Ārzemju presē

Franču “Le Monde” : “Pašlaik vēl netiek nosaukts neviena kandidāta vārds, kurš varētu stāties Romano Prodi vietā. Eiropas izpildvaras vadītāja vārds varētu tikt izvirzīts īpašā Eiropas Padomes tikšanās laikā jūlijā, jo 17. un 18. jūnija sanāksme pilnībā tiks veltīta jaunās konstitūcijas apspriešanai. Francija un Vācija aktīvi virza Beļģijas premjerministra, liberālās partijas pārstāvja Gija Verhofstata kandidatūru, kuru savukārt aktīvi kritizē Tonijs Blērs.”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Latvijā Eiropas vēlēšanās ar savu sarakstu piedalīsies partija, kuras nosaukums jau vien liecina par naidīgumu pret ES – eiroskeptiķi, taču tai nav izredzes nosūtīt uz Strasbūru savu deputātu. Arī citās Vidusaustrumeiropas valstīs ES pretinieku stāvoklis ir grūts. Ar panākumiem var rēķināties partijas, kuras principiāli neiebilst pret ES, bet ar populistiskiem izteikumiem rada neuzticēšanos un iebildumus pret Briseles birokrātiju un vecajām dalībvalstīm, kā arī sola stingri un nelokāmi cīnīties par nacionālajām interesēm.”

•

Vācu “Tageszeitung”: “Latvijā vienai no krievu minoritātes partijām ir labas izredzes pēc EP vēlēšanām uz Briseli nosūtīt vismaz vienu pārstāvi. Partija “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” (PCTLV), kas valstī galvenokārt pārstāv krievu minoritāti, pēdējo nedēļu aptaujās stabili turas 7 līdz 8 procentu robežās. Līdz ar to tai ir izredzes uz Briseli un Strasbūru nosūtīt vienu vai pat divus deputātus.”

•

ASV “Washington Post”: “Krievijas prezidenta Putina ikgadējā uzruna saturēja frāzes, kas pauda atbalstu demokrātijai, vārda brīvībai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Šādas frāzes bija labs fons, gaidot “lielā astoņnieka” sammitu. Realitātē gan Krievijas iekšienē Putina runā izteiktie mājieni radījuši bažas. Putins gatavojas ķerties klāt nevalstiskajām organizācijām, kas, viņaprāt, nepilda savas funkcijas. Kas attiecas uz vārda brīvību, pirmos soļus tās ierobežošanā Putins jau ir spēris.”

•

Angļu “Financial Times”: “Zināms, ka ASV tēls islāma pasaulē ir ļoti negatīvs. Kaut gan ASV ir vislabākie nodomi, tās nesaprot, ka demokrātija nav “stādiņš”, ko var iedēstīt. Pārmaiņas var notikt vienīgi tad, ja iniciatīva nāks no pašu islama valstu iekšienes. ASV finansē dažādus forumus islama valstīs, kur tiek diskutēts par demokratizāciju, tomēr, lai tiktu īstenotas reālas pārmaiņas, šajās valstīs ir jāveidojas vai jāaktivizējas partijām, kuras atbalsta pārmaiņas un spēj iegūt vēlētāju uzticību. Respektīvi, pārmaiņām jāsākas islāma valstu iedzīvotāju prātos.”

•

Krievijas “Regnum” piedāvā interviju ar Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas locekli Sergeju Ivanovu. Sarunas temats – Gruzijas un Armēnijas tiekšanās Rietumu virzienā. Šīs valstis nupat apmeklējusi augsta līmeņa Igaunijas delegācija. Aizkaukāza valstis vēloties sagaidīt no Igaunijas konkrētu palīdzību ceļā uz tuvināšanos Eiropai. Sarunā tiek skarti arī plašāki ģeopolitiskie jautājumi.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem