Ārzemju presē

Zviedru “Upsala Nya Tidning”: “Latvijā pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvaru ir guvuši nacionālisti. Mazā nacionālistiskā latviešu partija “Tēvzemei un Brīvībai” ieguvusi apmēram 30% vēlētāju balsu. Labējā partija “Jaunais laiks”, kam arī ir nacionālistiska ievirze, ar 20 procentiem ieņēma otro vietu. Tatjanas Ždanokas veiksmīgā priekšvēlēšanu kampaņa viņai nodrošinājusi trešo vietu.”

•

Krievijas “Vesti.ru”: “Tatjanas Ždanokas ievēlēšana Eiropas Parlamentā ir bezprecedenta gadījums un sensācija. Viņa kļūs par pirmo krievvalodīgo Eiropas Parlamenta deputāti. Ždanoka apņēmusies cīnīties, lai panāktu krievu valodas atzīšanu par ES darba valodu. Ždanoka apgalvo, ka nu viņai starptautiskā līmenī būs iespēja pastāstīt par latviešu politiķu dubultajiem standartiem. Viņa teic, ka vēlas kliedēt mītus par Latvijas okupāciju, kolonizāciju, rusifikāciju un apstrīdēt latviešu politiķu pārliecību, ka krievu skolas Latvijā ir okupācijas sekas.”

•

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Astoņās jaunajās ES dalībvalstīs 60 līdz 80 procenti pilsoņu savas balsstiesības neizmantoja. Tam ir dažādi iemesli. Turklāt impulss – vēl ļoti jauno nacionālo suverenitāti nodot pārnacionālai vienībai, lai arī demokrātiski veidotai – nav pārmērīgi spēcīgs. Politiskā un institucionālā distance starp Strasbūru, no vienas puses, un pašu cerībām un pieredzi, no otras puses, tur ir jūtamāka nekā sabiedrībās, kuras jau ilgāku laiku pieradušas pie grūti saprotamās Eiropas. Tas tomēr nebija balsojums “pret visiem”, bet “pret Eiropu, kāda tā ir pašlaik”.”

•

Franču “Le Monde”: “Eiropas Parlamenta vēlēšanas iezīmējušās ar zemu vēlētāju aktivitāti un nostāšanos pret valdošajām koalīcijām daudzās valstīs, un tomēr lielākais vairums Eiroparlamenta vēlētāju būs labējo partiju piekritēji.”

•

Vācu “Die Welt”: “Īrijas ārlietu ministrs Braiens Kovens, kurš vadīja ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu atskurbinošo iznākumu, sacīja: “Mums ir jāparāda, ka Eiropa funkcionē.” Taču šķiet, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Galvenie strīdīgie jautājumi joprojām ir nenoskaidroti: balsu sadalījums Ministru padomē, turpmākais ES Komisijas sastāvs un lielums, kā arī atsauce uz Dievu konstitūcijas preambulā.”

•

Krievijas ziņu portāls “Rosbalt” piedāvā apjomīgu rakstu par Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi iespējamajiem pēctečiem. Tiek analizētas dažādu pieminēto varbūtējo kandidātu izredzes un atbilstība atbildīgajam amatam. Neviens no pašreiz apspriestajiem kandidātiem par 100% nav piemērots. Ideāls kandidāts būtu Luksemburgas premjers Žans Klods Žonkērs. Tomēr viņš apsolījis saviem vēlētājiem, ka atteiksies no piedāvājuma kļūt par Eiropas Komisijas prezidentu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv