķa kungs tūlīt neatsauc, ņemot vērā tradīcijas.

Bet, runājot par studentu pašpārvaldi, godātie kolēģi! Tā ir ļoti svarīga akadēmiskās dzīves sastāvdaļa, un tā ir absolūti nepieciešama augstskolas autonomijas ietvaros. Un tas pats vecais mērķis – studiju kvalitāte, to mēs varam panākt tikai tad, ja studentu pašpārvalde ir dziļi ieinteresēta studiju procesā, nevis ir paklausīgs administrācijas ierocis vai arī ir vienkārši nekompetenta un gadījuma rakstura cilvēku institūcija. Tāpēc šajā un sekojošajos likuma grozījumos ir ietvertas daudzas normas, kas nodrošinātu studentu pašpārvaldes darba kvalitāti.
Tāpēc es gribu atbalstīt arī 40.priekšlikumā Ābiķa kunga ierosinājumu, ka studējošo pašpārvalde ir vēlēta un neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvniecības institūcija augstskolā.
Redziet, komisijā, diskutējot par Augstskolu likumu, lielāko tiesu tika uzklausīts Rektoru padomes viedoklis. Taču teiksim, kā ir. Rektoru padome skatās drusku no savām pozīcijām. Ja mēs gribētu uzņēmumā dibināt arodbiedrību, tad, protams, arī direktoru padome varētu šo arodbiedrību nodibināt un izstrādāt nolikumu, bet diez vai tā būtu īstā arodbiedrība, kā to saprot strādājošie. Un es ļoti aicinu ieklausīties studentu viedoklī, jo beigu beigās mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai augstskolas dibinātāju, lai augstskolas akadēmiskā personāla un studentu intereses sakristu un tās būtu vienas un tās pašas – studiju kvalitāte.
Es aicinu neatbalstīt 39.priekšlikumu, bet aicinu atbalstīt Ābiķa kunga 40.priekšlikumu. Un lūdzu, lūdzu, Ābiķa kungs, nenoņemiet savu priekšlikumu, kā to tikko ar 1.priekšlikumu izdarīja ministrs.
Sēdes vadītājs.
Juris Radzevičs – izglītības un zinātnes ministrs.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Augsti godājamie deputāti! Acīmredzot ir jāievieš skaidrība dažos jautājumos. Pašreiz jau Latvijā darbojas Latvijas studentu apvienība, kura uz pašpārvaldes principiem ir ievēlēta un apvieno visus studējošos. Tā darbojas ik katrā augstskolā – gan valsts augstskolā, gan arī privātā augstskolā. Tā patiešām ir reāli neatkarīga un darbojas pēc sevis apstiprinātiem statūtiem.
Šajā gadījumā, ja mēs velkam paralēles, īstenībā mēs vēlamies, lai senāts apstiprina studentu pašpārvaldes nolikumu, tas ir tas, ko teica, ka faktiski direktoru padome apstiprina arodbiedrības statūtus.
Ko tad domā studenti šajā gadījumā? Un Latvijas studentu apvienība 18.maijā ir griezusies tieši pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ar savu vēstuli un uzskata, citēju: “Uzskatām, ka šāda veida grozījumi paredz nozīmīgas izmaiņas studējošo pārstāvniecības veidošanas principos un turpmākajā darbībā, tādēļ tieši šie priekšlikumi būtu jāapspriež Latvijas studentu apvienības biedru 28 Latvijas studējošo pašpārvalžu vidū. Šobrīd šāda diskusija nav notikusi. Tādēļ Latvijas studentu apvienība nevar paust viedokli par priekšlikuma atbalstīšanu vai noraidīšanu. Aicinām Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atlikt iesniegto priekšlikumu izskatīšanu, līdz tie tiks izskatīti ... tiks attiecīgi izvērtēti. Studentu apvienībai kā nacionālai studentus pārstāvošai organizācijai rūp tas, lai studējošo pašpārvalžu attīstība netiktu kavēta vai traucēta ar sasteigtiem grozījumiem Augstskolu likumā. Apliecinām, ka Latvijas studentu apvienības priekšlikumi izmaiņām Augstskolu likumā tiks iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā līdz šā gada 5.jūlijam. Ar cieņu – Latvijas studentu apvienības prezidents Mārtiņš Ginejs.”

Es domāju, ja mēs patiesi esam patiesās rūpēs par studentiem, tad mums būtu jārespektē viņu viedoklis, un diemžēl, bet man ir jāaicina noraidīt šo priekšlikumu, jo būtībā tā būtu jauna kaut kādas struktūras izveidošana un šķelšana studentu vidū.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Strazdiņš.
Mūsu komisija uzklausīja visu domas, arī šīs pretrunīgās domas un arī studentu domas, un tiešām neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 64, atturas – 7. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
Līdz ar to arī 40.priekšlikums vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 21, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.
J.Strazdiņš.
41.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates par 41.priekšlikumu.
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Ir dažādi veidi, kā atbalstīt vai kavēt dažādu lēmumu pieņemšanu. Un var jau, protams, noteikt neatkarību likuma pantā, bet beigu beigās caur finansiālām shēmām panākt studentu pašpārvaldes atkarību un paklausību.
41. un 42.priekšlikums ir ļoti līdzīgi, tie atšķiras tikai skaitliski. Ja bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs aicina studējošo pašpārvaldei no augstskolas budžeta piešķirt 1/200 daļu līdzekļu, tas ir, pusprocentu, tad 42.priekšlikumā deputāts Ābiķis – teksts ir tas pats, tikai skaitļi ir citi – aicina piešķirt 2/100, tas ir, 2 procentus, četrreiz vairāk. Tas ir par daudz. Un es domāju, ka paši studējošie arī tam piekrīt. Bet, protams, ka, ja mēs gribam studējošo pašpārvaldi reāli neatkarīgu, tai ir jābūt kaut kādiem naudas līdzekļiem. Un, es domāju, šis pusprocents, šī 1/200 41.priekšlikumā ir ļoti reālistisks skaitlis. Un es aicinu atbalstīt 41.priekšlikumu – studējošo pašpārvaldes finansējumu! Paldies!
Sēdes vadītājs.

Juris Radzevičs, izglītības un zinātnes ministrs.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Augsti godājamie deputāti! Mums ir jāapstiprina tas, ka patiešām, varētu teikt, jebkurai sabiedriskajai organizācijai ir nepieciešams finansējums. Taču kā un uz kāda rēķina, un kas būs patiesās šīs organizācijas neatkarības garants? Vai šis garants būs šis likuma grozījums? Domāju, ka ne. Un mums jāpasaka juridiski tas, ka šobrīd mēs tādā veidā grozām visu augstskolu budžetus, jo viņiem parādīsies speciāla pozīcija, tai skaitā arī valsts augstskolām, ka tām ir papildus faktiski nodoklis, ar kuru viņi uzturēs šīs te, kuras tikko noraidītas, studentu pašpārvaldes.
Ir cita problēma. Un šī problēma ir tāda, ka jau šī, ko es teicu, Latvijas studentu apvienība darbojas, un patiešām daudzas augstskolas kavējas ar saviem maksājumiem, lai nodrošinātu studentu pašpārvaldes darbību. Tajā pat laikā jāsaka, ka nekas līdz šim netika darīts, lai šo sistēmu sakārtotu. Un šis likums, kas faktiski uzliek augstskolām, tai skaitā valsts un privātajām, papildu nodokli, būtu nepieņemams arī šīm augstskolām. Un iebildumus ceļ ne tikai Rektoru padome, bet arī Augstākās izglītības padome, kuras loceklis ir izglītības un zinātnes ministrs – gan pašreiz, gan arī iepriekš.
Paldies! Lūdzu noraidīt!
Sēdes vadītājs.
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Mēs frakcijā vēl ilgi izdiskutējām šīs lietas un arī ilgi diskutējām ar studentiem. Un es atzīstu, es piekrītu šobrīd gan Šadurska kungam, gan ministra kungam, un es atsaucu savu priekšlikumu, jo... es savu atsaucu, savu atsaucu, cienījamais Šadurska kungs, jo es tiešām esmu pārāk lielu soli spēris pretim studentiem, un tas ir drusku par platu. Un, ja solis ir pārāk plats, tad parasti iznāk špagats. Tā, lūk!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Strazdiņš. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Strazdiņš: “Nē, man nav ko teikt!”)
Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
42.priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
44.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
43. priekšlikums. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.
J.Strazdiņš.
44.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
J.Strazdiņš.
45.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
46.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputātu Plinera un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Strazdiņš.
47.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! 47. un 48. ir divi atkal gandrīz identiski Didža Šēnberga un Dzintara Ābiķa priekšlikumi par Latvijas Studējošo padomi. Tie atšķiras ar 2.punkta 6.apakšpunktu. 47.priekšlikums satur juridiski nekorektu normu par studējošo apliecībām, tāpēc 47.priekšlikums nav atbalstāms, bet es ļoti aicinu atbalstīt 48. – deputāta Ābiķa priekšlikumu!
Paldies!

Sēdes vadītājs.
Juris Radzevičs – izglītības un zinātnes ministrs.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Augsti godājamie deputāti! Vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ja mēs gribam patiešām neatkarīgas institūcijas, tad acīmredzot šādas normas mēs nevaram atbalstīt. Citēju: “Latvijas Studējošo padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka Latvijas Studējošo padomes nolikums, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.” Kas tad tā ir par neatkarīgu organizāciju, kuras darbības un sastāvu nosaka pats ministrs? Vai tad tie būtu līdzvērtīgi sarunu partneri? Tie ir īstenībā atkarīgi cilvēki no ministra. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 78, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
Tātad 48. arī ir...
Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 48.priekšlikumu. Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).

Godātie kolēģi! Patiesi neatkarīga organizācija, pēc ministra kunga saprašanas, laikam ir tā, no kuras nekas tiešām nav atkarīgs. Un droši vien tieši tādu studējošo pašpārvaldi vēlas viens otrs augstskolu rektors, kas nesaprot reālu akadēmisko dzīvi. Un droši vien arī ministrija, kas vēlas, nu, lai būtu kārtība. Bet vislabākā kārtība, kolēģi, ir kapsētā. Un diez vai mēs gribam augstskolas padarīt tik kārtīgas?
Un vēl. Gribu aicināt Latvijas studentus ieklausīties, cik patiesi par viņu neatkarību rūpējas pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Vai deputāts Ābiķis uztur priekšlikumu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 42, atturas – 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Strazdiņš.
49.priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
50.priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
51.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Strazdiņš.
52.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52. un 53.priekšlikumu. Paldies!
J.Strazdiņš.
54.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
55.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.

56.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Paldies! Lūdzu balsot kopumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 4. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.
1.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Druviete.
2.priekšlikums – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
3.priekšlikums – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
4.priekšlikums – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes. Atvainojiet, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
I.Druviete.
5.priekšlikums – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šeit iet runa par to, kā varētu aizvietot normu, ko pagājušā gada spriedumā Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu. Es vienkārši gribētu atgādināt Satversmes tiesas motivāciju. Satversmes tiesa uzskatīja, ka šie ierobežojumi, kas attiecas uz privātu komercraidorganizāciju raidījumu valodu, nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Gan iesniedzēji, gan arī Satversmes tiesa neapstrīdēja leģitīmu mērķi – veicināt valsts valodas aizstāvēšanu, bet Satversmes tiesa nolēma, ka to var panākt ar citām metodēm un ar citiem līdzekļiem. To faktiski arī nozīmē Satversmes tiesas spriedums. Tāpēc tā iespēja, kas šeit ir paredzēta, kaut gan, protams, nav pārkāpums pats par sevi, un tas izskatās normāli, bet jāskatās, lai atkal nepieļautu to pašu kļūdu. Jo, ja jau Satversmes tiesa nolēma, ka šādi līdzekļi nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, tad principā jebkuri noteikumi, ko Ministru kabinets varētu pieņemt šajā ziņā, principā uz tiem varētu attiecināt to pašu motivāciju. Tāpēc jāskatās ļoti uzmanīgi. Un principā es pilnīgi piekrītu Satversmes tiesas secinājumiem, ka valsts valoda jāaizstāv šādos reģionos, izmantojot citas metodes un citus līdzekļus. Piemēram, izmantojot sabiedrisko televīziju un radio un tā tālāk, nevis uzliekot papildu ierobežojumus komercraidorganizācijām. Tātad es baidos, ka, ja mēs atbalstīsim šo normu, tad tā paliks vienkārši uz papīra, un diez vai tas palīdzēs risināt konkrētas problēmas. Tāpēc man ir zināmas bažas par to, ka ir vērts atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Redziet, par šo 5.priekšlikumu man gribētos pateikt pāris vārdus varbūt ne kā politiķim, bet tīri kā juristam.

Man liekas, ka šim te priekšlikumam piemīt absolūti nepareiza juridiskā konstrukcija, nekorekta, un līdz ar to es ierosinu vienkārši, lai nākotnē mums visiem nebūtu liekas problēmas, nekādas tiesas, noraidīt vienkārši, jo priekšlikums ir ļoti absurds un divējādi tulkojams.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Es gribētu nomierināt deputātus, kas uztraucas, ka šajā gadījumā varētu tikt pieņemts lēmums, kas ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu. Es atgādināšu, ka Satversmes tiesa pieņēma negatīvu lēmumu attiecībā uz tā sauktajām procentu kvotām. Šajā normā jūs šādu nostādni neredzat. Pilnībā piekrītot Borisam Cilevičam, ka valsts tik tiešām ir valstiski aizsargājama, atgādinot arī mums visiem labi zināmo faktu, ka latviešu valoda kā sabiedrības integrācijas valoda vēl nav pietiekami nostiprinājusies visā Latvijas teritorijā, mums ir jādomā par to, kādu pozitīvu ieguldījumu šajā procesā varētu dot mūsu raidorganizācijas. Un tas, ka šis likuma pants paredz speciālu Ministru kabineta noteikumu attiecībā uz raidījumu valodu, liecina tikai par to, ka mēs deleģējam mūsu izpildvarai tiesības noteikt vislabāko veidu, kā būtu īstenojama mūsu valsts valodas aizsardzība un tās nodrošināšana sabiedrības integrācijas līdzekļu funkcijā. Un tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
I.Druviete.
6.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
7.priekšlikums – parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
I.Druviete.
8.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Eiropas komisija ziņojumā par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā norādījusi, ka audiovizuālajā jomā Latvijas likumdošana gandrīz ir uzskatāma par saskaņotu ar Eiropas Savienības tiesībām. Un tomēr komisija norāda, ka ierobežojoša ir norma, kas paredz, ka Latvijas radio un televīzijas programmās tikai līdz 40% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotiem raidījumiem. Eiropas komisija norāda, ka šāda raidījumu kvota pārmērīgi ierobežo raidorganizāciju un neatkarīgo producentu konkurenci un ir pretrunā, es atkārtoju, ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību normām un neatbilst Eiropas kopienas dibināšanas līgumā noteiktajam proporcionalitātes principam.
Par dalībvalstu saistību neievērošanu Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju un noteikt attiecīgas sankcijas, pret Latviju var tikt uzsākts tiesvedības process. Un šajā sakarā, kolēģi, es tomēr gribētu atgādināt, ka diez vai būtu prātīgi no nodokļu maksātāju naudas, jo galu galā sabiedrisko televīziju uzturam visi mēs, nodokļu maksātāji, maksāt atkal kādā zaudētā tiesas procesā.
Tāpēc es ierosinu svītrot šā likuma 62.panta 4.daļu. Šāds viedoklis ir arī Kultūras ministrijai un Kultūras ministrijas speciālistiem. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte Druviete.
I.Druviete.
Komisija pēc rūpīgas apspriešanas nolēma šo ierosinājumu neatbalstīt, bet galavārdu, protams, teiks Saeima.
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – 5. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
I.Druviete.

9.priekšlikums – nav balsojams, jo neesam atbalstījuši 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies! Tālāk!
I.Druviete.
10.priekšlikums – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Druviete.
11.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.

Līdz ar to esam atbalstījuši priekšlikumus, kas iesniegti otrajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!
Par – 65, pret – 7, atturas – 8. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
8.jūnijs. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas komisijas vārdā... Nav ziņotāja.
Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Saņemti divi priekšlikumi.
1. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.
I.Druviete.
Jā. Tātad aicinām atbalstīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2110 – likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Pirmais lasījums.
Likumprojekta būtība – Valsts darba inspekcijas likuma atsevišķas normas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, un līdz ar to likumu nepieciešams papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par koordinācijas mehānisma modeli operatīvai informācijas apmaiņai.
Uz pirmo lasījumu nav saņemti priekšlikumi. Līdz ar to komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
V.Orlovs.
26.augusts.
Sēdes vadītājs.
26.augusts. Iebildumu nav. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (dokumenta Nr.2699). Otrais lasījums. Saņemti kopumā 22 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš.
3. – Saeimas Juridiskā birojā priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš.
4.priekšlikumu ir formulējusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
G.Bērziņš.
5.priekšlikumu arī ir formulējusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
G.Bērziņš.
6.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš.
7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
G.Bērziņš.
8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tiek atbalstīts.
G.Bērziņš.
9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 10. – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9. un 10.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
13.priekšlikums ir iesniegts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
G.Bērziņš.
14.priekšlikumu ir formulējusi
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
G.Bērziņš.
15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
G.Bērziņš.
16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš.
17. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
G.Bērziņš.
18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
G.Bērziņš.
21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš.

Pārejas noteikumi. 22.priekšlikums ir iesniegts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
G.Bērziņš.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
G.Bērziņš.
Lūdzu noteikt minimāli iespējamo priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu – 8.maiju. 8.jūniju. Es atvainojos!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādāja pie likuma sagatavošanas uz otro lasījumu. Un ir iesniegti 36 priekšlikumi. Un, izskatot iesniegtos priekšlikumus...
Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir iesniegusi kultūras ministre Demakovas kundze. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Un lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

4.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka likumā lietoto terminu definīciju. Un lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikums ir deputāta Estas kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
Tāpat ir arī ar 6.priekšlikumu, ko ministre Demakovas kundze ir iesniegusi. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6. un 7.priekšlikumu.

J.Stalidzāne.
8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
9. – deputāta Estas kunga priekšlikums. Un to komisija daļēji atbalstījusi un iestrādājusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā Nr.10.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
14.priekšlikumu ir iesniegusi kultūras ministre Demakovas kundze. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
15. – kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
16. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas kundzes priekšlikums. Tas ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Stalidzāne.
17. – kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
18.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
19. – kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
21.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
22.priekšlikumu iesniegusi kultūras ministre Demakovas kundze. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
23.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
24.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 24.priekšlikumu. 24.priekšlikums tiek atbalstīts. Paldies! Tālāk, lūdzu!
J.Stalidzāne.
25. – kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 25.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Paldies atbildīgajai komisijai kopumā par izpratni šī jautājuma risināšanā, tomēr es aicinātu ne tikai daļēji atbalstīt kultūras ministres priekšlikumu, bet pilnībā to atbalstīt.
Ko piedāvā kultūras ministre? Kultūras ministre piedāvā, ka par katru nostrādāto gadu virs šī likuma 2.pantā minētā izdienas stāža izdienas pensiju palielina par 2% no šī likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Arī es daļēji piedalījos atbildīgās komisijas darbā un zinu šo diskusiju. Un komisijas viedoklis bija tāds, ka šāda pieeja nebūtu atbalstāma tāpēc, ka nav precedenta.
Cienījamie kolēģi, šim likumam vispār nevar būt precedenta. Jo šis likums aizsargā tos cilvēkus Latvijā, kam ir dots izcils talants.
Un, cienījamie kolēģi, neviens no Saeimas klātesošajiem deputātiem, lai cik mēs spējīgi nebūtu, mēs nekad nevarēsim dziedāt kā Kārlis Zariņš vai dejot kā balerīna Zita Ersa. Un šis ministres ierosinājums ir vērsts uz to, lai tik spilgtu talantu, kāds ir Kārlis Zariņš, un mēs zinām, ka viņš joprojām dzied spoži, un viņš ir jau cienījamā vecumā, lai maksimāli ilgi ieinteresētu savu spilgto talantu apliecināt uz skatuves, un ka viņš varētu maksimāli ilgi sniegt savu lielisko mākslu mākslas baudītājiem.
Šis ierosinājums zināmā mērā sekmētu to, ka izcili, paši izcilākie talanti, tomēr centīsies savu mākslu sniegt mums, cik vien ilgi tas būs iespējams, cik vien ilgi viņi to spēs.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo ministres priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vai vēlaties ko piebilst?
J.Stalidzāne.
Jā, Sociālo un darba lietu komisija tiešām pie šī priekšlikuma debatēja ļoti ilgi un tomēr nonāca pie secinājuma, ka šis priekšlikums ir atbalstāms daļēji, jo tie mākslinieki, kuri turpina strādāt, izdienas pensiju nesaņem. Tie, kuri būs pietiekoši ilgi strādājuši, viņu saņems par to laiku, par ko viņi patiešām ir nostrādājuši, un tāpēc arī tālāk parādās vēl viens priekšlikums, kurš nosaka, ka nevar saņemt mazāk par sociālo šo pabalstu un ne vairāk kā 350 lati.
Tātad ir priekšlikums atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – kultūras ministres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Par 26.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Stalidzāne.
27.priekšlikums ir kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Un lūgums to... Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
28.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
29.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.

30.priekšlikums – kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
31.priekšlikums – kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
32.priekšlikums ir Demakovas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
33.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
34.priekšlikums – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas kundzes priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
35.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
36.priekšlikums – pārejas noteikumi. Un to ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
8.jūnijs. Paldies!
Nākamais – likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Pirmais lasījums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP).

Skatām likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Dokuments Nr. 826.
Komisija lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Likumprojekts sastāv no 7 pantiem, un paredzēts Eiropas Parlamenta deputātu algas pielīdzināt Saeimas deputātu algām. Likumprojekts nepieciešams tāpēc, ka Eiropas Parlamentā neizdevās vienoties par kopēju apmaksas sistēmu Eiropas Parlamenta deputātiem no dažādām valstīm, un katrai valstij ir jāpieņem atsevišķs likums. Latvijas likums sastāv no 7 pantiem. Atsevišķās valstīs, kā, piemēram, Somijā, arī šāds speciāls likums ir, kurā ir tikai 2 panti.
Tāpēc aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret– nav, atturas – 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
G.Bērziņš.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 4.jūniju un izskatīšanas datumu 10.jūniju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 2695 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”“.
Likumprojektā paredzētie grozījumi papildina Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas attiecībā uz pašvaldībām. Grozījumi atbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartai un veicina plašāku iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un lūdz deputātus pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
1.jūlijs. Deputāti piekrīt.
Nākamais darba kārtības jautājums – starpziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP).
Godātie kolēģi! Es lūdzu uzklausīt Latvijas Republikas 8.Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei starpziņojumu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei ir izveidota ar Saeimas 2004.gada 29.janvāra lēmumu Nr.289.
Komisijas mērķis ir padarīt Latvijas politiķu darbu iespējami atklātu un novērst amatpersonu interešu konfliktus. Tādēļ komisija ir apkopojusi faktus un izsaka viedokli vienīgi par gadījumiem, kas liecina par Einara Repšes finansiālo darbību ietekmi uz viņa pieņemtajiem lēmumiem, kā arī Einara Repšes iepriekš pieņemto lēmumu ietekmi uz viņa turpmākajām materiālās labklājības izmaiņām.
Pildot šo Saeimas doto uzdevumu, komisija ir noteikusi sekojošus galvenos darbības virzienus.
Nodrošināt sabiedrības tiesības saņemt informāciju par amatpersonu darbību un pārbaudīt Einara Repšes darījumu ar nekustamo īpašumu, konstatēt, vai šo darījumu veikšana nav uzskatāma par nereģistrētu uzņēmējdarbību, noskaidrot, kādas īpašas priekšrocības, slēdzot finanšu darījumus, iespējams, ir guvis Einars Repše, noskaidrot, kādus lēmumus par labu saviem darījumu partneriem un ziedotājiem, izmantojot dienesta stāvokli, iespējams, ir pieņēmis Einars Repše. Izvērtēt Ministru prezidenta pārraudzībā esošā un tādēļ interešu konfliktā nonākušā KNAB darbības, pārbaudot iespējamās nelikumības Einara Repšes finanšu darījumos.
Vadoties no augstākminētā, Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir apkopojusi sekojošus faktus, kuri ir bijuši pamatā komisijas viedoklim.
1999.gada 23.martā Rīgas Apgabaltiesa atzina akciju sabiedrību “Rīgas Komercbanka” par maksātnespējīgu, kā arī noteica desmit akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” amatpersonu piedalīšanos maksātnespējas procesā. Šīs desmit personas bija bankas prezidents Vladimirs Kuļiks, valdes locekle un galvenā grāmatvede Mārīte Kurkulīte, viceprezidentes Tatjana Ratņikova un Irēna Skobeļeva, viceprezidents Andrejs Sergejevs, padomes priekšsēdētājs Sols Bukingolts, padomes locekļi Aleksandrs Bondarevs un Kārlis Cerbulis, padomes locekle Karina Izaksone un padomes loceklis Georgs Krivickis.
1999.gada 4.augustā Latvijas Banka nolēma atbalstīt Latvijas Bankas piedalīšanos maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” sanācijā, un ar Latvijas Bankas padomes lēmumu Nr.59/2 tika nodibināta SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra”, kurā Latvijas Banka iemaksāja 15 546 000 latus Latvijas valstij piederošās naudas. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” Latvijas Banka nedrīkstēja tieši iegādāties akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcijas, tādēļ Latvijas Banka izmantoja likumā minēto atrunu, ka Latvijas Bankai var būt savi uzņēmumi, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.
1999.gada 13.augustā Latvijas Banka uzdeva SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” izpilddirektoram A.Šteinbergam iegādāties 93 781 818 maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcijas nominālvērtībā par kopsummu 15 474 000 latu. Saskaņā ar SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” 1999.gada ilgtermiņa ieguldījumu kustības pārskatu šo akciju vērtība nepilnu piecu mēnešu laikā – līdz 1999.gada beigām – samazinājās par 10 748 000 latu. Saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu 2000.gada 18.maijā visas minētās akcijas tika pārdotas “Norddeutsche Landesbank Girozentrale” par 2 767 383 latiem, un Latvijas Banka šī darījuma rezultātā 2000.gadā nepilnos piecos mēnešos cieta zaudējumus vēl par 2 030 617 latiem. Kopējā starpība starp maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akciju iegādes sākotnējo cenu un to pārdošanas cenu bija 12 778 617 latu.
Tādējādi, glābjot akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcionārus un to ieceltās amatpersonas, kā arī novēršot sekas, ko bija izraisījusi Latvijas Bankas rīcība akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” darbības uzraudzībā, Latvijas valsts cieta zaudējumus par summu 12 778 617 latu.
2001.gada 10.augustā Einars Repše atvēra kontu akciju sabiedrībā “Hansabanka” ziedojumu vākšanai, kas būtu nepieciešami viņa – jaundibināmās politiskās partijas vadītāja – finansiālās neatkarības nodrošināšanai.
2001.gada 21.decembrī spēkā stājās Saeimas lēmums par Einara Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata, izbeidzot Einara Repšes pienākumus, kuros ietilpa arī lēmumi par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, kredītiestāžu amatpersonu kontrole, kā arī kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas.
2000.gada februārī Einars Repše tika ievēlēts par jaunas politiskas partijas priekšsēdētāju.
2002.gada 10.maijā stājās spēkā likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, saskaņā ar kuru Einaram Repšem kā bijušam Latvijas Bankas prezidentam bija jāievēro noteikti ierobežojumi mantiskos darījumos līdz 2003.gada 20.decembrim.

2002.gada 6.oktobrī Einars Repše slēdza ziedojumu kontu akciju sabiedrībā “Hansbanka” un pieņēma viņa kontā iemaksātos 277 977 latus, 51 950 ASV dolārus, 3732 eiro un 373 Kanādas dolārus.
Vairāk nekā 90% no Einara Repšes saņemtās naudas kopsummas viņa kontā iemaksājušas aptuveni 60 fiziskās un juridiskās personas, vairākas no kurām ir savstarpēji saistītas. Šo personu skaitā bija gan Einara Repšes pārraugāmo kredītiestāžu īpašnieki, gan amatpersonas, kā arī uzņēmumu amatpersonas, kas piedalījušās valsts iepirkumos Latvijas Bankas vajadzībām, un arī tādu uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas, kas jau minētas ziņojumā maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” sanācijas procesa aprakstā.
Piemēram, ziedotāji, par kuriem Einars Repše varēja būt lēmis, būdams Latvijas Bankas prezidents. Andris Kreislers ir ziedojis – 1000 latu. Ojārs Kehris – 5000 latu; SIA “Domuss” – 2000 latu; Belokoņs – 10  000 latu; Belokoņs – vēlreiz 10 000 latu; SIA “Investasource” – 2000 latu; SIA “Interavots” – 2000 latu; Andris Kreislers – 7000 latu; SIA “Domuss” – 5000 latu, un Ojārs Bite – 1012 latu.
Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einaram Repšem, izpildot likumā noteiktos ierobežojumus kā bijušajam Latvijas Bankas prezidentam bija tiesības pieņemt naudu no sarakstā minētajām personām agrāk nekā 2003.gada 20.decembrī un vai viņš nav pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta septītās daļas noteikumus. Saskaņā ar šā likuma 30.panta otro daļu minētās summas ir piekritīgas valstij.
Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einars Repše kredīta iegūšanai ir likumīgi saņēmis galvojumu no fiziskas personas – bijušā Latvijas Bankas darbinieka Klausa, attiecībā uz kuru Einars Repše realizēja kontroles funkcijas. Komisija uzskata par vismaz neētisku Einara Repšes rīcību vēl iepriekš – Latvijas Bankas prezidenta amatā, jo viņš bija saņēmis no Latvijas Bankas darbinieka Klausa, personas, attiecībā uz kuru Einars Repše realizēja kontroles funkcijas, kredītu vismaz 23 000 latu apmērā.
Bez tam, būdams Latvijas Bankas prezidents, Einars Repše saņēma kredītu vismaz 72 999 ASV dolāru un 7381 latu apmērā no akciju sabiedrības “Hansabanka”, attiecībā uz kuru Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, veicis kredītiestādes amatpersonu kontroli, kā arī šīs kredītiestādes uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas.
Komisija uzskata, ka atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta 7.daļas noteikumiem, līdz 2003.gada 20.decembrim Einaram Repšem nebija tiesību iegūt akciju sabiedrības “Hansabanka” un akciju sabiedrības “Nord/LB” mantu, tajā skaitā ietilpst naudas saņemšana par atlīdzību uz laiku, jo attiecībā uz šiem komersantiem Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, veicis kredītiestāžu amatpersonu kontroli, kā arī šo kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas. Likumā nav atrunas par amatpersonas pieļaujamo rīcību atkarībā no mantas iegūšanas veida, tādēļ arī kredītu ņemšanu šajās bankās komisija neuzskata par attaisnojamu rīcību. Kredītu apmēri salīdzinājumā ar Einara Repšes parastajiem ienākumiem, to nosacījumi, kas ļauj vairākus gadus nemaksāt kredītu pamatsummu, atbrīvojumi no samaksas par kredītu pieteikuma izskatīšanu, procenta likmes, kas ir zemākas nekā ievērojamam vairākumam šo banku klientu, ārkārtīgi iecietīgās prasības attiecībā uz kredītķīlas nodrošinājumu neļauj šos kredītus uzskatīt par parastiem ikdienas vajadzību apmierināšanai nepieciešamiem darījumiem, kur to maznozīmības dēļ būtu uzskatāmi vien par formālu likuma pārkāpumu.
2002.gada oktobrī tika apstiprināts Einara Repšes 8.Saeimas deputāta mandāts.
No 2002.gada novembra līdz 2004.gada martam Einars Repše bija Ministru prezidents – valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Komisija pauž pieņēmumu, ka Einaram Repšem bija būtiska iespēja ietekmēt Ministru kabineta normatīvo aktu saturu un pieņemšanas termiņu un viņš to ir izmantojis.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 13.panta sesto daļu, ja Einars Repše ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas bija pieņēmis dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, viņam laikā no 2002.gada 6.oktobra līdz 2004.gada 5.oktobrim nebija tiesību attiecībā uz šīm personām izdot administratīvus aktus.
Būdams Ministru prezidents Einars Repše ir piedalījies administratīvu aktu izdošanā, kas attiecas uz sekojošām juridiskām personām, kuru naudu viņš ir pieņēmis 2002.gada oktobrī. Ziedotāji, par kuriem Einars Repše lēmis, būdams Ministru prezidents, piemēram, SIA “Vincents” noziedojis 2045 eiro, SIA “Vincents” noziedojis 1500 ASV dolāru. 2003.gada nogalē ar Ministru kabineta lēmumu tika grozīta Rīgas Brīvostas teritorijas robeža, tādējādi atvieglojot SIA “Vincents” iecerētā būvniecības projekta realizāciju. Kaut arī pēc būtības šis lēmums bija saprātīgs, Einaram Repšem nebija tiesību piedalīties tā pieņemšanā.
Bez tam komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, kādā veidā fakts, ka Einars Repše ir bijis aktīvs ierosinātājs izmaiņām Latvijas valstij piederošo mežu apsaimniekošanā un lēmumu pieņemšanas kārtībai ostās, varētu būt ietekmējis sekojošu uzņēmumu darbību, kas Einaram Repšem devuši naudu. Piemēram, ziedotāji, kuru darbību, iespējams, ietekmējuši Einara Repšes lēmumi – SIA “Vudisona Termināls” – 2500 latu ziedojums Einaram Repšem. SIA “Latvijas Rietumu termināls” – 10 000 ASV dolāru ziedojums, SIA “Pata AB” – 5000 latu ziedojums, SIA “Alpha osta” – 5000 latu ziedojums.
Komisija uzskata, ka vismaz neētiska ir bijusi Einara Repšes rīcība, augstos politiskos vai valsts saimnieciskos amatos virzot fiziskas personas, kas devušas viņam naudu. Šo personu skaitā ir Grigorijs Krupņikovs, kandidāts ārlietu ministra postenim, samaksājis Einaram Repšem 2500 latu, Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs, Pāvels Rebenoks, Ministru prezidenta padomnieks ostu jautājumos, Aldis Kušķis un Liene Liepiņa – novērotāji Eiropas Parlamentā. Komisijas rīcībā ir ziņas, ka augstus amatus ir saņēmušas arī citas personas, kas kopumā Einaram Repšem samaksājušas vairākus tūkstošus latu, taču komisija neuzskata par iespējamu šādas ziņas publiskot, pirms saņemts atbilstošs izmeklēšanas iestāžu atzinums.
Par klaju interešu konfliktu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 12.panta izpratnē uzskatāms Einara Repšes atbalsts Viļa Vītola, kura kompetenci komisijai nav pamata apšaubīt, iecelšanai amatos valsts akciju sabiedrībās, jo, būdams Ministru prezidents, Einars Repše ir saņēmis Vilim Vītolam piederošajā bankā kredītus 116 406 eiro un 75 239 ASV dolāru apmērā.
Komisija uzskata, ka Einara Repšes reputāciju ietekmē arī fakts, ka viņa vadītā Ministru kabineta ieceltais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Ketners 2003.gada laikā ir vienpersoniski lēmis par vairāku desmitu komersantu atbrīvošanu no maksājumiem valsts budžetā, tajā skaitā pieņēmis lēmumu par akciju sabiedrības “Hansabanka”, ar kuru Einars Repše atradās un turpina atrasties darījumu attiecībās, atbrīvošanu no ienākuma nodokļa un soda naudas samaksas valsts budžetā par kopējo summu 170 382 lati un ar nodokli neapliekamo uz nākamajiem taksācijas gadiem attiecināmo zaudējumu palielināšanu par 443 999 latiem.
Komisijas uzdevums nav konstatēt visu to personu loku, kas, piešķirot Einaram Repšem naudu, pateicās par viņām sniegtajiem pakalpojumiem vai cerēja uz tādiem nākotnē. Svarīgi gan ir konstatēt, vai Einars Repše, pieņemot naudu, ir pārkāpis likumu, un tas ir izmeklēšanas iestāžu pienākums.
Diemžēl komisijai nav bijusi iespēja uzklausīt paša Einara Repšes viedokli par viņa rīcības morāli ētiskajiem aspektiem, tādēļ komisija, izsakot viedokli par sekojošajām personām un viņu rīcības motīviem, maksājot Einaram Repšem naudu, ir spiesta interpretēt faktus atbilstoši pašu komisijas locekļu izpratnei par ētisku, godīgu un loģisku rīcību.

Apšaubāmi un, iespējams, koruptīvi ziedojumi. Piemēram, Ainārs Dzelze ir ziedojis 2500 latu, SIA “Adugs” 3000 latu, SIA “Empower” – 5000 latu, SIA “Empower” vēlreiz 5000 latu, Valentīna Mamajeva – 5000 latu, Ilvars Attis – 5000 latu, Sergejs Korotkovs – 5000 latu, Iļja Basins – 5000 latu, Velners Siņicins – 5000 latu, Novruzs Kasum Ogli Tagijevs – 8700 latu un Nataļja Brūvere – 6400 latu.
Komisija ziņojumā ir izmantojusi vien tādus datus, kas pašam Repšem un jebkurai citai personai ir publiski pieejami, izmantojot visus atklātos informācijas avotus. Komisija uzskata par neētisku rīcību naudas paturēšanu, kuru Einars Repše saņēma no Aināra Dzelzes, kurš ir publiski atzinies, ka bijis starpnieks naudas nodošanā politiskajai partijai, un šāds fakts konstatēts ar tiesas spriedumu.
Komisija uzskata par politiskas personas reputāciju negatīvi ietekmējošu apstākli naudas pieņemšanu no Ilvara Atta, kurš laikrakstā “Diena” minēts kā persona, par kuru ir aizdomas līdzdalībā darbībās, kuru mērķis ir Ventspils uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu samaksas. Tāpat masu medijos ir paustas bažas, ka Mamajevas rīcībā nav bijuši legāli naudas līdzekļi, lai viņa būtu tik dāsna Einara Repšes finansētāja.
Nav saprotama SIA “SIGEX”, kuras kapitāls ir 2000 latu, vadītāja Novruza Kasum Ogli Tagijeva un revidentes Nataļjas Brūveres motivācija un spēja samaksāt Repšem kopsummā vairāk nekā 15 000 latu. Līdzīgi nav saprotams, kādi ir bijuši avoti tiem 10 000 latu, kurus Einaram Repšem piešķīrusi sīka Ķekavā reģistrēta SIA “Empower”.

Komisija labprāt būtu uzklausījusi Einara Repšes viedokli par sakarību starp faktu, ka viņam 3000 latu piešķīrusi Ķekavā reģistrētā SIA “Adugs”, un faktu, ka 2003.gadā, kad Einars Repše bija Ministru prezidents, SIA “Adugs” saņēma no valsts budžeta kompensāciju par ražošanā izmantoto cukuru 57 099 latu apmērā.
Komisija izsaka pieņēmumu, ka Repšes finansiālā neatkarība būtu saprātīgu politisku lēmumu pieņemšanu veicinošs faktors, tomēr tā nav iespējama, ja galvenais viņa naudas līdzekļu izcelsmes avots ir nelielas ļaužu grupas piešķirtie līdzekļi, kurus turklāt Repše ir ieguldījis augsti spekulatīvos darījumos, ienākumi no kuriem varētu būt atkarīgi no viņa kā atbildīgas valsts amatpersonas rīcības vai ietekmēt viņa rīcību.
2001.gada 21.decembrī, atstājot Latvijas Bankas prezidenta amatu, Repšem piederēja 238 “Standard&Poors” depozīta sertifikāti par kopējo tirgus vērtību 27 227 ASV dolāri, kā arī 1292 lati, ko Repše bija noguldījis Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Repšes kopējās parādsaistības bija 72 999 ASV dolāri un 30 381 lats. Komisija izsaka pieņēmumu, ka Repšes nekustamā īpašuma Ikšķilē un divu automašīnu vērtība bija ne mazāka kā 2003.gadā, kad to vērtība, kā norādīts darījumos, bija kopsummā ne lielāka par 35 000 latu. Ja vien Einara Repšes īpašumā nebija kāda vērtīga kustama manta, kura nav jāuzrāda valsts amatpersonas deklarācijā, Repšes aktīvu tīrā vērtība bija negatīva, proti, viņa parādsaistības pārsniedza viņa īpašuma vērtību par vismaz 25 000 latu.
Ņemot vērā, ka, stājoties Ministru prezidenta amatā 2002.gada 5.decembrī, valsts amatpersonas deklarācijā Repše nav norādījis kustamas mantas pārdošanas darījumus, nav saprotams, kas uzturēja Repši ilgāk nekā 9 mēnešus periodā no 2001.gada 21.decembra līdz 2002.gada 6.oktobrim, līdz viņš saņēma partijas vadītāja kontā iemaksāto naudu. Tādēļ nepieciešams papildus pārbaudīt, vai Repšes valsts amatpersonas deklarācija atspoguļo tās patieso stāvokli.
Kā publiski paziņojis pats Einars Repše, viņa kontā iemaksātos naudas līdzekļus viņš ir iztērējis, lai iegādātos ASV biržās dažādu firmu akcijas. Saskaņā ar Einara Repšes deklarāciju 2002.gada 5.novembrī, stājoties Ministru prezidenta amatā, viņš bija veicis divus nozīmīgus darījumus. Viens darījums bija ASV tirgus vērtspapīru pirkšana un pārdošana, līdz ar ko Repšes īpašumā nu jau bija 1411 “Standard & Poors” depozīta sertifikāti par kopējo tirgus vērtību 129 138 ASV dolāri.
Otrs darījums, saskaņā ar Einara Repšes paša deklarēto, bija honorāra saņemšana par politiskās partijas dibināšanu par kopējo summu 312 053 lati. Pat ja Einars Repše bija samaksājis no šīs summas vismaz iedzīvotāju ienākuma nodokli nekavējoties, nevis vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma deklarācijas iesniegšanu 2003.gada 1.ceturksnī, viņa rīcībā atlikušajai naudas summai vajadzētu būt ne mazākai kā 234 000 latu.
Einars Repše bija atdevis iepriekš norādītos parādus par kopējo summu aptuveni 75 000 latu. Papildus nopircis vērtspapīrus par kopējo summu aptuveni 60 000 latu. Einara Repšes deklarētie naudas uzkrājumi kopsummā bija sasnieguši aptuveni 21 500 latu. Līdz ar to vai nu Einars Repše 30 dienu laikā – no 2002.gada 6.oktobra līdz 2002.gada 5.novembrim – nelielos pirkumos ir iztērējis vismaz 77 500 latu, vai nu šo summu deklarācijā norādījis ka uzkrājumus noguldījumu vai skaidras naudas formā, vai arī sedzis kādas citas saistības, kuras nav norādītas iepriekšējo periodu deklarācijās.
Tādēļ nepieciešams papildus pārbaudīt, vai Repšes valsts amatpersonas deklarācija atspoguļo patieso stāvokli.
Saskaņā ar Einara Repšes valsts amatpersonas deklarāciju, kas iesniegta 2003.gada 26.martā, viņam piederošo ASV tirgus vērtspapīru tirgus vērtība nepilnos divos mēnešos no 2002.gada 5.novembra līdz 31.decembrim bija sarukusi par 35 121 ASV dolāru jeb 27,2%.
2001.gadā Einaram Repšem piederošo vērtspapīru portfeļa ienesīgums bija 0,91% 2002.gadā – ienesīgums saruka līdz 0,47%. 2003.gadā – ienesīgums saruka līdz pat 0,10% gadā. Šāds ienesīguma līmenis bija neapšaubāmi ievērojami zemāks nekā procentu likme par kredītiem, kurus Einars Repše bija ņēmis vērtspapīru iegādei, un ievērojami zemāks nekā ienesīgums no naudas izvietošanas zema riska aktīvos.
Saskaņā ar Repšes valsts amatpersonas deklarāciju, kurā atspoguļots viņa mantiskais stāvoklis 2003.gada 31.decembrī, Einara Repšes īpašumā bija ASV tirgus vērtspapīri par kopējo summu tirgus vērtībā – 810 089 ASV dolāri, likvīdi ieguldījumi un noguldījumi Latvijas finanšu uzņēmumos par kopējo summu 14 431 lats. Un 5 613 ASV dolāri.
Einaram Repšem piederēja nekustamie īpašumi, kuru iegādes vērtība bija 323 718 lati. Bez tam Einara Repšes īpašumā bija arī iepriekš dāvinājumā saņemts nekustamais īpašums Ikšķilē, kura ķīlas vērtība bija 65 543 lati. Einars Repše bija izsniedzis aizdevumus par kopējo summu – 6 700 latu. Tādējādi Einaram Repšem piederošo aktīvu kopējā vērtība bija 851 687 lati. Einara Repšes saistības, summas pārrēķinot pēc valūtas kursa 2003.gada 31.decembrī, kopsummā bija 780 511 lati. Rezultātā Repšes aktīvu tīrā vērtība bija 71 176 lati.
2002.gada 31.decembrī Einara Repšes aktīvu tīrā vērtība saskaņā ar viņa iesniegto deklarācijā bija aptuveni 105 150 latu. Tātad viena gada laikā Einars Repše bija zaudējis vismaz 30 000 latu savas mantas, ko nespēja segt pat viņa kā Ministru prezidenta alga un ienākumi no mantas pārdošanas.
Komisijas uzdevums nav sniegt Einaram Repšem ieteikumus viņam piederošo finanšu līdzekļu saprātīgai pārvaldei. Tādēļ komisija aprobežojas ar savu viedokli, ka augstas valsts amatpersonas atkarība no riskantu darījumu veiksmes var apdraudēt valsts pārvaldības kvalitāti.
Vienlaikus komisija uzskata par nepieciešamu ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka valsts amatpersonas deklarācijas formu. Lai iegūtu patiesu un skaidru priekšstatu par valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa izmaiņām, deklarācija būtu iesniedzama finanšu pārskata formā, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējuma aprēķina un naudas plūsmas pārskata. Pārskatos nepieciešams atspoguļot arī peļņu un zaudējumus no valūtas kursa svārstībām. Nevienā no Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācijām šādi ienākumi un zaudējumi nav deklarēti.
Kā jau minēts komisijas ziņojumā, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta septītās daļas noteikumiem, līdz 2003.gada 20.decembrim Einaram Repšem nebija tiesību iegūt akciju sabiedrības “Hansabanka” un akciju sabiedrības “Nord/LB” mantu, tajā skaitā ietilpst naudas saņemšana par atlīdzību uz laiku, jo attiecībā uz šiem komersantiem Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, veicis kredītiestāžu amatpersonu kontroli, kā arī šo kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas.
Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einars Repše nav pārkāpis likumu, 2003.gadā pieprasot un pieņemot no minētajām kredītiestādēm aizdevumus – akciju sabiedrības “Nord/LB Latvija” – 75 996 ASV dolārus un 269 234 eiro no akciju sabiedrības “Hansabanka”.
2004.gada 16.janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēma iesniegumu no sabiedrības par atklātību “Delna” par Einara Repšes iespējamo interešu konfliktu, saņemot aizdevumus no kredītiestādēm. Atbildē uz divām teksta lappusēm, ko KNAB sniedza pēc četru mēnešu ilgas pārbaudes, analizēts un kā nepamatots noraidīts pieņēmums, ka Einars Repše varētu būt saņēmis kredītus uz īpaši labvēlīgiem nosacījumiem.
Komisija uzskata, ka KNAB veiktā pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālai mazspējai vai personiskai ieinteresētībai pārbaudes rezultātos sekojošu apstākļu dēļ.
Pirmkārt, KNAB nav sniedzis tiesisku vērtējumu Repšes finansiālajām darbībām, nav analizējis saistību starp Einara Repšes saņemtajiem labumiem un viņa kā augstas valsts amatpersonas rīcību, nav kritiski vērtējis no kredītiestādēm saņemto informāciju. Pārbaude nav veikta vispusīgi, bet aprobežota vienīgi ar jautājumu par kredītu procentu likmju apmēru.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijai joprojām nav izdevies no KNAB iegūt materiālus, kas ļautu vērtēt, vai pats Repše ir sniedzis kredītiestādēm nepatiesu informāciju, vai kredītlietās ir dati par iegādāto nekustamo īpašumu patieso cenu, vai Repšem ir bijis kāds plāns ienākumu gūšanai no nekustamajiem īpašumiem, vai viņam bija līdzekļi ieguldījumiem šajos nekustamajos īpašumos, kas paaugstinātu to vērtību, vai Repšem bija nepieciešamās prasmes un iemaņas ienākumu gūšanai no uzņēmējdarbības nekustamo īpašumu jomā, vai astoņi nekustamie īpašumi bija nepieciešami vienīgi Repšes personiskā patēriņa vajadzību apmierināšanai un vai šīs vajadzības atbilst viņa paša iespējām. Tādēļ komisija pauž viedokli vienīgi par apstākļiem, kas norāda uz pretrunām KNAB pieticīgajos secinājumos. KNAB secinājumi balstīti vienīgi uz pašu kredītiestāžu norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, kuri ir pretrunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu...

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.
Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, godātais Šmita kungs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu parakstītu – Goldes, Šņepsta, Paula, Zommeres un citu parakstītu – lūgumu turpināt 2.–3.jūnija plenārsēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai nav iebildumu? Nav.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par strādāšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai šīsdienas sēdē. Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – 2. Sēde tiek pagarināta līdz visu jautājumu izskatīšanai. Paldies!
Lūdzu, turpiniet.
J.Šmits.
KNAB secinājumi balstīti vienīgi uz pašu kredītiestāžu norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, kuri ir pretrunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu Nr.17/6, datētu ar 2001.gada 2.novembri, “Kredītrisku pārvaldīšanas ieteikumi” 3.punkta 2. daļas un 3.punkta 5.daļas prasībām. KNAB norāda, ka lēmumu pieņemšanā par kredītu piešķiršanu būtiski bija sekojoši kritēriji: pirmkārt, kredīta valūta un termiņš; otrkārt, klienta iepriekšējā sadarbība ar banku, kredītvēsture, maksājumu disciplīna, citu produktu izmantošana bankā; treškārt, klienta maksātspēja, ņemot vērā klienta ienākumus, izglītību, darba pieredzi un potenciālo konkurētspēju darba tirgū; ceturtkārt, kredīta nodrošinājums, tā tirgus vērtība; piektkārt, citu banku konkurence, to veiktie procentu piedāvājumi.
Einara Repšes Ministru prezidenta alga tika aprēķināta un izmaksāta Latvijas latos, nevis eiro vai ASV dolāros – valūtās, kurās izsniegti un atmaksājami šie kredīti. Komisijas rīcībā nav ziņu, ka Einaram Repšem būtu bijuši kādi citi legāli pastāvīgi ienākumi kā vien aptuveni 1650 latu liela ikmēneša alga, kuras apmērs ir nepietiekams viņa saistību segšanai.
Nav pamata uzskatīt, ka politisku partiju dibināšana būtu uzskatāma par pastāvīgu nodarbošanos un Einars Repše vēlreiz spētu gūt neparasti lielus ieņēmumus. Savukārt viņa tēriņi patēriņa vajadzībām bija radījuši stāvokli 2001.gada beigās, ka viņa parādi bija lielāki par viņa īpašumu.
Akciju sabiedrība “Hansabanka” uzsāka 259 300 eiro liela kredīta izsniegšanu Einaram Repšem 2003.gada 10.septembrī, nosakot, ka visa šī kredīta pamatsumma ir jāatmaksā vienā paņēmienā, proti, 2008.gada 10.septembrī, visu šo periodu maksājot vien procentus par kredītu.
Einars Repše bija atbrīvots no komisijas maksas par pieteikuma izskatīšanu un kredīta izsniegšanu. Komisija konstatēja, ka Einaram Repšem, pildot Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, bija kredītvēsture “Hansabankā”, kā arī viņa pieprasītais honorārs par politiskās partijas izveidošanu tika uzkrāts kontā “Hansabankā”. Tādēļ Einaram Repšem piešķirto kredītu nosacījumi, tajā skaitā procentu likme, formāli varēja būt labāka nekā citiem “Hansabankas” klientiem. Tomēr kredīta atmaksas grafiks neļauj pienācīgi kontrolēt maksājumu disciplīnu, neļauj gūt pārliecību, ka Einara Repšes rīcībā būs pietiekami finanšu līdzekļi kredīta pamatsummas atmaksai.
Bez tam akciju sabiedrība “Hansabanka” ir piešķīrusi kredītu 90% apmērā no visa Einara Repšes turpmāk iegādājamo nekustamo īpašumu pirkumu cenas, pieļaujot, ka Einars Repše drīkst iesniegt darījumu dokumentus un ieķīlāt īpašumus 30 dienas pēc tam, kad bija saņēmis naudu no kredītkonta. Pat šo liberālo nosacījumu Einars Repše vismaz vienu reizi ir pārkāpis. Komisijai ir pamatotas šaubas, vai īpašumu patiesā vērtība atbilda līgumos norādītajai cenai. Pat ja kredītlietās būtu atrodami “ARCO REAL ESTATE” veikti īpašuma vērtējumi, tie ir apšaubāmi, jo šis starpniekuzņēmums vienlaikus bija Einara Repšes pilnvarotā persona, tātad nav uzskatāms par neatkarīgu vērtētāju.
Einara Repšes deklarācijās nav atrodami dati par viņa kredītvēsturi komercbankā “Nord LB Latvija”, viņam piešķirto kredītu nosacījumi īpaši neatšķiras no nosacījumiem, kas tika piemēroti citiem šīs bankas klientiem, izņemot faktu, ka Einaram Repšem ir piešķirts kredīts 100 līdz 190% apmērā no iegādāto nekustamo īpašumu cenas.
Vienlaikus komisija pauž šaubas, vai abas komercbankas parasti būtu piešķīrušas šādus kredītus, zinot, ka Einars Repše vienlaikus ir saņēmis vairākus simtus tūkstošus naudas vienību lielus kredītus citās bankās un no ASV vērtspapīru tirgus brokeriem. Komisija arī konstatē, ka KNAB secinājums par kredītprocentu likmēm banku sektorā neatbilst Latvijas Bankas publicētajai oficiālajai statistikai. KNAB nav analizējis noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu pazīmes, kas atrodamas materiālos, ko KNAB ir pārsūtījis komisijai pēc tās pieprasījuma.
Valsts nodevas kopsummā vairāku tūkstošu latu apmērā darījumos ar nekustamajiem īpašumiem Einara Repšes vietā ir maksājušas “Arco Real Estate” pilnvarotās personas un citas anonīmas personas. Šie darījumi būtu papildus rūpīgi pārbaudāmi, un tie bija jāatspoguļo Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācijā.
Ir vismaz neētiski, ka Einars Repše darba laikā ir lietojis valsts mantu ar Ministru prezidenta pienākumu izpildi nesaistītām vajadzībām, proti, daudzkārt izmantojis Ministru kabineta telpas savu paša biznesa darījumu kārtošanai sekojošos datumos: 2003.gada 22.janvārī, 2003.gada 4.augustā, 2003.gada 14.augustā, 2003.gada 19.augustā, 10.septembrī, 13.oktobrī, vēlreiz 13.oktobrī un 16.decembrī.
Komisija aicina kompetentas valsts institūcijas pienācīgi konstatēt iesaistīto personu atbildību un lemt par normatīvajos aktos noteiktās atbildības piemērošanu sakarā ar sekojošiem pārkāpumiem.
Kolkas pagasta padome 2003.gada 2.septembrī lēma par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām saistībā ar 2003.gada 6.augusta pirkuma līgumu starp G.Pūcīti un R.Sakni, kaut gan jau 2003.gada 25.augustā bija noslēgts pārjaunojuma līgums, ar kuru Einars Repše kā pircējs bija stājies Pūcīša vietā. Vienlaikus ar atteikumu no pirmpirkuma tiesībām Kolkas pagasta padome ir lēmusi par zemes gabala zemes lietošanai mērķa noteikšanu – vienas un divģimeņu māju apbūve. Jāpiezīmē, šis zemes gabals atrodas Slīteres nacionālā parka ainavas aizsardzības zonā.

2001.gada 14.februārī ar Istras pagasta padomes lēmumu Ivo Danilovam pastāvīgā lietošanā tika piešķirta zeme 141,1 hektāra platībā Istras pagasta “Līčos”. 2002.gada 18.septembrī Aivars Veinbergs, dzīvojošs Rīgas rajona Ādažu pagasta Pirmā ielā 31, dzīvoklis 1, ir piešķīris Gatim Saknītim ģenerālpilnvaru “Līču” zemes privatizācijai, šī īpašuma apsaimniekošanai, mežizstrādes veikšanai, īpašuma atsavināšanai pēc Saknīša ieskatiem. Vairākus mēnešus pēc šādas pilnvaras izsniegšanas datuma ar Istras pagasta padomes lēmumu 2003.gada 26.februārī, pamatojoties uz vienošanos, kas slēgta 2003.gada 28.aprīlī, tātad divus mēnešus pēc šī datuma, lietošanas tiesības pārreģistrētas uz Veinbergu, un jau 2003.gada 30.maijā Veinbergam zeme piešķirta īpašumā par samaksu – 9640 latiem privatizācijas un kompensācijas sertifikātos. Ar 2003.gada 9.septembra pirkuma līgumu Einars Repše iegādājās šo īpašumu par 84 600 ASV dolāriem, kā norādīts līgumā, samaksājot šo naudu vēl pirms līguma parakstīšanas.
Vairāk nekā mēnesi pirms šā pirkuma līguma sastādīšanas, proti, 2003.gada 28.jūlijā, Istras pagasta padome jau bija lēmusi par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām pie norādītās pirkuma cenas – 6395 lati.
Komisija uzskata, ka krimināllietas ietvaros, kas 2003.gada 4.decembrī tika ierosināta aizdomās par Saknīša izdarītu krāpšanu lielā apmērā, būtu nepieciešams rūpīgi noskaidrot tos mehānismus, darījumos iesaistītās personas, kas ļāvušas Saknītim, viņa mātei A.Saknītei un citām ar viņiem saistītām personām nesodīti nemaksāt nodokļus, izmantot savu darījumu aizsegam mazturīgas personas bez noteiktas nodarbošanās un, pārkāpjot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 16.pantu, iegūt savā un savu darījuma partneru īpašumā vairāk nekā 10 000 hektāru zemes.
Komisija uzskata, ka Einara Repšes ieguldījumi zemes īpašumos varēja radīt interešu konfliktu gadījumos, kad viņš vai viņa ietekmē esošās amatpersonas lemtu par zemes lietošanas mērķi gan Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, gan Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegumā, gan attiecībā uz tiešo maksājumu apmēru par zemes platībām lauku apvidos, jo šādi lēmumi būtiski ietekmētu Einara Repšes īpašumu vērtību.
Komisija uzskata, ka izmeklēšanas iestāžu pienākums būtu vispusīgi un objektīvi novērtēt sakarību starp faktu, ka Repše ir pieņēmis naudu no akciju sabiedrības “Venceb” amatpersonas, kura realizē Rēzeknes multifunkcionālās halles projektēšanu un būvniecību, faktu, ka Aizsardzības ministrija 2003.gadā ir piešķīrusi šīs halles būvniecībai 194 000 latu, un faktu, ka Repšes darījumu partnerim D.Vanagam 2003.gadā pastarpināti piederēja kapitāla daļas uzņēmumā SIA “Rēzeknes halle”.
Par Einara Repšes turpinātu saimniecisko darbību liecina arī darījums, kura rezultātā viņš ieguva savā īpašumā pusi Reģionālā sporta – veselības centra “Rāzna” Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā. Iegūtā īpašuma raksturs, paša Einara Repšes izteikumi medijos, ka viņš ir nolēmis kopīgi ar līdzīpašnieku un darījumu partneri Donātu Vanagu izveidot atpūtas telpas iznomāšanai, internetā publicētā šīs atpūtas vietas reklāma ļauj uzskatīt Einaru Repši par lauku tūrisma uzņēmēju, kas viņam šobrīd kā Saeimas deputātam nav aizliegts. Tomēr Repšes pienākums ir izpildīt visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā pret komersantiem.
Komisija aicina Valsts ieņēmumu dienestu novērtēt, vai Einars Repše ir samaksājis visus likumos minētos nodokļus.
Tāpat arī komisija aicina Valsts ieņēmumu dienestu pārbaudīt, vai Einara Repšes paveiktais jaunas politiskās partijas izveidē nav uzskatāms par Civillikuma 2212.pantā minēto darbību, par kuru saskaņā ar likumu ir nomaksājams pievienotās vērtības nodoklis.
Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 3.panta, 41.panta otrās daļas, 107.panta pirmās daļas 2.punkta, 109.panta un 113.panta, komisija nosūta šo ziņojumu Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Maizītim jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu pēc Latvijas Krimināllikuma 195.panta, 210.panta, 219.panta, 320.panta, 325.panta, 326.panta minēto noziegumu pazīmēm.
Komisija lūdz arī lemt par prasības celšanu valsts interesēs saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30.panta otro daļu. Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.1.panta, komisija nosūta šo ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai Jezdakovai, lai tiktu lemts par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.panta un 165.2. panta pazīmēm un pamatu nesamaksāto nodokļu un soda naudu piedzīšanai no ziņojumā minētajām personām.
Komisija tāpat arī aicina Ministru kabinetu visdrīzākajā laikā, iesaistot noteikumu sagatavošanā sabiedrības pārstāvjus, izpildīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Pārejas noteikumu 6.panta prasības, kuras attiecas uz šī likuma 18. un 22.pantu.
Komisija aicina tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt komisijas starpziņojumā minētos faktus. Savu darbību komisija turpinās, līdzko būs saņēmusi nepieciešamo informāciju no tiesību sargājošajām iestādēm.
Es lūdzu Saeimu apstiprināt šo komisijas ziņojumu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Einars Repše. Es gribu deputātus informēt, ka šādos gadījumos debates laiks ir 5 minūtes.
E.Repše (JL).
Sirsnīgi pateicos komisijai par veikto darbu. Patiešām ieguldīts un izdarīts liels darbs. Uzzināju daudz jauna par sevi. To, ko agrāk nebiju zinājis. To, kā nemaz nav bijis. To, kas varbūt ir tikai mani nākotnes nodomi, par kuriem mani aicina jau šodien sodīt.
Jebkurā gadījumā secinājums ir skaidrs. Es tūlīt pēc plenārsēdes dodos uz policiju, piesakos. Ceru, ka man nometīs kādu gadu nost un varbūt arī uzreiz nearestēs.
Jebkurā gadījumā šķiet, ka mana “kļūda” (pēdiņās) un reizē arī principiāla pozīcija, ka es visu, ko esmu darījis, esmu darījis atklāti. Ja reiz es esmu iegādājies kādu nekustamo īpašumu, es to esmu darījis uz sava vārda, par savu naudu un atklāti reģistrējot to zemesgrāmatās. Vienmēr esmu maksājis reālās, līgumos minētās naudas summas, un vienmēr esmu arī maksājis valsts nodevas pilnā apmērā. Tas, ka šīs valsts nodevas, kā to komisija ir satriecoši pacietīgā darbā konstatējusi, maksājuši manā vārdā mani algoti pilnvarnieki, tas ir, mīļie draugi, tāpēc, ka es, taupot savu laiku, uzticēju šo darbu, par to arī maksājot atbilstošu komisiju profesionālām firmām, kuras manā vārdā iemaksāja visas nepieciešamās komisijas valsts iestādēs, protams, es šos izdevumus pilnībā kompensēju. Un tas ir redzams, izpētot manus bankas kontus, kam komisijai vajadzētu būt pilnai pieejai. Bet ne jau patiesības noskaidrošana ir šīs komisijas uzdevums.
Šīs komisijas uzdevums ir acīmredzot sajaukt vienā putrā absolūti visu, nolūkā tikai diskreditēt savu politisko pretinieku, izdarīt to tātad pirms šīm vēlēšanām, pirms nākamajām vēlēšanām. Ja iespējams, tad vispār tātad diskreditēt manu personu un iznīcināt kā politisko konkurentu.
Redziet, es neesmu nekad savā darbībā darījis neko sliktu, ne arī ētiski nosodāmu. Es neesmu ne piedalījies valsts uzņēmumu privatizācijā, kā to ir darījis dažs labs no šeit esošo politisko partiju kuratoriem, neesmu arī pārņēmis kontroli pār kādām valsts ostām, pašvaldībām, uzņēmumiem, kā to ir darījis kāds cits no šeit klātesošo politisko partiju iedvesmotājiem un sponsoriem.
Neesmu arī tirgojis politisko ietekmi, piemēram, par 16 000 latu dibinot uzņēmumu, pēc tam pārdodot to par miljonu eiro un starpību iebāžot kabatā, saistībā ar Saules akmens būvniecību.

Tātad arī šādi es nekad neesmu darījis. Un būtībā, ko es esmu darījis – esmu par savu naudu no privātpersonām iegādājies kādus nekustamos īpašumus, uzskatot tos par labu ieguldījumu savā un savu bērnu un arī Latvijas nākotnē. To es arī varētu ieteikt jebkuram citam – naudu censties nevis notērēt, bet ieguldīt.
Un būtībā man, protams, ir ļoti simpātiski... man ir ļoti simpātiski, ka komisija, šķiet, rūpējās par manu finansiālo stāvokli, tikai reizēm nav īsti skaidrs, kas komisiju interesē vairāk – mani ienākumi vai mani izdevumi. Ja interese par maniem ienākumiem tā kā vēl būtu komisijas saprātīgu interešu sfērā, tad kāda viņiem darīšana gar maniem izdevumiem, nu protu, iztieku gadā... gadā ar 20 latiem, neprotu – tērēju 25 latus. Bet jebkurā gadījumā šeit ir acīmredzams mēģinājums salikt iespējami daudz vienā maisā, lai izraisītu tikai un vienīgi politisku izrēķināšanos ar saviem konkurentiem.
Tāpat man nav skaidrs, kādā veidā man atļaujas pārmest manus nākotnes nodomus. Ne es šobrīd esmu kādu lauku tūristu izmitinājis, ja nu vienīgi pats sevi varētu uzskatīt par lauku tūristu, ne arī es esmu šobrīd nodarbojies ar kādu komerciju šajā nozarē. Nu tad, kad nākotnē kaut ko tādu varbūt darīšu, tad arī reģistrēšos, bet nu piedodiet, nemēģināsim man pārmest ne manus nākotnes nodomus, ne arī to, ko es varbūt nākotnē darīšu.
Tāpat, īstenojot savus personiskos ieguldījumus no darba brīvajā laikā, es neesmu izmantojis ne valsts garantētus kredītus, ne valsts palīdzību, ne arī jebkādā veidā valsts kredītiestādes. Gluži pretstatā, kā to ir darījis dažs labs, piemēram, no Tautas partijas bijušajiem ministriem. Ministrs Slakteris – zemkopības ministrs, ministrs Bērziņš – finanšu ministrs. Laikā, kad abi ir bijuši ministri, ir saņēmuši simtiem tūkstošu kredītus viņu pārraudzībā esošajā valsts komercbankā, “Hipotēku un zemes bankā” ar valsts garantijām, tātad ar Lauku attīstības fonda garantijām. Lauku attīstības fonds bija viena ministra pārraudzībā, “Hipotēku un zemes banka” bija otra ministra... Šeit godātā komisija vai godātie klātesošie Tautas partijas pārstāvji nesaskata nekādu interešu konfliktu un nekādu neētisku rīcību, ko vajadzētu izmeklēt. Nu, šeit pat jebkuram ir skaidrs, ka ne jau jebkāda patiesības noskaidrošana ir šīs komisijas uzdevums.
Tāpat, teiksim, par nesen gaismā celtajiem darījumiem ap Saules akmens celtniecību. Nodibinās firmiņa ar 16 000, izkārto visas nepieciešamās būvatļaujas, pēc tam par miljonu pārdod... Nu, tas tāds normāls darījums... Ja tas ir tātad Ministru prezidenta biedra cienīgi un tur vispār ne gailis pakaļ nedzied, tur tātad nevienam nav pat jācenšas dibināt kaut kādu izmeklēšanas komisiju vai tamlīdzīgi...
Mīļie draugi! Neko tādu es neesmu darījis. Es esmu iegādājies zemi no privātām personām par adekvātu cenu, kuru daži preses izdevumi pat nosaukuši par pārmērīgi lielu... Un tā tālāk.
Mīļie draugi! Tā ir absolūti divkosīga pieeja un nu... šeit pat faktiski trūkst nopietnu vārdu.
Sēdes vadītājs.
Deputāt Repše, jūsu laiks ir beidzies.
E.Repše.
Jā, pateicos.
Es domāju, ka šis komisijas starpziņojums un arī ziņojums, kad tas nāks, tas faktiski atmasko pats sevi, un te pat lieki ir kaut ko vēl piebilst.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Katrreiz jau ir vērts pajautāt, kam tas ir izdevīgi. Kad Krievijai vajadzēja novērst pasaules uzmanību no genocīda pret saviem pilsoņiem Čečenijā, tad uzreiz radās mīts par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs. Kad Aināram Šleseram vajadzēja novērst sabiedrības uzmanību no saviem darījumiem ar SIA “Merks”, kur 16 000 vērts īpašums tika pārdots par pusmiljonu, bet pēc tam īpatnējā veidā tā vērtība atkal bija 16 000, nu, tad vajadzēja izveidot šo nožēlojamo izmeklēšanas komisiju Einara Repšes darbības izvērtēšanai.
Varētu jau nenākt tribīnē, bet īpatnējā veidā arī mana necilā persona tika pieminēta šajā ziņojumā. Lieliski strādājusi komisija! Prieks, paldies par viņiem! Repše ir atļāvies vēl arī daudzus citus noziegumus izdarīt. Redziet, godīgi sakot, visu laiku, būdams premjera amatā, viņš ir arī elpojis, lai uzlabotu savu veselību. Bet patiesībā – vai premjers to drīkstēja?
Ziniet, daudziem dakteriem ne sevišķi patīk viņu pašu zāles. Un šis pamatīgums, kā Šmita kungs tikko ziņoja, ieinteresēja arī mani paskatīties KNAB mājaslapā. Redziet, izrādās, arī Dzintars Jaundžeikars savu amatu – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja amatu – ir, iespējams, ieguvis par 3200 latu ziedojumu Latvijas Pirmajai partijai, Dzintra Smiltene... šodien žurnāls “Nedēļa” raksta par 5000 latu ziedojumu, iespējams, ir ieguvusi... Zemnieku savienībai tas bija ziedojums... iespējams, ir ieguvusi “Lattelekom” direktoru padomes priekšsēdētāja amatu. Tad Juris Lujāns par 2650 latu ziedojumu Latvijas Pirmajai partijai, iespējams, ieguvis ekonomikas ministra amatu. Tad Juris Radzevičs par 2450 latu ziedojumu Latvijas Pirmajai partijai, iespējams, ieguvis izglītības un zinātnes ministra amatu. Bet pats pikantākais – pēdējā gadā mācītājs Jānis Šmits par 1950 latu ziedojumu, ko, strādādams par mācītāju, deviņos maksājumos 100 un 200 latu apjomā, ir, iespējams, sakrājis šim cienījamam amatam, kur viņš tagad sēž. Apsveicu, Šmita kungs! (Aplausi.)
Redziet, kolēģi, ir... nekā jauna nav zem saules. Un kāds politiķis ir sacījis tādus vārdus: “Pieredzējuši nelieši lieto vārdu “iespējams”. Iespējamību apstrīdēt nav iespējams.” Šajā ziņojumā bija ļoti daudz vārdu “iespējams”. Bet manis minēto citātu ir sacījis Andris Šķēle, kad viņu apsūdzēja iespējamā saistībā ar pedofiliju.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Godātais deputāt Šadurski! Es gribu teikt, ka šodien mēs izskatām Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei starpziņojumu, un tāpēc vajadzētu runāt par tēmu, kura attiecas tieši konkrēti uz šo ziņojumu. (Starpsaucieni.) (No zāles deputāts K.Šadurskis: “Paldies!”)
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Nedaudz turpinot jau Šadurska kunga aizsākto vērtējumu, tātad komisijas starpziņojumu, un pareizāk – tā sagatavošanas, interpretācijas veidu, jāsaka, ka, nedaudz tajā iedziļinoties, protams, mēs varam konstatēt arī, ka bez Šadurska kunga nosauktajām Latvijas Pirmās partijas un Zemnieku savienības amatpersonām, biedriem un atbalstītājiem cienīgas amatpersonas statusu ir ieguvis arī, piemēram, Ēriks Jēkabsons, kurš šobrīd ir iekšlietu ministrs, un vēl daudzas citas.
Bet pats interesantākais: ja šo interpretāciju mēs tā attiecinām pilnībā, piemēram, uz partijas “Jaunais laiks” deputātu Einaru Repši, tad principā jau sanāk, ka Einars Repše, jo viņš reiz ir bijis Latvijas Bankas prezidents, nevar pieņemt kā valsts amatpersona nevienu lēmumu par nevienu personu Latvijā, kurai ir konts kādā komercbankā vai kura jebkad ir saņēmusi jebkādu kredītu vai jebkādu palīdzību no bankas. Tas tiešām ir vienkārši tāds unikāls atzinums. Ja šīs izcilās interpretācijas autors būtu tikai un vienīgi mācītājs Jānis Šmits, tad es to vēl priekš sevis spētu attaisnot. Bet, ņemot vērā, ka man arī bija gods kādu, pavisam gan īsu brīdi, pavadīt šīs komisijas sastāvā, tādu vissatriecošāko atziņu man ir jākonstatē apstāklī, ka pavisam nesen vēl šīs komisijas priekšsēdētāja vietniece bija tagadējā tieslietu ministre Vineta Muižniece un vēl arvien, jau no pirmās komisijas izveides dienas, tās loceklis ir jurists ar turpat vai 15 gadu parlamenta pieredzi Jānis Lagzdiņš. Tās nu tiešām ir fantastisku un tiešām talantīgu juristu atziņas.

