ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.2004., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90020
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.527
Rīgā 2004.gada 8.jūnijā (prot. Nr.34, 27.§)
Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
2. Noteikumi neattiecas uz obligātajām veselības pārbaudēm jūrniekiem, karavīriem, kā arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un Iekšlietu ministrijas izglītības iestāžu reflektantiem un studējošajiem.
3. Obligāto veselības pārbaudi veic pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude), mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (iepriekšēja veselības pārbaude), kā arī periodiski (periodiskā veselības pārbaude):
3.1. personām, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (1.pielikums);
3.2. personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā īpašos apstākļos (2.pielikums).
4. Ja nodarbinātajam, kurš veic šo noteikumu 2.pielikumā minētos darbus, darba vietā ir arī veselībai kaitīgie darba vides faktori, viņam veic veselības pārbaudes arī saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.
5. Darba devējs, ņemot vērā šo noteikumu 1. un 2.pielikumu, sastāda to uzņēmumā nodarbināto sarakstu, kuri pakļauti obligātajām veselības pārbaudēm.
6. Darba devējs nosūta nodarbinātos un personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi pie arodslimībās sertificēta ārsta vai ģimenes ārsta. Nodarbinātā obligāto veselības pārbaudi veic arodslimībās sertificēts ārsts un ģimenes ārsts, ja nepieciešams, iesaistot arī citus atbilstošajās specialitātēs sertificētus ārstus (turpmāk — speciālisti).
7. Personas, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, darba devējs nosūta obligātās veselības pārbaudes veikšanai uz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centru (turpmāk — Aroda un radiācijas medicīnas centrs).
8. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija, obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtības ievērošanu kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.
9. Nosūtot nodarbinātos un personas pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi, darba devējs, ņemot vērā kaitīgo darba vides faktoru novērtējuma rezultātus, aizpilda obligātās veselības pārbaudes kartes (3.pielikums) I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi” (divos eksemplāros).
10. Ja nodarbinātais tiek pārcelts citā darbā, kurā kaitīgie darba vides faktori vai darba apstākļi ir analoģiski iepriekšējiem darba vides kaitīgajiem faktoriem vai darba apstākļiem, tas uzskatāms par attiecīgā darba turpinājumu, un nākamā periodiskā šim darbam atbilstošā veselības pārbaude tiek veikta iepriekš noteiktajā termiņā.
11. Arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nodarbināto vai personu, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas nosūta pie citiem speciālistiem mērķtiecīgai izmeklēšanai atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. Ja nepieciešams, arodslimībās sertificēts ārsts pieprasa no nodarbinātā vai personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas ģimenes ārsta izziņu par veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un specifisko izmeklējumu rezultātiem.
12. Pārbaudāmo personu speciālos laboratoriskos izmeklējumus, arī smago metālu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas.
13. Ja saņemtie speciālistu apskates un izmeklējumu rezultāti norāda, ka nepieciešams veikt papildu apskates, laboratoriskos vai funkcionālos izmeklējumus, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nosūta personu pie konkrēta speciālista to veikšanai.
14. Ģimenes ārsts, ņemot vērā arodslimībās sertificēta ārsta ieteikumus, vai arodslimībās sertificēts ārsts pēc tam, kad saņemti izmeklējumu un speciālistu apskates rezultāti, sniedz atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai, aizpildot obligātās veselības pārbaudes kartes II sadaļu “Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam”.
15. Personām, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam sniedz Aroda un radiācijas medicīnas centrs.
16. Atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam nodarbinātais vai persona, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas iesniedz darba devējam.
17. Ja nodarbinātajam pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa pārbaude, izmeklējumi un analīzes atbilstoši kaitīgajam darba vides faktoram un īpašajiem apstākļiem, tad arodslimībās sertificēts ārsts tos ņem vērā, sniedzot atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai.
18. Ja atzinums izsniegts personai pirms darba līguma noslēgšanas, tas ir derīgs iesniegšanai arī citam darba devējam visā šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajā laikposmā, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir tādi paši.
19. Ja obligātās veselības pārbaudes laikā personai tiek konstatētas arodslimības pazīmes, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts personu nosūta papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas medicīnas centru.
20. Nosūtot personu papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas medicīnas centru, ir nepieciešami šādi dokumenti:
20.1. ārstniecības iestādes izsniegts norīkojums, norādot iespējamo diagnozi un tās pamatojumu, ģimenes ārsta izziņa par personas veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un specifisko izmeklējumu rezultātiem;
20.2. darba devēja izziņa par darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu un darbinieka veikto darbu.
21. Darba devējs pēc personas veselības pārbaudes kartes saņemšanas aizpilda obligāto veselības pārbaužu kartes III sadaļu “Darba devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumā norādītajam”.
22. Darba devējs uzglabā obligāto veselības pārbaužu kartes saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību.
Ministru prezidents I.Emsis
Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 17.jūniju.
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 8.jūnija noteikumiem Nr. 527
Veselībai kaitīgie darba vides faktori
|
Nr. |
Darba vides |
Veicamo darbu |
Veselības |
Nepieciešamās |
Nepieciešamie laboratoriskie |
Medicīniskās kontrindikācijas |
|
p.k. |
faktori |
vispārīgs raksturojums |
pārbaužu |
ārstu speciālistu |
un funkcionālie izmeklējumi |
veicamajam darbam |
|
biežums |
apskates |
|||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
1. |
Ķīmiskie faktori |
|||||
|
1.1. |
Metāli un metaloīdi |
|||||
|
1.1.1. |
Alumīnijs un tā |
Metālu sakausējumu sausa |
Reizi divos |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
slīpēšana, metālu pulveru |
gados |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
|
|
iegūšana; alumīnija savienojumu |
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru |
Hiperplastisks laringīts. |
|||
|
izmantošana |
fluorogrāfija vai digitāla |
2. Hroniskas bronhu un plaušu |
||||
|
rentgenogrāfija |
slimības ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
Ārējā elpošanas funkcija |
3. Hroniskas recidivējošas ādas |
|||||
|
(turpmāk — ĀEF) |
slimības |
|||||
|
1.1.2. |
Antimons un tā |
Iegūšana, pārstrāde un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
|||
|
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
Hiperplastisks laringīts. |
||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
ĀEF |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
||||||
|
1.1.3. |
Arsēns un tā |
Organisko un neorganisko arsēna |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
savienojumu izmantošana; procesi, |
Neirologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
||
|
kas saistīti ar arsēna izdalīšanos |
Otorinolaringologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Deguna starpsienas izliekums ar |
|||
|
Dermatovenerologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
elpošanas funkcijas traucējumiem. |
||||
|
ĀEF |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
ar biežiem paasinājumiem. |
||||||
|
4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||||||
|
slimības. |
||||||
|
5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
||||||
|
6. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie |
||||||
|
audzēji. |
||||||
|
7. Centrālās nervu sistēmas slimības |
||||||
|
1.1.4. |
Bārijs un tā |
1. Šķīstošo bārija savienojumu |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, elpošanas |
Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar |
|
savienojumi |
ražošana un izmantošana. |
Otorinolaringologs |
orgānu rentgenoloģiska |
biežiem paasinājumiem |
||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
||||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
2. Nešķīstošo bārija savienojumu |
Reizi divos gados |
ĀEF |
||||
|
ražošana un izmantošana |
||||||
|
1.1.5. |
Berilijs un tā |
Metāliskā berilija un tā |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
savienojumi |
savienojumu izmantošana; |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
||
|
beriliju saturošu sakausējumu |
Oftalmologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
ražošana un apstrāde; keramikas |
(strādājot ar šķīstošiem |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
izstrādājumu ar berilija oksīda |
berilija savienojumiem) |
vai digitāla rentgenogrāfija |
4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||
|
piedevu mehāniska apstrāde |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
izmaiņas. |
|||
|
Hiperplastisks laringīts (strādājošiem ar |
||||||
|
šķīstošiem berilija savienojumiem). |
||||||
|
5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības, |
||||||
|
strādājot ar šķīstošiem berilija |
||||||
|
savienojumiem |
||||||
|
1.1.6. |
Cinks un tā |
Izmantošana; procesi, kas saistīti |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
ar cinka un tā savienojumu |
Otorinolaringologs |
formula |
izmaiņas. |
||
|
izdalīšanos |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
Hiperplastisks laringīts. |
|||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Alerģiskas slimības. |
|||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem |
|||||
|
1.1.7. |
Dzīvsudrabs un |
1. Dzīvsudraba izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|
tā savienojumi |
ražošanas procesos; darbs ar |
Neirologs |
Dzīvsudraba noteikšana urīnā un |
slimības. |
||
|
aparatūru, kontakti ar atklātu |
Stomatologs* |
asinīs (ja dzīvsudraba koncentrācija |
2. Mutes dobuma slimības (hronisks |
|||
|
dzīvsudrabu; darbs ar dzīvsudraba |
Dermatovenerologs |
darba vides gaisā pārsniedz aroda |
gingivīts, stomatīts, parodontīts). |
|||
|
taisngriežiem, elektrības |
ekspozīcijas robežvērtību) |
3. Hroniskas bieži recidivējošas ādas |
||||
|
pārveidotājiem, sūkņiem; |
slimības. |
|||||
|
dzīvsudraba organisko un |
4. Centrālās nervu sistēmas slimības |
|||||
|
neorganisko savienojumu |
||||||
|
izmantošana. |
||||||
|
2. Darbs ar aparātiem, kuros |
Reizi divos gados |
|||||
|
izmantots dzīvsudrabs; darbs ar |
||||||
|
dzīvsudraba amalgamu |
||||||
|
stomatoloģiskajos kabinetos; |
||||||
|
dzīvsudrabu saturošu |
||||||
|
farmaceitisko un kosmētisko |
||||||
|
preparātu ražošana |
||||||
|
1.1.8. |
Fosfors un tā |
1. Dzeltenā fosfora, tā |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Mutes dobuma un zobu slimības (plašs |
|
savienojumi |
savienojumu, fosfororganisko |
Stomatologs* |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
zobu kariess, hronisks gingivīts, |
||
|
savienojumu, tai skaitā |
Neirologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
stomatīts, parodontīts). |
|||
|
plastifikatoru, ražošana un |
Otorinolaringologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||
|
izmantošana. |
Oftalmologs |
ĀEF |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
|||
|
2. Sarkanā fosfora izmantošana, |
Reizi divos gados |
Žokļu rentgenogramma (strādājot ar |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
fosfātu ieguve, ražošana un |
dzelteno fosforu) — vienu reizi trijos |
ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
izmantošana |
gados, ja stāžs lielāks par pieciem |
4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||
|
gadiem |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||||
|
Holinesterāzes aktivitāte asins |
5. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|||||
|
plazmā — strādājot ar |
slimības. |
|||||
|
fosfororganiskiem savienojumiem* |
6. Hroniskas balsta–kustību aparāta |
|||||
|
slimības ar kaulu struktūras izmaiņām. |
||||||
|
7. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības |
||||||
|
1.1.9. |
Hroms un |
Izmantošana (tai skaitā vielas, kas |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. |
|
hromskābe, to |
satur hroma savienojumus |
Otorinolaringologs |
formula |
Deguna starpsienas izliekums ar |
||
|
savienojumi un |
blakuskomponentu veidā) |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
elpošanas funkcijas traucējumiem. |
||
|
sakausējumi |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Alerģiskas slimības. |
|||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
ĀEF |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
Hroma noteikšana urīnā |
4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||||
|
5. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie |
||||||
|
audzēji |
||||||
|
1.1.10. |
Kadmijs un tā |
Izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
Otorinolaringologs |
Urīna klīniskā analīze |
izmaiņas. Deguna starpsienas izliekums |
|||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
ar elpošanas funkcijas traucējumiem. |
|||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
ĀEF |
3. Hroniskas nieru slimības |
|||||
|
Kadmija noteikšana asinīs |
||||||
|
1.1.11. |
Kobalts un tā |
Kobalta un tā savienojumu |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi; analogi, |
izmantošana; kobalta–volframa, |
Otorinolaringologs |
formula |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||
|
arī cirkonija, |
kobalta–titāna sakausējumu |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
molibdēna, titāna, |
iegūšana un izmantošana; titāna |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
vanādija, volframa |
apstrāde; ferrovanādija ražošana; |
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Alerģiskas slimības. |
|||
|
savienojumi |
vanādiju saturošu izdedžu |
ĀEF |
4. Jebkuras etioloģijas miokarda |
|||
|
pārstrāde |
Elektrokardiogramma (turpmāk — |
distrofija — ja strādā ar kobaltu |
||||
|
EKG) (ja strādā ar kobaltu) |
||||||
|
1.1.12. |
Litijs un tā |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|
savienojumi |
Oftalmologs |
formula, eritrocīti |
2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||
|
Otorinolaringologs |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||||
|
Neirologs |
3. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. |
|||||
|
Dermatologs |
4. Centrālās nervu sistēmas slimības |
|||||
|
1.1.13. |
Mangāns un tā |
Ražošana un izmantošana (tai |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
skaitā organiskie mangāna |
Neirologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||
|
savienojumi); elektrometināšana; |
Otorinolaringologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
mangānu saturošu metālu |
Oftalmologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem, plaušu |
|||
|
kausēšana |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
tuberkuloze. |
|||
|
3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||||||
|
slimības. |
||||||
|
4. Centrālās nervu sistēmas slimības. |
||||||
|
5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||||
|
6. Hroniskas ādas slimības |
||||||
|
1.1.14. |
Magnijs un tā |
Izmantošana darba procesā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
Otorinolaringologs |
izmaiņas. |
||||
|
Oftalmologs |
2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
Neirologs |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||||
|
3. Centrālās un perifēriskās nervu |
||||||
|
sistēmas slimības |
||||||
|
1.1.15. |
Niķelis un tā |
Izmantošana darba procesā |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas |
|
savienojumi |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
slimības, kas traucē darbam gāzmaskā. |
|||
|
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniski hiperplastiski rinīti, laringīti. |
||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Alerģiskas slimības. |
|||||
|
ĀEF |
4. Jebkuras lokalizācijas labdabīgie |
|||||
|
audzēji (arī anamnēzē). |
||||||
|
5. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji |
||||||
|
1.1.16. |
Platīna grupas |
Izmantošana darba procesā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
metāli, sudrabs, |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||
|
zelts, to savienojumi |
Oftalmologs |
ĀEF |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||
|
un sakausējumi |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.1.17. |
Retzemju elementi: |
Ražošana, kas saistīta ar šo |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, eritrocīti, |
Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar |
|
lantāns, cēzijs |
elementu un to savienojumu |
Otorinolaringologs |
trombocīti |
biežiem paasinājumiem |
||
|
aerosolu izdalīšanos |
ĀEF |
|||||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
||||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
||||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.1.18. |
Selēns, telūrs un |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|
to savienojumi |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
||||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.1.19. |
Sērs un tā |
Procesi, kas saistīti ar sēra |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi, tai |
dioksīda, sērskābes anhidrīda, |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
||
|
skaitā sērogleklis |
sērūdeņraža, kā arī sērorganisko |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||
|
savienojumu, sēroglekļa izdalīšanos |
vai digitāla rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
ĀEF |
3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības |
||||||
|
1.1.20. |
Svins, tā |
1. Darbs, kas saistīts ar svina un to |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, |
1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l |
|
neorganiskie un |
saturošu neorganisku savienojumu |
Neirologs |
retikulocīti, delta- aminolevulīnskābes |
vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm. |
||
|
organiskie |
izmantošanu; krāsošana ar svinu |
dehidratāze asinīs jeb delta- |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|||
|
savienojumi, tai |
saturošām krāsām; svina |
aminolevulīnskābe urīnā; eritrocītu |
slimības. |
|||
|
skaitā |
izstrādājumu izgatavošana |
porfirīns asinīs jeb koproporfirīns |
3. Hroniskas aknu slimības ar biežiem |
|||
|
tetraetilsvins |
(izņemot otrajā piemērā |
svaigā urīnā (līdz trim stundām) |
paasinājumiem. |
|||
|
minētos darbus). |
Svina noteikšana asinīs |
4. Centrālās nervu sistēmas slimības. |
||||
|
5. Psihiskas slimības |
||||||
|
2. Neliela daudzuma svina |
Reizi gadā |
|||||
|
kausēšana, lodēšana; poligrāfiskā |
||||||
|
ražošana. |
||||||
|
3. Tetraetilsvina un etilēto šķīdumu |
Reizi gadā |
|||||
|
ražošana, maisīšana un pievienošana |
||||||
|
degvielai; etilētā benzīna lietošana |
||||||
|
1.1.21. |
Tallijs un tā |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|
savienojumi |
monokristālu audzēšana |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
slimības. |
||
|
Neirologs |
2. Hronisks gingivīts, stomatīts, parodontoze. |
|||||
|
Oftalmologs |
3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
Stomatologs |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||||
|
4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
||||||
|
izmaiņas |
||||||
|
1.1.22. |
Varš un tā |
Izmantošana darba procesā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
|||
|
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||
|
Neirologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||
|
ĀEF |
3. Centrālās un perifēriskās nervu sistēmas |
|||||
|
Alaneīnamenotransferāze |
slimības. |
|||||
|
(turpmāk — ALAT) |
4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
ar biežiem paasinājumiem. |
||||||
|
5. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības |
||||||
|
ar biežiem paasinājumiem |
||||||
|
1.2. |
Halogēnu |
|||||
|
neorganiskie |
||||||
|
savienojumi |
||||||
|
1.2.1. |
Broms un tā |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
izmaiņas. |
|||
|
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|||||
|
1.2.2. |
Fluors un tā |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
alumīnija ražošana ar elektrolīzes |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||
|
metodi; procesi, kuros izdalās |
Neirologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
Deguna starpsienas izliekums ar |
|||
|
fluors un tā savienojumi |
Stomatologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
elpošanas funkcijas traucējumiem. |
|||
|
Oftalmologs |
ĀEF |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||||
|
Dermatovenerologs |
Stobrkaulu rentgenogramma — reizi |
slimības. |
||||
|
trijos gados, ja stāžs lielāks par |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
septiņiem gadiem |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
4. Mutes dobuma slimības (hronisks |
||||||
|
gingivīts, stomatīts, zobu cieto audu |
||||||
|
patoloģija, parodontīts). |
||||||
|
5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
||||||
|
6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||||
|
radzene, asaru ceļi) slimības. |
||||||
|
7. Hroniskas balsta–kustību aparāta |
||||||
|
slimības ar kaulu struktūras izmaiņām. |
||||||
|
1.2.3. |
Hlors un tā |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi, |
procesi, kas saistīti ar hlora |
Oftalmologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
||
|
hloru saturošie |
izdalīšanos |
Otorinolaringologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||
|
maisījumi |
Dermatovenerologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
ĀEF |
3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||||
|
4. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
||||||
|
1.2.4. |
Jods un tā |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi |
procesi, kas saistīti ar joda |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
||
|
izdalīšanos |
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
ĀEF |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|||||
|
1.3. |
Ciānsavienojumi |
|||||
|
1.3.1. |
Ciānūdeņradis, |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas |
|
cianīdi (metālu |
procesi, kas saistīti ar |
Oftalmologs |
EKG |
slimības, kas traucē darbam gāzmaskā. |
||
|
cianīdi un citi |
ciānsavienojumu izdalīšanos |
Neirologs |
ĀEF |
2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||
|
cianīdi), citi |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||||
|
ciānsavienojumi |
3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|||||
|
slimības. |
||||||
|
4. Psihiskas slimības |
||||||
|
1.3.2. |
Izocianāti |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, |
1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. |
|
Otorinolaringologs |
leikocitārā formula |
Hiperplastisks rinīts, laringīts. |
||||
|
Dermatovenerologs, |
ĀEF |
2. Alerģiskas slimības. |
||||
|
Oftalmologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības |
||||||
|
1.4. |
Neorganiskās gāzes |
|||||
|
1.4.1. |
Slāpeklis un tā |
Ražošanas un izmantošanas |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
neorganiskie |
procesi, kas saistīti ar slāpekļa |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
izmaiņas, hiperplastisks laringīts. |
||
|
savienojumi, tai |
izdalīšanos |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, |
|||
|
skaitā oksīdi, |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
bronhektāzes |
||||
|
amonjaks |
vai digitāla rentgenogrāfija |
|||||
|
1.4.2. |
Fosgēns (COCl2) |
Ražošanas procesi, kas saistīti ar |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
fosgēna izdalīšanos |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
izmaiņas. |
|||
|
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|||||
|
1.4.3. |
Ozons |
Procesi, kas saistīti ar ozona |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu subatrofiskas |
|
izdalīšanos |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
izmaiņas, hiperplastisks laringīts. |
|||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, |
|||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
bronhektāzes |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.4.4. |
Oglekļa oksīds |
