Uzņēmuma peļņu veido tā labie darbi
Latvijas biznesa vide kļūst
aizvien civilizētāka. Īpaši lielo uzņēmumu vadītāji ir sapratuši:
lai darbotos veiksmīgi ilgtermiņā, jāveido uzņēmuma tēls,
jāstiprina saikne ar sabiedrību. Ārzemēs jau sen pierasta lieta
ir lielo biznesa kompāniju sociālās programmas un to vērtību
popularizēšana, ar kurām kompānijas vēlas tikt saistītas.
Latvijā palēnām ienāk jēdziens “korporatīvā sociālā atbildība”,
kuras viena no daļām ir filantropija. Kā vakar, 10. jūnijā,
notikušajā konferencē, kas bija veltīta tieši šai tēmai,
skaidroja uzņēmēja Aiva Vīksna, korporatīvā sociālā atbildība
ietver uzņēmēja atbildību par saviem darbiniekiem un sadarbības
partneriem, kas paredz ētisku rīcību un attieksmi uzņēmuma
darbības ietvaros, kas savukārt nodrošina vienlīdzīgas tiesības
un iespējas dažādām sabiedrības grupām, nepieļaujot nekādu
diskrimināciju. Taču sociālā atbildība plešas daudz tālāk par
uzņēmuma robežām. Tā ir atbildība par apkārtējo sabiedrību un
vidi, darbošanās tās interesēs.
Kā stāstīja Lielbritānijas “Charities aid foundation”
Krievijas biroja vadītāja Olga Aleksejeva, ja labdarība ir
vienvirziena kustība – viens dod un otrs saņem, tad korporatīvā
sociālā atbildība ir abpusējs process, vērsts ilgtermiņā.
Jebkurai labdarībai ir jābūt nevis formālai, bet rezultatīvai. Kā
piemēru O. Aleksejeva minēja dāvanu kalnus, ar kuriem uzņēmēji,
īpaši uz Ziemassvētkiem, apber bērnunamu audzēkņus, tajā pašā
laikā tikai viens procents no šiem jauniešiem iestājas
augstskolā. Un tad jāsāk domāt, ka ar dāvanām jau īsti palīdzēts
netiek. Tāpat pilsētā, kurā zeļ un plaukst nabadzība, narkomānija
un alkoholisms, ne jau uguņošana ir tā palīdzība, kas
nepieciešama. Uzņēmumam, kurš grib, lai viņa labos darbos
pamanītu, lai ar viņu kā partneri sociālajā jomā rēķinātos,
nevajadzētu ziedot tikai uz Ziemassvētkiem un tikai Lielajam
teātrim, baznīcām un bērnunamiem. Jo to dara visi. Veiksmīga
mārketinga stratēģija nozīmē prast atrast “odziņu” arī
labdarībā.
Kā veiksmīgus korporatīvās sociālās atbildības īstenotājus O.
Aleksejeva minēja vairākus Krievijas uzņēmumus, kas, piemēram,
sponsorējuši grāmatu par Hariju Poteru izdošanu Braila rakstā,
snieguši būtisku ilgtermiņa atbalstu bērnunamiem.
Uzņēmumi labdarību var veiksmīgi savienot ar savu mārketinga
stratēģiju, kas nav nekas nosodāms. Tikai arī te saiknei ir jābūt
abpusējai. Ja kompānija sola, ka daļa ienākumu no pārdotā jogurta
tiks ziedoti slimiem bērniem, tad, piemēram, pēc pusgada
sabiedrība būtu jāinformē par akcijas rezultātiem.
O. Aleksejeva par uzņēmumam ļoti pozitīvu labdarības formu
nosauca grantu programmas. Lūgumu pēc palīdzības ir simtiem,
visiem palīdzēt nav iespējams. Tie, kuriem tiek atteikts, parasti
tur ļaunu prātu uz uzņēmumu. Grantu programma paredz konkursu,
vērtēšanas kritērijus. Tie, kas konkursu neiztur, var vainot
vienīgi sevi.
Lielie uzņēmumi var veidot sabiedrības viedokli un iespaidot
politiķus. Piemēram, zāļu firma “Glaxo/Smith/Kline”, kas ražo
medikamentus ar AIDS inficētajiem, regulāri rīko izskaidrošanas
kampaņas par šo slimību plašsaziņas līdzekļos, cenšas pārliecināt
politiķus piešķirt lielāku finansējumu šo slimnieku
atbalstam.
Kā uzsvēra A. Vīksna, uzņēmumam, kas grib gūt sabiedrības
uzticību un nevēlas būt viendienītis, ir jāievēro līdzsvars starp
peļņu un sociālo atbildību. Protams, jebkura biznesa primārais
mērķis ir izaugsme un peļņa, taču ir jāatrod līdzsvars starp
uzņēmuma finansiālo darbību un sabiedrības interesēm. Jo, kā rāda
pasaules pieredze, 86% no patērētājiem, izvēloties starp identiem
produktiem, priekšroku dod tam uzņēmumam, kura darbība asociējas
ar atbalstu sabiedrības vajadzībām. Pēc “Environics
international CSR Monitor” datiem, 86% Lielbritānijas
patērētāju ir gatavi mainīt iecienītu zīmolu pret tādu, kas
saistās ar pozitīvām, sabiedrībai vajadzīgām lietām.
Latvijas problēma ir tā, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi ar
pūlēm spēj nodrošināt pienācīgas algas saviem darbiniekiem, kur
nu vēl domāt par atbalstu vietējās kopienas interesēm. Tādēļ,
sākot ar nākamo gadu, uzņēmumi, kas ziedos sabiedriskā labuma
organizācijām (piemēram, Bērnu fondam vai invalīdu atbalsta
organizācijām), saņems uzņēmuma nodokļa ienākuma atlaidi. Tas gan
neattieksies uz sponsorēšanu, jo tā pielīdzināma uzņēmuma
reklāmai.
Rūta Kesnere, “LV”
Uzziņai:
Biznesa vidi regulējošā Globālā līguma 9 pamatprincipi:
– uzņēmējiem ir jāatbalsta un
jāievēro starptautiski pasludinātās cilvēktiesības;
– uzņēmums nedrīkst būt iesaistīts cilvēktiesību
pārkāpumos;
– uzņēmumiem jāievēro biedrošanās brīvība, jāatzīst darbinieku
tiesības slēgt koplīgumu;
– uzņēmēji nedrīkst izmantot piespiedu darbu;
– uzņēmēji nedrīkst izmantot bērnu darbu;
– uzņēmums nedrīkst pieļaut diskrimināciju nodarbinātības
jomā;
– uzņēmumam ir jāsaudzē apkārtējā vide;
– uzņēmumam jāveicina atbildība par apkārtējo vidi;
– uzņēmumam jāveicina cilvēkam un videi draudzīgu tehnoloģiju
attīstība un izmantošana.