Valsts sekretāru 2004.gada 10.jūnija sanāksmē

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikums”.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Centra funkcijas: organizēt pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības (turpmāk – vispārējās izglītības) satura izstrādi; izstrādāt vispārējā izglītībā vienotu izglītības kvalitātes (mācību sasniegumu) vērtēšanas sistēmu un noteikt valsts pārbaudījumu saturu, laiku un norises kārtību; organizēt, koordinēt un metodiski atbalstīt vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības sistēmas darbību un attīstību; organizēt valsts valodas prasmes pārbaudi, kas ir nepieciešama profesionālo un amata pienākumu veikšanai; sniegt vispārējās izglītības pedagogiem atbalstu vispārējās izglītības satura, valsts pārbaudījumu, pedagogu tālākizglītības sistēmas un citos ar centra darbību saistītajos jautājumos; organizēt mācību grāmatu izvērtēšanu un apstiprināšanu, apstiprināt ieteicamās mācību literatūras sarakstus, organizēt valsts iepirkumu mācību līdzekļu izdošanai un iegādei; izzināt talantīgos izglītojamos, organizējot un atbalstot valsts mācību priekšmetu olimpiādes un veicinot izglītojamo līdzdalību starptautiskajās olimpiādēs; sniegt atbalstu Skolotāju tālākizglītības atbalsta fonda darbības organizēšanā, analizēt un vērtēt tam iesniegtās programmas.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: organizē vispārējās izglītības satura aprobāciju un korekciju; atbilstoši valsts izglītības standartu prasībām izstrādā un apstiprina pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus, mācību priekšmetu programmu paraugus; izstrādā atbilstoši valsts pamatizglītības un vispārējās izglītības standartam un attiecīgo mācību priekšmetu standartam valsts pārbaudījumu programmas un uzdevumus; organizē valsts pārbaudījumu norisi, vērtēšanu un rezultātu paziņošanu; pēta un analizē izglītības satura veidošanas, izglītības kvalitātes (mācību sasniegumu) vērtēšanas un vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības pieredzi; konsultē un informē izglītības pārvalžu pārstāvjus, pedagogu profesionālās apvienības un asociācijas, izglītības iestāžu administrācijas, mācību priekšmetu pedagogu metodisko apvienību vadītājus par vispārējās izglītības satura, vispārējās izglītības kvalitātes, vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības jautājumiem; koordinē izglītības iestāžu un organizāciju līdzdalību starptautiskajās aktivitātēs un projektos, kas ir saistīti ar vispārējās izglītības satura, vispārējās izglītības kvalitātes (mācību sasniegumu) vērtēšanas un vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības jautājumiem; organizē un koordinē lietišķo pētījumu programmas, kas ir saistītas ar vispārējās izglītības satura, vispārējās izglītības kvalitātes (mācību sasniegumu) vērtēšanas un vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības problēmu risinājumiem; veido valsts valodas prasmes pārbaudes darbus un izstrādā valsts valodas prasmju pārbaudes metodoloģiju; veic valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju darbības tiešo pārraudzību un kontroli; nodrošina valsts valodas prasmes apliecību sagatavošanu, uzskaiti un izsniegšanu; apkopo un analizē informāciju par situāciju pedagogu tālākizglītībā, izstrādā priekšlikumus tā uzlabošanai; izstrādā pedagogu tālākizglītības projektus, izglītības darbinieku profesionalitātes pilnveides programmas un metodiku; organizē pedagogu tālākizglītības kursu īstenošanu; uztur un pilnveido nepieciešamās mācību literatūras, vispārējo izglītību reglamentējošās dokumentācijas un datu informatīvās bāzes; nodrošina aktuālākās informācijas pieejamību par vispārējās izglītības satura, vispārējās izglītības kvalitātes (mācību sasniegumu) vērtēšanas un vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības jautājumiem Izglītības informācijas birojā.
Centru vada vadītājs, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs. Centra vadītājs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.
Likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” nosaka, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un izglītības iestāžu aizņemtā valstij piederošā un piekrītošā zeme – uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ja Ministru kabinets nenosaka citādi.
Tas nozīmē, ka citu ministriju padotībā esošajām izglītības iestādēm pastāvīgā lietošanā nodotā valstij piederošā un piekrītošā zeme ar Ministru kabineta rīkojumu var tikt ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, bet meža zeme, atbilstoši likumam, ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Daudzos gadījumos zemes praktiski nav atdalāmas un šādi noteikumi būtiski apgrūtina izglītības iestāžu padotības maiņu, zemju ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.
Grozījumi likumā dod iespēju ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā visu valstij piederošo un piekrītošo zemi, tajā skaitā – meža zemi, kas nodota pastāvīgā lietošanā attiecīgās ministrijas padotībā esošajām valsts koledžām, profesionālās vidējās un arodizglītības iestādēm.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai””.
Valstī tiek pilnveidota pedagoģiskās izglītības un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas ieguves sistēma, lai vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības programmas īstenojošie pedagogi iegūtu izglītību, kas atbilst Izglītības likumā noteiktajām prasībām.
Tiek saglabāta pamata prasība par augstāko pedagoģisko izglītību visiem vispārējās izglītības pakāpē strādājošajiem pedagogiem, tai skaitā pirmsskolas izglītībā strādājošiem, izņemot tos, kuriem, kā noteikts Izglītības likumā, 2004.gada 1.septembrī līdz pensionēšanās gadam atlikuši pieci un mazāk gadu.
Taču, ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzību pēc pedagogiem, kuru izglītība un kvalifikācija atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, noteikumu projekts paredz izdarīt grozījumus, kas attiecas uz skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja kvalifikāciju un kuru darba stāžs ir lielāks par sešiem gadiem, īstenojot izglītības programmas pirmsskolā, aizstājot prasību par augstāko profesionālo kvalifikāciju ar tālākizglītību atbilstošās kursu programmās IZM noteiktajā kārtībā.
Lielākais skaits pedagogu ar Izglītības likuma prasībām neatbilstošu izglītību strādā pirmsskolas izglītības, speciālās izglītības iestādēs un par mājturības/mājsaimniecības (zēniem) skolotājiem vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs. Izglītības un zinātnes ministrija ir izanalizējusi veiktos ierakstus pedagogu izglītību un kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos, izvērtējusi pēc būtības to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Grozījumi paredz, ka prasības par atbilstošu skolotāja kvalifikāciju mācāmajam priekšmetam tiek pielīdzinātas tiem pedagogiem, kuri, augstākās izglītības studiju programmās iegūstot augstāko profesionālo izglītību atbilstoši mācāmajam priekšmetam, nav ieguvuši kvalifikāciju “skolotājs (pasniedzējs)”, kaut gan studiju programmās ir apguvuši pedagoģijas un psiholoģijas kursu.
Pamatojoties uz Sporta likumu, sporta izglītības programmas īstenojošo pedagogu kvalifikācijas prasību noteikšanai ir izstrādāti citi normatīvie akti.
Noteikumu projekts paredz prasības sporta interešu pedagogiem noteikt tādas pašas kā interešu izglītības pārējiem pedagogiem. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā prasības profesionālās tālākizglītības programmu saturam interešu izglītības pedagogiem, samazinot programmu apjomu un veidojot tās atšķirīgas no profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes programmas īstenojošiem pedagogiem paredzētajām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts mērķdotāciju plānošanas reģionu,

rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei”.
Teritorijas plānošanas likums paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.
Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta mērķdotācija plānošanas reģionu padomēm, rajonu, vietējo pašvaldību – pagastu padomēm, pilsētu un novadu domēm.
Noteikumu projekts nosaka vispārējos nosacījumus mērķdotācijas saņemšanai: pretendentus un pieteikuma iesniedzējus; piešķiramās un avansā izmaksājamās mērķdotācijas apjomu; gadījumus, kad pieteikumus izskata un mērķdotāciju piešķir prioritāri.
Noteikumu projekts sistematizēti parāda mērķdotāciju piešķiršanas kārtību, pieteikumu izskatīšanas un attiecīga lēmuma pieņemšanas kārtību, atskaites dokumentu iesniegšanas veidu un kārtību.
Noteikumu projekta pielikumā pievienotas mērķdotācijas pieteikuma, starpatskaites un atskaites veidlapas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu”.
2004.gada 31.martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 725/2004 “Par kuģa un ostas iekārtas aizsardzības stiprināšanu”, kuras prasības dalībvalstīm ir jāievieš līdz 2004.gada 1.jūlijam. Regulas mērķis ir ieviest Eiropas Kopienas prasības kuģu, kas iesaistīti starptautiskajā un vietējā satiksmē, un ostas iekārtu aizsardzības stiprināšanai pret starptautiskiem prettiesiskiem aktiem. Regulas pamats ir noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Diplomātiskajā konferencē 2002.gada 12.decembrī, ar grozījumiem Starptautiskajā Konvencijā par dzīvības aizsardzību jūrā ieviešot Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kuģu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu starp valsts institūcijām – Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju, kā arī minēto valsts institūciju attiecīgo struktūrvienību sadarbību kuģu un ostas iekārtu aizsardzības stiprināšanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 16.jūlijam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments