2004. gada 2. jūnija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.
Sēdes vadītājs.
Labdien, godātie kolēģi! Sākam kārtējo Saeimas 2.jūnija sēdi.
Turpinām izskatīt likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Atgādinu, ka šī likuma izskatīšanas gaitā mēs apstājāmies pie paša pirmā priekšlikuma. Par šo jautājumu

debatēs runāja divi deputāti. Komisijas priekšlikums – šo 1.priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 34, atturas – 2. Priekšlikums pieņemts.
Nākošais, lūdzu!
I.Druviete.
2.priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
3.priekšlikums.
Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
4.priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 39, atturas – 2. Priekšlikums ir noraidīts.

I.Druviete.
5.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
6.priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
7.priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
8.priekšlikums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu
I.Druviete.
9.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 41... atkārtojam balsojumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 41, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
10.priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
11.priekšlikums. Neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 39, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Martijans Bekasovs. Debates slēdzam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, neviens atturas. Priekšlikums atbalstīts.
I.Druviete.
13.priekšlikums. Neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums skar situāciju, ka fonds pārtrauc uzturlīdzekļu izmaksu tai ģimenei, kurai tie ir nepieciešami, gadījumā, ja tika iesniegtas nepatiesas ziņas. Es ierosinu tomēr precizēt, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad šīs ziņas tika sniegtas apzināti. Komisijā, kad mēs debatējām šo jautājumu, tur bija tādi iebildumi, ka šī definīcija ir ietverta Krimināllikumā, bet manā skatījumā Krimināllikuma definīcija neattiecas tieši uz šo konkrēto gadījumu, jo šeit neiet runa par kriminālatbildību. Iedomāsimies šādu situāciju, ka vientuļās mātes, kam ir vajadzīgi šie uzturlīdzekļi, ne vienmēr ir ļoti labi izglītotas, var tik pieļautas tehniskas kļūdas, un formāli šajā gadījumā šo uzturlīdzekļu izmaksa varētu tikt pārtraukta, kaut gan turklāt tur var bezstrīdus kārtībā piedzīt un tā tālāk.
Manā skatījumā šā likuma galvenais uzdevums ir tomēr aizstāvēt to bērnu intereses un to ģimeņu intereses, kam pienākas uzturlīdzekļi.
Un tāpēc mums kā likumdevējiem būtu jādomā par to, lai visas garantijas būtu pēc iespējas drošas un nepārprotamas. Tāpēc es jūs tomēr aicinu atbalstīt manu 13.priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates slēdzam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu. (Starpsaucieni: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam

par 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 9, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 37, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
16.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
23.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 39, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete.
24.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Druviete.
25.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
26.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli mainot.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Druviete.
27.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
30.priekšlikums. Atbalstīts, daļēji iekļauts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu pret 30. un 31. priekšlikumu.
I.Druviete.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.

I.Druviete.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
35.priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 38.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
36.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli mainot.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
37.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 38.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 37. un 38.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
39.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu pret 39. un 40.priekšlikumu.
I.Druviete.
41.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
42.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 2, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Druviete.

43.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Priekšlikums ir atbalstīts, deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
44.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Maksimova un citu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot dokumenta Nr.2674 1.priekšlikumu sakarā ar to, ka zālē neatradās vairāki deputāti. Un līdzīgs arī priekšlikums par 4.priekšlikumu.
Par 1.priekšlikumu. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu, ka ir jāpārbalso minētais dokuments! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 41, atturas – 2. Tātad jāpārbalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 43, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tagad balsosim par likumprojekta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 5, atturas – 26. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Kāds būtu priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2004.gada 7.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.jūnijs.
Pirms sākam izskatīt darba kārtības pirmo sadaļu, Prezidijs ir saņēmis rindas deputātu: Dombrovska, Kariņa, Reira, Šadurska, Zaķa iesniegumu: “Sakarā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. Lūdzam Prezidiju saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar likumprojektu, un iekļaut to 2004.gada 3.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.” Jābalso...
Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Dombrovskis. Nav debates, bet viens var runāt “par”, viens “pret”. Dombrovskis runās “par”.
V. Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Šis ir jau otro reizi atkārtoti “Jaunā laika” iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. Kāpēc šie grozījumi ir nepieciešami? Saeima janvāra beigās un februāra sākumā pieņēma divus lēmumus.
Pirmais no tiem – pielīdzināt pedagogu darba samaksu... minimālo darba samaksu pedagogiem divām minimālajām algām.
Un otrs – indeksēt pensijas divreiz gadā, ja inflācija pārsniedz 3%. Tātad, lai šos likumus varētu izpildīt, mums ir nepieciešami budžeta grozījumi, kuros ir jāparedz attiecīgās summas budžetā. Tātad tie ir 12 miljoni latu budžetā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Un tie 17 miljoni latu pensiju otrreizējai indeksācijai, kas ļautu pensijas palielināt par vidēji 4,5 latiem. Tātad šādu priekšlikumu mēs bijām iesnieguši jau iepriekš, diemžēl valdošais vairākums ar Tautas saskaņas partiju, kur acīmredzot sociālie jautājumi arī neinteresē vai interesē tikai, lai radītu spriedzi sabiedrībā, bet pēc būtības šie jautājumi neinteresē, diemžēl valdošais vairākums šo mūsu priekšlikumu ir noraidījis.
Tomēr šie budžeta grozījumi ir nepieciešami, jo pedagogiem, dodoties vasaras atvaļinājumā, būtu jābūt skaidrībai – vai tad būs algu pielikums vai nebūs algu pielikums. Un tāpat pensionāriem būtu jābūt skaidrībai – būs pensiju indeksācija oktobrī vai nebūs?
Runājot par ieņēmumu daļu. Protams, ir jautājums, tātad mums palielinās izdevumu daļa par 29 miljoniem latu. Par attiecīgo summu mums būtu jāpalielina arī ieņēmumu daļa, ko mēs arī esam prognozējuši, palielinot vairāku nodokļu ieņēmumu prognozes. Jautājums – vai tas ir? Jā, tas ir, jo šā gada pirmajos četros mēnešos VID administrējamo ieņēmumu plāns ir pārsniegts par 52 miljoniem latu. Par to mums ir jāpasakās gan Ketnera kungam, gan Tola kungam, kuri diemžēl tautpartijietim Spurdziņam nav bijuši pa prātam, tā vietā tagad tiek celti iekšā atpakaļ vecie kadri.
Bet tātad ieņēmumu plāns četros mēnešos ir pārsniegts par 52 miljoniem, un mums tātad ir priekšlikums palielināt ieņēmumu daļu tikai par 29 miljoniem. Tātad šis ir pilnībā realizējams priekšlikums, kas viestu skaidrību un drošību gan pedagogiem, gan pensionāriem, ka attiecīgi notiks algu palielinājums un ka notiks pensiju indeksācija.
Aicinu balsot par sagatavoto likumprojektu! Paldies.
Sēdes vadītājs.
Pret termiņa saīsināšanu runās deputāts Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).

Es domāju, ka visam ir robežas. Bet man šķiet, ka “Jaunā laika” liekulībai robežu nav. Tikko, iepriekšējā balsojumā, balsojot par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, kur īstenībā ar 1.jūliju bērniem, kam tēvi nespēs... nemaksā alimentus, būtu jāmaksā nauda, otrais lasījums, un tikai dēļ vienas juridiskās nianses, vai tā ir aģentūra vai fonds, “Jaunais laiks” atļaujas balsot “pret”. Pret tūkstošiem bērnu, kuri ir bez uzturlīdzekļiem.
Tāpat jūs nobalsojāt pret pedagogu algām. Jūs teicāt, protams, jums likums, tieslietu ministrs, kas bija galvenais par tieslietām, teica, mēs šad tad te tā likumu bišķiņ apiesim. Šai koalīcijai nav tas raksturīgi.
Skolotāju algu pielikums būs. Pensiju pielikums ir ar 1.maiju. Variet uzprasīt jebkuram. Šodien radio diskusijā Dombrovska kungs piekrita, ka ar septembri jau problēmas nebūs. Jautājums esot, kas būšot decembrī. Nu beidziet taisīt demagoģiju! Jums ir atlicis dažas dienas līdz vēlēšanām. Būs skolotāju algu pielikums! Būs pensijām indeksācija! Būs zemniekiem subsīdijas, kuras nav iedotas, un akcīzes nodoklis! Un budžeta grozījumi būs augusta, septembra mēnesī.
Es aicinātu “Jauno laiku”, teiksim, saistībā ar savu demagoģiju un liekulību tomēr ievērot kaut kādus rāmjus.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsojam par saīsināt termiņu minētā likumprojekta izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par termiņa saīsināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, neviens neatturas. Termiņš nav saīsināts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu: “Lūdzu izdarīt izmaiņas Saeimas 2.–3.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 26. un 27.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētā”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai Seiles kundze runās?
Ieslēgt, lūdzu mikrofonu deputātei Seilei!
A.Seile (TB/LNNK).
Par 27.darba kārtības punktu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” komisija nav atbalstījusi, nav lēmusi par to, ka to izņemt no šodienas dienas kārtības.
Sēdes vadītājs.
Vai deputāte Seile pieprasa balsojumu par 27.punktu? Ieslēgt mikrofonu deputātei Seilei!
A.Seile.
Es uzskatu, ka tas nav jāņem no darba kārtības laukā, jo komisijas vārdā nevarēja iesniegt šādu ierosinājumu. Mēs par to nebijām balsojuši.
Sēdes vadītājs.
Tā kā Prezidijā ir saņemts dokuments ar komisijas priekšsēdētāja parakstu, tad, ja ir iebildumi, es lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” šodien neiekļaušanu dienas kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – 2. Likumprojekts šodienas dienas kārtībā nav iekļauts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 2.–3.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 22.punktu – likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis likumprojekts ir izslēgts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Minētais likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kariņa, Šadurska un Dombrovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt “par” ir pieteicies deputāts Kampars. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Džordžs Orvels savā laikā ir teicis: “Visi zvēri ir vienlīdzīgi, bet daži zvēri ir vienlīdzīgāki par citiem.”
Pārfrazējot šo Orvela klasisko teikumu, mēs varam ar Latvijas likumu normām teikt tā, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, bet Saeimas deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem Latvijas iedzīvotājiem. Tātad, godātie kolēģi, kādā situācijā esam mēs šobrīd?
Jebkurš Saeimas deputāts jauši vai nejauši, gribot vai negribot var pārkāpt kādas likuma normas, tādā veidā izsaucot pret sevi likuma vēršanos kā administratīvu sodu, un Saeimas deputāts tajā brīdī šo sodu nesaņems, viņš saņem to tikai vēlāk, kad to ir akceptējusi Saeima. Tātad tā pati vieta, kur mēs šeit esam.
Vēl sīkāk. Ja kāds Saeimas deputāts gribot negribot nelikumīgi ir pieslēdzies elektrības piegādei savai mājai, atnāk elektrības inspektors: likumīgi nevar neko izdarīt, uzraksta protokolu, un bieži vien tā tas arī paliek, bet nevis aiziet līdz Saeimai, un deputāts netiek sodīts. Vienkāršs iedzīvotājs, protams, tajā pašā brīdī tiek sodīts ar naudas sodu. Saeimas deputāts pārbrauc pār sarkano gaismu krustojumā, un atkal ceļu policists nevar vienkārši uzlikt sodu un sodīt šo Saeimas deputātu, bet ar garām pārrunām bieži vien nevirza šo jautājumu tālāk, jo tas ir sarežģīti.
Runājot par kriminālatbildību, ir tieši tas pats. Ja kāds Saeimas deputāts jauši vai nejauši, bet veic kādu pārkāpumu, kurš tiek klasificēts kā kriminālsodāms, bez Saeimas atbalsta viņu nevar sodīt kā kriminālnoziedznieku, un, ja gadījumā šis sods tiešām ir neliels, tad četru gadu laikā iestājas noilgums un deputāts likuma priekšā neatbild vispār.
Tātad, mūsuprāt, nevar būt tā, ka daži cilvēki, Saeimas deputāti, ir vienlīdzīgāki likuma priekšā. Mūsuprāt, visiem ir jābūt pilnīgi vienādiem gan likuma, gan iedzīvotāju, gan Dieva priekšā.
Atcerieties, ka par šo lietu jau ilgus gadus ir plaša diskusija gan sabiedrībā, gan juristu, gan politologu vidē, un principā pilnīgi visi cilvēki, kas ir runājuši par šo tēmu, kas ir izteikušies, ir atbalstījuši Saeimas deputātu tiesības... ne tiesības, bet iespēju, ka Saeimas deputāts, tāpat kā visi pārējie cilvēki, ir sodāmi vienādi.
Un tieši tāpēc es aicinu padomāt, par ko mēs šobrīd balsojam. “Jaunais laiks” ir izstrādājis priekšlikumu, ka Saeimas locekļus var sodīt administratīvi bez Saeimas piekrišanas, tātad uzreiz tajā vietā, kad ir izdarīts šis pārkāpums.
Otrā lieta. Par šo pārkāpumu ir jāpaziņo Saeimai, kur no tribīnes tiks tālāk visai tautai caur presi paziņots par Saeimas deputāta pārkāpumu.
Trešā lieta. Krimināllikuma pārkāpuma gadījumā noilguma notecēšanas laiks apstādināts uz šo te Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas laiku, un, ja šis laiks beigsies, Saeimas deputāts stāsies tiesas priekšā par to, ko viņš būs izdarījis.
Godātie kolēģi! Manuprāt, tie ir ļoti būtiski jautājumi, par ko mēs šodien lemsim.
Mēs lemjam par to, vai mēs no mums, Saeimas deputātiem, noņemam šo orveliskā absurda ēnu, un lai par to, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā, nevis kāds no mums ir vienlīdzīgāks.
Aicinu balsot “par” likumprojektiem “Grozījums Krimināllikumā”, “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” un “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Cienījamais deputāt, jūs šoreiz nerunājāt tieši konkrēti par šo likumprojektu, bet runājāt par nākamo.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamie kolēģi! Redz, kā notiek, kad neprofesionāļi nāk runāt par tik smalkām un sarežģītām, šajā gadījumā – Krimināllikuma – tēmām!
Ja kolēģis Kampars vēlējās padebatēt šeit pāris minūšu laikā par visiem šīsdienas darba kārtības punktiem, tad tas viņam ir daļēji izdevies. Bet šoreiz vajadzēja runāt par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu vai nenodošanu komisijām. Un šeit mēs lasām par... vienkārši šeit ir paredzēts izgrozīt 56.pantā, papildināt ar piekto daļu tādā redakcijā, kā ir piedāvāts. Un, redzot jau no

Kampara kunga debatēm, kur haotiski tika jauktas kopā dažādas lietas par vienlīdzību un nevienlīdzību, par administratīviem sodiem, pārkāpumiem, par noilgumu, kurš iestājas vai neiestājas, tad, es domāju, šī debate ir bijusi ļoti neveiksmīga un mazauglīga. Un, runājot par šādiem grozījumiem Krimināllikumā, tad būtībā arī tie šādi nav nepieciešami, tādēļ ka par tiem būtībā, visiem nodarījumiem, kuri attiecas uz Krimināllikumu un kurus, ļoti iespējams, varētu vai nevarētu izdarīt deputāti, šai atbildībai noilguma termiņš ir krietni vien ilgāks, un jebkurā gadījumā pēc tam, kad deputāts būs zaudējis savu imunitāti pēc šiem diviem, trijiem vai četriem gadiem, viņu būs iespējams saukt pie kriminālatbildības.
Tādēļ es lūgtu kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 57, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kariņa, Šadurska un Dombrovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vai kāds runās “par”? Nav. “Pret”? Nav.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 60, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kariņa, Šadurska un Dombrovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 60, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Ludzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts ir nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Urbanoviča, Cileviča, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 29, atturas – 20. Minētais likumprojekts nav nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rugātes, Brieža, Zundas, Šņepstes, Goldes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu! Es gribētu atgādināt, ka pirms Otrā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā nebija atļauts būt vienlaicīgi vairāku valstu pilsoņiem.
Ņemot vērā lielo ieguldījumu, kādu cilvēki, kas dzīvojuši ārzemēs, ir veikuši, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, savā laikā Latvijas Pilsonības likumā tika izdarīti grozījumi, kas atļauj paturēt šo dubultpilsonību tiem cilvēkiem, kas dažādu objektīvu apstākļu spiesti, ir bijuši spiesti okupācijas laikā aizbraukt no Latvijas, ir ieguvuši citu valstu pilsonību un viņi šo pilsonību var paturēt. Šādu pilsoņu skaits pēc aptuveniem aprēķiniem varētu kaut kur uz šo brīdi sasniegt 30 000. Tautas partija, ņemot vērā sevišķi trimdas latviešu lielo ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, arī iestājas par to, ka šī dubultpilsonība visiem šiem cilvēkiem tiek saglabāta.
Šis likumprojekts, ko mēs esam iesnieguši, attiecas uz ļoti nelielu skaitu – 20 līdz 30 augstāko amatpersonu, un tā pieņemšanas gadījumā, cerot, ka jūs viņu atbalstīsiet, tas mums palīdzēs novērst dažus interešu konfliktus.
Pašreiz Latvijas Satversmē ir ierakstīts, ka Valsts prezidents var būt tikai Latvijas pilsonis. Valsts prezidentam ir jādod zvērests, ka viņš ir uzticīgs Latvijas valstij. Un rodas neliela ētiskas dabas problēma – kāpēc, ja tas ir jādara Valsts prezidentam (un pareizi šeit teica “Jaunais laiks”, ka nevar būt dubultmorāle), kāpēc, piemēram, vēstnieks vai Ministru prezidents var būt divu un pat teorētiski – triju valstu pilsonis. Kāpēc Saeimas deputāti, kāpēc Ministru prezidents, kāpēc Latvijas Bankas prezidents? Kāpēc kanceleju vadītāji, kas strādā ar valsts noslēpumiem un slepenajiem dokumentiem, varētu būs vairāku valstu pilsoņi?
Runājot par zvēresta un ētikas problēmām, es gribētu sevišķi uzsvērt tos amatus, kuros Saeima apstiprina cilvēkus un kuri tiešām zvēr uzticību Latvijas valstij. Tātad ne tikai Valsts prezidents, kuram tas ir noteikts Satversmē, bet arī SAB vadītājs, KNAB vadītājs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tātad visiem šiem cilvēkiem ir jādod šis uzticības zvērests Latvijas valstij.
Kā tad ir kaimiņvalstīs? Mēs izpētījām ļoti sīki dažādu kaimiņvalstu pieredzi, un es gribētu šeit visiem pateikt, ka gan Vācijā, gan Dānijā, gan Zviedrijā, gan Norvēģijā, gan Somijā, gan Igaunijā un Lietuvā dubultpilsonība kā princips ir aizliegta. Jā, ir bijuši daži nelieli izņēmumi, piemēram, Zviedrijā. Arī tiem cilvēkiem, kas okupācijas rezultātā bija spiesti aizbēgt no Latvijas. Bija atļauta šī pilsonība, bet tur visur ir arī stingri ierobežojumi ieņemt augstākos valsts amatus.
Tagad nedaudz par interešu konfliktu. Godājamie deputāti, padomājiet, ko aizstāvēs tieslietu ministrs, es runāju ne par tagadējo tieslietu ministru, bet teorētiski iespējams, ka mums ir tieslietu ministrs, kuram ir Zviedrijas pase, un Latvijas pase un rodas konflikts starp “Telia” un Latvijas valsti. Tad kuras intereses šis pilsonis aizstāvēs?
Godājamie deputāti! Es jums jautāju – ko aizstāvēs, teiksim, Latvijas valsts vēstnieks, kuram ir Kipras pase kabatā un kuru mēs aizsūtīsim kaut kur uz Ņujorku, lai viņš panāk Kipras kuģa arestu, kurš ir, iespējams, turams pašreiz aizdomās par to, ka uzbraucis un sadragājis Latvijas zvejas kuģi. Vai šis pilsonis tādā gadījumā būs ieinteresēts aizstāvēt Latvijas intereses, vai viņš būs ieinteresēts aizstāvēt šī kuģa saimnieka intereses vai vēl kaut ko?
Un pēdējais piemērs. Kuru viedokli aizstāvēs vides ministrs Baltkrievijas pilsonis strīdā starp Baltkrieviju un Latviju par jaunu četru hidroelektrostaciju celtniecību uz Daugavas?
Līdz ar to es pieļauju, ka šeit daži nāks un runās, un stāstīs nepatiesību, ka 30 tūkstoši dubultpilsoņu ir apdraudēti. Vēlreiz es gribu, godājamie deputāti, jums teikt, tas tā nav. Un man diemžēl jāsaka, ka “Jaunais laiks” ir izplatījis nepareizu informāciju par to, ka būšot politiska izrēķināšanās ar SAB vadītāju. Es gribētu šeit izteikt pateicību SAB vadītājam Kažociņa kungam, kurš jau ir paziņojis, ka viņš būs tikai Latvijas pilsonis. Viņš ģimenes apstākļu dēļ uzreiz nevarēja atteikties, bet viņš to izdarīs, un sen jau ir pateicis, ka viņš būs Latvijas pilsonis.
Es gribētu šeit nomierināt Kariņa kungu. Jūs, Kariņa kungs, esat ievēlēts, un līdz ar to jūs labi zināt, ka vismaz divus vai divarpus gadus, tas būs tikai jūsu sirdsapziņas jautājums, jo vēlētam deputātam mēs nevaram šajā Saeimas sastāvā kaut kādā veidā atņemt viņa

spējas vai viņa iespējas šeit strādāt Saeimā, pat ja viņš ir vairāku valstu pilsonis.
Jūsu balsojums, godājamie “Jaunā laika” kolēģi, parādīs, vai tiešām jums ir gods kalpot Latvijai, vai jūsu lozungs arī turpmāk būs gods kalpot vienlaicīgi Latvijai, Baltkrievijai un Kiprai. Es ceru, ka jūs būsiet uzticīgi savam pirmajam lozungam!
Un pēdējais. Es aicinātu šo likumu nodot ne tikai Juridiskajai komisijai, bet arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Tieši tāpēc, ka ir gan jābūt šim pārejas periodam, gan jāiestrādā dažādi nosacījumi. Paldies.
Sēdes vadītājs.
“Pret” pieteicies deputāts Repše.
E.Repše (JL).
Godātie klātesošie! Ir tāds princips – nelabo, ja nav salūzis. Tad es gribētu jautāt – kur šajā brīdī Tautas partijas deputāti redz problēmu? Kur mums ir kāds Kipras pilsonis, kas pretendētu par vēstnieku? Kur mums ir kāds Zviedrijas pilsonis, kurš pretendētu par tieslietu ministru? Kur mums šobrīd ir kāds Baltkrievijas pilsonis, kas pretendētu kļūt par vides ministru? Vai jums šobrīd darīt nav ko? Vai jums svarīgākas problēmas nav risināmas? Vai jums ir šobrīd kaut viens piemērs minams, kur kāds dubultpilsonis ir sagādājis Latvijas Republikai jebkādas problēmas? Pašreiz vienīgie cilvēki, kam ir dubultpilsonība, ir Latvijas Republikas pilsoņi trimdā un to pēcnācēji. Tātad vienīgie cilvēki šobrīd, kas ir ar dubultpilsonību, ir saistīti ar pirmo republiku, ar pirmskara Latvijas Republiku, un to pēcnācēji. Šis likums ir vērsts pret viņiem, šis likums nav vērsts ne pret kādu Latvijas valsts drošības apdraudējuma vai lojalitātes problēmu risināšanu, šis likums ir vērsts pret pirmās republikas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri trimdā ir saglabājuši latvietību visus šos daudzos gadu desmitus un šobrīd ir gatavi atgriezties un stiprināt mūsu kapacitāti dažādos, tai skaitā svarīgos, valsts amatos.
Redziet, šos cilvēkus padarīt par otršķirīgiem pilsoņiem neatbilst nekādām Satversmes, likumības vai citām normām. Izolēt tos, kas ir bijuši dabiski saistīti ar pirmo republiku, – tas nav veids, kādā risināt jebkādus Latvijas valsts lojalitātes jautājumus augstākajā ierēdniecībā.
Ir jautājums. Ja mums nav problēmu un ja mums nav apdraudējumu, kas tad īstenībā ir tas patiesais zemteksts, ko Tautas partija šobrīd mēģina sasniegt, ierosinot šo absurdo likumprojektu? Un es jums pateikšu.
Pastāv stipras aizdomas, ka Tautas partija un arī visa šobrīd valdošā koalīcija plāno kārtējo, es teiktu, nelietību, proti, uzbrukumu visām augstākajām amatpersonām, valsts amatpersonām, kuras ieņem vai varētu ieņemt kādus no šiem posteņiem un kuriem ir dubultpilsonība, nolūkā šīs personas vai nu motivēti... nemotivēti un nepamatoti izslēgt, jeb arī nepieļaut, ka tās jebkad varētu šādus amatus ieņemt.
Lieki teikt, ka tas tiešām nav nekādā saskaņā ne ar Satversmi, ne ar vispārpieņemtajiem tiesiskajiem principiem. Tomēr ņemot vērā to, kādu tiesisko un ētisko nihilismu patlaban demonstrē valdošā koalīcija, pastāv nopietnas bažas, ka šis “likums” (pēdiņās) var ar brutālu spēku tik tiešām tikt iebalsots. Tas nekavējoties noliek zem sitiena ne tikai jau jūsu pieminēto SAB vadītāju Kažociņu, bet, piemēram, arī Kariņu, citus Saeimas deputātus, un arī tos, kas varbūt nākotnē gribētu par tādiem kļūt. Pat ja atsevišķu personu, piemēram, Kažociņa, rīcības rezultātā jums neizdosies šis pret viņu plānotais uzbrukums, tas ir pateicoties viņam un nevis jums.
Pie kam, redziet, bieži vien pastāv nopietni iemesli, kas neļauj minētajām amatpersonām uzreiz atteikties no citas valsts pilsonības, it īpaši, ja tas nav bijis iepriekš plānots.

Ļoti iespējams, ka ar to arī rēķinās šie dokumenta iesniedzēji. Un pat ja jūsu nolūks ir tikai nepieļaut, piemēram, Krišjāņa Kariņa iespējas jebkad kļūt par ministru vai par Ministru prezidentu, arī tad šis likumprojekts tādu šauri politisku mērķu īstenošanai nav vienkārši adekvāts un pieļaujams. Savukārt, ja jums izdotos tas, kas, iespējams, sākotnēji tika plānots, proti, SAB vadītāja nomaiņa, tad tas jau varētu būt izdevīgs arī mums nedraudzīgu valstu specdienestiem, kuriem šobrīd labi strādājošais SAB ir kā dadzis acī.
Ņemot vērā kreiso spēku ietekmi pašreizējā koalīcijā un Emša valdībā tas varētu nozīmēt arī ļoti konkrēta politiska pasūtījuma izpildīšanu. Groteski, ka to iesniedz Tautas partija, kas it kā bija solījusies būt par garantu, lai kreiso spēku un promaskaviskā dominante nekļūtu valdoša šajā koalīcijā.
Viss tas ir pietiekami šausminoši un patiešām absurdi, lai es uzskatītu par nepieciešamu uz šo iniciatīvu vērst plašākas sabiedrības uzmanību un, protams, aicinātu godāto Saeimu balsot pret šo absurdo likumprojektu! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, neviens neatturas.
Likumprojekts ir nodots komisijām.
Tālāk par atvaļinājuma piešķiršanu Nikolajam Kabanovam. Deputāts Nikolajs Kabanovs lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu 3.jūnijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums piešķirts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par Harija Buša apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Iesniedzējs – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu zvanu! Atliekam balsojumu!
Lūdzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie deputāti! Latvijas Bankas prezidents Rimševiča kungs saskaņā ar likumu, jo tikai Latvijas Bankas prezidentam ir tiesības ieteikt padomes locekļu kandidātus, ir ieteicis četrus Latvijas Bankas padomes locekļus apstiprināšanai Saeimā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir skatījusi to un iesaka apstiprināt Hariju Bušu par Latvijas Bankas padomes locekli.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Harija Buša apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu, nākamais!
G.Bērziņš (TP).
Pēc ieteikuma komisija ir atbalstījusi un lūdz Saeimu balsot par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lūdzu nākošo!
G.Bērziņš (TP).
Lūdzu balsot par lēmuma projektu “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
G.Bērziņš (TP).
Lūdzu balsot par lēmuma projektu “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Māra Grīnblata, Pētera Tabūna, Annas Seiles, Jāņa Straumes un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”.
Komisijas vārdā – deputāts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Komisija izskatīja šo jautājumu un noraidīja šo mūsu kolēģu pieprasījumu.
Sēdes vadītājs.
Debatēs pieteicies deputāts Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šī problēma ir samilzusi pēdējos gados jo īpaši. Par to ir daudz runāts, debatēts, bet nekur uz labo pusi neesam nonākuši, tieši otrādi. Un šis pieprasījums ir ļoti loģisks, reaģējot uz notiekošo pēdējos gados, kad veselības aprūpe nevis uzlabojas, sistemātiski pasliktinās.
Pamatojoties uz notiekošo, pamatojoties uz naudas trūkumu, rodas visdažādākās ačgārnības. Un es gribētu teikt, nejēdzības. Tā saucamā optimizācija tagad skar lauku slimnīcas – kopumā 30 pa Latviju, Latgalē – 9.
Pirms vairākiem gadiem līdzīga situācija bija ar skolām, kad Latgalē gribēja likvidēt skolas. Vienā Rēzeknes rajonā no 10 vidusskolām gribēja likvidēt 8, atstāt tikai 2. Un toreiz notika liela cīņa, kurā es iesaistījos un mani kolēģi, un izdevās šo stulbo optimizāciju apturēt. Citādi to nenosauksi! Tagad tas pats atsākas ar slimnīcām Latgalē. Situāciju Latgalē jūs ļoti labi zināt, bet, ja nezināt, tad ir jāiedziļinās.
Un 9 Latgales slimnīcas tagad ir paliktas faktiski zem āmura. Pēc būtības pakļautas iznīcībai – vienalga, vai pārprofilējot tā vai citādi, nosaukt var visādi, bet pēc būtības tā tas ir. Visa Latgale protestē, rajonu padomju vadītāji, novadu vadītāji sūta vēstules. Šeit jums ir arī pievienotas šīs vēstules, bet mēs ejam kā buldozeri pāri. Nē! Lūk, prese raksta: “Līvānieši gatavi protesta akcijām.” Bet nē, mēs darīsim laimīgus latgaliešus, kuri ir vispār nodzīti nabadzībā, bezdarbā, laimīgus no augšas – no ministrijas. Viņiem, redziet, sniegsim kvalitatīvāku medicīnisko palīdzību, noņemot finansējumu, pārprofilējot slimnīcas. Un neviens īsti pat nesaprot vai, ja saprot, tad dara tīšuprāt, ka tā vecā tantiņa, tas vecais onkulis neaizbrauks, nemaz nerunājot par Rīgu, bet neaizbrauks līdz rajona centram. Neaizies, jo viņam labi, ja maciņā atrodas 20 santīmi – tagad jau drusciņa vairāk, maizes klaipam. Bet šo slimnīcu viņš apmeklē.
Mēs pērnā gada nogalē bijām Viļānos, tur bija visi toreizējās pozīcijas un opozīcijas deputāti. Un visi kā viens saprata, ka pieļaut Latgales slimnīcu iznīcināšanu faktiski nav pieļaujams.
Komisijā šodien pozīcijas deputāti teica tā: “Nu ko tad jūs tagad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti iesniedzat pieprasījumu, kad kādreiz jūsu ministri, kas vadīja Labklājības ministriju, aizsāka šo šīs sistēmas radīšanu.” Jā, tā bija! Aizsāka šīs sistēmas radīšanu, bet ne ar tādu nolūku. Nolūks bija uzlabot medicīnisko apkalpošanu laukos. Un it īpaši Latgalē. Bet neviens jau nedomāja. Vai toreiz domāja ministrija, ka tāds būs noslēgums, ka šīm slimnīcām ņems nost finansējumu, ka tās slēgs ciet, veselas nodaļas. Vairākas slimnīcas Ilūkstē, Dagdā, Maltā faktiski jau ir iznīcinātas, tās pārvērš par dienas kaut kādiem aprūpes centriem. Kura tantiņa, es atvainojos, desmit kilometrus soļos no rīta pie daktera, lai vakarā dotos kājām mājās ziemā, uz šo dienas centru! Bet viņa atrod palīdzību šajās slimnīcās. Un ir absolūti aplami, absolūti aplami tas, ko pašlaik piekopj ministrija! Šā pieprasījuma uzrakstīšanas rezultātā viņi gan sola, arī šodien teica, ka finansējums it kā kopumā Latgalei šīm slimnīcām netikšot samazināts.

Bet tanī pašā laikā skaidri un gaiši ir norādīts ministra atbildē, veselības ministra atbildē, ka daudzas medicīniskās palīdzības jomas tiek slēgtas, tiek iznīcinātas šajās mazajās slimnīcās.
Kolēģi, es lūdzu jūs visus, gan pozīciju, gan opozīciju. Visus! Šis nav politisks jautājums. Šis ir cilvēku dzīves, izdzīvošanas, medicīnas palīdzības saņemšanas jautājums. Un tādā veidā risināt šo problēmu būtu absolūti aplami. Absolūti aplami! Tādēļ es lūdzu jūs saprast, iedziļināties, palasīt vēlreiz to, ko raksta šo rajonu slimnīcu vadītāji, par ko runā radio, raida televīzija, prese raksta, un atstāt iespēju šīm 9 Latgales nelielajām slimnīcām turpināt strādāt un palīdzēt viņām strādāt. Palīdzēt! Nevis tās ierobežot un iznīcināt. Palīdzēt! Un tas ir absolūti mūsu pienākums. Valsts no tā nepaliks nabaga. Nepaliks nabaga! Jūs zināt situāciju patiešām Latgalē. Bezdarbs – 30% robežās. Bērni, kur Latgalē kādreiz bija visas gandrīz daudzbērnu ģimenes, bērni tur nedzimst, cilvēki izmirst. Cilvēkiem nav darba. Tas ir tik depresīvs reģions! Nu tad vienreiz par visām reizēm pieliksim punktu un pateiksim, ka nē, Latgales slimnīcas, šīs deviņas Latgales slimnīcas neaiztiksim. Bet otrādi – palīdzēsim gan ar tehniku, tehnoloģiju medicīnisko, gan ar labiem ārstiem. Atbalstīsim, lai tās varētu turpināt strādāt!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Nākamais – deputāts Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Patiešām es nebeidzu un nebeidzu brīnīties. Vai tad tiešām šajās vēl nepilnajās 100 dienās Ministru prezidents Indulis Emsis vai Rinalds Muciņš ir noņēmis kaut kā naudu Latgales vai mazajām slimnīcām? Vai ir kāds valdības rīkojums? Vai ir kaut kādas izmaiņas budžetā, kuru rezultātā tas tiek ņemts nost? Un tāpēc man patiešām izraisa izbrīnu, kāpēc, par šo jautājumu politizēšanu.
Pirmkārt jau Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā bija gan Ministru prezidents, gan bija arī veselības ministrs, gan arī bija ziņojumi gan presē, gan intervijas, gan visdažādākā veidā sniegta informācija, ka neviens nekur, nekad ir nedomā apdraudēt vai noņemt finansējumu, pie tam pēkšņi šīm mazajām slimnīcām. Situācija ar mazajām slimnīcām ir tāda, radusies daudzu, tiešām, kā jau Tabūna kungs teica, iepriekšējo gadu un iepriekšējo valdību darbības jeb nedarbības rezultātā. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tieši tā!”) Un tas ir skaidrs, ka tā situācija nav apmierinoša. Un arī Sociālo un darba lietu komisija seko līdzi šai situācijai, kas notiek konkrēti šajās mazajās slimnīcās. Un vienkārši izbrīna, kāpēc pēkšņi šāda veida pieprasījums ir uzstādīts.
Gluži otrādi. Tika pievērsta uzmanība šīm slimnīcām tieši tāpēc, lai šo ļoti slikto situāciju, kāda tur ir, lai jaunā valdība un jaunie ministri mēģinātu uzlabot, un viņi tikai piedāvā ļoti konkrētus arī variantus, kādā veidā viņi šo slimnīcu situāciju uzlabotu ar šīm slimnīcām.
Un tāpēc man ir brīnums, ka tā vietā, lai atbalstītu šīs iniciatīvas, tiek, kā saka, darīts pilnīgi pretēji.
Un es tiešām varbūt nobeidzot gribu atgādināt par to ar mīksto sirdi, kas, dzirdot par grūtdienīšu raudām, kabatā bāza roku un izvilka savu nēzdodziņu. Jo faktiski nevis kādu risinājumu, neko, bet vienkārši labi zinot, kāda ir situācija, vienkārši te, man liekas, taisa tādus populārus kaut kādus pieprasījumus.
Aicinu deputātus tiešām noraidīt šo lietu, jo nu patiešām jaunā valdība dara un ļoti konkrēti arī ir teikusi, un ļoti konkrēta arī ir šī rīcība, lai šo situāciju ar slimnīcām uzlabotu.
Sēdes vadītājs.
Nākamais debatēs runās deputāts Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Nu laikam pienāca tas laiks parunāt par dubultmorāli.
Jā, varbūt atceramies, 1999.gadā kurš vadīja Labklājības ministriju? Tieši “Tēvzemes un Brīvības”/LNNK pārstāvis un tie, kuri jau sen politiku atceras laikam, ka pēc daktera Apiņa... Makarovs, Požarnovs, Jaksons, Jurdžs, tie ir cilvēki, kuri vadīja šo nozari, un tagad runāt par to, ka problēma... Jā, problēma pastāv. Bet jāpiedāvā risinājumus, nevis prasīt no Veselības ministrijas uzreiz kaut ko. Mēs šodien Pieprasījumu komisijā izskatījām un saņēmām atbildi no Veselības ministrijas, ka finansējums nav samazināts. Un es aicināju kolēģus no “Jaunā laika” un no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – tātad konstruktīvi piedāvāt konkrētus risinājumus, nevis tā kā šodien, kā piedāvāja cienījamais Kampara kungs, kurš, cik es atceros, pats pusgadu atpakaļ Tukumā izraisīja ceļu satiksmes... un šeit no tribīnes aicināja skaidrot, ka viņš nav vainīgs, ka tur bija nepareizi uzstādīti... Un tagad teikt, ka vajag pielīdzināt deputātus parastam cilvēkam, pēc tam, ko viņš pats izdarīja, nu... ziniet, tas man liekas, ka tā ir dubultmorāle.
Bet par mazajām slimnīcām... problēma ir ļoti nopietna. Ar to ir jāstrādā, un es ceru, ka valdošā koalīcija pieņems mūsu priekšlikumus, viņi kā vienmēr ir konstruktīvi, un ir jādomā ne tikai par to, kā piesaistīt līdzekļus, bet vajag domāt arī par jaunām mašīnām, par ceļiem, kurus vajag atjaunot, lai jebkuru pacientu varētu 15–20 minūšu laikā aizvest no dzīvesvietas uz slimnīcu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Tur jau tā bēda, ka skar šīs slimnīcas vistiešāk. Es nolasīšu no Ludzas rajona padomes atsūtītās vēstules fragmentu.
“Saskaņā ar Obligātās valsts apdrošināšanas aģentūras noslēgto līgumu stacionārās palīdzības finansējumam 2004.gadā paredzēts pasūtījuma apjoms 94 552 lati, kas ļautu funkcionēt 52 gultām.”
Tātad šā gada 10.maijā no šīs organizācijas, no šīs aģentūras saņemta vēstule ar līguma grozījumiem. 10.maijā, piedāvājot to parakstīt ar atpakaļejošu datumu no 1.maija. Saprotiet! Tas paredz samazināt pasūtījuma apjomu no 2004.gada 1.maija par 27 850 latiem, kas ļautu funkcionēt tikai 23 gultām 52 vietā. “Ar šādu darba apjomu” (šeit rakstīts vēstulē) “iestāde nespēj ekonomiski funkcionēt”, faktiski tās nozīme... tas nozīmē slimnīcas iznīcināšanu.

Es nolasīju šo vēstuli. Tie ir fakti, ko piedāvā VOVAA tā saucamā. Bet varējāt rīkoties pavisam savādāk: veikt vienu izmēģinājumu. Ja jūs gribat darīt laimīgus šos lauku cilvēkus Latgalē, paņemiet vienu slimnīcu, pierādiet... pierādiet, ka viņiem ar šo pārprofilēšanu medicīnas pakalpojumi būs daudz, daudz labāki, kvalitatīvāki, ļoti viegli sasniedzami, nodrošināti ar transportu un tā tālāk, un tā joprojām. Un tikai tad, un tikai tad aiztieciet pārējās 8 un pārējās 29 slimnīcas visā Latvijā. Vai tā nevajadzētu rīkoties? Bet steidzīgi! Tur jau tā lieta, ka iepriekšējie ministri nesteidzās, nodrošināja šo slimnīcu darbību. Bet šis ministrs, kurš ir tikai pavisam, tā sakot, apsildījis degunu pat nav kārtīgi, jau tūlīt klāt: “Sveiki! Finansējums nost, un punkts!” Tā nedrīkst rīkoties!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man prieks, ka jūs apklusāt un ieklausīsieties tajā, ko es teikšu. Runa nav par finansējumu kādai slimnīcai. Runa nav par tām vēstulēm, kuras raksta šīs slimnīcas. Runa ir par pilnīgi ko citu: runa ir par valdības atbildību par to, ko viņa dara, un atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem.
Pirms pieciem gadiem šādas struktūras sakārtošana sākās visās Baltijas valstīs. Izņemot kuru? Protams, Latviju. Kādēļ? Tādēļ, ka pieņemt nepopulārus lēmumus vienmēr ir ļoti grūti. Un tas cilvēks, kurš pieķeras jebkura jautājuma sakārtošanai, vienmēr tiek sists, viņam tiek izteikti dažāda veida nosodījumi, un tas ir ļoti normāli. Un tādēļ ir valdībai jābūt vienotai pozīcijai, kura šodien nav nekāda – vispār ne pozitīva, ne negatīva, bet pašreizējā valdība vienkārši imitē darbību. Un kādēļ es varu tā teikt? Viss tas darbs, kas tika uzsākts Einara Repšes valdības laikā, beidzot lika domāt par to, ka valdībai interesē jebkurš Latvijas iedzīvotājs, tai skaitā arī, vai tā ir Zemgale, vai tā ir Latgale, vai tā ir Vidzeme. Pirmo reizi tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri pateica, kādi ir kritēriji, kādā veidā Latvijā šī palīdzība jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir jāsaņem – kvalitatīva un savlaicīga. Kādā veidā ir jāsakārto primārā veselības aprūpe, lai mēs nerunātu pa 15 vai 20 minūtēm par to, ka brauks tagad ātrā palīdzība tur, kur nestrādās ģimenes ārsts savu ikdienas darbu. Arī iepriekšējās valdības laikā radās iespēja esošā finansējuma apstākļos novirzīt gan lielākām, gan mazākām slimnīcām pēc godīguma un atklātības principa vienlīdzīgi visā Latvijā gandrīz 4 miljonus latu. Un šī bija pirmā reize brīvās Latvijas laikā, kad arī šīs mazās un lokālās slimnīcas saņēma projektu investīcijas naudu un pilnīgi visu naudu par to, kas tika pārstrādāts, sniedzot neatliekamo palīdzību.
Ko mēs redzam šodien? Netiek finansēts pat tas, kas tiek padarīts, nemaz nerunājot par kaut kādām investīcijām vai par projektiem. Mēs saņemam visu laiku tikai protesta vēstules par to, ka nenotiek sarunas ar pašvaldībām, par to, ka ministrija nav veikusi to, kas tai bija jāveic, lai turpinātu uzsākto darbu, ir pilnīgi pamesta novārtā pakalpojumu pirkšanas programma, ar kuru sāka strādāt mūsu valdība, un nevienam vairs neinteresē, vai Ludzā vai Līvānos, vai jebkurā citā Latvijas vietā šā pakalpojumu pirkšanas programma tiks izdarīta vai netiks veikta.
Tādā gadījumā vakar arī, kad es runāju ar pašvaldību vadību, arī tika uzsvērts jautājums par to, ka, tikai kopīgi sakārtojot struktūru, var tikt sakārtota arī palīdzība šajā sfērā, kas ir viena no vissmagākajām un grūtākajām Latvijā, un tā ir veselības aizsardzība. Mēs nerunājam par pieprasījumu, tāpēc ka ir kāda slimnīca uzrakstījusi vēstuli, bet mēs runājam par pieprasījumu tādēļ, ka šī imitācija, kas ir veselības aprūpē, ir jāvērš par reālu, konkrētu darbu, kas turpina iepriekšējās valdības iesākto.
Iespējams, ka trūkst profesionalitātes, iespējams, ka trūkst zināšanu. Tas, ko es esmu arī iepriekšējās reizēs runājusi, ka tikai ar profesionālu un godīgu komandu, strādājot godīgi un atklāti pēc vienlīdzības principiem, var nodrošināt šāda veida palīdzību jebkuram iedzīvotājam Latvijā, tai skaitā arī Latgalē.

Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (TP).
Godātie kolēģi un Prezidij! Es sākumā domāju, ka varbūt, ka pieprasījums ir par būtību un ka kādam patiešām interesē slimnīcas laukos un ka kādam interesē veselības aprūpe, bet klausoties redzu, ka jautājums ir absolūti politisks.
“Jaunais laiks”, kam bija tie grandiozie solījumi, ka veselības aprūpe būs vienā gadā, kuru solījumi 15 mēnešos – nu nekas nesanāca. Un pēc tam nāk otri parakstītāji – “tēvzemieši”, kuri pasaka, ka viņu ministri nekur nesteidzas. Un viņi patiešām tā nesteidzās, ka Latvijā absolūti stabili un pilnīgi ir finansējumā uz vienu cilvēku mazāk ne tikai Eiropā, man liekas, pat visā, ieskaitot Austrumeiropā. Šī nesteigšanās no 90.gadu sākuma ir novedusi tur, kur tā šobrīd ir novedusi. Tāda ir realitāte veselībā.
Un man uzreiz rodas arī otrs jautājums: kam ir slimnīcas? Vai slimnīcas vajag cilvēkiem? Vai slimnīcas ir tikai slimnīcām un slimnīcas ir, lai taisītu spēcīgi no tā kaut kādu politiku.
Šobrīd pēc vakardienas tikšanās un runājot ar jauno ministru, nu, Dieva dēļ, netaisiet politiku! Vēl divus mēnešus ziedosim laiku, trīs. Un mēs būsim arī tie, kas kopā ar citiem kritizēs ministru, ja tas būs vajadzīgs. Kritizēs par lietu, bet šobrīd ir laiks, lai varētu visu pateikt, kā būs, kur būs.
Kas attiecas uz veselības šo te reālo stāvokli – šiem 3% pret Eiropā varbūt 7%, Čehijā – 8%. Beidzot ir kaut kas sākts kustināt, bet nu...
Vēlreiz lūgums tomēr “tēvzemiešiem” veselības aprūpes tēmu vairāk nekad neņemt mutē!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Pieprasījumu komisijas... pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 43. Pieprasījums pieņemts. (Aplausi.)
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā  – deputāts Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātie Prezidija locekļi! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.
Komisijā tika saņemti 15 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš. 2.priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts un izteikts 3.priekšlikumā – atbildīgās komisijas. Lūdzu balsot par 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.

4.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
7. – komisijas... priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts komisijas 8.priekšlikumā. Lūdzu balsot par 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
9.priekšlikums – izteikts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā. Lūdzu balsot par 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Strazdiņš.
Lūdzu balsot par grozījumiem kopumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Tolmačovs.
Es atvainojos, vispirms pirms debatēm Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā ziņo – Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Andra Tolmačova izdarīto administratīvo pārkāpumu. Komisija nolēma piekrist Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Tolmačovs. Lūdzu!
A.Tolmačovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi deputāti! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, kādā valstī mēs dzīvojam. Eiropas valstī ar demokrātiskām tradīcijām vai arī valstī, kas slīkst totalitārisma bezdibenī, ka tiek ierobežotas cilvēka pamatbrīvības, proti, tiesības uz vārda brīvību, izpausmes brīvību un sapulču brīvību. Visas šīs tiesības katram Latvijas iedzīvotājam garantē Satversme. Bet realitātē tās tiek kājām mīdītas. Kā piemērs tam kalpo šīsdienas plenārsēdes darba kārtība. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pantu katram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču brīvību. Līdzīgi šīs konvencijas 11.pantam ir starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 21.pants nosaka, ka nav nekādu ierobežojumu, lai baudītu tiesības uz sapulču brīvību. Starp citu, visus šos dokumentus Latvija ratificējusi. Jebkuras demokrātiskas valsts likumdošanā ir noteikta publisku pasākumu rīkošanas kārtība. Stingri pēc rakstiska paziņojuma, un vietējo pašvaldību institūcijām jebkurā gadījumā ir jāpieņem paziņojums. Diemžēl Latvijā ir novērojama pilnīgi pretēja situācija, kad ierēdņi patvaļīgi izlemj, dot vai nedot atļauju manifestācijas rīkošanai. Rezultātā mēs saņemam saskaņojuma atteikumu, kuram ir tīri politiski motīvi. Demokrātija eksistē tad, kad mazākums pakļaujas vairākumam, teica mūsu Valsts prezidentes kundze. Nē, kungi, demokrātija pastāv tad, kad vairākums ņem vērā mazākuma viedokli, kad opozīcijai ir tādas pašas tiesības un brīvības kā pozīcijai.
Cienījamie deputāti! Man gribētos cerēt, ka jūsu konservatīvajā apziņā ir palicis kaut kāds piliens liberālisma un jūs neatbalstīsiet savu kolēģu izdošanu sodīšanai tikai tamdēļ, ka viņi realizē savas konstitucionālās tiesības.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Gribētos piesaistīt jūsu uzmanību dokumentiem, kuri ir pievienoti deputāta Andra Tolmačova un deputāta Vladimira Buzajeva personālajām lietām. Konkrēti, pēc policijas viedokļa graujošajām skrejlapām, kam it kā vajadzētu pierādīt augstāk minēto kungu vainu par visu pastrādāto, kā arī viņu vainu par to, ko viņi ir tikai iecerējuši darīt, negrasās darīt vispār un nekad nekādos apstākļos nedarīs.
Pēc nelielām konsultācijām mēs esam gatavi atzīt, ka tikai daļa no policijas atsūtītajiem dokumentiem pieder krievu skolu aizsardzības štābam. Konkrēti, skrejlapas priekšpuse un skrejlapas otrā puse, kuras jūs varat redzēt dokumentu virspusē. Kas ir sacerējis teksta lejas daļu, Dievs vien to zina.
Bet pagaidām pakavēsimies pie autentiskā dokumenta. Tā priekšpusē ir raksts akciju saraksts, kurās cilvēki tiek aicināti piedalīties. Ir

norādīts arī šo akciju raksturs.
Pirmkārt, un par to nav grūti pārliecināties, runa iet par skolu streiku. Tātad nevis par piedalīšanos kādā mītiņā vai gājienā, bet vienkārši par skolas neapmeklēšanu.
Tam seko neapstrīdams secinājums. Ielu akcijas, kuras tā pārbiedēja valdību un kuru organizēšanā apsūdz mūsu deputātus, pēc savas dabas ir tikai palīgakcijas. Bet pats galvenais risinājās... precīzāk, nerisinājās, aiz skolu sienām.
Proti, skolas šajās divās dienās patiesi bija tukšas, un par to, neskatoties uz pārbaidīto direktoru lojālajiem ziņojumiem, valdība labi zina. No tā arī izriet centieni nosaukt mūsu deputātus... saukt mūsu deputātus pie atbildības ne tikai par reāli nodarīto, bet arī par to skolu streiku vājo atbalsi, kuru tomēr Rīgas ielās varēja vērot visa pasaule.
Deputāti Tolmačovs un Buzajevs tiek saukti pie atbildības par akcijas pirmo dienu. Skrejlapā “Dienas uzdevumi” formulēti šādi.
Pulksten 11.00 skolu pārstāvji nodos valdībai aicinājumu, ka reforma ir nepieņemama.

Akcijas dalībnieku pulcēšanās pie skolām. Kolonnas satiekas pie Raiņa pieminekļa Esplanādē.
Atklātajā vēstulē, kuru parakstīja PCTVL deputāti Pliners un Buzajevs, Ministru prezidents tika informēts par šo akciju. Pati par sevi vēstuļu nodošana nekādi netiek reglamentēta likumā par sapulcēm, kura pārkāpšanu inkriminē Tolmačova un Buzajeva kungiem.
Lai novērotu parakstu nodošanu, bija pulcējušies apmēram 10 000 cilvēku. Jā, viņi uzvedās ne pārāk miermīlīgi, un daļa vainas par notikušo, varbūt pat lielākā, gulstas uz Ministru prezidenta pleciem, jo tieši Emša kungs demonstratīvi atteicās pieņemt to personu pārstāvjus, kuri bija parakstījuši šīs vēstules.
Es gribētu pakavēties pie skrejlapas preambulas. Tajā iet runa par nodomu un vēlēšanos iesaistīties sarunās. It īpaši, ja ņem... ņemts vērā, ka ir ar ko un par ko sarunāties. Ap 10 000 cilvēku ar saviem personīgajiem parakstiem apstiprināja Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresa tūkstoš delegātu pilnvaras. Kongresā tika ievēlēta sarunu grupa un apstiprināts tās mandāts. Šajā mandātā iet runa vienīgi par izglītības problēmām. Tas bija publicēts interneta portālā politika.lv, kā arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pēc tam, kad kolēģis Buzajevs pilnībā reproducēja to vienā no savām runām.
Un pēdējais vilciens visā augstāk minētajā. Kolēģi, jūs taču paši 7.aprīlī skolu streika priekšvakarā noraidījāt frakcijas PCTVL piedāvātos grozījumus Izglītības likumā. Grozījumus, kuru pamatā bija vienīgi Valsts prezidentes prasības un to pilsētu domes priekšsēdētāju ierosinājumi, kurās ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars.
Vai jūs nevēlētos uzņemties daļu atbildības par to, kas notika 15.aprīlī pie Ministru kabineta ēkas?
Viss augstāk minētais var kalpot par pilnīgi pietiekamu pamatu, lai noraidītu piedāvāto lēmuma projektu, kuram ir nevis administratīvs, bet vienīgi politisks raksturs.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Debates par minēto lēmuma projektu turpināsim rīt pulksten 9.00.
Lūdzu visus deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt izdruku!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Jānis Jurkāns, Pēteris Kalniņš, Oskars Kastēns, Ģirts Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Radzevičs, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre, Roberts Zīle un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Šmita kungam. Lūdzu!
J.Šmits (Saeimas sekretārs).
Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde pulksten 17.00 426.telpā Paldies!
Sēdes vadītājs.
2.jūnija sēde tiek slēgta. Darbu turpināsim 3.jūnijā pulksten 9.00 no rīta. Paldies!