Un aizvien vēl: “Nu, kā var nesolīt!”

Ilze Ostrovska, politoloģe, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Ilze Ostrovska Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Eiroparlamenta deputāts kā eiropietis

– Kā vērtējat partiju priekšvēlēšanu solījumus? Cik lielā mērā tie atbilst Eiropas Parlamenta (EP) deputāta iespējām?
– Atzīšos, ka partiju priekšvēlēšanu solījumus vispār neklausos un nepievēršu tiem uzmanību.

– Kāpēc?

– Tas, ko politiķi sola darīt, bārstot savus solījumus intervijās, diskusijās, reklāmās, ir viens. Kaut kas cits – reālā situācija, kad viņi nonāks EP. Manā skatījumā, Eiroparlamenta deputāts, pirmkārt, ir eiropietis. Otrkārt, viņš ir Latvijas pārstāvis tikai tik lielā mērā, ka viņu ir vēlējuši šīs valsts pilsoņi. Varbūt tas skan pārspīlēti, ja tā nodala. Bet es gribu, lai cilvēki saprot, kas ir primārs un kas sekundārs.
Eiroparlamentāriešiem būs jādomā un jālemj par to, kāda būs Eiropas Savienība (ES) nākotnē, konkurējot ar citiem pasaulē nozīmīgiem reģioniem – Ameriku, Dienvidaustrumāziju u.c. Protams, pieņemot lēmumu, iespējams, EP deputāts no Latvijas padomās, kā konkrētais lēmums ietekmēs mūsu valsti. Un tad ar mūsu deviņām balsīm Parlamentā viņi varēs karot līdz nāvei un neiegūt neko, ja neieklausīsies citos. Postmoderno vērtību sistēmā kompromiss ir ļoti svarīgs elements. Nav nozīmes jautājumam, kā ir labāk Latvijai. Svarīgi ir, lai risinājums būtu labs un izdevīgs arī citām valstīm, vienlaikus domājot par Latvijas stratēģiskajām interesēm. Šie divi aspekti – kandidāts kā eiropietis un kompromisu meklētājs – priekšvēlēšanu laikā gandrīz nebija redzami.

Balsu pirkšana

– Tad loģisks ir jautājums, kāpēc kampaņas degpunktā ir citi jautājumi? Vai politiķi paši neizprot šos būtiskos jautājumus?
– Es saprotu, kāpēc priekšvēlēšanu laikā kā svarīgākie izvirzās citi jautājumi. Kampaņa nav pareizais laiks un vieta, lai kādu audzinātu, kur nu vēl vēlētāju. Tas ir laiks, kad ar manipulāciju palīdzību tiek pirktas balsis. Tautai tiek pasniegts tas, ko tā grib redzēt un dzirdēt. Uzvar tas, kurš labāk saprot, ko tauta vēlas, un pārliecinošāk sola. Un ja vēl atceramies viedos vārdus – “nu kā var nesolīt!”.

– Kas šajās vēlēšanās būs noteicošais, kāpēc cilvēks izlems balsot par vienu vai otru partiju?

– Latvijas Televīzijas šīsnedēļas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” balsojums parādīja, ka cilvēki varētu izlemt, balstoties uz diviem apsvērumiem. Pirmkārt, atkarībā no tā, kā kandidāts orientējas Eiropas lietās, un, otrkārt, vērtējot partijas līdzšinējo darbību.
Runājot par iespējām izvērtēt konkrētā kandidāta prasmes, zināšanas un iemaņas Eiropas lietās, loģisks šķiet jautājums – kā lai persona to izvērtē? Ja gribu izdarīt šādu secinājumu, man Eiropas lietās ir jāorientējas vēl labāk par kandidātiem. Citādi jāpaļaujas tikai uz ilūziju, ka viņi kaut ko tiešām zina un saprot. Domāju, droši var teikt, ka Latvijā nav tik daudz kompetentu cilvēku, lai izvērtētu – kandidāti orientējas vai neorientējas konkrētajā jautājumā.

– Par kurām partijām varētu balsot vēlētāji, kas pamatā vērtēs līdzšinējo partijas darbību?

– Vēlētāji, kas lielāku uzmanību pievērš līdzšinējai partijas darbībai, savas balsis varētu atdot “Jaunajam laikam” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Manā skatījumā, tēvzemiešiem palīdzējis krievu skolu aizstāvības štābs. Tās ir kā vienas medaļas divas puses. Spodrinot vienu pusi, arī otra iegūst zināmu spožumu. Tēvzemiešiem, pateicoties izglītības reformas protesta akcijām, ir pret ko cīnīties. Tas arī cēlis viņu prestižu vēlētāju acīs.

Vajadzīga šarmanta personība

– Līdz šim vēlēšanās liela uzmanība tika pievērsta arī personālijām, kas kandidē no partiju sarakstiem. Cik liela nozīme šoreiz varētu būt personībām?
– Diemžēl iedzīvotāju atbildes jau pieminētajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” liecina, ka šoreiz svarīgāki varētu būt citi apsvērumi. Protams, politiķu personāliju jautājums pēdējos gados ir daudz zākāts un apsmiets. Cilvēki varbūt baidās atzīt, cik svarīgas, izdarot izvēli, ir personības. Taču tieši šoreiz vajadzētu pievērsties personībām. Paskatīties, kurš izskatās inteliģentākais, kurš spēj domāt plašākās kategorijās. Man ir pazīstama kāda biznesmene, kura ir klusa, nosvērta un mierīga, bet ļoti patīk ārzemniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa ir šarmanta. Viņa panāk to, ko viens dragūns brunčos nekad nepanāks. Mums uz EP būtu jāsūta cilvēki, kuri ir toleranti, iecietīgi, kulturāli, saprotoši un tajā pašā laikā pietiekami gudri, lai kompromiss nepārvērstos par pakļaušanos. EP deputātam ir jāatbilst eiropieša mentalitātei.

Ja tevis nav medijos, tevis nav vispār

– Ņemot vērā to, ka referendumā vairāk nekā 30% iedzīvotāju balsoja pret ES, cik lielas iespējas vēlēšanās iegūt lielu atbalstu ir eiroskeptiķiem?
– Ja eiroskeptiķi uz šīm vēlēšanām būtu izdevuši aptuveni 200 tūkstošus latu, viņi dabūtu vietas EP. Latvijas elektorātam ir vajadzīgs, ka konkrētā partija vai grupa ir ietekmīga. Nozīmīgumu var panākt ar mediju palīdzību. Ja tevis nav medijos, tevis nav vispār. Pat tad, ja konkrētā partija vairs nedarbotos dzīvē, bet mediji turpinātu rakstīt par šīs partijas kongresiem un aktivitātēm, cilvēki pat nepamanītu, ka tā vairs neeksistē. Tas ir joks, taču fakts ir tāds, ka mūs nevieno ideja. Mūs vieno mediji. Visi vienā laikā redz vienu TV raidījumu un pēc tam to apspriež. Tāda ir mūsdienu sabiedrība. Manā skatījumā, eiroskeptiķiem ir brīva niša, bet viņiem pietrūkst naudas, lai apliecinātu savu nozīmību. Bagāts dara, kā grib, nabags – kā var. Bet vēlētāji grib redzēt ievēlētus tos, kuri var atļauties gribēt.
Protams, eiroskeptiķiem trūkst arī kārtīga saraksta vilcēja – lokomotīves. Bet tas jau atkal ir naudas jautājums. Ja ir nauda, var izveidot arī spilgtu personību.

Mūsu ministri “politiķu pansionātā”

– Daudzās valstīs EP vēlēšanās kandidē cilvēki, kas savu politisko karjeru jau beiguši. Dažkārt presē EP veltīts pat tik skarbs apzīmējums kā “politiķu pansionāts”. Savukārt no Latvijas EP vēlēšanās kandidē pat pašreizējie ministri. Kāpēc šāda situācija? Vai Latvijā EP iespējas tiek pārvērtētas vai arī tam par pamatu ir kāds cits iemesls?
– Paskatīsimies patiesībai acīs! Būt par Latvijas deputātu EP ir ekonomiski izdevīgi un arī prestiži. Daudzviet lielās Eiropas valstīs EP deputāta prestižs nav tik augsts kā ministra, un arī atalgojums ir līdzīgs. Tāpat noteikti jāatzīmē, ka darbība EP paplašina arī kontaktpersonu loku starptautiskā līmenī. Pagaidām mēs vēl neesam “kluba” biedri. Mēs vēl esam aiz durvīm. Mums “klubā” vēl jāiekļūst. Cilvēki, kas “klubā” pagrozījušies, nodibina sakarus un var kļūt par starpniekiem starp lielo biznesu un Eiropas politiku.

Balsot ir jāiet

– Tiek prognozēts, ka šajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte varētu būt zemāka, nekā ierasts. Kas, jūsuprāt, ir galvenie iemesli cilvēku pasivitātei?
– Nepiedalīšanās vēlēšanās ir liela kļūda. Eiropas politiskajā elitē spriež par valsti arī pēc tā, cik aktīvi ir vēlētāji. Parasti zema vēlētāju aktivitāte ir valstīs, kurās daudz analfabētu, jo viņi nevar izlasīt to, kas ir uz vēlēšanu zīmes, vai arī valstīs, kuru iedzīvotāji dzīvo pārtikuši un ir ļoti apmierināti ar dzīvi. Vēlēšanas šoreiz ir iespēja vēlētājiem apliecināt sevi, ne tikai dot citiem iespēju dzīvot kā nierei pa taukiem. Ja Latvija grib, lai par mums spriež kā par Āfrikas valsti, lai neiet balsot.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv