"Krievu labklājība veicina sadarbību"

"Postimees"

2000.07.04.

Matvijenko: mūsu absolūtā prioritāte ir mūsu pilsoņu un krieviski runājošo iedzīvotāju dzīves apstākļi Igaunijā.

Šodien Pēterburgā tiekas Igaunijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji Igaunijas premjerministrs Marts Lārs un Krievijas vicepremjere Valentīna Matvijenko. Intervijā "Postimees" Matvijenko saka, ka abu valstu savstarpējā ekonomiskā sadarbība attīstīsies tikai tad, kad krievi Igaunijā jutīsies labi.

Kā jūs vērtējat Krievijas un Igaunijas attiecību attīstību laikā, kad jūs esat bijusi Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāja?

Vispirms es vēlos teikt, ka Krievija vienmēr ir bijusi ieinteresēta veidot konstruktīvas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Igauniju. Par Starpvaldību komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētāju es kļuvu pirms 2 gadiem, kad mans kolēģis bija Marts Sīmans. Ar viņu mēs izveidojām labas attiecības, un mums bija lieli plāni. Mēs turpinām darbu, jo komisijai jābūt mūsu divpusējo attiecību attīstības galvenajam instrumentam.

Mūsu pirmā tikšanās notika 1998. gada decembrī, un kopš tā laika komisija ir veikusi patiesi labu darbu. Regulāri ir tikušies darba grupu vadītāji, apsprieduši attiecību attīstību, kopējās problēmas — ekonomikas, humanitārajā un kultūras sfērā. Esam parakstījuši līgumu muitas sadarbībā, sagatavojuši un parafējuši līgumu gaisa un auto satiksmē.

Esam ievērojami pavirzījušies uz priekšu dubulttarifu atcelšanas jautājumā un līguma par sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā sagatavošanā. Patiesi labi ir kontakti kultūras jomā.

Viss ir labi, vai ir arī kaut kas slikts?

Kopumā ir padarīts labs darbs, lai gan daudz kas vēl nav realizēts. Domāju, ka varētu būt aktīvāka un ātrāka dažādu divpusējo līgumu sagatavošana. Īpaši mani uztrauc tas, ka joprojām mūsu attiecībās svarīgu vietu ieņem tā sauktie sociāli humanitārie jautājumi. Nav noslēpums, ka mūsu absolūtā prioritāte ir mūsu pilsoņu un krieviski runājošo iedzīvotāju labklājība Igaunijā. Viņu statusa noregulēšana, viņu kā nacionālās minoritātes tiesību ierobežotība šobrīd ir galvenais šķērslis Igaunijas un Krievijas attiecību stabilizācijai un tālākai attīstībai.

Mēs bieži esam teikuši, ka sadarbība nepieciešama kā ekonomikas, tā arī sociāli humanitārajā sfērā. Mēs šādai sadarbībai esam gatavi. Tāpat esam bieži teikuši, ka Igaunijas un Krievijas attiecību attīstība, to atmosfēra un raksturs atkarīgs no mūsu līdzpilsoņu pašsajūtas Igaunijā.

Maijā tikās komisijas ekonomiskā darba grupa. Šī tikšanās Igaunijā radīja cerības, ka varētu tikt atcelti dubulttarifi un varētu tikt ieviests īpašās labvēlības režīms tirdzniecībā. Kad, pēc jūsu domām, tas varētu notikt?

Mēs tiešām esam virzījušies tālāk jautājumos par dubulttarifu atcelšanu un sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā, tomēr ekspertiem šai jautājumā ir dažādi viedokļi. Tā kā Igaunijā būs jauna nodokļu likumdošana, pirms šādu līgumu parakstīšanas ir jāsaprot, kā Igaunijā notiekošās pārmaiņas var ietekmēt mūsu savstarpējās tirdzniecības attiecības. Tomēr īpašās labvēlības režīms ir dienas kārtībā kā nākotnes plāns, man šobrīd ir grūti pateikt, kad tas tiks ieviests.

Pirms mēs kaut ko parakstām, mums jāzina, ka Valsts dome to ratificēs.

Protams, mums ir jāstrādā ar saviem likumdevējiem, un es domāju, ka tikai sasniegumi sociāli humanitārajā sfērā palīdzēs šādus dokumentus dabūt cauri domei.

Ko, pēc jūsu domām, Igaunija iegūs un ko zaudēs, iestājoties ES?

Es uzskatu, ka Igaunija ir suverēna valsts, kurai pašai ir tiesības izlemt. Tas pilnā mērā attiecas arī uz ES. Es nevaru novērtēt ES dalības pozitīvās un negatīvās puses, tas jādara jūsu valsts valdībai. Tomēr jūs zināt tikpat labi cik es, kādi ir ES konkurences apstākļi, kādi ir nosacījumi dalībvalstīm politiskajā, humanitārajā un cilvēktiesību sfērā. Igaunijai pašai jāizlemj, vai tā ir gatava izpildīt šos nosacījumus.

Pēdējā gada laikā Krievijas politiķi daudz runājuši par bažām, kas saistītas ar ES paplašināšanos.

Man ir svarīgs viens — Igaunijas dalībai ES nav negatīvi jāiespaido mūsu ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība. Šai saistībā mēs esam gatavi apspriest ar Igauniju tās iestāšanās ES sekas, tikai, protams, jautājumos par mūsu divpusējām attiecībām.

Jebkurā gadījumā uzskatām Igauniju par savu labu kaimiņu un sadarbības partneri. Šādā noskaņā arī notiks tikšanās ar Martu Lāru.

Vai Igaunijas un Krievijas Starpvaldību komisijas tikšanās var iespaidot abu valstu attiecības?

Marko Mihkelsons, Baltijas Krievijas pētījumu centra direktors: Es domāju, ka šādas tikšanās ir svarīgas, taču, diemžēl, tās nedod būtisku attīstību valstu attiecībās. Komisija Krievijas birokrātijas sistēmā ir otršķirīga parādība.

Marts Helme, bijušais Igaunijas vēstnieks Krievijā: Iespējams, Krievija nāks klajā ar savu tradicionālo viedokli, ka attiecību uzlabošanās priekšnoteikums ir Igaunijas attieksmes mainīšanās pret tās krieviski runājošo mazākumu.

Tomass Hendriks Ilvess, ĀM: Pēterburgā notiek kārtējā tikšanās Tā ir noderīga tikšanās, kas demonstrē, ka Igaunija un Krievija risina abas puses interesējošos jautājumus politiskā dialoga ceļā.

Marts Lārs, premjerministrs: Es negaidu, ka pēc tikšanās notiks lielas pārmaiņas. Igaunijas un Krievijas attiecības attīstās soli pa solim, tomēr pozitīvā virzienā. Igaunijas un Krievijas attiecību pozitīvo attīstību veicinājusi arī Igaunijas krievu diasporas labklājības (apmierinātības) palielināšanās.