"Latvijas spriedums Krievijai"

"Sūddeutsche Zeitung"

– 2000.07.10.

Tas ir spriedums, kas Krieviju kaitina un tomēr ir tai izdevīgs.

Kā informē Baltijas ziņu aģentūra BNS, Latvijā uz diviem gadiem ieslodzījumā par masveida slepkavību ir notiesāts bijušais padomju slepenā dienesta VDK virsnieks Jevgēņijs Savenko. Pēc tiesas atzinuma, 86 gadus vecais Savenko pēc padomju militāro vienību iesoļošanas Latvijā 1940. gadā ar izdomātiem pierādījumiem bendēm ir nodevis vairākus latviešus. Prokurors prasīja piecus gadus ieslodzījumā, taču, ņemot vērā viņa lielo vecumu, tiesneši viņam piesprieda mīkstāku sodu.

Turpretī Krievija pret latviešiem želastību nepazīst. Maskava izmanto katru izdevību, lai Baltijas valstīm pārmestu fašismu, lai saindētu tuvināšanās Rietumiem atmosfēru. Šo valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā diez vai būs iespējams aizkavēt, un to zina arī Krievija; taču citādi izskatās ar integrāciju NATO, un to Kremļa stratēģi mēģina aizkavēt. Latvija lielajam kaimiņam ir sagādājusi vairākus iemeslus uzbrukumiem: problēmas ar spēcīgās krievu minoritātes integrāciju, ikgadējais bijušo latviešu SS leģionāru gājiens, lēnā pagātnes izvērtēšana. Taču iepriekšējos mēnešos Latvija pēc pastiprināta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ES spiediena visos šajos punktos ir panākusi jūtamu progresu; kopš tā laika Krievijas dzēlieniem ir palikuši gandrīz vienīgi juridiskie gadījumi.

Pirms nesenā sprieduma Savenko lietā vēl bija spriedums bijušajam padomju partizānu vadītājam Vasilijam Kononovam, kas arī izraisīja Krievijas sašutumu. Tika teikts, ka Latvija vēršoties pret bijušajiem antifašistiem, taču bijušie nacisti tiekot saudzēti. Šķiet, ka Krievijas propagandas mašinēriju netraucē tas, ka Kononovam sods tika piespriests par to, ka viņš 1944. gadā ir nogalinājis deviņus civiliedzīvotājus. Tātad pašreizējais spriedums Savenko lietā Maskavai ir izdevīgs – tāpat kā tās kaimiņvalsts Lietuvas lēmums: tur atkal uz nenoteiktu laiku tika atlikts ieilgušais tiesas process pret 93 gadus veco iespējamo SS kara noziedznieku Aleksandru Lileiķi.

Franks Ninhujzens