Mūsu tautsaimniecībai ir visi vajadzīgie priekšnosacījumi veiksmīgai attīstībai

13. jūlijā Ekonomikas ministrijā notika iepazīstināšana ar tautsaimniecības raksturojumu "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību"

Tas ir jau divpadsmitais šāds izdevums kopš 1994. gada septembra un to publicē divas reizes gadā. Ekonomikas ministrijas (EM) makroekonomiskās analīzes un prognožu departamenta direktors Oļegs Barānovs pastāstīja, ka izdevuma sagatavošanā piedalījies vairāk nekā 50 speciālistu no EM un tās pārraudzības iestādēm. Ziņojumā atrodama informācija par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, par ekonomisko reformu gaitu, arī par Latvijas galveno tautsaimniecības nozaru attīstību. Iekļauta arī informācijas tehnoloģijas nozare, kas nav bijis vienkārši, jo šī nozare statistikā atspoguļojas vairākās citās sfērās. Ziņojumā tiek sniegtas prognozes, ir izstrādātas un pievienotas rekomendācijas.

Vērtējot pašreizējo ekonomisko stāvokli valstī, Oļegs Barānovs atzina, ka tas ir uzlabojies kopš 1999. gada vidus, pamazām tiek pārvarēts Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītais šoks, ir sācis pieaugt iekšzemes kopprodukts (IKP), labi attīstās eksports, labi ir arī banku rādītāji. Šā gada 1. ceturksnī IKP ir pieaudzis par 5,3%, un tas vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Tendences ļauj prognozēt, ka 2000. gadā iekšzemes kopprodukts valstī varētu pieaugt par 4–5%, teica O. Barānovs. Pieaugumu tautsaimniecībā galvenokārt veido pakalpojumu sfēras un būvniecības nozares diezgan straujie attīstības tempi. Taču rūpniecība un lauksaimnieciskā ražošana stipri atpaliek no pirmskrīzes līmeņa — apstrādes rūpniecība pašlaik ražo apmēram par 15% mazāk, nekā tas bija 1998. gada sākumā un vidū. O. Barānovs teica, ka stabili attīstotās tās nozares apstrādes rūpniecībā, kurām ir izveidojušies savi tirgi Rietumeiropā, — metālapstrādei, kokapstrādei un apģērbu ražošanai.

Lēšot par valsts tautsaimniecības attīstības perspektīvām, EM Makroekonomiskās analīzes un prognožu departamenta direktors uzskata, ka Latvijā pašlaik ir radīti labi makroekonomiskie priekšnoteikumi veiksmīgai izaugsmei: ir zema inflācija, stabila valūta, iepriekšējos gados bijušas labas investīcijas, un ārvalstu investoru interese ieguldīt līdzekļus Latvijā joprojām ir liela. Pagājušajā gadā valstī apmēram seši procenti no IKP piesaistīti tieši ārvalstu tiešās investīcijās, un tas noticis visumā nelabvēlīgā laikā — privatizācija valstī bija ļoti lēna. Taču, vai izdosies sasniegt 5–6% IKP pieaugumu gadā un to noturēt ilgākā laika posmā — 25–30 gadus, kas nepieciešams, lai sasniegtu ES vidējo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, par to Oļegs Barānovs šaubās. Tas ļoti atkarīgs no tālāko ekonomisko reformu gaitas. Laikā no 1994. līdz 1999. gadam IKP vidējais pieauguma temps bija mazāks par 4%, bet šajā laikā valsts pārdzīvojusi divas smagas krīzes — banku krīzi un Krievijas krīzi, kas nenoliedzami samazināja valsts attīstības ātrumu.

EM speciālisti uzskata, ka ilgtermiņā galvenā uzmanība pievēršama trim svarīgākajām prioritātēm. Tās ir — ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana (pievilcīgas uzņēmējdarbības institucionālās vides veidošana, bāzes infrastruktūras sakārtošana, vienlīdzīgas un godīgas konkurences nodrošināšana, stabilas makrovides noturēšana); efektīvas un konkurētspējīgas nozares struktūras izveidošanas stimulēšana (mērķtiecīgs valsts atbalsts, izglītības un cilvēkresursu tālākā attīstība, zinātnes bāzes nostiprināšana inovācijām atvērtai ekonomikai); sociālekonomisko disproporciju un riska mazināšana (iespējami līdzsvarotāka reģionālā attīstība, nodarbinātības attīstība, vides kvalitātes uzlabošana).

"Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību" ir izdots latviešu valodā un, kā teica O.Barānovs, to izsūtīs visām valsts iestādēm, bibliotēkām, augstskolām, skolām. Ziņojuma angļu valodas variants atrodas tipogrāfijā, un tas varētu tikt iespiests nākamajā nedēļā. Ziņojums pieejams arī Centrālās statistikas pārvaldes informācijas centrā.

Kopā ar ziņojumu klajā laists arī EM 1999. gada publiskais pārskats. EM valsts sekretārs Kaspars Gerhards šajā sakarā teica, ka EM pagājušajā gadā ir turpinājusi pildīt savus uzdevumus — veidojusi, izstrādājusi un īstenojusi Latvijas tautsaimniecības politiku, un ir bijuši arī sasniegumi. Kā nozīmīgākos sasniegumus valsts sekretārs minēja grozījumus likumā "Par akciju sabiedrībām", kas uzlabojuši mazākuma akcionāru tiesības. Izstrādāta arī visa likumu pakete par iekšējā tirgus aizsardzību — likumi "Par iekšējā tirgus aizsardzību", Antidempinga likums un "Par aizsardzību pret subsidēto importu", kas izveidojuši nepieciešamos priekšnoteikumus Latvijas iekšējā tirgus attīstībai. Vēl kā sasniegumu K.Gerhards minēja vairākas 1999. gadā izstrādātās un Ministru kabinetā akceptētās Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgas programmas. Piemēram, koncepcija par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kurai sekoja mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programma, kas ļāva mazajiem uzņēmumiem izmantot valsts garantētu kredītlīniju 10 miljonu latu apmērā. Viņš minēja arī Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, kas jau šogad sāk darboties, ir apstiprināts arī 2000. gada nacionālās programmas rīcības plāns, tiek gatavots plāns 2001. gadam. Vēl ir izstrādāta un apstiprināta Latvijas enerģētikas struktūrpolitika, kas nosaka galvenos valsts enerģētikas attīstības virzienus tuvākajiem gadiem. Kā ļoti nozīmīgu EM valsts sekretārs atzīmēja kopā ar Latvijas Attīstības aģentūru iesākto darbu, izstrādājot plānu par uzņēmējdarbības šķēršļu ierobežošanu. Kopīgi izstrādāta arī koncepcija par tautsaimniecībai būtisku investīciju projektu attīstību. K.Gerhards pastāstīja arī par kādu līdz šim nebijušu lietu:" Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādājusi nodarbinātības plānu 2000. gadam. Tas ir viens no būtiskākajiem pasākumiem, kas vērsts uz nodarbinātības veicināšanu Latvijā, lai veidotu kopīgu nodarbinātības politiku Latvijā."

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore