Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija sēdē
Pieņemti noteikumi “Kārtība,
kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, kuri nosaka
kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem
nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt
veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem,
kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
Noteikumi neattiecas uz obligātajām veselības pārbaudēm
jūrniekiem, karavīriem, kā arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu
ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta
pakāpēm un Iekšlietu ministrijas izglītības iestāžu reflektantiem
un studējošajiem.
Obligāto veselības pārbaudi veic pirms darba līguma noslēgšanas
(pirmreizēja veselības pārbaude), mainoties veselībai kaitīgajiem
darba vides faktoriem (iepriekšēja veselības pārbaude), kā arī
periodiski (periodiskā veselības pārbaude): personām, kuru
veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie
darba vides faktori; personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks
nodarbinātas darbā īpašos apstākļos.
Darba devējs nosūta nodarbinātos un personas, kas stājas darbā,
pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi pie
arodslimībās sertificēta ārsta vai ģimenes ārsta. Nodarbinātā
obligāto veselības pārbaudi veic arodslimībās sertificēts ārsts
un ģimenes ārsts, ja nepieciešams, iesaistot arī citus
atbilstošajās specialitātēs sertificētus ārstus.
Personas, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar
jonizējošā starojuma avotiem, darba devējs nosūta obligātās
veselības pārbaudes veikšanai uz bezpeļņas organizācijas valsts
akciju sabiedrības “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”
Aroda un radiācijas medicīnas centru.
Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija, obligāto
veselības pārbaužu veikšanas kārtības ievērošanu kontrolē
Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes
kontroles inspekcija.
Arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nodarbināto vai
personu, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas nosūta
pie citiem speciālistiem mērķtiecīgai izmeklēšanai atbilstoši šo
noteikumu 1. un 2.pielikumam. Ja nepieciešams, arodslimībās
sertificēts ārsts pieprasa no nodarbinātā vai personas, kas
stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas ģimenes ārsta izziņu
par veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām
slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un
specifisko izmeklējumu rezultātiem.
Ja saņemtie
speciālistu apskates un izmeklējumu rezultāti norāda, ka
nepieciešams veikt papildu apskates, laboratoriskos vai
funkcionālos izmeklējumus, arodslimībās sertificēts ārsts vai
ģimenes ārsts nosūta personu pie konkrēta speciālista to
veikšanai.
Ģimenes ārsts, ņemot vērā arodslimībās sertificēta ārsta
ieteikumus, vai arodslimībās sertificēts ārsts pēc tam, kad
saņemti izmeklējumu un speciālistu apskates rezultāti, sniedz
atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību
darba veikšanai, aizpildot obligātās veselības pārbaudes kartes
II sadaļu “Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību
veicamajam darbam”.
Atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam
nodarbinātais vai persona, kas stājas darbā, pirms darba līguma
noslēgšanas iesniedz darba devējam.
Ja nodarbinātajam pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa
pārbaude, izmeklējumi un analīzes atbilstoši kaitīgajam darba
vides faktoram un īpašajiem apstākļiem, tad arodslimībās
sertificēts ārsts tos ņem vērā, sniedzot atzinumu par pārbaudāmās
personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai.
Ja obligātās veselības pārbaudes laikā personai tiek konstatētas
arodslimības pazīmes, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes
ārsts personu nosūta papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas
medicīnas centru.
Darba devējs uzglabā obligāto veselības pārbaužu kartes saskaņā
ar darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,
bet ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā
atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un
nodošanu arhīvā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts
robežas likumā”.
Grozījums nosaka robežsardzes
finansēšanu. Robežsardze tiek finansēta no Iekšlietu ministrijai
šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kurus veido:
dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā; pašu ieņēmumi,
kā arī 80 procenti no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot
konfiscētās preces un citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā
kārtībā aizturējusi un izņēmusi Robežsardze. Šo līdzekļu
izlietošanas kārtību valsts budžeta likumā piešķirtās
apropriācijas ietvaros nosaka ar finanšu ministru saskaņots un
iekšlietu ministra apstiprināts nolikums. Nolikumā paredzēts, ka
personālsastāva materiālajai stimulēšanai izlietojami 25 procenti
attiecīgo līdzekļu.
Pieņemti noteikumi “Kārtība,
kādā atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti karavīra mantai viņa
dienesta pienākumu izpildes dēļ”, kuri nosaka kārtību, kādā
atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta
pienākumu izpildes dēļ. Par karavīra mantu netiek uzskatīta
lietošanā nodota valsts manta.
Zaudējumu atlīdzību izmaksā no Aizsardzības ministrijai šim
mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Lai saņemtu atlīdzību, karavīrs iesniedz Nacionālo bruņoto spēku
komandierim rakstisku iesniegumu zaudējumu atlīdzībai.
Iesniegumam pievieno dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), kas
apliecina zaudējumu atlīdzības pieprasītāja īpašuma vai valdījuma
tiesības, kā arī dokumentus, kas apliecina zaudējumu nodarīšanas
faktu un nodarīto zaudējumu apmēru.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris izveido komisiju. Komisija
mēneša laikā pārbauda iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu. Ja
nepieciešama papildu informācija vai papildus jāpārbauda
zaudējumu nodarīšanas apstākļi vai zaudējumu faktiskais apmērs un
aprēķins, lēmumu pieņem divu mēnešu laikā, par to paziņojot
iesniedzējam.
Komisija, izvērtējot šajos noteikumos minētos dokumentus, ir
tiesīga pieņemt vienu no šādiem lēmumiem: atlīdzināt zaudējumus
pilnā apmērā; atteikt zaudējumu atlīdzināšanu. Komisija var
atteikt zaudējumu atlīdzināšanu, ja: karavīrs nav iesniedzis
visus šajos noteikumos minētos dokumentus; pārbaudot iesniegtos
dokumentus, nav konstatēta cēloniska sakarība starp mantas
bojājumiem un karavīra dienesta pienākumu pildīšanu.
Komisija triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas
informē karavīru, nosūtot viņam attiecīgu motivētu lēmumu.
Atlīdzība izmaksājama 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots
lēmums par zaudējumu atlīdzināšanu. Attiecīgo summu pārskaita uz
iesniegumā norādīto kredītiestādes norēķinu kontu.
Pieņemts rīkojums “Par institūciju pilnvarošanu tabakas
izstrādājumu atbilstības novērtēšanā”.
Saskaņā ar likumu
“Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu” bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Latvijas
sertifikācijas centrs” LATSERT laboratorija pilnvarota novērtēt
tabakas izstrādājumu atbilstību likumā “Par tabakas izstrādājumu
realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” noteiktajām
prasībām.
Pieņemti noteikumi “Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un
klasifikācijas prasības un novērtēšanas
kārtība”.
Noteikumi nosaka svaigu augļu un dārzeņu
kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības, kā arī kārtību,
kādā novērtējama produkta atbilstība standartiem, kas noteikti
Padomes 1996.gada 28.oktobra regulas (EK) Nr.2200/96 par augļu un
dārzeņu tirgus kopēju organizāciju I pielikumā.
Noteikumi neattiecas uz produktu, kuru ieved no trešās valsts, ja
viena veida produktu daudzums, kurš nav paredzēts komerciāliem
mērķiem, nav lielāks par 10 kg.
Komisijas 2001.gada 12.jūnija regulas (EK) Nr.1148/2001 par
atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko
piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem, 1.pantā noteiktās
pārbaudes veic Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar
dienesta izstrādātu un zemkopības ministra apstiprinātu ikgadējo
uzraudzības programmu.
Dienests izveido un uztur tirgotāju datu bāzi saskaņā ar
Komisijas regulas Nr.1148/2001 3.pantu. Tirgotājs pēc dienesta
pieprasījuma sniedz informāciju par produkta veidu un daudzumu
datu bāzes papildināšanai.
Noteikumi ieviesīs šādas Komisijas regulā Nr.1148/2001 norādītās
dalībvalsts izvēles: kompetentās institūcijas funkciju
izpildītājs; tirgotāju datu bāzes izveide un papildināšana;
atļauja izmantot īpašu marķējumu; iesniedzamās informācijas
saturs atbilstības novērtēšanai standarta prasībām; kontroles
apliecības paraugs; prasības mazumtirdzniecībai.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada
27.februāra noteikumos Nr.95 “Kārtība, kādā tiek veikti un
ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla
izmantošanu””.
Stokholmas tirdzniecības palātas
Šķīrējtiesas institūta Šķīrējtiesas 2003.gada 16.decembra
spriedums lietā ““Nykomb Synergetics Technology Holding AB” pret
Latvijas Republiku” uzdod Latvijas Republikai veikt spriedumā
noteiktos maksājumus Zviedrijas firmai “Nykomb Synergetics
Technology Holding AB” un nodrošināt elektroenerģijas iepirkumu
no SIA “Windau” koģenerācijas stacijas Bauskā par dubultu tarifu
saskaņā ar 1997.gada 24.marta līgumu Nr.16/97 no sprieduma
pieņemšanas dienas – 2003.gada 16.decembra – līdz 2007.gada
16.septembrim.
Prognozējamie valsts budžeta izdevumi šim nolūkam ir: 2004.gadā –
2 833 293 lati; 2005.gadā – 1 062 119 lati; 2006.gadā –
1 062 119 lati; 2007.gadā – 820 424 lati. Prognozētajos
valsts budžeta izdevumos nav iekļauti PVN nomaksai nepieciešamie
līdzekļi, jo PVN maksājums atgriežas valsts budžetā.
Noteikumi paredz paaugstināt valsts akciju sabiedrības
“Latvenergo” dividendes maksājumus valsts budžetā, lai kompensētu
valsts budžeta izdevumus Stokholmas tirdzniecības palātas
Šķīrējtiesas institūta Šķīrējtiesas 2003.gada 16.decembra
sprieduma izpildei.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu
īri””.
Likumprojekts paredz uz diviem gadiem pagarināt
termiņu, kurā ar likumu noteikts īres maksas maksimālais apmērs
denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošām
dzīvojamām telpām, kuras īrnieki lietojuši līdz īpašuma tiesību
atjaunošanai.
Likumprojektā noteikts, ka gadījumos, kad izīrētājs un īrnieks
nevienojas par īres maksas apmēru, īres maksu līdz 2006.gada
31.decembrim var noteikt izīrētājs un 2005.gadā tā nedrīkst
pārsniegt Ls 0,60, bet 2006.gadā Ls 0,72. Pēc minētā termiņa
jautājumi par īres maksas apmēra noteikšanu risināmi likuma “Par
dzīvojamo telpu īri” 13.pantā noteiktajā kārtībā.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar punktu, paredzot, ka
īrniekiem, kuri dzīvojamo telpu lietojuši pirms īpašuma tiesību
atjaunošanas uz nekustamo īpašumu, ir pienākums līdz 2005.gada
31.jūlijam iesniegt pašvaldībai pieteikumu un dokumentus, kas
attiecīgo faktu apliecina.
Savukārt denacionalizētā nama īpašniekam ar grozījumiem uzlikts
par pienākumu brīdināt īrniekus par īres maksas paaugstinājumu
pēc 2007.gada 1.janvāra, nosūtot paziņojumu līdz 2006.gada
1.februārim.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments