Uzstājoties Kanādas Psihologu apvienības kongresā
10. jūnijā Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga Sentdžonsā, Kanādā, teica runu Kanādas Psihologu
apvienības (KPA) 65.kongresa atklāšanā un saņēma 2004.gada
Kanādas Psihologu apvienības balvu “Sievietes un psiholoģija” par
ieguldījumu feminisma psiholoģijā.
Pasniedzot apbalvojumu Kanādas Psihologu apvienības goda
prezidentei V.Vīķei-Freibergai, KPA direktoru valdes locekle
Sandra Paika iepazīstināja klātesošos ar Valsts prezidentes
dzīves gaitām, uzsverot, ka V.Vīķes-Freibergas daudzveidīgais un
bagātīgais devums vieno cilvēkus un sociālās zinātnes, jo viņa ir
strādājusi Kanādā un Latvijā gan psiholoģijas zinātnē un latviešu
folkloras pētniecībā, gan daudzu organizāciju vadībā. Rezumējot
Valsts prezidentes profesionālās gaitas, S.Paika uzsvēra, ka
grūti atrast iedvesmojošāku paraugu izcilai sievietei vadītājai,
kas dedzīgi aizstāvētu vienlīdzības, taisnīguma un godīguma
principu.
Uzrunājot psihologus pēc apbalvojuma saņemšanas, Vaira
Vīķe-Freiberga atzīmēja dažādus sieviešu tiesību, sabiedrības
attieksmju un stereotipu piemērus saistībā ar sieviešu tiesību
praksi. “Neviens nepiedzimst par prezidentu, tā ir galvenā
monarhijas atšķirība no republikas, jo republikā katram, kas
atbilst konstitūcijai, dāvā tiesības un iespējas kļūt par valsts
vadītāju, un tā ir demokrātija, diemžēl sievietes valsts
vadītājas vēl aizvien ir retums,” sacīja Vaira
Vīķe-Freiberga.
Savā runā Valsts prezidente akcentēja demokrātijas nozīmību:
“Demokrātijai jāietver princips, ka katram indivīdam ir vienādas
iespējas, un nedrīkstētu būt tā, ka dzimums, ādas krāsa,
reliģiskā piederība, sociālais slānis vai tradīcijas dotu
nevienlīdzīgas tiesības. Katrs var iemantot savas tiesības, un
tas ir jāmāca jau no mazotnes. Katrs var kļūt par to, par ko viņš
savā sirdī vēlas būt un ko viņa spējas atļauj. (..) Tāpat kā
katrs indivīds demokrātijā ir vienlīdzīgs, tā arī katrai tautai,
vienalga, cik mazai vai lielai, ar kādu pagātni, kad tā
deklarējusi savu neatkarību, ir tiesības pastāvēt un attīstīties.
Arī Latvija tagad var izvēlēties savu nākotni, dzīvojot ar savām
kļūdām un veiksmēm.”
V.Vīķe–Freiberga uzsvēra valstu dažādības nepieciešamību: “Tas,
ka esam vienlīdzīgi, nenozīmē, ka esam vienādi. Atšķirība dod
dzīvei krāsas un padara to interesantu. Katrai tautai ir savas
tradīcijas, īpatnības, dārgumi, un tie jāsaglabā un jānodod
nākamajām paaudzēm, jo tas viss nepieder tikai katrai tautai
pašai, tas ir arī visas cilvēces mantojums.”
Viņa vēlreiz atgādināja, ka pirms dažām dienām Kanādā svinēto
sešdesmitgadi, kopš Normandijas krastos izcēlās sabiedroto
karaspēks, tomēr īsti nevar uzskatīt par Eiropas atbrīvošanu,
vairāk gan par sadalīšanu, jo Baltijas valstis pēc Otrā pasaules
kara neturpināja dzīvi kā brīvas un neatkarīgas zemes.
V.Vīķe-Freiberga ir Kanādas Psihologu apvienības goda prezidente.
Viņa darbojusies apvienībā kopš 1960.gada, kad kā studente
sniedza savu pirmo referātu apvienības gadskārtējā kongresā. No
1980. līdz 1981.gadam V.Vīķe-Freiberga bija apvienības
prezidente.
Valsts prezidenta preses dienests