Cīņa pret korupciju nebūs politiska un ietekmējama
Aleksejs Loskutovs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”
Aleksejs Loskutovs, sniedzot interviju “LV” Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
– Vai uzskatāt, ka KNAB
nozīmības ziņā Latvijā ir pirmajā piecniekā ierindojamā
struktūrvienība? Varbūt tā darbību nevajadzētu tik ļoti
uzsvērt?
– Ir jāatzīst, ka KNAB vieta valsts iestāžu
sistēmā ir pietiekami augsta. Kaut vai tādēļ, ka Latvijā nav
daudz iestāžu, kuru vadītājus amatā apstiprina Saeima. Jāatgādina
arī, ka KNAB izveidošanu 2002.gadā korupcijas situācijas
kontekstā politiķi vērtēja skeptiski.
KNAB īpašā statusa fons ir saistīts ar birojam uzticēto plašo
funkciju loku. Pasaulē ar korupcijas apkarošanu un novēršanu
strādā dažādi. Citur tās ir īpašas iestādes, policijas
struktūrvienības, parlamentārās komisijas vai neatkarīgas
komisijas. Ievērojot labāko pasaules pieredzi, Latvijā tika
ieteikts veidot patstāvīgu institūciju, kas darbotos
pretkorupcijas laukā un koordinētu citu valsts iestāžu
aktivitātes šajā jomā. KNAB darbības forma visvairāk ir
salīdzināma ar Honkongas modeli. Tādējādi KNAB tiek uzdoti
maksimāli plaši pienākumi, proti, korupcijas apkarošana,
novēršana, sabiedrības izglītošana. Tas, ar ko mūsu birojs
atšķiras no lielākā vairuma pretkorupcijas institūciju citās
valstīs, ir politisko partiju finansēšanas kontrole. Man šī
funkcija šķiet īpatnēja. Tomēr jāpatur prātā jautājums, cik lielā
mērā tam ir saistība ar korupciju Latvijā. Domāju, ka
vispāratzīts ir fakts – politiskās partijas mēdz pārstāvēt savu
sponsoru intereses. Tādēļ stingru noteikumu izstrāde un
pieņemšana partiju finansēšanas jautājumos, kā arī to izpildes
kontrole ir mūsu uzdevums.
Uzskatu, ka birojs joprojām attīstās. Notiek situācijas
apzināšana. Parādās arvien jauna informācija par korupcijas
sfērām. Nedrīkst tam neveltīt uzmanību, kaut mūsu potenciāls, jo
īpaši cilvēkresursi, ir ierobežoti.
– Jūs esat piedalījies arī iepriekšējā biroja priekšnieka amata konkursā. Jūsu motivācijas vēstule vairāk zināma politiķu aprindās, tādēļ pastāstiet, kāpēc vēlreiz izšķīrāties par dalību konkursā!
– Īsumā to varētu skaidrot kā paša adekvātu priekšstatu par KNAB attīstību un pretkorupcijas aktivitāšu veicināšanu. Uzskatu arī, ka manas zināšanas, dzīves un darba pieredze ir pietiekama, lai spētu vadīt KNAB. Birojā strādāju kopš 2003.gada februāra. Tas bija laiks, kad birojs faktiski tikai veidojās.
Priekšstati
nav īstenības spogulis
– Sabiedrībai plašsaziņas
līdzekļi daudzkārt ir vēstījuši par KNAB politisko atkarību un
ietekmējamību. Jūs preses pārstāvjiem esat darījis zināmu, ka
nekavējoties ziņosit, ja tā notiks. Vai, jūsuprāt, politiķi spēj
ietekmēt KNAB?
– Turos pie uzskata, ka jebkuram
apgalvojumam ir jābūt pamatotam. Tādēļ nevēlos steigties ar
secinājumu, ka iepriekšējā KNAB vadība ir bijusi politiski
ietekmējama. Ja šādi fakti nonāks manā rīcībā, es tos darīšu
zināmus sabiedrībai.
Manuprāt, zināmā mērā sabiedrības priekšstats par KNAB politisko
ietekmējamību vai aizdomas par to ir tāpēc, ka birojam ilgstoši
netika apstiprināts priekšnieks. Priekšnieka pienākumu
izpildītāja statuss, ko Ministru prezidents Einars Repše piešķīra
Jutai Strīķei, radīja nestabilitāti un, iespējams, arī
ietekmējamību no valdības vadītāja.
– Varbūt valsts noteiktais uzraudzības modelis KNAB ir sekmējis sabiedrības priekšstatu par ietekmējamību?
– Par to, kādam jābūt KNAB
uzraudzības modelim, sabiedrībā diskutē joprojām. Manuprāt,
diskusija būtu pamatota, ja biroja priekšnieks tiktu apstiprināts
vienpersoniski. Tā tas nav. Saeimas apstiprinātam biroja
vadītājam ir lielāka drošība un stabilitāte. Jāatceras, ka
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ir stingri
noteikti biroja priekšnieka atbrīvošanas iemesli un to
izvērtēšanas kārtība.
Par KNAB uzraudzības modeli runājot, vēlos uzsvērt, ka birojs
neatrodas Ministru prezidenta pakļautībā, bet gan pārraudzībā.
Atšķirība ir liela. Mūsu pārraugam nav dotas tiesības politiski
iejaukties biroja darbā. Ministru prezidents var atcelt KNAB
priekšnieka nelikumīgu rīkojumu, kā arī dot rīkojumu, ja biroja
vadītājs piekopj prettiesisku bezdarbību. Ja stingri sekojam
likuma burtam, iejaukšanās biroja darbā valdības vadītājam ir
stipri ierobežota.
– Nupat jūs minējāt Saeimas balsojuma nozīmību kā drošības garantu. Taču amata apstiprinājumam ir savs politiskais fons. Jūs gan atzināt, ka nejūtaties politiķiem parādā. Ko jūs ar to domājāt?
– Politiskās varas maiņas ir
neizbēgamas. Varbūt izklausīsies savādi, bet es esmu
pārliecināts, ka tas tikai stiprina un aizsargā KNAB vadītāju no
politiskās atkarības. Būtu ļoti tuvredzīgi KNAB priekšniekam
pakļauties un sekot pašreizējās valdības un pārējo politiķu
spiedienam un norādījumiem. Ir jāsaglabā neitralitāte, lai nav
pamata pārmetumiem, notiekot varas nomaiņai.
Esmu jau teicis, un iespējams, ka to kāds uztver ironiski, bet
spēcīga opozīcija Saeimā ir augstu novērtējama.
Protams, biroja vadītāja apstiprināšanai Saeimā ir nepieciešams
partiju atbalsts, bet es esmu pārliecināts, ka tas nepadara viņu
atkarīgu no politiķiem.
– Cik patiesi ir pieņēmumi, ka KNAB darbība tiek bremzēta, ierobežota no likumdevēju puses vai citādi? Ka esat spiesti savus spēkus veltīt nenozīmīgākiem darbiem, lai to vietā uzsāktu cīņu pret korupciju?
– Man nav pamata to apliecināt. KNAB darbību regulējošais likums ir devis plašas pilnvaras, mūsu darbība netiek ierobežota. Vienīgais likuma ierobežojums ir tāds, ka KNAB vēršas pret korupciju valsts sektorā, bet ne uzņēmējdarbībā.
– Ja pēc vadības teorijas pazīmēm var uzskatīt, ka Latvijā saskatāmas visas valsts nozagšanas pazīmes un augsta līmeņa korupcija, kā to vērtējat praktiski?
– Te ir jārunā par Pasaules bankas
un Transparency International veiktajiem pētījumiem. Man
nav pamata apšaubīt pētījumos izvēlētās izlases. Pētījumi kopumā
ir reprezentatīvi. Tomēr jāatzīst, ka man pret tiem ir rezervēta
un pat skeptiska attieksme. Tiek veidots priekšstats, ka
korupcija Latvijā ir izplatīta graujošā formā. Vēlos uzsvērt, ka
šī informācija ir iegūta, veicot socioloģiskās aptaujas. Tādēļ
tas ir tikai pētījuma rezultāts, kas uzrāda augstu korupcijas
uztveres indeksu. Termins “korupcijas uztveres indekss” nav
nejaušs.
Pasaules bankas pirms trim gadiem veiktajā pētījumā secināts, ka
Latvijā ir diezgan korumpēta prezidentūra. To izlasot, mana
ticamība šim pētījumam pamatīgi saruka. Vairāk te saskatīju
Latvijas iedzīvotāju neiztrūkstošo vēlmi sūdzēties, izteikt
neapmierinātību par visu, kā mums nav.
Esmu pārliecināts, ka Latvijā korupcijas nav vairāk kā tuvējās
Baltijas kaimiņvalstīs. Tā to saskatu es, turklāt neredzu
pretējiem apgalvojumiem objektīvu pamatu. Skandināvijas valstīs
korupcijas līmenim vajadzētu būt zemākam. Savukārt Krievijā
situācija ir daudz sarežģītāka.
– Jūsu iezīmētā aina par korupciju Latvijā ir kontrastā ar sabiedrības priekšstatu. Vai varat minēt jomas, kurās korupcija ir visplašāk izplatīta?
– Vēlos izteikties tā, lai būtu
drošs par savu atbildi. Tiešām pastāv nopietnas bažas, ka
korupcija ir izplatīta pietiekami augstā politiskajā līmenī. Mēs
to nojaušam pēc noteiktiem simptomiem, taču līdz šim nav
konstatēti spilgti piemēri. KNAB strādās, lai pārkāpumus atklātu
un pret tiem cīnītos.
Jomā, kas skar privātpersonu vai uzņēmēju saskarsmi ar valsts
iestādēm un pašvaldībām, korupcija ir izplatīta plaši un ietver
lielu iesaistīto cilvēku skaitu. Dokumentu saskaņošana, licenču
saņemšana un tamlīdzīgas procedūras bieži veidotas tā, ka rada
pārliecību – kādam ir jāmaksā, lai procesu paātrinātu vai
īsinātu.
Cik zibenīgi
būs rezultāti?
– Birojam apstiprināts
vadītājs, tā pienākumi nav mainīti. Jums valdība, īpaši arī
sabiedrība, prasīs panākt un uzrādīt ātrus, efektīvus rezultātus.
Cik ilgā laikā, jūsuprāt, iespējams korumpētību
samazināt?
– Domāju, ka Latvijā nav vajadzīgi desmit
vai vairāk gadu, lai situāciju korupcijas apkarošanas jomā
uzlabotu. Protams, birojam ir jādara viss iespējamais, gan sodot
korupcijas aktivitātēs iesaistītos, gan veicot novēršanas
pasākumus, mainot cilvēku pārliecību, ka savas ieceres varam
īstenot bez iesaistīšanās korupcijā. Mūsu uzdevums ir panākt, lai
korumpētie baidītos un lai sabiedrība mums uzticētos.
– KNAB ir tikai lokomotīve korupcijas novēršanai un apkarošanai. Kam vēl jāiesaistās?
– Gaidām atbalstu no valsts un
pašvaldībām. Jau patlaban aktīvi strādā nevalstiskās
organizācijas. Biroja pienākumos ir veidot plānošanas dokumentus
un valsts programmu korupcijas novēršanai un apkarošanai, kas
tiks apstiprināti valdībā. Tajos būs noteikti uzdevumi ļoti
lielam valsts iestāžu skaitam un visām pašvaldībām. Ceru, ka
iesaistītās puses izturēsies ar izpratni un iesaistīsies
programmas izpildē.
