Uzņēmuma peļņu veido tā labie darbi

Latvijas biznesa vide kļūst aizvien civilizētāka. Īpaši lielo uzņēmumu vadītāji ir sapratuši: lai darbotos veiksmīgi ilgtermiņā, jāveido uzņēmuma tēls, jāstiprina saikne ar sabiedrību. Ārzemēs jau sen pierasta lieta ir lielo biznesa kompāniju sociālās programmas un to vērtību popularizēšana, ar kurām kompānijas vēlas tikt saistītas.
Latvijā palēnām ienāk jēdziens “korporatīvā sociālā atbildība”, kuras viena no daļām ir filantropija. Kā vakar, 10. jūnijā, notikušajā konferencē, kas bija veltīta tieši šai tēmai, skaidroja uzņēmēja Aiva Vīksna, korporatīvā sociālā atbildība ietver uzņēmēja atbildību par saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem, kas paredz ētisku rīcību un attieksmi uzņēmuma darbības ietvaros, kas savukārt nodrošina vienlīdzīgas tiesības un iespējas dažādām sabiedrības grupām, nepieļaujot nekādu diskrimināciju. Taču sociālā atbildība plešas daudz tālāk par uzņēmuma robežām. Tā ir atbildība par apkārtējo sabiedrību un vidi, darbošanās tās interesēs.
Kā stāstīja Lielbritānijas “Charities aid foundation” Krievijas biroja vadītāja Olga Aleksejeva, ja labdarība ir vienvirziena kustība – viens dod un otrs saņem, tad korporatīvā sociālā atbildība ir abpusējs process, vērsts ilgtermiņā. Jebkurai labdarībai ir jābūt nevis formālai, bet rezultatīvai. Kā piemēru O. Aleksejeva minēja dāvanu kalnus, ar kuriem uzņēmēji, īpaši uz Ziemassvētkiem, apber bērnunamu audzēkņus, tajā pašā laikā tikai viens procents no šiem jauniešiem iestājas augstskolā. Un tad jāsāk domāt, ka ar dāvanām jau īsti palīdzēts netiek. Tāpat pilsētā, kurā zeļ un plaukst nabadzība, narkomānija un alkoholisms, ne jau uguņošana ir tā palīdzība, kas nepieciešama. Uzņēmumam, kurš grib, lai viņa labos darbos pamanītu, lai ar viņu kā partneri sociālajā jomā rēķinātos, nevajadzētu ziedot tikai uz Ziemassvētkiem un tikai Lielajam teātrim, baznīcām un bērnunamiem. Jo to dara visi. Veiksmīga mārketinga stratēģija nozīmē prast atrast “odziņu” arī labdarībā.
Kā veiksmīgus korporatīvās sociālās atbildības īstenotājus O. Aleksejeva minēja vairākus Krievijas uzņēmumus, kas, piemēram, sponsorējuši grāmatu par Hariju Poteru izdošanu Braila rakstā, snieguši būtisku ilgtermiņa atbalstu bērnunamiem.
Uzņēmumi labdarību var veiksmīgi savienot ar savu mārketinga stratēģiju, kas nav nekas nosodāms. Tikai arī te saiknei ir jābūt abpusējai. Ja kompānija sola, ka daļa ienākumu no pārdotā jogurta tiks ziedoti slimiem bērniem, tad, piemēram, pēc pusgada sabiedrība būtu jāinformē par akcijas rezultātiem.
O. Aleksejeva par uzņēmumam ļoti pozitīvu labdarības formu nosauca grantu programmas. Lūgumu pēc palīdzības ir simtiem, visiem palīdzēt nav iespējams. Tie, kuriem tiek atteikts, parasti tur ļaunu prātu uz uzņēmumu. Grantu programma paredz konkursu, vērtēšanas kritērijus. Tie, kas konkursu neiztur, var vainot vienīgi sevi.
Lielie uzņēmumi var veidot sabiedrības viedokli un iespaidot politiķus. Piemēram, zāļu firma “Glaxo/Smith/Kline”, kas ražo medikamentus ar AIDS inficētajiem, regulāri rīko izskaidrošanas kampaņas par šo slimību plašsaziņas līdzekļos, cenšas pārliecināt politiķus piešķirt lielāku finansējumu šo slimnieku atbalstam.
Kā uzsvēra A. Vīksna, uzņēmumam, kas grib gūt sabiedrības uzticību un nevēlas būt viendienītis, ir jāievēro līdzsvars starp peļņu un sociālo atbildību. Protams, jebkura biznesa primārais mērķis ir izaugsme un peļņa, taču ir jāatrod līdzsvars starp uzņēmuma finansiālo darbību un sabiedrības interesēm. Jo, kā rāda pasaules pieredze, 86% no patērētājiem, izvēloties starp identiem produktiem, priekšroku dod tam uzņēmumam, kura darbība asociējas ar atbalstu sabiedrības vajadzībām. Pēc “Environics international CSR Monitor” datiem, 86% Lielbritānijas patērētāju ir gatavi mainīt iecienītu zīmolu pret tādu, kas saistās ar pozitīvām, sabiedrībai vajadzīgām lietām.
Latvijas problēma ir tā, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi ar pūlēm spēj nodrošināt pienācīgas algas saviem darbiniekiem, kur nu vēl domāt par atbalstu vietējās kopienas interesēm. Tādēļ, sākot ar nākamo gadu, uzņēmumi, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijām (piemēram, Bērnu fondam vai invalīdu atbalsta organizācijām), saņems uzņēmuma nodokļa ienākuma atlaidi. Tas gan neattieksies uz sponsorēšanu, jo tā pielīdzināma uzņēmuma reklāmai.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Uzziņai:

Biznesa vidi regulējošā Globālā līguma 9 pamatprincipi:

– uzņēmējiem ir jāatbalsta un jāievēro starptautiski pasludinātās cilvēktiesības;
– uzņēmums nedrīkst būt iesaistīts cilvēktiesību pārkāpumos;
– uzņēmumiem jāievēro biedrošanās brīvība, jāatzīst darbinieku tiesības slēgt koplīgumu;
– uzņēmēji nedrīkst izmantot piespiedu darbu;
– uzņēmēji nedrīkst izmantot bērnu darbu;
– uzņēmums nedrīkst pieļaut diskrimināciju nodarbinātības jomā;
– uzņēmumam ir jāsaudzē apkārtējā vide;
– uzņēmumam jāveicina atbildība par apkārtējo vidi;
– uzņēmumam jāveicina cilvēkam un videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izmantošana.