Par konkurenci un uzņēmējdarbības veicināšanu

11.jūnijā notika darba grupas pēdējā sēde par patēriņa cenu izmaiņām, un jau tuvākajā laikā tiks sagatavots informatīvs ziņojums, ko iesniegs Ministru kabinetā.
Tikšanās dalībnieki diskutēja par inflāciju un secināja, ka cenu izmaiņu ietekme uz inflāciju ir tieša. Tāpat uzsvērts, ka inflācijas cēloņiem ir komplekss raksturs. Kā viens no inflācijas pieauguma cēloņiem tika minēta kreditēšanas un līzinga ietekme. Eksperti secināja: „Šā gada otrajā pusē prognozējams zināms kreditēšanas tempu samazinājums, kas tādējādi varētu mazināt arī inflācijas apjomus”.
Analizējot cenu izmaiņu rādītājus, Centrālās statistikas pārvaldes pārstāve informēja, ka maijā patēriņa cenu indekss, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 1,3%. Taču, piemēram, Lietuvā un Igaunijā maijā cenas augušas vēl vairāk – attiecīgi par 1,5% un 2,1%.
Tika uzsvērts, ka naftas cenu kāpums, kā arī akcīzes nodokļa palielinājums sakarā ar iekļaušanos Eiropas Savienības (ES) nodokļu normatīvo aktu sistēmā noteica ievērojamu cenu kāpumu. Eksperti atzina: “Nākotnē nav objektīvu iemeslu degvielas cenu kāpumam.”
Kā viens no inflāciju mazinošiem faktoriem tika minēta uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot mazā un vidējā biznesa attīstībai. “Lielāka konkurence veicina preču un pakalpojumu piedāvājuma palielināšanos, līdz ar to tiek mazināta inflācija,” atzina tikšanās dalībnieki. Viņi bija vienisprātis, ka Latvijā jāstiprina konkurences un uzņēmējdarbības veicināšanas mehānismi. Darba grupas locekļi pauda viedokli, ka Konkurences padomei lielāks uzsvars būtu jāliek uz pašreizējās tirgus situācijas analīzi, nevis uz jau notikušu faktu izpēti un to likvidēšanu.
Mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanai izstrādāta un Ministru kabinetā apstiprināta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības programma 2004.–2006.gadam, tādējādi veicinot uzņēmēju eksportspēju un palielinot eksporta sortimentu un apjomus. Programmas mērķis ir veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, mazinot administratīvos šķēršļus, stimulējot uzņēmēju iniciatīvu, mazinot vispārējo risku, veicinot finanšu pieejamību, pilnveidojot uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sistēmu un efektivitāti, vienlaikus veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Realizējot programmu, EM plāno gada laikā dibināto MVU skaitu palielināt par 5–7%, kā arī uz pusi samazināt pirmo divu pastāvēšanas gadu laikā reģistrēto MVU darbības pārtraukšanas gadījumu īpatsvaru.
Kā viena no MVU attīstības iespējām tika minēts arī ES struktūrfondu atbalsts šim sektoram. Tikšanās dalībnieki uzsvēra: “ES struktūrfondu apguve palielinās ekonomiskās izaugsmes potenciālu, bet būtiski neietekmēs inflāciju Latvijā.”
“Lai mazinātu inflāciju, darba devēji, sadarbojoties ar arodbiedrībām un valsti, aktīvi iesaistās aplokšņu algu apkarošanā,” pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jevgeņijs Kalējs.
Vienlaikus uzsvērta nepieciešamība laikus un regulāri informēt sabiedrību par eiro ieviešanas gaitu Latvijā, un Latvijas Banka strādā pie tā. „Pārejot uz eiro, iedzīvotāji nezaudēs nedz savus ieguldījumus, nedz uzkrājumus, kas veikti latos,” uzsvēra darba grupas dalībnieki.
Viņi bija vienisprātis: “Valstī jāturpina līdzšinējā sociālā politika, lai pret cenu izmaiņām un inflāciju tiktu nodrošinātas sociāli mazākaizsargātās iedzīvotāju grupas.” Darba grupas vadītāja Ilze Stobova norādīja, ka Latvijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem pensijas tiek indeksētas divas reizes gadā un tas ir veids, kā atbalstīt pensionārus.
Eksperti pauda atbalstu Ministru kabineta nodomam jau līdz ar šā gada budžeta grozījumiem apstiprināt koncepciju par neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
Darba grupa tika izveidota ar Ministru prezidenta Induļa Emša rīkojumu, un tās uzdevums bija sagatavot informatīvu ziņojumu par patēriņa cenu pieaugumu un izmaiņām, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos ES, kā arī par pasākumiem, kas veicami cenu kāpuma ierobežošanai. Darba grupas vadītāja bija Ministru prezidenta padomniece I.Stobova, tajā piedalījās eksperti no Latvijas Bankas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Komercbanku asociācijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī no Centrālās statistikas pārvaldes.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments