"Vai spēcīga valsts būs brīvības garants?"

"Neue Zūricher Zeitung"

— 2000.07.10.

Krievijas prezidents runā par nācijas stāvokli kā vadošo tēmu bija izvēlējies "spēcīgas valsts" ideju.

Tomēr konkrētas iniciatīvas nebija saklausāmas; Kremļa šefa runai trūka arī retoriska spožuma.

Krievijas prezidents Putins sabiedrību par saviem politiskajiem nodomiem informē tikai reizi pa reizei. Vēlēšanu cīņas laikā viņš pat izvairījās iepazīstināt ar ekonomisko programmu. Lai gan Putins pēdējos divos mēnešos ir mazliet atklājis savus nodomus, īpaši ar valsts recentralizācijas pasākumu un nodokļu reformu paketēm, tomē® ir parādījušās arī jaunas jautājuma zīmes, proti, par preses brīvību. Tāpēc politiski ieinteresētā sabiedrības daļa saspringti gaidīja tradicionālo runu par nācijas stāvokli, kuru prezidents sestdien Kremlī teica abu parlamenta palātu un citu augsta ranga politiķu priekšā. Tomēr valsts vadītājs runu neizmantoja kā ieganstu, lai iepazīstinātu ar konkrētām iniciatīvām, bet aizstāvēja līdzšinējos soļus un raksturoja pastāvošos izaicinājumus. Attiecībām ar ārzemēm Putins veltīja tikai dažus teikumus.

Par galveno tēmu Putins bija izvēlējies "spēcīgas valsts" ideju, ko viņš nedomājot kā atgriešanos pie autoritāriem pasākumiem. Tikai spēcīga, efektīva valsts esot spējīga aizstāvēt pilsoņu tiesības. Valstiskā neefektivitāte esot galvenais ilgstošās krīzes iemesls. Ekonomiskās reformas galvenokārt kavējot trīs faktori: augstie nodokļi, ierēdņu patvaļa un noziedzība. Šajā sakarībā prezidents aizstāvēja valsts centralizācijas soļus –—Kremlim esot jābūt tiesībām radīt kārtību reģionos un vērsties pret ekonomiskās brīvības ierobežojumiem. Putins aicināja noteikt labākas īpašuma garantijas, iestājās par nodokļu reformām, kas parlamentā vēl nav akceptētas, un izteicās par muitas atcelšanu, jo pašreizējā muitas sistēma tikai veicinot korupciju. Tāpat esot nepieciešams arī apsvērt sociālo politiku, ko Putins rakturoja kā populistisku un nefinansējamu. Tāpat norūpējies viņš šķita arī par iedzīvotāju skaita samazināšanos, parādu nastu un ekonomikas koncentrēšanos uz izejvielu nozari. Viņš brīdināja neatlikt nepieciešamos pasākumus, jo pašreizējā pozitīvā ekonomiskā attīstība jebkuru brīdi var mainīties. Putins izteikti iestājās par preses brīvību, taču kritizēja masu mediju ļaunprātīgu izmantošanu cīņā starp konkurējošiem ekonomiskajiem grupējumiem un pret valsti.

Un tomēr Kremļa šefa runai trūka retoriskā spožuma, taču pirms desmit gadiem Putina aicinājumi uz reformām būtu izraisījuši spēcīgu atbalsi. Šādas atziņas ir paustas simtiem reižu, un ir pievilts pārāk daudz cerību. Katrā gadījumā valsts vadītāja kritizētāji nebija apmierināti. Čuvašijas autonomās republikas prezidents Fjodorovs runāja par skaistu vārdu sakopojumu, kas ir pretrunā ar reālajiem darbiem. Kemerovas apgabala gubernators Tuļejevs uzsvēra, ka valsts centralizācija to nevis nostiprina, bet gan novājina. Valsts Domes deputāts un finansists Berezovskis atkārtoti brīdināja no autoritāras attīstības Krievijā, ja netiks apturēts Putina valsts centralizācijas uzbrukums.