Visticamāk gribot negribot ir jākonstatē, ka pie kaut kā tik ģeniāla var nonākt vienīgi padomju laikos studējuši juristi.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Ļoti uzmanīgi izlasīju šo te dokumentu, ko parakstītāji ir nosaukuši par starpziņojumu. Un drīzāk es to uztvēru kā tādu auditorfirmas, nevis Latvijas likumdevēju ziņojumu par Einara Repšes aktīvu stāvokli. Tiešām ir interesanti, ka Latvijas Republikas likumdevējs nevar atrast laiku, lai nodarbotos ar savu tiešo funkciju, bet kā tāds auditors izskata Einara Repšes kontu plusus vai mīnusus.
Otra lieta, kas man iekrita acīs, bija tāda, ka šī komisija sev ir uzņēmusies arī nekustamā īpašuma vērtētāju funkciju. Diemžēl gan bez licences. Tās varbūt tādas komiskas lietas.
Bet dažas arī bīstamas lietas es saskatīju šajā ziņojumā. Un viena no galvenajām ir tāda, ka pirmoreiz mēs redzam, ka komisija norāda uz KNAB kaut kādiem it kā nepareizi veiktajiem pētījumiem un vērtējumiem. Tātad neatkarīgais KNAB, par ko sen ir cīnījušies Tautas partijas kolēģi, kas pat gribēja šo neatkarību nostiprināt Satversmē, šobrīd tiek sists un dauzīts no mūsu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ar visai apšaubāmiem pamatojumiem.
Un vēl viena lieta, kas tiešām ir ļoti, ļoti dīvaina tajā kontekstā, ka tiešām komisijas vadītājs ir nu cienījamais jurists Lagzdiņa kungs. Mēs atceramies, kad pagājušogad pieņēmām likumu – jaunu likumu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijām”, un šī ir pirmā komisija, kas darbojas šā likuma ietvaros. Un galvenā funkcija un lieta, ko šis jaunais likums nosaka, ir iespēja aicināt īpašu prokuroru savās komisijās. Un šis īpašais prokurors, viņš pārbauda, vai Izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumus uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu darījumu.
Tātad, godātie kolēģi, kāpēc jūs aicināt Maizīša kungu, kāpēc jūs aicināt Jezdakovas kundzi, ka jums bija iespēja aicināt prokuroru, kurš būtu neatkarīgs un izvērtētu visas šīs lietas uz vietas? Tas ir jautājums Šmita kungam kā komisijas vadītājam, kāpēc jūs neizmantojat šo jauno likumu, ko Saeima ir pieņēmusi, lai komisija vis nebūtu tikai un vienīgi politiska, ar tiešu mērķi politiski izrēķināties ar konkurentiem, bet gan tiešām juridiska un pēc būtības instance.
Aicinu jūs aicināt šādu prokuroru, nevis sūtīt savas vēstules esošajiem Prokuratūras darbiniekiem! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es esmu strādājusi vairākās izmeklēšanas komisijās, un jāsaka, ka gandrīz neviena no tām nav beigusies ar kaut kādiem redzamiem rezultātiem. Tā bija izmeklēšanas komisija G–24 kredītjautājumos, tā bija izmeklēšanas komisija par privatizācijas jautājumiem. Un šī izmeklēšanas komisija, kad uzsāka savu darbu, izmeklējot Einara Repšes kā Ministru prezidenta darbību, man jāsaka, darbojās vēl neproduktīvāk nekā iepriekšējās. Tāpēc “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja atsaukt mūsu deputātus, tas ir, mani un Pēteri Tabūnu no šīs komisijas. Un mēs ziņojuma sagatavošanā neesam piedalījušies.
Un jāsaka, ka tajās sēdēs, kurās mēs piedalījāmies līdz izstāšanās no šās komisijas sastāva, nebija pieņemts neviens konstruktīvs lēmums, tikai pieprasītas dažādas rakstiskas izziņas.
Bet šajā ziņojumā es gribu apstrīdēt vienu tēzi. Un, ja es vēl būtu izmeklēšanas komisijā, tad es būtu centusies to apstrīdēt arī šajā komisijā. Un tā ir 5.lappusītē ziņa, ka komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, kādā veidā fakts, ka Repše bijis aktīvs ierosinātājs izmaiņām Latvijas valstij piederošo mežu apsaimniekošanā... Šāds fakts nav bijis.
Es ilgu laiku strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā gatavo visus mežu likumus un ar tiem saistītās izmaiņas. Esmu strādājusi arī iepriekšējās valdības laikā “Jaunā laika” organizētajās darba grupās par mežu jautājumiem. Einars Repše nav ne parādījies, ne iesniedzis savus priekšlikumus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debatēs pieteicies Gundars Bērziņš. (Starpsauciens: “Novelc žaketi!”)
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Repšes kungam, man šķiet, uzrunu vajadzēja sākt – klausieties manos vārdos, neskatieties manos darbos! Jo liekulība, “Jaunā laika” dubultā morāle ir kļuvusi šobrīd par standartu. Un jūs šobrīd sēžat vieni paši. Ar jums neviens pat nav gatavs runāt tāpēc, ka jūsu dubultmorāle ir tik redzama gan no labās, gan no kreisās puses.
Un komisija radās kāpēc? Tika publiski paziņots, ka komisija nebūtu radusies, ja Repšes kungs tad, kad radās interese presē, būtu sasaucis preses konferenci, atbildējis par šiem darījumiem, kur jūs sakiet, ka jūs esiet atklāts, un izstāstījis un atbildējis uzreiz. Jūs pateicāt, ka jūs par to nerunāsiet. Jūs divreiz rakstiski atteicāties komisiju informēt par šiem darījumiem. Un tad komisija izmantoja tikai materiālus, kas bija pieejami, un analizēja šo situāciju.
Par dubulto morāli runājot, šodien lasīju presē un vakardien arī viens žurnālists man lūdza komentēt “Jaunā laika” šo te skandālu, kas šobrīd ir, – par nesamaksātiem nodokļiem. Ka cilvēkam ir izsniegts paziņojums ar parakstu, ar zīmogu “Gods kalpot Latvijai” un Repšes parakstu par to, ka par cilvēku ir samaksāti nodokļi, un, aizejot saņemt pensiju, izrādās, tas nav. Tas ir īstenībā noziegums, tā ir aplokšņu alga, pie kam cilvēka maldināšana, pie kam jūsu deklarācija neatbilst īstenībai. Tā ka es domāju, ka saistībā ar šo te dubultmorāli šīs lietas ir pilnīgi skaidras. (Starpsauciens: “Nemelo, Bērziņ!”)
Tā būtiskākā lieta, ko ierosina komisija, izvērtējot datus, kas ir saistīti ar lēmumiem, kas ir pieņemti par cilvēkiem, no kuriem Repšes kungs ir saņēmis naudu, ir izvērtējama saistībā ar Interešu konfliktu likumu, sakarā ar to, ka šī nauda, ja tas ir likuma pārkāpums, 30.panta otrajā daļā, ir piekritīga Latvijas valsts budžetam. Šī summa ir 41 012 lati un 4000 dolāru. Tā ka šis jautājums būtu skatāms.

Es saprotu, ka taisnība “Jaunajam laikam” nepatīk, bet taisnībai, “Jaunais laiks”, muti neaizbāzīsiet! Bļaujiet jūs cik stipri gribiet!
Vēl par dažām lietām, kas ir kļuvušas acīm redzamas. Viena no lielākajām un vērienīgākajām, man šķiet, nekustamā īpašuma afērām, kas ir bijusi pēdējā laikā, par kuru jau ir vairākas krimināllietas un būs, saistībā ar vienu pirkumu, kad cilvēks caur fiktīvām personām desmitos gadījumu ir privatizējis zemi par sertifikātiem. Šie cilvēki nekavējoties viņam ir šo zemi atdāvinājuši, pie kam nepaejot vienam gadam, nesamaksājot nodokli, ir vairākas krimināllietas. Kā Repšes kungs iekļuva šinī kompānijā? Kā Krupņikova kungs arī no šī cilvēka ir nopircis jau lielāku skaitu šo te īpašumu? Es īstenībā, protams, aiz nekustamā īpašuma darījumiem redzu rūdīta cilvēka roku un nevaru apgalvot, bet man šķiet, ka tas ir tāds... varētu būt arī Krupņikova roka, jo šeit trenēta roka. Un šī te nekustamā īpašuma afēra, par kuru jau ir ierosinātas vairākas krimināllietas, kur varbūt Repšes kungs ir tikai netīšām iesaistījies vai netīšām pircis, ir īstenībā uzmanības vērta. Jo šeit ir izkrāpti nodokļi, nesamaksāti, šeit ir fiktīvi, caur fiktīvām personām privatizēti apmēram 10 000 hektāru zemes visā Latvijas valstī, un iegūstot šīs te lietas. Tāpēc, lai cik ir nepatīkama patiesība un kļūdu atzīšana, šobrīd komisijas atzinums, jūs redziet, nav ne apgalvojuma formā. Ir fakti un, man šķiet, ļoti korektā formā izklāstīti. Īstenībā, lai varētu pieņemt tālāk lēmumus un virzīties, par savām kļūdām ir arī jāspriež, jāspēj godīgi runāt par tiem apstākļiem, kas to ir izsaukuši. Un tāpēc, “Jaunais laiks”, jūs varat kliegt, cik gribat, taisnībai jūs muti neaizbāzīsiet, un ar savu dubultmorāli, kāda jums ir raksturīga šobrīd, sadarbības partnerus šinī Saeimā jums būs ļoti, ļoti grūti atrast. Tāpēc, lūdzu, esiet apdomīgi!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti liels prieks, ka deputāts Bērziņš tik augsti ir novērtējis “Jauno laiku” un piedēvējis mums dubultmorāli, jo acīmredzot viņam pašam morāles vispār nav.
Jo, būdams bijušais finanšu ministrs un pašlaik strādājot kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, es saprotu, ka viņš ir piedalījies šī dokumenta veidošanā, bet mani darīja uzmanīgu pavisam viens teikums tikai, kā šī komisija ir strādājusi. Šeit es citēju: komisijas rīcībā nav ziņu, ka Repšem būtu bijuši kādi citi legāli pastāvīgi ienākumi kā vien aptuveni 1650 latu liela ikmēneša alga, kuras apmērs ir nepietiekams viņa saistību segšanai. Ja jau bijušais finanšu ministrs un pašreizējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs nezina, cik Repšem ir alga precīzi, ko tad mēs varam spriest par visu šo kopējo ziņojumu.
Otrkārt. Es lasu. Komisija uzskata, ka KNAB veiktā pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei un profesionālajai mazspējai. KNAB, cik es atceros, šo pārbaudi veica arī Loskutova kungs. Un, ja jau viņš ir nekompetents un profesionāli mazspējīgs, kāpēc tad viņš pašlaik izvirzīts KNAB vadītāja amatam?
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Minētais starpziņojums deputātiem tiek pieņemts zināšanai.
Skatām nākamo dienas kārtības jautājumu – likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – Krišjānis Peters... Es atvainojos, deputāts Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātais Prezidij, godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 785.
Tautsaimniecības komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Kopā tika saņemti 13 priekšlikumi.

1. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
2.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
3. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
4. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
5. – Ministru kabineta priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
6. – Ministru kabineta priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
7. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
8. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs.
9. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
10. – ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem pret 10. un 11.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi iesniegtie priekšlikumi tiek izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
1.jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.

Vārds izdrukas nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Ģirts Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Raimonds Pauls, Andrejs Radzevičs, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Straume, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre, Dzintars Zaķis, Ausma Ziedone–Kantāne, Ērika Zommere un Ēriks Zunda. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Visi dienas kārtības jautājumi 3.jūnija sēdē ir izskatīti. Sēde slēgta.