Vairāk izvērsta būs tieši korupcijas novēršanas programma un
uzdevumi. Savukārt apkarošanas jomā ir jārunā par potenciālo
attīstību – cilvēkresursi, tehnoloģiju izmantošana. Programmā ir
vēl trešā sadaļa – vērst sabiedrības uzmanību uz korupcijas
negatīvajām sekām tautsaimniecībā.
– Pašreizējā situācija Latvijā par primāru, jūsuprāt, izvirza korupcijas novēršanu vai apkarošanu?
– Kopš biroja izveidošanas
plašākas un pamanāmākas bija korupcijas apkarošanas darbības. Tas
bija un paliek būtiski – likt sabiedrībai apzināties un izjust
pretkorupcijas iestādes esamību.
Manuprāt, sadalījums pēc prioritātēm – novēršana vai apkarošana –
ir spekulatīvs. Likums uzliek par pienākumu darīt gan vienu, gan
otru. Nobīdes uz vienu pusi radīs nelīdzsvarotību un var panākt
situācijas pasliktināšanos. Tas nozīmē, ka par novēršanu ir
jādomā, lai samazinātu korupcijas iespējamību amatpersonas
krēslam, ne tikai konkrētai amatpersonai. Ir jāiet vienlaikus pa
abiem ceļiem. Lai sodītu vainīgās amatpersonas un reizē aizlāpītu
robus, kas pieļauj koruptīvus darījumus.
Septiņas reizes
nomēri,
tad nogriez!
– Vai birojs līdz šim ir
strādājis pietiekami efektīvi? Kādas jūs redzat iespējas
efektivitāti palielināt?
– KNAB strādā apmēram 120
darbinieku, un to skaits būs jāpalielina. Darbības lauks ir plašs
– korupcijas novēršana, apkarošana, sabiedrības izglītošana,
partiju finansēšanas kontrole, valsts amatpersonu interešu
konfliktu novēršana, deklarāciju pārbaude, valsts iepirkuma
kontrole, ja ir sūdzības par pārkāpumiem iepirkuma procedūrā.
Latvijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši valsts amatpersonu, un to
deklarāciju pārbaude ir ļoti darbietilpīga. Bieži nepieciešams
pieprasīt papildu dokumentus. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgi gan
cilvēkresursi, gan efektīvākas tehnoloģiskās iespējas, tai skaitā
apvienoto datu bāzu izmantošana. Mērķis ir uzlabot sadarbību ar
Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām.
– Vai esat paguvis iepazīties ar situāciju KNAB, un vai jums ir padomā kādas radikālas izmaiņas?
– Es tikai sāku iepazīties. No malas vērtēt vadītāja darbu ir pavisam kas cits nekā to darīt, esot šajā amatā. Domāju, ka birojam ir izdevies veiksmīgi strādāt politisko partiju finansēšanas kontrolē, kā arī valsts amatpersonu interešu konfliktu meklēšanā. Korupcijas apkarošanas darbs varētu būt daudz efektīvāks. Man ir ieceres, kā pilnveidot KNAB darbu, taču savus priekšlikumus darīšu zināmus tikai pēc rūpīgas analīzes.
Zaida Kalniņa, “LV”
Uzziņai par KNAB
2002.gada 10.oktobrī Saeima KNAB
priekšnieka amatā ieceļ Gunti Rutki.
No 2003.gada 31.maija priekšnieka pienākumus uz laiku pilda
priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš.
No 2003.gada 12.jūnija – priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.
No 2003.gada 23.septembra – priekšnieka vietniece Juta
Strīķe.
2004.gada 27.maijā Saeima par KNAB priekšnieku ieceļ Alekseju
Loskutovu.
KNAB darbinieku kopējais skaits – 110 (2004.gada 9.jūnijā), no
tiem – priekšnieks un 2 viņa vietnieki, 16 nodaļu vadītāji, 2
nodaļu vadītāju vietnieki un 89 darbinieki. No 2003.gada marta
KNAB adrese: Alberta ielā 13, Rīgā, LV-1010.