"Sēdēt!"

"Versija"

— 2000.06.27./07.03.

Kremļa slepenais plāns:

oligarhus arestēs rudenī...

Krievijas sabiedrības acu priekšā kārtējo reizi pāriemiesojas vara. Vērojam pāreju no vienas sistēmas uz otru — "apgaismota autoritārisma" sistēmu. Faktiski mēs redzam līdz šim mazliet slēptās, bet tagad vairāk atklātas formas procesu – spēka struktūru korporācijas cīnās pret oligarhu klaniem, kā arī medijiem un liberālo grupējumu.

Spēka struktūru korporāciju vada valsts galva. Bet oligarhi un liberāļi acīm redami ir pārstāvēti jaunāko ziņu pēdējos izlaidumos. Agrāk šo konfliktu nevarēja ievērot, vēl vairāk — jaunais valsts līderis, nācis pie varas, tomēr rēķinājās ar daļu jau godājamā Borisa Nikolajeviča izauklētās liberālās sabiedrības. Taču pēdējā laikā vairāki ukazi par federālās varas sistēmas reformu, "uzbrukums" mediju magnātam Gusinskim un prokuratūras centieni par nelikumīgu atzīt "Noriļskas niķeļa" privatizāciju strauji palielinājuši sistēmu maiņas procesu. Pakāpeniski to ērmīgo sistēmu, ko bija radījis Jeļcins — ar banālu zagšanu saistīta oligarhiskā kapitālisma sistēmu — nomaina vadāmās demokrātijas (jeb apgaismotā autoritārisma) sistēma, kas balstās uz autoritāru režīmu kurš saplūdīs ar liberālām reformām. Taču arī tai ideoloģijai ir tikai pagaidu raksturs. Jaunā valsts vadība nevar saraut visus sakarus ar krievu biznesmeņiem un balstīties uz nelielu biznesa daļu — tādiem kā Pinočeta atbalstītājiem.

Kā valsts ņems savā kontrolē visu biznesu un it īpaši dabiskos monopolus un kā rīkosies ar to pašreizējiem vadītājiem, par to pastāstīsim mazliet vēlāk.

Valstībnieks pret paša gribu

Valsts galva būtībā ir iedzinis pats sevi stūrī. Jautājums tikai — apzināti vai ne. Sākumā ukazu gūzmu sabiedrība uztvēra kā nestabilitāti lēmumu pieņemšanā. Līdz ar Čečenijas karu Kremlis ar saviem centieniem reformēt federāciju noskaņo pret sevi reģionālos līderus, gubernatorus. Pēc tam notiek "uzbrukums" mediju magnātam V.Gusinskim un prasības iesniegšana prokuratūrā par "Noriļskas niķeļa" privatizācijas atzīšanu par nelikumīgu. Pēc visa tā troksni sacēla pat varai sākotnēji lojālie Berezovska MIL. No naftalīna tika izvilkta Dorenko persona.

Par šīs intrigas iniciatoru kļuva Kremlim uzticīgie spēka struktūru pārstāvji, kuriem tie paši oligarhi vienmēr likušies kā pēdējie žuliki, ebreji utt. Pat cilvēkus no Kremļa aprindām, kā Germans Grefs, viņi nepieņem, uzskatot, ka liberāļi 10 "reformu un pārkārtojumu" gados ir pilnīgi diskreditējuši sevi. Viens no mūsu avotiem šo spēka struktūru pārstāvju konsorciju nosaucis par korporāciju. Un, ja principā tā arī nav korporācija šī vārda visplašākajā nozīmē (jo, kā zināms, arī starp spēka struktūru pārstāvjiem ir daudz pretrunu), tad viņus vismaz virza korporatīvas intereses. "Ievest kārtību!" — tieši ar šādu lozungu kopā ar savu "Jedinstvo" pie varas nāca Jeļcina mantinieks. Iedzīvotāji viņu arī pieņēma tieši šo iemeslu dēļ. To pašu Gusinska arestu un mēģinājumu iebelzt oligarhiem un gubernatoriem pa pēcpusi iedzīvotāji vairākumā valsts rajonu vērtē tieši kā cīņu ar korupciju un kārtības ieviešanu. Bet nianses uz viņiem īpaši neattiecas.

Tādējādi šobrīd valsts galva ir nostādīts tādos apstākļos, kad viņš jau vairs nevar samierināties ne ar oligarhiem, ne ar reģionālajiem baroniem. Izeja — iet uz priekšu, cīnoties ar viņiem, balstoties uz spēka struktūrām un iedzīvotāju gaidām. Turklāt atlicis tikai viens: ieslodzīt sāncenšus cietumā. Bet, ja spēles vadītājs Krievijas līderis — izrādīs vājumu un pats nokļūs atkarībā, tad ar viņu pārstās rēķināties un rezultātā, nepiedodot viņam tādus izlēcienus, vienkārši novāks ar kāda impīčmenta palīdzību.

Zināmos varas augstākajos ešelonos apgalvo, ka vēl ne visi, taču jau daži oligarhi, piemēram, Berezovskis, ir apjautuši, ar ko draud sistēmas pārdalīšana. Agrāk, Jeļcina laikā, ko nekas vairāk kā paša vara neinteresēja, pastāvēja oligarhu grupas (Berezovska, Čubaisa, Abramoviča, Gusinska utt.), kas cīnījās cita ar citu, bet Boriss Nikolajevičs no viņu jucekļa izveidoja bremžu un pretsvaru sistēmu. Par sliktu valstij, nevis sev. Tagad situācija ir mainījusies.

Bet tagad par to, kā plānota pilnīga sistēmas demontāža.

Referendums

jeb oligarhi aiz restēm

Kaut arī karš starp korporāciju un tikko aprakstītajām grupām jau rit un pagaidāmar nelieliem zaudējumiem, galvenā cīņa par īpašuma pārdali ir neizbēgama un acīmredzot notiks vēlu rudenī. Mums kļuvis zināms, ka uz oktobri, novembri tiek gatavots referendums par uzticību valsts galvam. Kam vajadzīgs šāds referendums? Uzvaras gadījumā uzvarētājam būs pilnīgi atraisītas rokas un viņš varēs pilnvērtīgi realizēt savas idejas. Bet kā panākt nepieciešamo atbalstu referendumā? Turklāt apstākļos, kad karš Čečenijā turpinās un iet bojā krievu kareivji.

Visvienkāršākais un visefektīvākais veids: paralēli referenduma gatavošanai realizēt vairākas ‘’skaļas lietas’’ pret pazīstamu un odiozu personāžu. Šīs programmas ietvaros iecerēts, ka vispirms pie atbildības sauks Berezovski, Remu Vjahirevu, Anatoliju Čubaisu, Vladimiru Gusinski un vēl vairākas lielas figūras. Turklāt, ja BAB var iesēdināt, tad Čubaisu un Gusinski, tomēr baidoties pārāk skaļas Rietumu reakcijas, pacentīsies izgrūst aiz robežām. Tas pats var gadīties arī ar vairākiem "odioziem’’ reģionālajiem līderiem, piemēram Ruckoju, Auševu, Rahimovu. Runā, ka liktenīgajā skaitlī iekļūs cilvēki no tiem septiņpadsmit, kuri parakstīja lūgumu atbrīvot Gusinski. Kad Kremļa pārstāvis Valsts domē Kotenkovs it kā nejauši izrunājās apakšpalātā, ka līdz ar federālās struktūras reformas sākumu sēdēs pusotra desmita gubernatoru, maz kāds saprata, ka tā ir tā saucamā zondāža — sabiedrības reakcijas pārbaude. Tas pats gadījumā ar Gusinski. Tā kā varas gājienus principā ir viegli atšifrēt. Piebildīsim vēl, ka jāseko Žirinovska un Berezovska runām. Šie divi jau sen ir zināmi kā varas rīcības pareģi.

Kas attiecas uz referendumu, tad pazīstamu cilvēku arestu pavadījumā 80 procentu "par" balsu ir nodrošinātas. Pēc tam uzvarētājam būs brīvas rokas oligarhiskās sistēmas demontāžai un īpašuma pārdalei.

Rietumi mums palīdzēs

Visur šos procesus atbalstīs noteiktas Rietumu aprindas.

Kā mums kļuvis zināms, kopīgas intereses šeit ir ASV un Izraēlai. Turklāt interese ir ne jau šo valstu pašreizējās oficiālās varas pārstāvjiem. Amerikāņu pusē ar tikko pieminētā plāna atbalstu nodarbojas pretendentam uz ASV prezidenta posteni, republikānim Džordžam Bušam jaunākajam tuvas aprindas. Kā stāsta pārrunas ar Krievijas prezidenta komandu risina Buša uzticības persona Fricis Ermarhs.

Izraēlas puses sarunās piedalās partijas "Likud" uz ekspremjeru Netanjahu orientētā daļa, kas cenšas plīdzēt viņam atgriezties pie varas.

Kādēļ sistēmas maiņa Krievijā ir izdevīga noteiktām šo valstu aprindām? Tātad, ASV. Visas tautas atbalsts referenduma uzvarētājam uz skandalozo oligarhu un gubernatoru aresta, korupcijas lietu un preses tramdīšanas fona kļūs par triecienu Klintonam un Goram (vēl vienam pretendentam uz prezidenta amatu) un nozīmēs pēdējo desmit gadu ASV politikas pret Krieviju pilnīgu bankrotu. Lūk, caurmēra amerikāņu pilsoņa domas: 10 gadu nodokļu maksātāji sponsorēja Krieviju, nu viss par velti. Klintona un Gora politiku Bušs un viņa piekritēji bargi kritizēs, nodokļu maksātāji pieprasīs atskaites, tas viss beigsies ar grandiozu skandālu un Gora izstāšanos no priekšvēlēšanu cīņas. Simboliski ir tas, ka Krievijas referendumam laika ziņā jāsakrīt ar ASV prezidenta vēlēšanām.

Tāda pati situācija ir Izraēlā, kur sabiedrība ir ļoti neapmierināta ar zaudējumiem ebreju un arābu cīņā par palestīniešu zemēm, nerunājot nemaz par reformu atbalstu Krievijā. Uz šī fona centīsies atgriesties Netanjahu. Augstākajos varas ešelonos saprot, ka Krievijā briest pārmaiņas. Šajā sakarā nebija nejauša Klintona vizīte Krievijā. Kuluāros runāja, ka drauga Bila galvenais nolūks esot bijusi cīņa par Vladimiru Gusinski un centieni novērst līdzīgu Kremļa rīcību, Citu mērķu vizītei nebija.

Vēl viens mēģinājums

Mūsdienu Krievijā jau ir bijuši mēģinājumi mainīt pastāvošo iekārtu. Tas bija gan 1991.gada pučs, gan Makašovs ar Hasbulatovu 1993.gadā, gan Jevgēņijs Primakovs 1998.–1999.gadā. Atcerēsimies "Mabetex" krimināllietu, uzbrukumu kompānijai "Sibņeftj’’, iecerēto BAB, Smoļenska arestu. Jevgēņija Maksimoviča un Jurija Zubakova sapņiem neizdevās piepildīties. Kremlis apspieda dumpi uz kuģa. Tagad jau pats Kremlis ķeras pie nākamā mēģinājuma. Un liekas,ka nopietni. Jo likme šeit ir augstāka nekā vara.

Andrejs Čertanovs