Ar domām un darbiem Eiropā

Beidzam 8. jūnija “Latvijas Vēstneša” laidienā aizsākto Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu izjautāšanu.

Jautājumi deputātu kandidātiem

1. Pirmais darbs, kuru veiksit, ja ievēlēs Eiropas Parlamentā?
2. Svarīgākais, ko gribētu panākt, strādājot par deputātu Eiropas Parlamentā?
3. Ar ko jūsu partija izceļas uz citu partiju fona, kas balotējas Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
4. Kādām īpašībām, jūsuprāt, jāpiemīt Eiropas Parlamenta deputātam?

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

Guntars Krasts

1. Būtiski sākumā būtu iepazīt jaunos deputātus no labējām politiskajām grupām. Šāda kontaktu meklēšana ir svarīga, jo jāmeklē iespēja sev vai citiem Latvijas pārstāvjiem iekļūt EP komiteju vadībā. Ja kāds no Latvijā ievēlētiem deputātiem strādātu komitejas vadībā, tas būtiski palielinātu mūsu valsts svaru EP kopumā. Latvieši kā kautrīga tauta maz runā par piekļūšanu pie varas. Tomēr šajā gadījumā par kautrību jāaizmirst un jādomā, kāda rīcība varētu būt labākā Latvijai.

2. Ja mani ievēlēs EP, strādāšu saskaņā ar partijas programmā rakstīto.

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem būs saglabāt līdzsvara principu, proti, visu dalībvalstu vienlīdzību – gan mazo, gan lielo, gan veco, gan jauno. Tāpat aizstāvēšu nodokļu politikas atstāšanu nacionālo valstu ziņā.
EP tribīni izmantošu, lai panāktu komunistiskā genocīda un Latvijas okupācijas fakta starptautisku nosodīšanu. Savukārt ārējās robežas nostiprināšanā pieprasīšu visu dalībvalstu līdzdalības principu – Latvijas austrumu robežas nostiprināšana solidāri jāfinansē visām ES dalībvalstīm. Tāpat iestāšos par Latvijas iedzīvotāju dzīvotspējas nodrošināšanu, piemēram, Eiropas Sociālā fonda virzīšanu jauno ģimeņu atbalstam. Jāatzīmē, ka EP ir būtiska nozīme, lemjot par Sociālā fonda vadlīnijām. Veicināšu arī pieaugošu ES atbalstu Latvijas izglītībai un zinātnei caur dažādām Savienības programmām. Būtiska uzmanība pievēršama arī Latvijas iekļaušanai vienotas ES elektrības un gāzes apgādes tīklos. Šāds risinājums nodrošinātu enerģijas piegādes drošību mūsu patērētājiem.

3. Mūsu partijas priekšrocības ir pieredze ES un starptautiskos jautājumos, profesionalitāte un starptautiska atpazīstamība vairākās jomās.
4. EP deputātam noteikti ir jābūt pacietīgam un neatlaidīgam. Pretējā gadījumā pie pirmās neveiksmes metīs plinti krūmos. Tāpat nepieciešamas starptautiska diplomāta spējas. Jāorientējas vidē, lai rastu dialogu ar citu valstu pārstāvjiem un tādējādi pēc iespējas sekmīgāk virzītu savas intereses.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Juris Bojārs

1. Iepazīšos tuvāk ar darba kārtību.

2. Centīšos panākt, lai netiktu pieņemts Eiropas Savienības (ES) konstitucionālais līgums, kas ieviestu Savienībā federālu pārvaldes struktūru un ar pārmērīgu varu apveltītu prezidentu, kā arī “rotējošos” komisārus. Katrai valstij vajag savu komisāru, kuram ir savs pienākumu loks. Jāatbalsta valstu rotējošā prezidentūra.

Novirzīt pēc iespējas lielākus budžeta līdzekļus struktūrfondos un kohēzijas fondā Latvijas lauksaimniecības un ceļu tīklu attīstībai. Ilgtermiņā jācenšas pilnībā panākt ES sociālās un darba likumdošanas ieviešanu Latvijā. Pēc iespējas lielāki līdzekļi jānovirza programmās “Leonardo da Vinci”, “Socrates” un “Jaunatne” izglītības un zinātnes attīstībai Latvijā.

