Grāmata, kas stāsta par Latvijas tautu
Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš un reklāmas aģentūras “Bates/Red Cell” direktore Anda Treibaha Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
“Grāmata “Latvija: jaunie Eiropas pilsoņi” tapusi, lai iepazīstinātu jaunā sasaukuma Eiropas Parlamenta deputātus ar jauno dalībvalsti Latviju, tās iedzīvotājiem, viņu domām un sajūtām,” vakar, 15. jūnijā, grāmatas prezentācijā teica reklāmas aģentūras “Bates/Red Cell” direktore Anda Treibaha.
Izdevumā apkopoti 50 dažādu Latvijas iedzīvotāju portreti un viņu viedokļi par Eiropas Savienību. Daži cilvēki īsi stāstījuši arī par savu dzīvi. “Grāmatā iekļautie portretējumi netika izraudzīti pēc statistiskiem parametriem – to nokļūšana šajā izdevumā ir tikpat nejauša kā ikdienā satikti cilvēki. Tie ir gan latvieši, gan nelatvieši, pusaudži, vienkārši strādnieki un intelektuālā darba darītāji,” stāsta A. Treibaha.
Grāmata izdota 1000 eksemplāros. Vairāk nekā 700 grāmatu nonāks pie tikko ievēlētajiem eiroparlamentāriešiem. Portretu krājumu izplatīs arī Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs un to saņems ārvalstu žurnālisti. |
Izdevuma autori pārliecināti, ka
tieši tāpēc portretu veidotā Latvijas seja ir patiesa –
neizskaitļota, negrimēta, dabiska. Iespaids par valsti veidojas,
ne tikai to apceļojot. Īstu iespaidu par kādu zemi var gūt,
saprotot tās cilvēkus – uzzinot, kāda ir to vērtību sistēma,
sapņi un cerības. Šāda konkrētās vietas izjūta nevar rasties no
ilustrētām tūrisma brošūrām ar krāšņiem dabasskatiem vai
izsmeļoša statistikas krājuma.
Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš preses konferencē
teica: “Tas, kas notiek politikā, ir tikai viena Latvijas tēla
sastāvdaļa. Tēlu veido mūsu tauta – tas, ko tā dara, ko tā domā,
ko tā sapņo. Tāpēc man ir ļoti liels prieks redzēt šo jauno
grāmatu. Tā atspoguļo mūsu tautu, iepazīstina Eiropu un visu
pasauli un pastāsta, ko Latvijas tauta domā, sapņo, kādas ir tās
cerības.” Īpaši O. Kalniņš atzīmēja, ka izdevums radies kā
privāta iniciatīva. “Visi tikai gaida, ka valdība un Latvijas
institūts darīs visu, lai popularizētu Latvijas tēlu. Mēs to arī
cenšamies darīt, bet nevaram izdarīt visu. To vislabāk var
izdarīt paši cilvēki.”
Grāmata ir melnbalta, vizuāli nepiesātināta. Tā ļauj runāt
attēliem un tekstam, ko saka cilvēki. A. Treibaha atzīst: “Tas,
ka izdevums ir melnbalts, ir māksliniecisks risinājums. Tam nav
specifiskas nozīmes. Mums šoreiz piemērotāks šķita melnbaltais
risinājums.”
Ilze Sedliņa, “LV”
.