Dienvidāfrikas Republikai jauna vēstniece Latvijā

Vakar, 8. februārī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Frensina Katerina Vervija (Francina Catherina Verwey)

Prezidentūrā

Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, vēstniece Frensisa Katerina Vervija teica, ka abas valstis — gan Dienvidāfrika, gan Latvija — pēdējā gadu desmitā pieredzējušas milzīgas vēsturiskas pārmaiņas. "Ir aizraujoši vērot demokrātijas nostiprināšanas procesu mūsu valstīs un pašai piedalīties tajā," teica vēstniece, uzsverot abu valstu lielos sasniegumus demokrātiskas sabiedrības izveidošanā. Vēstniece izteica gandarījumu par Latvijas sekmīgo virzību uz Eiropas Savienību (ES) un novēlēja mūsu valstij arī turpmākus panākumus šajā procesā. F.K.Vervija uzsvēra, ka viņai tas ir liels gods — kā ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei pārstāvēt savu valsti Latvijā.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes runā Dienvidāfrikas vēstniecei sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Dienvidāfrikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Baltijas jūras tuvums un atrašanās senu Eiropas tirdzniecības ceļu krustpunktā kopš seniem laikiem ir tuvinājuši Latvijas iedzīvotājus pasaules kultūras un saimniecības centriem. Latvijā dzīvojošās tautas ir vadījušās pēc atziņas, ka pilnvērtīga un harmoniska attīstība ir saistīta ar spēju izprast pasaules kultūras mantojumu.

No šīs atziņas vadāmies arī šodien, veidojot savas attiecības ar ģeogrāfiski tuvām un tālām valstīm. Laiks pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties aktīvā Eiropas, eiroatlantiskajā un globālajā sadarbībā.

Pēdējā desmitgadē mūsu valsts ir nostiprinājusi savu suverenitāti un kļuvusi par cienītu un respektētu Eiropas valsti. Jaunā gadsimta slieksni esam pārkāpuši, sākot sarunas par pievienošanos Eiropas Savienības organizācijai.

Aktīvā Latvijas ārpolitika ir ļāvusi paplašināt mūsu valsts ārpolitikas horizontu. Arvien redzamāka kļūst divpusējo attiecību nostiprināšana ar valstīm, kuras atrodas mums attālos ģeogrāfiskos reģionos. Informātikas laikmets un ekonomikas globalizācija noārda ģeogrāfisko distanci. Savukārt cieša sadarbība daudzpusējo attiecību organizāciju ietvaros sniedz iespēju aktīvam visu līmeņu politiskajam dialogam.

Vadoties pēc šīs nostājas, Latvija ir ieinteresēta labu un abpusēji izdevīgu attiecību veidošanā ar Dienvidāfriku. Īpašs sadarbības potenciāls ir meklējams mūsu valstu tirdznieciskajā un ekonomiskajā sadarbībā.

Jūsu ekselence!

Vēlreiz sveicu jūs kā Dienvidāfrikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā un vēlu sekmes jūsu darbā!

Saeimā

Vakar, 8. februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Frensinu Katerinu Verviju.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume sveica Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci sakarā ar stāšanos amatā un izteica cerību, ka DĀR vēstnieces akreditācija veicinās abu valstu attiecības un aktivizēs sadarbību diplomātiskajā un ekonomiskajā līmenī.

"DĀR bija pirmā valsts Āfrikas kontinentā, kas atzina Latvijas neatkarību," teica J.Straume. Neraugoties uz lielo attālumu, kas šķir mūsu valstis, Latvijas puse uzskata, ka liela nozīme ekonomiskās sadarbības veicināšanā ir tiešiem biznesa kontaktiem un abpusējām iepazīšanās vizītēm. Vienlaikus lielāka uzmanība būtu jāveltī divpusējās līgumbāzes izstrādei.

Turpmāko kontaktu veidošanu starp uzņēmējiem varētu uzņemties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Attīstības aģentūra.

J.Straume iepazīstināja vēstnieci ar darbu Latvijas Republikas Saeimā, kā arī informēja par mūsu valsts neseno vēsturi. Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Latvijas mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā. J.Straume pastāstīja par darbu pie integrācijas programmas, veidojot Latvijā saliedētu sabiedrību.

Saeimas preses dienests

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, apsveicot jūs ar stāšanos jaunajā amatā, gribu jums vaicāt: ar ko sāksit savu augsto vēstnieces misiju Latvijā?

— Ir skaidrs, ka es pavisam drīz atkal ieradīšos Latvijā, lai tiktos ar virkni augsta ranga amatpersonu un pārrunātu mūsu valstu sadarbības tālākās paplašināšanas iespējas. Es domāju, īpaši aktuāla ir sadarbība rūpniecības un tehnoloģijas jomā. Labas sadarbības iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Taču galvenais, es uzskatu, ir vienoties par turpmākās sadarbības paplašināšanas pamatprincipiem.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu pašreizējās divpusējās attiecības?

— Es domāju, tās ir ļoti labas. Protams, jāņem vērā arī lielais attālums starp mūsu valstīm, kas atstāj savu iespaidu. Taču arī šo problēmu var sekmīgi pārvarēt. Es domāju, nodibinot regulāru satiksmi starp mūsu valstīm, būtu iespējams straujāk attīstīt mūsu tirdzniecības sakarus, kas nāktu par labu abām valstīm. Neraugoties uz objektīvajām grūtībām, mums jādara viss iespējamais, lai paplašinātu mūsu valstu ekonomisko sadarbību.

— Jūsu rezidence atrodas Helsinkos. Vai pastāv iespēja, ka Dienvidāfrika atvērs savu vēstniecību Rīgā?

— Es par to priecātos, un es ļoti gribētu būt tieši Rīgā rezidējoša vēstniece. Taču diemžēl pagaidām tas nav iespējams budžeta grūtību dēļ.

— Šī problēma ir aktuāla laikam visām valstīm. Vai šī jums ir pirmā vizīte Latvijā?

— Jā, pati pirmā. Un gribu tūdaļ teikt, ka man ir ļoti patīkams iespaids par Rīgu. Uzreiz redzams, ka tā ir sena ziemeļu pilsēta. Ļoti atšķirīga no pilsētām manā valstī.

— Diemžēl laiks Latvijā pašlaik ne tuvu nav ideāls. Ir ziema, taču jūsu akreditācijas dienā Rīgā sijā smalks lietutiņš.

— Jūs varbūt brīnīsities, bet man tas tieši patīk. Es taču esmu no karstas dienvidu valsts, un vēss lietutiņš man ir ļoti patīkams. Rīgā es jūtos ļoti labi.

Frensina Katerina Vervija dzimusi 1948. gada 18.jūlijā Pretorijā. Beigusi Portelizabetes universitāti ar humanitāro zinātņu bakalaures grādu. 1992. gadā sekmīgi apguvusi arī diplomātijas kursu Oksfordā.

1972. gadā sākusi strādāt Dienvidāfrikas Ārlietu ministrijā. Pārstāvējusi savu valsti Hāgā, Parīzē un Eiropas Savienības misijā Briselē. Pildījusi arī dažādus pienākumus Dienvidāfrikas Ārlietu ministrijā. No 1979. līdz 1982. bijusi personāla daļas vadītāja vietniece, strādājusi arī ministrijās Tālo Austrumu un Austrālijas, Ziemeļamerikas, kā arī Austrumāfrikas un Indijas okeāna salu departamentos. Kopš 1996. gada strādā Dienvidāfrikas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora birojā.

Valsts  prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas  redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"