"Rīga ir krievu diplomātu peramais zēns"

"Frankfurter Allgemeine

Zeitung" — 2000.07.04.

Maskava jau mēnešiem turpina kampaņu pret Baltiju.

Krievija sevi uzskata par apdraudētu un apmelotu. Ja tic Ārlietu ministrijas paziņojumiem, tad Maskavu visvairāk apdraud nevis tālā Amerika, bet gan fašistu, revanšistu un vēstures viltotāju patvērums tieši pie Krievijas robežām. Tā ir mazā Latvija, un tās rokaspuiši ir Lietuva un Igaunija. Tā saka Maskava. Rīga jau mēnešiem ir krievu diplomātu peramais zēns. Nepaiet gandrīz ne diena, kad netiek izteikts kāds vecs vai jauns pārmetums, lai šo valsti diskreditētu krievu acīs. Un propaganda iedarbojas. Pie Latvijas vēstniecības Maskavā pastāvīgi notiek demonstrācijas, lai protestētu pret šķietamo fašistu citadeli. „Latvija ir koncentrācijas nometne!" ir rakstīts uz demonstrantu plakātiem.

Uzbrukumi Latvijas vēstniecībai un konsulātiem Sanktpēterburgā un Pleskavā pieder gandrīz vai pie pārstāvniecību ikdienas. Martā vēstniecībai Maskavā tika izsistas logu rūtis un ēka notriepta. Latvieši lika ēku izremontēt un iesniedza krieviem rēķinu par diviem tūkstošiem dolāru — līdz šai dienai tas vēl nav apmaksāts.

Nelielie dzēlieni ik dienu saindē atmosfēru starp Krieviju un Baltijas kaimiņvalsti. Acīmredzot, Maskava pasaulei grib parādīt, ka Latvija nav spējīga uzturēt labas kaimiņattiecības, kas ir priekšnoteikums trīs Baltijas valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO. Ar pirmo Krievija it kā būtu apradusi. Taču ar šo valstu līdzdalību NATO, kā Berlīnē teica prezidents Putins, tā negrib samierināties nekādā gadījumā.

Tāpēc Latvijas diplomāti Maskavā tiek izolēti, daudzos masu medijos latvieši tiek attēloti kā šovinisti, kas apspiež krievu minoritāti, bāž cietumā cīnītājus pret fašismu un rīko fašistisko leģionāru gājienus. Tas, ka decembrī pēc EDSO un ES vēlēšanās tika uzlabots diskriminējošais Latvijas valodu likums, ka 77 gadus vecais krievs un bijušais sarkanais partizāns Vasilijs Kononovs ir notiesāts tāpēc, ka ir nogalinājis civiliedzīvotājus, ka bijušo latviešu SS leģionāru gājiens vairs nav valsts svinamā diena un ģenerālis, kurš tajā piedalīsies uniformā, tiks atlaists, ka latviešu nacionālistiem ir piespriesti trīs gadi cietumā, jo viņi bija uzspridzinājuši kādu padomju laika pieminekli — tās visas ir tikai blakuslietas, kas Maskavu vairs netraucē. Prezidents iespējamajam kara noziedzniekam Kononovam aprīļa vidū piešķīra Krievijas pilsonību, un Krievijā joprojām tiek izplatīta leģenda, ka bijušais partizāns Latvijā ir iesēdināts tāpēc, ka ir cīnījies pret fašismu.

Ne jau nejauši Latvija ir galvenais mērķis krievu uzbrukumiem Baltijas valstīm. Tur krievu minoritāte ar apmēram 700.000 personām ir lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā un sastāda apmēram 40% iedzīvotāju kopskaita. Tātad Rīgai Maskava visdrīzāk var izdarīt diplomātiskus uzbrukumus, kas tiek attēloti kā krievu iedzīvotāju aizstāvēšana. Turklāt Latvija ir Baltijas ķēdes vājākais loceklis. Katoliskā Lietuva vienmēr tradicionāli ir orientējusies uz Poliju un Viduseiropu, bet igauņi — uz Helsinkiem, jo viņi ar somiem ir cieši radniecīgi valodas ziņā. Turpretī Latvijai trūkst uz pašu identitāti balstītu aizstāvju. Latvieši visdrīzāk vēlētos, lai tā būtu Vācija. Taču, pirmkārt, tā nav tiešā kaimiņvalsts un, otrkārt, te sava veida apgrūtinājums joprojām ir Otrais pasaules karš, kas ne Berlīnei, ne arī Rīgai neļauj brīvi balstīties uz vācbaltu pagātni.

Protams, ka arī Igaunija arvien vairāk nonāk Maskavas diplomātiskās apšaudes laukā. Demonstratīvā solidaritāte, kādu ārlietu ministrs Ilvess vienmēr izrāda Latvijai, Maskavā ir novedusi līdz tam, ka viņam tiek pārmests, ka viņš "rusofobijā" grib pat pārspēt latviešus.

Turpretī Lietuva līdz šim varēja paļauties uz tradicionāli labajām attiecībām ar Maskavu. Iepriekšējos mēnešos Krievija Viļņu no mutiskajiem uzbrukumiem pasargāja. Taču pēc tam, kad Lietuvas parlaments no Krievijas pieprasīja kompensāciju par zaudējumiem, kas ir radušies padomju okupācijas rezultātā, tā vairs nav. Krievijas Ārlietu ministrija savā atbildē lika saprast, ka Lietuva 1940. gadā nav tikusi okupēta, bet brīvprātīgi pievienojusies Padomju savienībai. Krievu stāvoklis Igaunijā un Latvijā ir ievērojami labāks nekā viņu tautiešiem Vidusāzijas republikās. Tikai no Uzbekistānas vien kopš 1991. gada uz Krieviju ir izceļojuši 900.000 krievu. Taču par to Maskava klusē, jo Uzbekistāna Krievijai ir vajadzīga ģeopolitisko plānu īstenošanai dienvidos, un arī ar lielo Kazahstānu tā nevēlas sabojāt attiecības. Tikai Baltijā Maskava uzstājas kā krievu aizstāve, kur – vismaz jaunākā paaudze – drīzāk orientējas uz Helsinkiem un Stokholmu nekā uz Maskavu. Maskava Baltijas ienaidnieka tēlu savā valstī izmanto nolūkiem, kas kopš otrā Čečenijas kara tiek apzīmēti kā „sabiedrības konsolidēšana". Tad kāpēc gan censties uzturēt labas attiecības? Kāds latviešu diplomāts Maskavā pastāstīja to, ko kāds krievu kolēģis viņam ir teicis kādā atklātības brīdī: "Mēs esam ieinteresēti sliktās attiecībās."

Markuss Vēners