Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija sēdē

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, kuri nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
Noteikumi neattiecas uz obligātajām veselības pārbaudēm jūrniekiem, karavīriem, kā arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un Iekšlietu ministrijas izglītības iestāžu reflektantiem un studējošajiem.
Obligāto veselības pārbaudi veic pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude), mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (iepriekšēja veselības pārbaude), kā arī periodiski (periodiskā veselības pārbaude): personām, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori; personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā īpašos apstākļos.
Darba devējs nosūta nodarbinātos un personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi pie arodslimībās sertificēta ārsta vai ģimenes ārsta. Nodarbinātā obligāto veselības pārbaudi veic arodslimībās sertificēts ārsts un ģimenes ārsts, ja nepieciešams, iesaistot arī citus atbilstošajās specialitātēs sertificētus ārstus.
Personas, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, darba devējs nosūta obligātās veselības pārbaudes veikšanai uz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centru.
Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija, obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtības ievērošanu kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.
Arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nodarbināto vai personu, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas nosūta pie citiem speciālistiem mērķtiecīgai izmeklēšanai atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. Ja nepieciešams, arodslimībās sertificēts ārsts pieprasa no nodarbinātā vai personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas ģimenes ārsta izziņu par veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un specifisko izmeklējumu rezultātiem.
Ja saņemtie speciālistu apskates un izmeklējumu rezultāti norāda, ka nepieciešams veikt papildu apskates, laboratoriskos vai funkcionālos izmeklējumus, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nosūta personu pie konkrēta speciālista to veikšanai.
Ģimenes ārsts, ņemot vērā arodslimībās sertificēta ārsta ieteikumus, vai arodslimībās sertificēts ārsts pēc tam, kad saņemti izmeklējumu un speciālistu apskates rezultāti, sniedz atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai, aizpildot obligātās veselības pārbaudes kartes II sadaļu “Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam”.
Atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam nodarbinātais vai persona, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas iesniedz darba devējam.
Ja nodarbinātajam pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa pārbaude, izmeklējumi un analīzes atbilstoši kaitīgajam darba vides faktoram un īpašajiem apstākļiem, tad arodslimībās sertificēts ārsts tos ņem vērā, sniedzot atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai.
Ja obligātās veselības pārbaudes laikā personai tiek konstatētas arodslimības pazīmes, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts personu nosūta papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas medicīnas centru.
Darba devējs uzglabā obligāto veselības pārbaužu kartes saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.
Grozījums nosaka robežsardzes finansēšanu. Robežsardze tiek finansēta no Iekšlietu ministrijai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kurus veido: dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā; pašu ieņēmumi, kā arī 80 procenti no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot konfiscētās preces un citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā kārtībā aizturējusi un izņēmusi Robežsardze. Šo līdzekļu izlietošanas kārtību valsts budžeta likumā piešķirtās apropriācijas ietvaros nosaka ar finanšu ministru saskaņots un iekšlietu ministra apstiprināts nolikums. Nolikumā paredzēts, ka personālsastāva materiālajai stimulēšanai izlietojami 25 procenti attiecīgo līdzekļu.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ”, kuri nosaka kārtību, kādā atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ. Par karavīra mantu netiek uzskatīta lietošanā nodota valsts manta.
Zaudējumu atlīdzību izmaksā no Aizsardzības ministrijai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Lai saņemtu atlīdzību, karavīrs iesniedz Nacionālo bruņoto spēku komandierim rakstisku iesniegumu zaudējumu atlīdzībai. Iesniegumam pievieno dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), kas apliecina zaudējumu atlīdzības pieprasītāja īpašuma vai valdījuma tiesības, kā arī dokumentus, kas apliecina zaudējumu nodarīšanas faktu un nodarīto zaudējumu apmēru.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris izveido komisiju. Komisija mēneša laikā pārbauda iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu. Ja nepieciešama papildu informācija vai papildus jāpārbauda zaudējumu nodarīšanas apstākļi vai zaudējumu faktiskais apmērs un aprēķins, lēmumu pieņem divu mēnešu laikā, par to paziņojot iesniedzējam.
Komisija, izvērtējot šajos noteikumos minētos dokumentus, ir tiesīga pieņemt vienu no šādiem lēmumiem: atlīdzināt zaudējumus pilnā apmērā; atteikt zaudējumu atlīdzināšanu. Komisija var atteikt zaudējumu atlīdzināšanu, ja: karavīrs nav iesniedzis visus šajos noteikumos minētos dokumentus; pārbaudot iesniegtos dokumentus, nav konstatēta cēloniska sakarība starp mantas bojājumiem un karavīra dienesta pienākumu pildīšanu.
Komisija triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas informē karavīru, nosūtot viņam attiecīgu motivētu lēmumu.
Atlīdzība izmaksājama 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par zaudējumu atlīdzināšanu. Attiecīgo summu pārskaita uz iesniegumā norādīto kredītiestādes norēķinu kontu.
Pieņemts rīkojums “Par institūciju pilnvarošanu tabakas izstrādājumu atbilstības novērtēšanā”.
Saskaņā ar likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Latvijas sertifikācijas centrs” LATSERT laboratorija pilnvarota novērtēt tabakas izstrādājumu atbilstību likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” noteiktajām prasībām.
Pieņemti noteikumi “Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un novērtēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības, kā arī kārtību, kādā novērtējama produkta atbilstība standartiem, kas noteikti Padomes 1996.gada 28.oktobra regulas (EK) Nr.2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopēju organizāciju I pielikumā.
Noteikumi neattiecas uz produktu, kuru ieved no trešās valsts, ja viena veida produktu daudzums, kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, nav lielāks par 10 kg.
Komisijas 2001.gada 12.jūnija regulas (EK) Nr.1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem, 1.pantā noteiktās pārbaudes veic Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar dienesta izstrādātu un zemkopības ministra apstiprinātu ikgadējo uzraudzības programmu.
Dienests izveido un uztur tirgotāju datu bāzi saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1148/2001 3.pantu. Tirgotājs pēc dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par produkta veidu un daudzumu datu bāzes papildināšanai.
Noteikumi ieviesīs šādas Komisijas regulā Nr.1148/2001 norādītās dalībvalsts izvēles: kompetentās institūcijas funkciju izpildītājs; tirgotāju datu bāzes izveide un papildināšana; atļauja izmantot īpašu marķējumu; iesniedzamās informācijas saturs atbilstības novērtēšanai standarta prasībām; kontroles apliecības paraugs; prasības mazumtirdzniecībai.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumos Nr.95 “Kārtība, kādā tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu””.
Stokholmas tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta Šķīrējtiesas 2003.gada 16.decembra spriedums lietā ““Nykomb Synergetics Technology Holding AB” pret Latvijas Republiku” uzdod Latvijas Republikai veikt spriedumā noteiktos maksājumus Zviedrijas firmai “Nykomb Synergetics Technology Holding AB” un nodrošināt elektroenerģijas iepirkumu no SIA “Windau” koģenerācijas stacijas Bauskā par dubultu tarifu saskaņā ar 1997.gada 24.marta līgumu Nr.16/97 no sprieduma pieņemšanas dienas – 2003.gada 16.decembra – līdz 2007.gada 16.septembrim.
Prognozējamie valsts budžeta izdevumi šim nolūkam ir: 2004.gadā – 2 833 293 lati; 2005.gadā – 1 062 119 lati; 2006.gadā – 1 062 119 lati; 2007.gadā – 820 424 lati. Prognozētajos valsts budžeta izdevumos nav iekļauti PVN nomaksai nepieciešamie līdzekļi, jo PVN maksājums atgriežas valsts budžetā.
Noteikumi paredz paaugstināt valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” dividendes maksājumus valsts budžetā, lai kompensētu valsts budžeta izdevumus Stokholmas tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta Šķīrējtiesas 2003.gada 16.decembra sprieduma izpildei.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.
Likumprojekts paredz uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kurā ar likumu noteikts īres maksas maksimālais apmērs denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošām dzīvojamām telpām, kuras īrnieki lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.
Likumprojektā noteikts, ka gadījumos, kad izīrētājs un īrnieks nevienojas par īres maksas apmēru, īres maksu līdz 2006.gada 31.decembrim var noteikt izīrētājs un 2005.gadā tā nedrīkst pārsniegt Ls 0,60, bet 2006.gadā Ls 0,72. Pēc minētā termiņa jautājumi par īres maksas apmēra noteikšanu risināmi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 13.pantā noteiktajā kārtībā.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar punktu, paredzot, ka īrniekiem, kuri dzīvojamo telpu lietojuši pirms īpašuma tiesību atjaunošanas uz nekustamo īpašumu, ir pienākums līdz 2005.gada 31.jūlijam iesniegt pašvaldībai pieteikumu un dokumentus, kas attiecīgo faktu apliecina.
Savukārt denacionalizētā nama īpašniekam ar grozījumiem uzlikts par pienākumu brīdināt īrniekus par īres maksas paaugstinājumu pēc 2007.gada 1.janvāra, nosūtot paziņojumu līdz 2006.gada 1.februārim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments