• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 2004.gada 14.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.2004., Nr. 95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89968

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzstājoties Kanādas Psihologu apvienības kongresā

Vēl šajā numurā

15.06.2004., Nr. 95

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 2004.gada 14.jūnijā

Cienījamie politiski represētie, viņu ģimenes locekļi! Cienījamie klātesošie!
14.jūnijs ir traģiska diena Latvijas vēsturē. Pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem, 1941.gada 14.jūnijā, Padomju Savienības okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu Latvijā – pirmo masu deportāciju. Vēsturnieku jaunākie pētījumi liecina, ka šī vardarbīgā un prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju – latviešus, ebrejus, vāciešus, poļus, krievus un citu tautību cilvēkus. Tā ir šausmīga statistika, kas apliecina, cik dārgi Latvijas iedzīvotāji samaksāja par pirmo komunistiskā režīma okupācijas gadu. Represijas bija staļinisma politikas būtiska sastāvdaļa. Mūs tādejādi centās iebaidīt, centās salauzt, padarīt par padomju režīmam paklausīgām skrūvītēm. Starptautiskajā likumdošanā šādi noziegumi tiek kvalificēti kā genocīds, t.i., noziegums pret cilvēci, kuram nav noilguma.
Cienījamie klātesošie! Šodien mēs esam pulcējušies šeit, Torņakalna stacijā, pie vilciena vagona, kas ir mūžīgs liecinieks Latvijas patriotu skaudrajiem likteņiem, kuri tika samalti deportācijās. Mūs mēģināja iebaidīt, mūsu prātus sakropļot, bet cauri daudziem gadu desmitiem mēs saglabājām un iznesām neatkarīgās Latvijas valsts ideju, latviskumu. No paaudzes uz paaudzi tika nodotas mūsu tautas vēstures un kultūras pamatvērtības.
Šodien, kad kopš pirmās lielās padomju režīma deportācijas Latvijā ir pagājuši jau 63 gadi, mums par to ir jārunā skaļi, par to ir jāstāsta un jāatgādina Eiropai un visai pasaulei, lai šādas traģēdijas neatkārtotos nākotnē. Tas jādara arī tāpēc, ka Krievijas Federācija, kas ir Padomju Savienības tiesību pārmantotāja, joprojām neatzīst 1940.gada okupācijas faktu un tā radītās sekas.
Piemiņa, ko nesam savās sirdīs par režīma upuriem, ir mūsu mīlestība pret Latviju, mīlestība pret valsti, kuras vārdā viņi gāja bojā, pret tās brīvību un nākotni.

(Lidmašīnas aizkavēšanās dēļ Valsts prezidentes uzrunu pasākumā Torņkalna stacijā nolasīja prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda.)

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!