Uz pagājušo nedēļu atskatoties

Valsts prezidente Amerikas kontinentā: atmiņas par nākotni

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Starptautiskās sasniegumu akadēmijas paneļdiskusijā “Miera saglabāšana” kopā ar bijušo NATO spēku komandieri Eiropā ģenerāli Džozefu Ralstonu, bijušo Izraēlas premjeru un ārlietu ministru Šimonu Peresu un bijušo NATO spēku komandieri Eiropā ģenerāli Vesliju Klārku Valsts prezidenta kancelejas foto

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Kanādas apmeklējuma laikā Monreālā tikās ar Kvebekas provinces premjerministru Žanu Šarē. Premjers apsveica Latvijas prezidenti saistībā ar valsts pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) un interesējās par Latvijas eirointegrācijas aspektiem. Abas puses apspriedās par ES jauno kaimiņu politiku. Pārrunājot attiecības ar Krieviju, Valsts prezidente uzsvēra, ka abu valstu attiecības turpmāk lielā mērā veidosies Krievijas un ES dialoga ietvaros. Vaira Vīķe-Freiberga un Žans Šarē apmainījās viedokļiem par Latvijas un Kvebekas attiecību izvēršanu, kurās īpaša loma būtu Kvebekas investīcijām Latvijā. Kvebekas provinces premjers izteica vēlmi, lai tuvākajā laikā Kvebekas investoru delegācija apmeklētu Baltijas valstis. Valsts prezidente atzina, ka Latvijai būtu interese sadarboties ar Kvebekas provinci arī tieslietu jomā.

•

Latvijas Valsts prezidente tikās arī ar Monreālas universitātes rektoru Robertu Lakruā un pārrunāja Monreālas universitātes sadarbības iespējas ar Latvijas universitātēm. Rektors pauda lepnumu, ka šīs universitātes bijusī profesore kļuvusi par valsts vadītāju. Vaira Vīķe-Freiberga Monreālas universitātē trīsdesmit trīs gadus bija psiholoģijas profesore. Valsts prezidente Monreālas universitātē saņēma Eduāra Monpeti fonda medaļu.

•

Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās arī Kanādas Psihologu apvienības (KPA) 65. kongresa atklāšanā Sentdžonsā un saņēma Kanādas Psihologu apvienības 2004. gada balvu “Sievietes un psiholoģija” par ieguldījumu feminisma psiholoģijā. Pasniedzot apbalvojumu, KPA direktoru valdes locekle Sandra Paika iepazīstināja klātesošos ar Latvijas Valsts prezidentes dzīves gaitām, uzsverot, ka V. Vīķes-Freibergas daudzveidīgais un bagātīgais devums vieno cilvēkus un sociālās zinātnes, jo viņa ir strādājusi Kanādā un Latvijā gan psiholoģijas zinātnē un latviešu folkloras pētniecībā, gan daudzu organizāciju vadībā. Rezumējot Valsts prezidentes profesionālās gaitas, S.Paika uzsvēra, ka grūti atrast iedvesmojošāku paraugu izcilai sievietei vadītājai, kas tik dedzīgi aizstāvētu vienlīdzības, taisnīguma un godīguma principu. Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja dažādus sieviešu tiesību, sabiedrības attieksmju un stereotipu piemērus saistībā ar sieviešu tiesību praksi.
Vaira Vīķe-Freiberga ir Kanādas Psihologu apvienības goda prezidente. Viņa darbojusies apvienībā kopš 1960. gada, kad kā studente sniedza savu pirmo referātu apvienības gadskārtējā kongresā. No 1980. līdz 1981. gadam Vaira Vīķe-Freiberga bija apvienības prezidente.

•

No Kanādas Latvijas Valsts prezidente devās uz ASV, kur Vašingtonā piedalījās nacionālajā atvadu ceremonijā no ASV bijušā prezidenta Ronalda Reigana galvaspilsētas Nacionālajā katedrālē.
Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga Čikāgā kopā ar bijušajiem NATO spēku komandieriem Eiropā ģenerāli Džozefu Ralstonu, ģenerāli Vesliju Klārku un bijušo Izraēlas premjeru un ārlietu ministru Šimonu Peresu piedalījās Starptautiskās sasniegumu akadēmijas paneļdiskusijā “Miera saglabāšana”, kas notika Starptautiskā sasniegumu sammita 2004 ietvaros. Atbildot uz jauniešu auditorijas jautājumiem, mūsu prezidente izkaidroja, kāpēc Latvija stājās NATO, atgādinot, ka Latvijai alianse ir brīvības garants, kas sargā drošību Eiropā. Prezidente uzsvēra, ka pasaulē mainās draudu avoti un līdz ar tiem veidi un iespējas, kādās veicināt drošību, taču viņa izteica pārliecību, ka NATO arī nākotnē saglabās savu nozīmi, apkarojot gan sen zināmos draudu veidus, gan cīnoties ar jauniem. Valsts prezidente uzsvēra, ka “NATO, kaut arī radīta drošībai, šodien nav tikai militāra organizācija – tai ir arī alternatīvas lomas, piemēram, zinātnes jomā”. NATO, pēc prezidentes domām, ir daudzsološa organizācija, jo tās locekļi ir homogēni savās vērtībās. Pēc paneļdiskusijas runāja bijušais ASV prezidents Bils Klintons. Viņš sacīja, ka nekad neaizmirsīs Latvijas apmeklējumu 1994. gadā, kura laikā sastapis “tūkstošiem cilvēku, kas aizdedza svecītes ar domām un cerībām par savu nākotni”.
Latvijas Valsts prezidente 2000. gadā saņēma Amerikas Sasniegumu akadēmijas zelta balvu. Viņa arī ir šīs akadēmijas goda biedre.

Ministru prezidenta sarunas Rīgā

Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas–Baltijas parlamentārās sadarbības grupas delegāciju, kas apmeklē Latviju pēc Saeimas Latvijas–Vācijas parlamentārās sadarbības grupas uzaicinājuma. Viņi pārrunāja plašu jautājumu loku: Latvijas ekonomisko attīstību, attiecības ar Krieviju, drošības politiku, situāciju Irākā, kā arī iekšpolitiskos jautājumus – izglītības reformu, korupcijas apkarošanu, transporta un enerģētikas attīstību. I. Emsis raksturoja Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi un iespējas izmantot ES strukturālo fondu līdzekļus iedzīvotāju labklājības celšanai valstī. Pārrunāta arī tūrisma attīstība Latvijā un atvieglojumi robežu šķērsošanas kārtībā starp Baltijas valstīm pēc to pievienošanās ES, kas varētu sekmēt tūristu skaita palielināšanos uz Baltijas valstīm. Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību attīstīt transporta infrastruktūru: ostas, lidostu, dzelzceļu, kā arī uzlabot Rīgas transporta sistēmu. Kā prioritātes I. Emsis minēja jaunās dzelzceļa līnijas “Via Baltica” būvi un tālākā nākotnē arī ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveidi starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu.

•

Ministru prezidents tikās arī ar Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Folkeru Rīi, kurš bija ieradies Latvijā darba vizītē. Galvenā vērība abu politiķu sarunā bija veltīta Eiropas Savienības un NATO aktuālajiem jautājumiem. I. Emsis un F. Rīe bija vienisprātis par nepieciešamību ES valstu un valdību vadītājiem vienoties par jauno ES konstitucionālo līgumu, lai stiprinātu Eiropu. Tika uzsvērts, ka Baltijas valstīm pēc pievienošanās ES ir būtiska loma Eiropas Savienības attiecību veidošanā ar tās austrumu kaimiņvalstīm.

Ārlietu ministra ikdienas pienākumi

Ārlietu ministrs Rihards Pīks tikās ar Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Folkeru Rīi, kas bija ieradies divu dienu vizītē Latvijā. Ministrs iepazīstināja Folkeru Rīi ar Latvijas pozīcijām ES konstitūcijas līguma projektā. Gan ministrs, gan arī F.Rīe bija vienisprātis, ka nākamajam Eiropas Komisijas prezidentam jābūt spēcīgam un aktīvam politiķim, apveltītam ar līderim raksturīgām īpašībām un labi jāorientējas ģeopolitiskajā situācijā pasaulē.

•

Rihards Pīks tikās arī ar Bulgārijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju, kas uzturējās oficiālā vizītē Latvijā. Viesis izteica līdzjūtību par Latvijas karavīra bojāeju Irākā. Viņš atzīmēja, ka arī Bulgārija pirms pusgada zaudēja savus karavīrus Irākā, tomēr Bulgārijas nostāja Irākas demokratizācijas jautājumos nemainījās. Pārrunāti arī Eiropas Savienības jautājumi. Bulgārijas parlamenta vadītājs uzsvēra, ka Latvijai un Bulgārijai ir kopēji ārpolitiskie mērķi. Abas puses bija vienisprātis arī par nepieciešamību stiprināt Eiropas kopējo un ārējo drošības politiku.

•

Ārlietu ministrs pagājušajā nedēļā izteica gandarījumu par Krievijas veterinārā dienesta lēmumu atjaunot dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu no ES valstīm uz Krieviju, kas ļāvis atjaunot normālu tirdzniecību starp Krieviju un ES valstīm.

Latvijas klātbūtne pasaulē

Parīzē notikušajā “Austrālijas grupas” plenārsēdē Latvija tika uzņemta par šā eksporta režīma grupas dalībvalsti. “Austrālijas grupa” ir starptautisks eksporta kontroles režīms, kura mērķis ir novērst ķīmisko un bioloģisko ieroču izplatīšanos. Režīma ietvaros valstis pārrunā un saskaņo nacionālo likumdošanu attiecībā uz eksporta licenču izdošanu ķīmiskās rūpniecības tehnoloģijām. Latvijā jau kopš 1995. gada ir izveidota stratēģiskas nozīmes eksporta kontroles sistēma, kas atbilst pavisam četru eksporta kontroles režīmu vadlīnijām un ES starptautiskām prasībām. Latvija pirmo reizi savu pieteikumu iesniedza jau 1996. gadā, jo Latvijas ķīmiskā rūpniecība attīstās ļoti strauji un mūsu valsts ir ieinteresēta, lai tas notiktu saskaņā ar vispārpieņemtām normām.

Kanādas Psihologu apvienības direktoru valdes locekle Sandra Paika pasniedz Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai apvienības balvu par ieguldījumu feminisma psiholoģijā Valsts prezidenta kancelejas foto

•

Romā notikušajā Starptautiskās holokausta vēstures piemiņas un izglītības darba grupas plenārsēdē Latvijas delegācijas vadītājs Andris Teikmanis ziņoja par Latvijas paveikto holokausta izpētē, izglītībā un holokausta piemiņas pasākumiem Latvijā. Īpaša uzmanība un jautājumi tika veltīti holokausta izglītībai Latvijā un Otrā pasaules kara laikā pret cilvēci izdarīto noziegumu izmeklēšanai. Visi starptautiskās holokausta darba grupas dalībvalstu pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas veikumu minētajos jautājumos. Darba grupa ir pieņēmusi lēmumu uzņemt Latvijas Republiku par pastāvīgo locekli.