3. LSDSP saraksts ir absolūti pārākais Latvijā pēc intelektuālā potenciāla. Tajā ir pieci profesori, seši zinātņu doktori un divi akadēmiķi, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs. Mūsu sarakstā ir trīs Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. LSDSP pirmā Rīgā uzsākusi dzīvokļu masveida celtniecību, palaists prāmis, restaurēts un modernizēts Nacionālais teātris, četrām skolām piebūvētas sporta zāles, māmiņām pēc dzemdībām izmaksā 100 latus, bērni līdz ceturtajai klasei brauc sabiedriskajā transportā bez maksas. Slimnīcu remontam un aparatūrai 2003.gadā ieguldīti 1,15 miljoni latu.
4. Ar maksimāli augstu intelektuālo potenciālu un lielām darba spējām. Cilvēkam, kas lieliski sevi jau pierādījis, godīgam.

Apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

Tatjana Ždanoka

1. Jebkuram EP jaunievēlētam deputātam pirmkārt būs jāpaziņo, kādā frakcijā viņš strādās. PCTVL ir nolēmusi, ka jautājums par tās ievēlēto pārstāvju piederību pie kādas no politiskajām grupām tiks izlemts pēc Eiroparlamenta vēlēšanām. Pašreiz mūsu partija Eiropas līmenī sadarbojas ar kreisajām, mazākumtautību, reģionālajām un zaļo partijām. Es veicināšu to, lai jaunievēlētajā EP šīs partijas apvienotos vienā frakcijā. Tādai frakcijai būs vairāk iespēju ietekmēt Eiropas Savienības (ES) pārtapšanu par daudz taisnīgāku Eiropas tautu un kultūru savienību, kas efektīvi nodrošinātu tās iedzīvotāju tiesības uz dzīvību, veselīgu vidi, vārda un uzskatu brīvību, kā arī tiesības saglabāt etnisko identitāti un nacionālo kultūru, iegūt izglītību dzimtajā valodā.

2. ES ir jākompensē ekonomiskie un humanitārie zaudējumi, kurus cietusi Latvijas tauta eirointegrācijas laikā. Valdošo partiju politika bija vērsta uz to, lai atbrīvotu tirgu Rietumu ražotājiem. Tā rezultātā Latvijā tika sagrauta rūpniecība un lauksaimniecība. Ir jāpanāk pilnvērtīgs ES atbalsts Latvijas ekonomikas atjaunošanai, mūsdienīgas infrastruktūras izveidei, bezdarbnieku pārkvalifikācijai un iekārtošanai darbā, kā arī lauku iedzīvotāju labklājības veicināšanai.

Strādājot par deputāti EP, es rūpīgi sekošu arī tam, lai netiktu izzagti līdzekļi, kas tiks piešķirti ES atbalsta programmu realizācijas gaitā.

3. Apvienība PCTVL ir politiskais spēks, kas nav saistīts ar Latvijas valdošo partiju un varas institūciju 13 gadu laikā realizēto necilvēcīgo politiku. Šīs politikas rezultātā Latvija kļuva par Eiropas līderi iedzīvotāju skaita samazināšanās tempu ziņā. Latgale ir atzīta par nabadzīgāko ES reģionu. Valdība nav atrisinājusi cenu pieauguma problēmu, kas saistīta ar iestāšanos ES, tādējādi vēl vairāk pasliktinot lielākās iedzīvotāju daļas stāvokli.

Apvienība PCTVL iestājas par politiku, kas atzītu, ka valstī reāli pastāv divas kopienas – latviešu (latviešu valodā runājošo) un krievu (krievvalodīgo). Tas, ka Latvija ir divkopienu valsts, nav nedz pozitīva, nedz negatīva, bet gan objektīva realitāte. Divkopienu valsts atzīšanai jāseko attiecību harmonizācijai starp abām kopienām un valsti. Tai jābalstās uz latviešu kopienas atteikšanos no etniskās dominēšanas un latviešu valodas apguvi krievu kopienā, brīvprātīgi to lietojot kontaktos ar cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda. Laikā, kad latviskās sabiedrības daļas iespējas aizstāvēt nozīmīgākās cilvēktiesības ir būtiski vājinātas, krievvalodīgā kopiena objektīvi ir pretošanās bāze jebkurai diskriminācijai. Tieši tādēļ apvienība spiesta balstīties galvenokārt uz krievu kopienu.

