"Izmanto antikrievisku reklāmu"

"Frankfurter Rundschau"

— 2000.07.08.

Valdība baidās no sakāves vēlēšanās. Par ļauno retoriku pret Maskavu strīdas arī valdībā.

Jautājums par izturēšanos pret lielo kaimiņu Krieviju ir sašķēlis Lietuvas politiskās partijas. Taču tā nav obligāti saistīta ar politisko pārliecību: ar asajiem izlēcieniem pret Maskavu Lietuvas parlamenta prezidents Vītauts Landsberģis galvenokārt grib mainīt vēlētāju noskaņojumu par labu konservatīvajiem, kuru autoritāte ir cietusi.

Lietuvas prezidents Valds Adamkus brīdināja parlamenta prezidentu Landsberģi ar antikrievisko retoriku nenodarīt kaitējumu valsts interesēm. Lietuva līdz šim esot bijusi paraugs, ka "eiroatlantiska orientācija" un labas attiecības ar Krieviju nav pretrunā viena otrai, uzsvēra Adamkus un aicināja valdošos konservatīvos nelikt uz spēles šo Lietuvas ārpolitikas kvalitātes zīmi. Iemeslu Landsberģa skarbajam tonim Adamkus zina tikpat labi kā pārējie viņa tautieši: 8. oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas un konservatīvie ir nonākuši spiedīgā situācijā.

"Tagad tā grib izmantot ārpolitiku, lai nostiprinātu savu popularitāti," prezidents pārmeta valdības partijai. Neatkarības cīņu varonis un konservatīvo pelēkā eminence Landsberģis tad, kad viņa partijai klājas slikti, vienmēr vēršas pie nacionālām jūtām. Un tai trīs mēnešus pirms 8. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām tiešām klājas slikti. Konservatīvajiem, kuri kopā ar kristīgajiem demokrātiem valsti pārvalda četrus gadus, pavasarī vietējās vēlēšanās bija jāsamierinās ar jūtamiem zaudējumiem. Turpretī liberāļi un kreisie sevi apliecināja kā alternatīvu valdību.

Lietuvā reformu process uz priekšu virzās lēnām. Salīdzinājumā ar Igauniju un Latviju tā ceļā uz ES atrodas neizdevīgākā stāvoklī. Vēlēšanu laikā dotais solījums kompensēt lietuviešiem ar valūtas reformām saistītos zaudējumus, kas pirms četriem gadiem lielā mērā veicināja konservatīvo uzvaru, nav turēts.

Personiskās nesaskaņas sašķeļ partiju. Vispirms to atstāja toreizējais ministru prezidents Vagnoris, kas nesapratās ne ar Adamku, ne arī ar Landsberģi, un nodibināja savu labējo partiju. Tad pēc strīda par naftas nozares privatizāciju aizgāja arī viņa pēctecis populārais Rolands Pakss. Viņš tagad ir Liberālās savienības vadībā un tiek uzskatīts par izredzēm visbagātāko kandidātu uz ministru prezidenta amatu vēlēšanās oktobrī.

Landsberģis vecajā pārbaudītajā manierē mēģina kreisi liberālo opozīciju diskreditēt kā Maskavas rokaspuišus un savā labā izmanto antikrievisku reklāmu. Tālab līdz asiem strīdiem starp Viļņu un Maskavu nonāca tad, kad Lietuvas parlaments pieprasīja kompensāciju par padomju okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem, bet Krievijas Ārlietu ministrija iebilda, ka PSRS Lietuvu 1940. gadā nav okupējusi. Lietuva Padomju savienībai esot pievienojusies brīvprātīgi. Viļņai tas nozīmēja atgriešanos atpakaļ visļaunākās padomju propagandas laikā, un tas ir skaidrā pretrunā ar līgumu, ko 1991. gadā parakstīja Landsberģis un toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Šajā līgumā Krievija atzīst Lietuvas okupācijas faktu.

Par to, vai patiesi bija nepieciešams atbildēt ar parlamenta rezolūciju, kurā Maskavai tika pārmesta Staļina ēras tradīciju ievērošana un "diktatoriskas tendences", strīdas pat Lietuvas valdības nometnē. Kristīgo demokrātu ārlietu ministrs Algirds Saudargs domā, ka "naidīgās diskusijas ir bezjēdzīgi eskalētas". Parlaments šo rezolūciju pieņēma ar 63 koalīcijas nometnes deputātu balsīm.

Opozīcija balsojumā nepiedalījās un izteica brīdinājumu. "Mūsu labās attiecības ar visām pusēm līdz šim ir bijušas viens no mūsu trumpjiem," uzskata centra deputāts Aruns Grumads, un arī Pakss to nosodīja kā ļaunprātīgu ārpolitikas izmantošanu iekšējiem mērķiem.

Tāpat domā arī Adamkus. Konservatīvie visur, izņemot savu partiju, saskatot krievu aģentus, bet tas norādot uz "pašu nacionālā respekta trūkumu". Prezidents likumu par kompensāciju neparakstīja.

Haness Gamilšegs