Rīt atsāksies batālijas par Eiropas konstitūciju

Jau tuvākajās dienās, 17. un 18. jūnijā, Briselē sāksies izšķirošā cīņa par Eiropas konstitūciju. Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmes darba kārtībā iekļauti vairāki jautājumi: jau minētā Starpvaldību konferences par ES konstitucionālā līguma projektu noslēgšana; Eiropas Komisijas prezidenta kandidatūras izvēle, ES paplašināšanās procesa tālākā gaita un citi jautājumi. Jāpiebilst, ka šie jautājumi ir ļoti svarīgi arī Latvijai.

Ministru prezidents Indulis Emsis vakar, 15. jūnijā, preses konferencē norādīja, ka Latvijai aktuāli ir trīs ar konstitucionālo līgumu saistīti jautājumi: dubultais balsu vairākums, Eiropas Komisijas sastāvs un vietu skaits Eiroparlamentā.

“Dubultā vairākuma”izdevīgākā attiecība

Latvija atbalsta dubulto vairākumu Eiropadomes balsojumos, kā arī uzstāj, lai katrai dalībvalstij būtu iespēja nominēt vienu balsstiesīgu komisāru. Jāatgādina: “dubultā vairākuma” princips paredz, ka lielākā daļa ES lēmumu jāpieņem ar vienkāršu dalībvalstu vairākumu, reizē pārstāvot vismaz 60 procentus no Savienības iedzīvotājiem. Atgriezies no ārlietu ministru tikšanās, Latvijas ārlietu ministrs preses konferencē 26. maijā skaidroja, ka “dubultā vairākuma” sistēma ar principu, ka lēmumu var pieņemt tad, ja balsojošo valstu iedzīvotāji pārstāv vairāk nekā 60 procentu Savienības iedzīvotāju ir izdevīgāks lielajām valstīm. Tad, lielajām valstīm apvienojoties, būtu iespējams vieglāk bloķēt sev nevēlamus lēmumus. Pēc R.Pīka teiktā, “mūsu aprēķini liecina, ka visefektīvākā un dinamiskākā lēmumu pieņemšana būtu gadījumā, kad balsu proporcionālais sadalījums būtu 50 pret 50 [50 procentu valstu balsojums, kur katras valsts balsij ir vienāds svars, un 50 procentu Savienības iedzīvotāju pārstāvniecības princips]. Mūsu mērķis ir samazināt starpību starp šiem diviem skaitļiem. Latvija piekrīt arī attiecībai 55 pret 55. Mūsu interesēs ir nepieļaut, lai balsojumam būtu jāreprezentē vairāk nekā 60 procentu Savienības iedzīvotāju. Vairums mazo un vidējo valstu ir tādās pašās domās kā mēs”.

Tomēr jāatceras, ka politika ir kompromisu māksla un nereti nākas piekāpties. R.Pīks toreiz atzīmēja, ka “galējā robeža, līdz kurai varam atkāpties, ir attiecība 50 pret 60”.

Balsstiesīgie komisāri

Vēl Latvija nevēlas, lai konstitucionālajā līgumā tiktu paredzēts konkrēts termiņš – 2014. gads, pēc kura katrai Eirosavienības dalībvalstij nebūtu sava komisāra. Ārlietu ministrs R. Pīks norādīja, ka, pirms uzsākt debates par Komisijas sastāvu pēc 2014. gada, jāskatās, kā pēc paplašināšanās šī institūcija strādās. “Tad arī vēlāk, pēc vairākiem gadiem, jāatgriežas pie šā jautājuma,” teica R. Pīks.

Jaunais Komisijas vadītājs

Pēc I.Emša teiktā, Latvijai ir svarīgi, lai gaidāmajās sarunās jaunais Eiropas Komisijas vadītājs tiktu atrasts pēc “vislabākajiem parametriem”. Latvijas interesēs ir, lai nākamais Komisijas prezidents būtu no mazas valsts, spēcīgs un aktīvs politiķis. Tāpat svarīgi, lai viņš būt reformu piekritējs.

I.Emsis noliedza, ka pašlaik būtu sagatavots saraksts, kurā uzskaitīti iespējamie kandidāti. “Saraksti neeksistē. Ir tikai neoficiālas sarunas,” skaidroja I.Emsis.

Līdz šim nesekmīgi

Valdības vadītājs cer, ka šonedēļ izdosies panākt galīgo vienošanos par ES konstitucionālo līgumu. “Konstitucionālais līgums ir nepieciešams visām Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, jo līgums dotu vienādas iespējas visām valstīm – gan lielām, gan mazām – spēcīgā un efektīvā Eiropā.” Tomēr jāatceras, ka līdzšinējie mēģinājumi panākt kompromisu visu dalībvalstu starpā bijuši nesekmīgi. Šeit gan jāatzīmē pašreiz prezidējošās valsts Īrijas centieni strādāt, lai panāktu vienošanos par konstitūciju. Preses konferencē arī I. Emsis teica: “Domāju, būs viegli strādāt, jo noticis ļoti intensīvs darbs.” Par Latvijas iespējamo galējo robežu, līdz kurai tā būtu ar mieru atkāpties, klusē gan premjerministrs, gan ārlietu ministrs, vien piebilstot, ka visi jautājumi jāskata kompleksi.

I.Emsis atzīmēja, ka šī ir pirmā reize, kad Latvija Eiropadomes darbā piedalīsies kā pilntiesīga ES dalībvalsts. Mūsu valsti Eiropadomē pārstāvēs I.Emsis un R.Pīks.
Par lēmumiem, kas šajās dienās tiks pieņemti, un to, kā noritēs starpvalstu cīņa par Eiropas konstitūciju un tajā iekļaujamajiem principiem, stāstīsim kādā no tuvākajiem laikraksta laidieniem.

Ilze Sedliņa, “LV”

Ilze.sedlina@vestnesis.lv