4. Eiropas Parlamenta deputāti, kas tiks ievēlēti no Latvijas, būs pārstāvēti proporcijā 9:732. Tas nozīmē, ka tiem neatkarīgi no partijiskās piederības ir jāprot strādāt, esot mazākumā. Tādēļ viņiem ir jāprot pārliecināt citus par savu taisnību. Tam būs vajadzīgas labas zināšanās, tai skaitā arī svešvalodu prasme, kā arī konsekvence, uzstājība un izturība.

“Latgales gaisma”

Rihards Eigims

1. Ja man Latvijas vēlētāji uzticēs viņu intereses pārstāvēt EP, es sākšu sadarbību ar Eiropas liberāli demokrātisko reformistu partiju. Aktīvi darbošos dažādu komiteju un komisiju darbā, aizstāvēšu mūsu valsts nacionālās intereses, centīšos iesaistīties Reģionālās un sociālās komitejas darbā, Eiropas struktūrfondu pārraudzīšanā, piedalīšos Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšanā un jaunās ES konstitūcijas apspriešanā.

2. Ar savu darbību EP vēlos aizstāvēt Latvijas valsts sociālās un ekonomiskās intereses, veicināt Latvijas izaugsmi un Latgales attīstību. Iestāšos par divu līmeņu sistēmu, kur attieksme pret jaunajām dalībvalstīm būs labvēlīgāka nekā pret pašreizējām. Darīšu visu iespējamo ES institūciju pietuvināšanai iedzīvotāju interesēm. Lielu uzmanību veltīšu Savienības piešķirto finanšu līdzekļu lietpratīgai izmantošanai, ierobežojumu samazināšanai jaunajām dalībvalstīm, mūsu valsts konkurētspējas paaugstināšanai.
3. Partija “Latgales gaisma” ir lielākā reģionālā partija. Mūsu partija ir ļoti demokrātiska, atvērta dažādu sociālo slāņu, tautību, kā arī dažāda vecuma cilvēkiem. Mūsu galvenais mērķis ir Latvijas izaugsme un tās iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana.

“Latgales gaisma” nekad nav pārtraukusi savu aktīvo darbību atšķirībā no vairākām mazajām partijām, par kurām bieži vien uzzinām tikai pirms kārtējām vēlēšanām. Pēc tam par šīm partijām atkal uz četriem gadiem ir klusums. Mēs tiekamies ar vēlētājiem katru dienu, cenšamies viņiem sniegt atbalstu un palīdzību.
Partija “Latgales gaisma” nekad nav strikti iestājusies par Latvijas iestāšanos ES, jo uzskatām, ka mūsu valsts vēl nav tam gatava. Neraugoties uz to, ka Latgale, tai skaitā 70% daugavpiliešu, nobalsoja pret iestāšanos ES, mēs – eiropesimisti – palikām mazākumā. Iestāšanās faktu mēs vairs mainīt nevaram, bet varam ietekmēt tā gaitu, un tāpēc mūsu partija pieņēma lēmumu piedalīties EP vēlēšanās.
Mūsu sarakstā ir iekļauti cilvēki, kas labi pārzina vietējās vajadzības, kuriem vēlētāji aci pret aci arī varētu paprasīt: “Ko tu, cienījamais deputāt, esi izdarījis mūsu labā?”

4. Eiroparlamenta deputātam ir jābūt izglītotam, gudram un neatkarīgam. Tāpat – viņam jāprot pamatot savu viedokli, jābūt ar stingru mugurkaulu, kā arī jāspēj sadarboties ar visiem, jābūt savas valsts patriotam un aizstāvim.

Lappusi sagatavoja

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv