Ar Latvijas vārdu, par Latvijas interesēm

Latvijas Republikas goda konsuli Rēzeknē ar pilsētas domes priekšsēdētāju Juri Začestu (pirmajā rindā piektais no kreisās) pie Latgales Māras pieminekļa Foto: Eduards Utāns

Jūnija sākumā Rīgā notika otrā Latvijas goda konsulu sanāksme

Laba iespēja izsvērt Latvijas diplomātijas sasniegumus un mūsu ārpolitikas prioritātes pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES) bija jūnija sākumā Rīgā notikusī otrā Latvijas goda konsulu sanāksme, kurā piedalījās gandrīz simt Latvijas goda konsulu no vairāk nekā pussimt valstīm (Latvijai pašlaik ir 98 goda konsuli 54 valstīs).
Trijās dienās viņi tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidentu Induli Emsi, Ministru prezidenta biedru Aināru Šleseru, ārlietu ministru Rihardu Pīku un vairākiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kā arī ar Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāju Juri Kanelu un citām atbildīgām personām, kā arī iepazinās ar Rēzeknes ekonomiskās un sociālās attīstības perspektīvām. Rēzeknē goda konsuli apmeklēja pilsētas domi un kokapstrādes uzņēmumu “Verems”, kas izveidojies no kādreizējā kokmateriālu pieņemšanas punkta un nodrošina darbu apmēram septiņiem simtiem cilvēku. Tālie viesi apmeklēja arī Latgales keramiķa Andra Ušpeļa darbnīcu.
Atceļā no Rēzeknes vairāki goda konsuli dalījās savos iespaidos ar “Latvijas Vēstnesi”.

Nils Dālmans, goda konsuls Briselē,
Beļģijas Karalistē

– Jūs esat stāža ziņā pats vecākais mūsu goda konsuls, kurš šos pienākumus uzņēmās vēl pirms Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.
– Jā, es joprojām spilgti atceros to trauksmaino laiku. Kad 1991. gada sākumā pirmo reizi ierados Latvijā, Vecrīgā vēl bija barikādes un ap Augstāko padomi, toreizējo Latvijas Republikas parlamentu, slējās betona aizsargsiena. Toreiz gan jūs, latvieši, gan arī jūsu draugi ārzemēs jau nešaubījās, ka Latvija atkal būs suverēna valsts, taču diez vai kāds varēja iedomāties, ka paies tikai trīspadsmit gadi un Latvija kļūs arī pilntiesīga NATO un ES dalībvalsts. Toreiz šāds pieņēmums būtu izklausījusies kā fantastika. Tolaik Latvijas Ārlietu ministrijā bija tikai daži darbinieki, kas strādāja ar vecām rakstāmmašīnām. Un Latvijai tolaik vēl nebija nevienas vēstniecības ārzemēs.

– Tāpēc jo nozīmīgākas bija jūsu nesavtīgās pūles mūsu valsts starptautisko sakaru veidošanā. Jūs nevilcinoties atdevāt vienu sava biroja ēkas stāvu prestižā Briseles rajonā Latvijas goda konsulāta vajadzībām, un 1991. gada 18. novembrī tur jau notika pirmā Latvijas valsts svētku pieņemšana ārzemēs.

– Jā, tas bija sava veida tests Latvijas atjaunotā valstiskuma prestižam. Biju patiesi lepns, kad uz šo pieņemšanu ieradās gan ASV un visu Rietumeiropas lielāko valstu, gan arī Ķīnas un tolaik vēl eksistējošās PSRS vēstnieki.

– Kā vērtējat kopš tā laika notikušās pārmaiņas Latvijas diplomātijā?

– Kopš deviņdesmito gadu vidus Latvija mērķtiecīgi gājusi uz Eiropas Savienību un NATO, jo iestāšanās šajās starptautiskajās organizācijās bija Latvijas ārpolitiskās stratēģijas prioritātes. Tas bija mērķtiecīgs, neatlaidīgs darbs, sakārtojot Latviju un paceļoties līdz ES un NATO augstajiem kritērijiem. Tagad šis darbs devis rezultātus un Latvijai paveras jaunas attīstības un starptautiskās sadarbības iespējas.

Tino Ferdinands Pelcers,
goda konsuls Grācā, Austrijā

– Vai un kā mainījusies attieksme pret Latviju Štīrijā pēc mūsu valsts iestāšanās ES un NATO?
– Ja salīdzinām to ar situāciju deviņdesmito gadu beigās, kad es Štīrijā sāku sekmēt Latvijas virzību uz ES, situācija informācijas jomā ir būtiski uzlabojusies. Tolaik austrieši par Latviju diemžēl bija visai slikti informēti.
– Kas aizņem jūsu konsula rūpju lielāko daļu?
– Vispirms jau mūsu kultūras sakaru sekmēšana. Taču īpaši daudz darba ir, kad Štīriju apmeklē kāda augsta Latvijas amatpersona. Grācā viesojusies Latvijas Valsts prezidente, kā arī ekonomikas un kultūras ministri. Protams, tajās dienās man bija ļoti daudz darba, taču priecājos, ka varēju dot arī savu ieguldījumu, lai šīs vizītes būtu iespējami auglīgākas.

Hičams Tazi,
Latvijas goda konsuls Kasablankā, Marokā

– Jūs par Latvijas goda konsulu kļuvāt nesen, un šī jums ir pirmā sanāksme Rīgā.
– Šī tikšanās mums, goda konsuliem, bija ļoti nozīmīga. Īpaši man kā vēl pavisam jaunam goda konsulam, kurš tikai nesen sācis pildīt šo pagodinošo pienākumu. Jo svarīgāk, ka sanāksme notika tik drīz pēc Latvijas iestāšanās NATO un ES. Dalība abās šajās ietekmīgajās starptautiskajās organizācijās taču paver Latvijai jaunas, daudz plašākas iespējas, kā arī uzliek mums, goda konsuliem, jaunus, vēl atbildīgākus pienākumus. Pašlaik manas galvenās rūpes Marokā ir sekmēt informāciju par Latviju. Tas ir jo aktuālāk tāpēc, ka vēl nesen marokāņi nezināja, ka Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piecus savas bērnības gadus pavadījusi Marokā. Būtībā mēs ar jums 2002.gadā, jūsu Marokas apmeklējuma laikā, bijām paši pirmie, kas marokāņiem sniedza šo informāciju. Stāstījumam par Latviju un jūsu prezidenti divos valsts lielākajos televīzijas kanālos bija plaša rezonanse.
Savu dalību Rīgas sanāksmē es izmantoju arī mūsu biznesa sakaru sekmēšanai. Šīs man Rīgā bijušas ļoti aizņemtas dienas. Esmu ticies ar veselu virkni eventuālu mūsu tirdzniecības partneru. Taču par visu vairāk es ceru, ka drīzumā notiks Latvijas Valsts prezidentes valstsvizīte Marokas Karalistē.

Roberts Lims Žozefs,
goda konsuls Filipīnu Republikā

– Jūs esat viens no tālākajiem šīs goda konsulu sanāksmes dalībniekiem. Kā vērtējat šo sanāksmi, salīdzinot ar iepriekšējo?
– Atšķirība bija milzīga, un tā izrietēja no Latvijas jaunā valsts statusa pēc iestāšanās NATO un ES. Pirmajā sanāksmē mums tika sniegta arī iepazīšanās informācija – kas un kāda ir Latvija, jo daudziem goda konsuliem par valsti, kuru viņi pārstāv, bija visai teorētisks un nepilnīgs priekšstats. Tagad saņēmām jau daudz detalizētāku, dziļāku informāciju atbilstoši Latvijas jaunajām iespējām un goda konsulu jaunajiem pienākumiem. Augot Latvijas starptautisko sakaru apjomam un padziļinoties to kvalitātei, goda konsuliem nāksies pildīt aizvien vairāk un aizvien niansētākus pienākumus. Īpaši tādās valstīs kā Filipīnas, kur nav Latvijas vēstniecības.

– Vai un kā jūs šo jauno situāciju esat izjutis pēc 1.maija – ES paplašināšanās dienas?

– Tagad es izjūtu daudz lielāku interesi par Latviju. Man uzdod daudz vairāk un daudz niansētākus jautājumus. Pirms pāris nedēļām es Manilā biju sarīkojis pieņemšanu visu paplašinātās ES dalībvalstu vēstniekiem, un tajā mēs pārrunājām mūsu valstu sadarbības iespējas. Izskanēja ļoti daudz patiešām interesantu priekšlikumu.

Jānis Daliņš,
goda konsuls Sidnejā, Austrālijas Savienībā

– Jūs teicāt, ka esat bijis Latvijā arī komunistiskās okupācijas gados.
– Salīdzinot ar padomju okupācijas laiku, šodienas Latvija ir kā piepildījies sapnis. 1976. gadā, kad es pirmo reizi kopš došanās trimdā biju ieradies Latvijā, situācija Latvijā bija patiešām traģiska. Tā mums bija ierašanās pavisam citā pasaulē, kur cilvēki dzīvoja pastāvīgās bailēs. Tuvinieki viesnīcā ar mums baidījās atklāti runāt, un bija jāizbrauc ārā no pilsētas, lai mēs varētu parunāties kā normāli cilvēki. Bet nekur tālu jau ārā no Rīgas arī nedrīkstēja braukt, tikai uz Brīvdabas muzeju. Situācija bija tik nospiedoša, ka likās – patiesi var sākties jauns pasaules karš. Jo abas tolaik pastāvošās politiskās sistēmas bija tik atšķirīgas, ka nebija iedomājama nekāda samierināšanās starp tām. Skumjākais, ka tas, ko Latvijas cilvēki tolaik savā dzīvē cerēja sasniegt, bija ļoti ierobežotā līmenī. Tagad ir pavisam cits iespaids, īpaši tiekoties Latvijā ar jauniem cilvēkiem. Viņiem ir pavisam cits nākotnes redzējums. Viņi redz, ka Latvija ar katru gadu plaukst. Neraugoties uz politiķu ķildām, lietas Latvijā uzlabojas un mūsu dzimtenē tagad ir pavisam cita gaisotne.

– Kā jums šajos gados klājies Austrālijā?

– Par goda konsulu es tiku iecelts 2002.gadā. Jaunībā es studēju ķīmiju un menedžmentu. Pēc tam vadīju Austrālijas valdības analītisko ķīmijas un mikrobioloģijas laboratoriju, kas bija lielākā Austrālijā. Pēc tam, kad beidzu šo darbu, man radās vairāk brīva laika, un es varēju plašāk iesaistīties trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Vadīju Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidiju, piedalos PBLA valdē.

– Ko jums kā goda konsulam deva šī sanāksme?

– Man bija ļoti interesanti satikties ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām un saņemt viņu atklātas atbildes uz visiem jautājumiem. Ļoti interesanti bija arī tikties ar cilvēkiem, kas Latviju pārstāv dažādās pasaules malās, un uzzināt par viņu darba praksi. Viņu situācija taču ir pavisam atšķirīga, īpaši tiem, kas nav latvieši. Mums Austrālijā taču ir liela latviešu kopiena, un par informācijas trūkumu no Latvijas nevaram sūdzēties.

– Jūs esat slavenā pirmskara Latvijas soļotāja Jāņa Daliņa dēls. Domāju, ka “Latvijas Vēstneša” lasītājiem būs interesanti no jums uzzināt arī par jūsu tēva gaitām Austrālijā un viņa piemiņas saglabāšanu Austrālijā.

– Jā, es kādreiz to labprāt pastāstīšu.

– Tātad – uz jaunu tikšanos “Latvijas Vēstneša” slejās.