Procesi, kas saistīti ar oglekļa |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Jebkuras redzes nerva slimības. |
|
oksīda izdalīšanos |
Oftalmologs |
EKG |
2. Centrālās nervu sistēmas slimības. |
|||
|
Otorinolaringologs |
Karboksihemoglobīns* |
3. Psihiskas slimības. |
||||
|
Neirologs |
4. Koronārā sirds slimība. |
|||||
|
5. Anēmija (vīriešiem zem 130 g/l, |
||||||
|
sievietēm zem 120 g/l). |
||||||
|
6. Sensoneirāla vājdzirdība |
||||||
|
1.5. |
Citas elpceļus |
|||||
|
kairinošas vielas |
||||||
|
1.5.1. |
Skābes, tai skaitā |
Procesi, kas saistīti ar skābju |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
sālsskābe, |
lietošanu un izdalīšanos |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
izmaiņas, hiperplastisks laringīts. |
||
|
fosforskābe, |
Stomatologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, |
|||
|
slāpekļskābe |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
bronhektāzes |
||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.5.2. |
Hidroksīdi, tai |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu subatrofiskas |
|
skaitā kālija |
procesi, kas saistīti ar hidroksīdu |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
izmaiņas, hiperplastisks laringīts. |
||
|
hidroksīds, nātrija |
izdalīšanos |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, |
||
|
hidroksīds |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
bronhektāzes. |
||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|||||
|
1.5.3. |
Ūdeņraža |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
peroksīds |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
izmaiņas. |
|||
|
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|||||
|
1.6. |
Ogļūdeņraži un |
|||||
|
atvasinātie |
||||||
|
savienojumi |
||||||
|
1.6.1. |
Alifātiskie |
1. Naftas urbumu un iekārtu |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Hiperplastisks laringīts. |
|
ogļūdeņraži, tai |
ekspluatācija un remonts; naftas |
Neirologs |
formula |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||
|
skaitā metāns, etāns, |
un dabiskās gāzes attīrīšanas un |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
ar biežiem paasinājumiem. |
||
|
etēns (etilēns), etīns |
pārstrādes procesi un palīgprocesi; |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
3. Hroniskas nieru slimības. |
||
|
(acetilēns), propāns, |
procesi, kas saistīti ar preču parka |
Dermatovenerologs, |
vai digitāla rentgenogrāfija |
4. Hroniskas ādas slimības, tai skaitā |
||
|
butāns, pentāns, |
apkalpošanu, laboratorisko kontroli, |
Narkologs * |
ĀEF |
ādas pirmsvēža slimības |
||
|
heksāns, heptāns, |
analīzēm; gāzes uzglabāšana un |
Urīna klīniskā analīze |
(hiperkeratozes, diskeratozes). |
|||
|
oktāns, nonāns, |
transports. |
Bilirubīns asinīs, |
5. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības. |
|||
|
dekāns, parafīna |
2. Benzīna (šķīdinātāja), eļļu, |
ALAT |
6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||
|
vasks un acikliskie |
bituma izmantošana un visi ar to |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||
|
ogļūdeņraži, tai |
saistītie palīgprocesi, tai skaitā |
7. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||||
|
skaitā ciklopropāns, |
laboratoriskā kontrole |
slimības. |
||||
|
cikloheksāns, |
8. Narkomānija, toksikomānija |
|||||
|
terpēni (tai skaitā |
||||||
|
terpentīns) |
||||||
|
1.6.2. |
Aromātiskie |
Izmantošana un ražošanas |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, eritrocīti, |
1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem |
|
ogļūdeņraži, tai |
procesi, kuros izdalās |
Neirologs |
retikulocīti, leikocitārā formula, |
un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem |
||
|
skaitā svarīgākie — |
aromātiskie ogļūdeņraži |
Ginekologs |
trombocīti |
4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl. |
||
|
benzols un tā |
Urologs |
ĀEF |
2. Dzimumorgānu labdabīgie audzēji, ja |
|||
|
homologi: toluols, |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
darbs saistīts ar benzola un tā homologu |
|||
|
ksilols, stirols, |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
izmantošanu. |
||||
|
etilbenzols, kumols |
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Menstruālās funkcijas traucējumi ar |
||||
|
dzemdes disfunkcionālu asiņošanu. |
||||||
|
4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||||||
|
slimības. |
||||||
|
5. Toksikomānija, narkomānija. |
||||||
|
6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji. |
||||||
|
7. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||||
|
ar biežiem paasinājumiem |
||||||
|
1.6.3. |
Furāni, to |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hiperplastisks laringīts. |
|
atvasinājumi, tai |
Oftalmologs |
ĀEF |
2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||
|
skaitā furfurols, |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||
|
tetrahidrofurāns |
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
3. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas |
|||
|
Neirologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
slimības. |
||||
|
4. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji. |
||||||
|
5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||||
|
ar biežiem paasinājumiem |
||||||
|
1.6.4. |
Naftalīns un tā |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|
atvasinājumi, tai |
Neirologs |
formula, bilirubīns asinīs* |
slimības. |
|||
|
skaitā hlornaftalīni |
Oftalmologs |
ALAT* |
2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības. |
|||
|
Dermatovenerologs |
3. Taukainā seboreja, ādas folikulārās |
|||||
|
slimības. |
||||||
|
4. Alerģiskas slimības. |
||||||
|
5. Tīklenes un redzes nerva slimības. |
||||||
|
6. Katarakta |
||||||
|
1.6.5. |
Halogēnogļ- |
Ražošana un izmantošana, tai |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze bilirubīns |
1. Polineiropātijas. |
|
ūdeņraži, tai skaitā |
skaitā laboratorijas darbi |
Neirologs |
asinīs* |
2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības. |
||
|
svarīgākie: |
Oftalmologs |
ALAT* |
3. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas |
|||
|
etilēnhlorīds, |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
slimības, kas traucē darbam gāzmaskā. |
|||
|
hloroforms, |
Narkologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||
|
metilēnhlorīds, |
izmeklēšana — lielkadru |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||
|
metilbromīds, |
fluorogrāfija vai digitāla |
5. Taukainā seboreja, ādas folikulārā |
||||
|
tetrahlorogleklis, |
rentgenogrāfija |
aparāta slimības. |
||||
|
trihloretilēns, |
6. Toksikomānija. |
|||||
|
tetrahloretilēns, |
7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie |
|||||
|
vinilhlorīds, fluoru |
audzēji |
|||||
|
saturošie |
||||||
|
ogļūdeņraži — freoni, |
||||||
|
polihlorinētie bifenili |
||||||
|
1.6.6. |
Nitrosavienojumi un |
|||||
|
aminosavienojumi |
||||||
|
1.6.6.1. |
Alifātiskie |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze retikulocīti, |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
aminosavienojumi, |
Otorinolaringologs |
leikocitārā formula |
izmaiņas, hiperplastisks laringīts. |
|||
|
tai skaitā metilamīns, |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
dimetilamīns, |
Neirologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
trietilamīns, |
izmeklēšana — lielkadru |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
||||
|
etilēndiamīns, |
fluorogrāfija vai digitāla |
|||||
|
etilēnamīns, |
rentgenogrāfija |
|||||
|
hloretilamīns, |
||||||
|
etanolamīni (tai |
||||||
|
skaitā trietanolamīns) |
||||||
|
1.6.6.2. |
Aromātiskie amīni, |
1. Ražošana un izmantošana, tai |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|
tai skaitā anilīns, |
skaitā laboratorijas darbi. |
Neirologs |
Urīna klīniskā analīze |
2. Hroniskas urīnpūšļa slimības. |
||
|
toluidīns, benzidīns, |
2. Uz aromātisko amīnu pamata |
Reizi gadā |
Dermatovenerologs |
Cistoskopija* |
3. Centrālās nervu sistēmas slimības. |
|
|
naftilamīns, |
veidoto krāsvielu ražošana un |
Urologs* |
4. Urīnpūšļa pirmsvēža slimības un |
|||
|
auramīns |
izmantošana |
ļaundabīgie audzēji |
||||
|
1.6.6.3. |
Aromātiskās rindas |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, eritrocīti, |
1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l |
|
nitrosavienojumi un |
Neirologs |
retikulocīti, bilirubīns asinīs* |
vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm. |
|||
|
nitrozosavienojumi, |
Oftalmologs |
ALAT* |
2. Aknu un žultsceļu hroniskas slimības. |
|||
|
tai skaitā |
Dermatovenerologs |
Urīna analīze |
3. Katarakta (ja kontakts ar toluola |
|||
|
dinitrobenzols, |
Biomikroskopija (ja kontakts ar |
nitrosavienojumiem). |
||||
|
dinitrofenols, |
trinitrotoluolu) |
4. Redzes nerva un tīklenes slimības. |
||||
|
trinitrotoluols |
5. Alerģiskas slimības |
|||||
|
1.7. |
Hidrazīns un tā |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze bilirubīns |
1. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības. |
|
atvasinājumi |
Neirologs |
asinīs* |
2. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas |
|||
|
Dermatovenerologs |
ALAT* |
slimības, kas traucē darbam gāzmaskā. |
||||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
4. Izteikta veģetatīva disfunkcija |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.8. |
Fenoli un to |
Fenolu un to homologu, tai skaitā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas augšējo elpceļu, bronhu |
|
atvasinājumi |
krezolu, ksilenolu, hidrohinonu, |
Oftalmologs |
ĀEF |
un plaušu slimības. |
||
|
pirokatehīnu, beta-naftola ražošana |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|||
|
un izmantošana |
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
3. Vitiligo. |
|||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
4. Hroniskas nieru slimības |
|||||
|
Urīna klīniskā analīze* |
||||||
|
1.9. |
Alkoholi, glikoli |
|||||
|
1.9.1. |
Metanols |
Ražošana un izmantošana; procesi, |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Redzes nerva un tīklenes slimības. |
|
kas saistīti ar metanola izdalīšanos |
Neirologs |
Acs dibena apskate |
2. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija. |
|||
|
Oftalmologs |
3. Hroniskas centrālās un perifēriskās |
|||||
|
Narkologs |
nervu sistēmas slimības |
|||||
|
1.9.2. |
Butanoli, etanols, |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|
propanoli, |
Oftalmologs |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||
|
pentanoli |
Dermatovenerologs |
2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
||||
|
(amilalkoholi) |
Neirologs |
3. Perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
||||
|
Narkologs |
4. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija |
|||||
|
1.9.3. |
Etilēnglikols |
Izmantošana, tai skaitā antifrīzu |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|
(etāndiols) |
ražošana |
Dermatovenerologs |
||||
|
1.10. |
Ēteri, |
|||||
|
epoksīdsavienojumi, |
||||||
|
esteri |
||||||
|
1.10.1. |
Dietilēteris, |
Ražošana un izmantošana, tai |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|
etilēnglikola ēteri |
skaitā kompleksajos šķīdinātājos |
Dermatovenerologs |
2. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas |
|||
|
(celosolvi), tai skaitā |
Otorinolaringologs |
|||||
|
etilcelosolvs, |
||||||
|
metilcelosolvs |
||||||
|
1.10.2. |
Esteri, tai skaitā |
Ražošana un izmantošana, tai |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|
etilacetāts, |
skaitā kompleksajos šķīdinātājos |
Dermatovenerologs |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||
|
butilacetāts |
Otorinolaringologs |
izmaiņas |
||||
|
1.10.3. |
Epoksīdi, tai |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
skaitā |
procesi, kas saistīti ar |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Hroniskas augšējo elpceļu un plaušu |
||
|
epihlorhidrīns |
epoksīdsavienojumu izdalīšanos |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
slimības. |
||
|
Piramidona reakcija |
3. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības |
|||||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
||||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
||||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.11. |
Aldehīdi un ketoni |
|||||
|
1.11.1. |
Formaldehīds un |
Izmantošana; procesi, kas saistīti |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu hroniskas |
|
citi alifātiskie |
ar formaldehīda un citu alifātisko |
Neirologs |
formula |
slimības ar biežiem paasinājumiem. |
||
|
aldehīdi |
aldehīdu izdalīšanos |
Oftalmologs |
ĀEF |
2. Alerģiskas slimības. |
||
|
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||
|
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||
|
fluorogrāfija vai digitāla |
4. Hroniskas ādas slimības. |
|||||
|
rentgenogrāfija |
5. Perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
|||||
|
6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji |
||||||
|
1.11.2. |
Acetons, |
Izmantošana rūpnieciskajos |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu |
|
metiletilketons, |
procesos un laboratorijās, kā arī |
Neirologs |
ĀEF |
hroniskas slimības ar biežiem |
||
|
metilizobutilketons, |
procesi, kas saistīti ar minēto |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
paasinājumiem. |
||
|
citi ketoni |
vielu izdalīšanos |
Otorinolaringologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniskas ādas slimības. |
||
|
Narkologs* |
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Toksikomānija, narkomānija |
||||
|
1.12. |
Organiskās skābes, |
|||||
|
to atvasinājumi |
||||||
|
(amīdi, skābju |
||||||
|
anhidrīdi) |
||||||
|
1.12.1. |
Skudrskābe, |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
etiķskābe, |
Otorinolaringologs |
formula |
izmaiņas. |
|||
|
oksālskābe |
Dermatovenerologs |
2. Hroniskas ādas slimības |
||||
|
1.12.2. |
Akrilskābe un |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, eritrocīti, |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
metakrilskābe, to |
Otorinolaringologs |
leikocitārā formula, bilirubīns* |
izmaiņas, hiperplastisks laringīts. |
|||
|
esteri, nitrili |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
Neirologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
izmeklēšana — lielkadru |
3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|||||
|
fluorogrāfija vai digitāla |
slimības. |
|||||
|
rentgenogrāfija |
4. Hroniskas ādas slimības |
|||||
|
1.12.3. |
Etiķskābes un |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
citu organisko |
procesi, kas saistīti ar skābju |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||
|
skābju anhidrīdi |
anhidrīdu izdalīšanos |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma. |
||
|
Dermatovenerologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||
|
ĀEF |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības |
|||||
|
1.12.4. |
Ftālskābe un |
Izmantošana un procesi, kas |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|
ftālskābes anhidrīds, |
saistīti ar minēto vielu izdalīšanos |
Neirologs |
ĀEF |
slimības. |
||
|
to atvasinājumi |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||
|
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||||
|
fluorogrāfija vai digitāla |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
4. Alerģiskas slimības. |
||||||
|
5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības |
||||||
|
1.12.5. |
Skābju amīdi, tai |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
skaitā |
Otorinolaringologs |
leikocitārā formula, bilirubīns* |
izmaiņas. Hiperplastisks rinīts, laringīts. |
|||
|
dimetilformamīds, |
Dermatovenerologs |
ALAT* |
2. Aknu parenhīmas slimības |
|||
|
dimetilacetamīds |
||||||
|
1.13. |
Dažādas ķīmiskās |
|||||
|
vielas |
||||||
|
1.13.1. |
Ķīmiskie augu |
Hlororganisko, fosfororganisko, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze bilirubīns* |
1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|
aizsardzības |
karbamīnskābes atvasinājumu, |
Neirologs |
ALAT* |
slimības. |
||
|
līdzekļi |
metālorganisko pesticīdu, |
Oftalmologs |
Urīna klīniskā analīze |
2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības. |
||
|
glifosfātu saturošu herbicīdu (glifosa, |
Otorinolaringologs |
Holīnesterāzes aktivitāte* |
3. Alerģiskas slimības. |
|||
|
raundapa, taifūna, glifogana u.c.), |
Dermatovenerologs |
(strādājošiem ar fosfororganiskiem |
4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||
|
fungicīdu, sintētisko piretroīdu |
un karbamīnskābes savienojumiem) |
izmaiņas. |
||||
|
(decis, fastaks) ražošana un |
5. Dzirdes nerva neirīts. |
|||||
|
izmantošana tautsaimniecībā, |
6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
tai skaitā uzglabāšana noliktavā |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
|||||
|
7. Tīklenes un redzes nerva slimības. |
||||||
|
8. Hroniskas nieru slimības |
||||||
|
1.13.2. |
Ārstniecības |
Analgētisko preparātu, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Ožas analizatora funkcijas traucējumi. |
|
līdzekļi (izņemot |
antikoagulantu (arī deratizācijas |
Neirologs |
formula, eritrocīti, bilirubīns asinīs* |
2. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, |
||
|
antibiotikas, |
līdzekļos), morfija un tā |
Otorinolaringologs |
ALAT* |
tai skaitā Menjera slimība. |
||
|
fermentu |
atvasinājumu, neiroleptisko |
Ginekologs |
Urīna klīniskā analīze* |
3. Alerģiskas slimības. |
||
|
preparātus un |
preparātu, pirazolona, pretvēža |
Urologs* |
Protrombīna indekss (strādājošajiem |
4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||
|
biostimulatorus) |
un hormonālo preparātu, |
Dermatovenerologs |
ar antikoagulantiem) |
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||
|
sulfanilamīdu, vitamīnu |
Oftalmologs |
Aktivētais parciālais tromboplastīna |
5. Dishormonāli traucējumi. |
|||
|
rūpnieciskā ražošana un |
Narkologs* |
laiks (strādājošajiem ar |
6. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija |
|||
|
izmantošana zāļu izgatavošanai |
antikoagulantiem) |
|||||
|
aptiekās, kā arī strādājošajiem |
||||||
|
ar tiem; neiroleptisko preparātu |
||||||
|
izmantošana psihiatrijā |
||||||
|
1.13.2.1. |
Antibiotikas |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
medicīnas praksē un aptiekās, ja |
Otorinolaringologs |
formula Urīna klīniskā analīze |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
lieto zāļu pagatavošanai |
Dermatovenerologs |
Bilirubīns asinīs |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
ALAT |
3. Hroniskas urīnceļu slimības. |
|||||
|
ĀEF |
4. Kandidoze, mikoze, disbakterioze. |
|||||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
5. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
izmaiņas |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.13.2.2. |
Fermentu |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
preparāti un |
medicīnas praksē, aptiekās, |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
||
|
biostimulatori |
lauksaimniecībā un citās |
izmaiņas |
||||
|
tautsaimniecības nozarēs |
||||||
|
1.13.3. |
Organiskās |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, |
1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|
krāsvielas: |
audumu, dziju, apģērbu, |
Otorinolaringologs |
retikulocīti, leikocitārā formula |
2. Alerģiskas slimības. |
||
|
azokrāsviela, |
kažokādu krāsošanā, frizētavās |
Oftalmologs |
ALAT |
3. Hroniskas aknu slimības. |
||
|
antrahinon-krāsviela, |
Ginekologs |
ĀEF |
4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||
|
ftalociāna un |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
|||
|
parafenilēndiamīnu |
izmeklēšana — lielkadru |
5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||
|
(ursola) krāsvielas |
fluorogrāfija vai digitāla |
ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
rentgenogrāfija |
6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||||
|
7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji |
||||||
|
1.13.4. |
Plastmasas, |
|||||
|
sintētiskie sveķi |
||||||
|
1.13.4.1. |
Akrila materiāli |
Polimēru un kopolimēru ražošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, eritrocīti, |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
un pārstrāde (metilmetaakrilāts — |
Neirologs |
leikocitārā formula |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
|||
|
organiskais stikls); uz akrilsveķu |
Otorinolaringologs |
ĀEF |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
bāzes izgatavotu emulsiju, krāsu, |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
laku izmantošana |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
3. Alerģiskas slimības |
||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
1.13.4.2. |
Epoksīdmateriāli |
Epoksīdlaku, epoksīdsveķu, |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
plastmasu un citu komponentu |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Hroniskas ādas slimības. |
|||
|
ražošana uz to bāzes un |
Dermatovenerologs |
Piramidona reakcija |
3. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības |
|||
|
izmantošana |
un ļaundabīgie audzēji |
|||||
|
1.13.4.3. |
Formaldehīda |
Sveķu, laku, līmju ražošana, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Deguna starpsienas izliekums ar |
|
sveķi, fenola — |
prespulveru un presmateriālu |
Otorinolaringologs |
formula |
elpošanas funkcijas traucējumiem. |
||
|
formaldehīda |
pārstrādāšana, līmju, laku un |
Oftalmologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
||
|
materiāli |
saistvielu lietošana |
Neirologs |
izmeklēšana — lielkadru |
izmaiņas. |
||
|
Dermatovenerologs |
fluorogrāfija vai digitāla |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||
|
rentgenogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
ĀEF |
4. Alerģiskas slimības. |
|||||
|
5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||||
|
6. Perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
||||||
|
7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji |
||||||
|
1.13.4.4. |
Fluoroplasti |
Fluoroplastu un kopolimēru |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
(polimēri uz |
ražošana, termiska un |
Neirologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
||
|
fluororganisko |
mehāniska pārstrāde |
Otorinolaringologs |
izmeklēšana — lielkadru |
2. Deguna starpsienas izliekums ar |
||
|
savienojumu bāzes) |
Oftalmologs |
fluorogrāfija vai digitāla |
elpošanas funkcijas traucējumiem. |
|||
|
Dermatovenerologs |
rentgenogrāfija |
3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||||
|
ĀEF |
slimības. |
|||||
|
4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||||
|
ar biežiem paasinājumiem. |
||||||
|
5. Hroniskas, recidivējošas ādas slimības. |
||||||
|
6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības |
||||||
|
1.13.4.5. |
Poliamīdi |
Ražošana un izmantošana; |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, a |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
(polimēri uz |
līmju izmantošana |
Otorinolaringologs |
leikocitārā formula |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||
|
aminoskābju un |
ĀEF |
2. Hronisks obstruktīvs bronhīts, |
||||
|
diamīnu bāzes) |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
bronhiālā astma un citas hroniskas |
||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
plaušu slimības |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfij |
||||||
|
1.13.4.6. |
Poliesteri |
Izstrādājumu, laku ražošana, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, |
1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem |
|
(dikarbonskābju |
pārstrāde, izmantošana |
trombocīti, leikocitārā formula |
un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem |
|||
|
un daudzvērtīgo |
4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl. |
|||||
|
spirtu polimēr- |
2. Alerģiskas slimības, ja strādā karstā |
|||||
|
atvasinājumi) |
presēšanā |
|||||
|
1.13.4.7. |
Polietilēns, |
Polimēru un kopolimēru |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Alerģiskas slimības. |
|
polipropilēns |
ražošana un pārstrāde |
Otorinolaringologs |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|||
|
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts |
||||||
|
1.13.4.8. |
Polistiroli |
1. Polimēru, kopolimēru, laku, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, |
1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem |
|
(polimēri uz stirola |
līmju un stiklaplastu ražošana. |
Neirologs |
leikocitārā formula, trombocīti |
un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem |
||
|
un tā atvasinājumu |
2. Sveķu un plastmasu pārstrāde, |
Reizi gadā |
Dermatovenerologs |
ALAT |
4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl. |
|
|
bāzes) |
laku, līmju lietošana |
2. Alerģiskas slimības. |
||||
|
3. Hroniskas ādas slimības. |
||||||
|
4. Aknu funkciju traucējumi. |
||||||
|
5. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji. |
||||||
|
6. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||||||
|
slimības. |
||||||
|
7. Centrālās nervu sistēmas slimības |
||||||
|
1.13.4.9. |
Poliuretāni |
Poliuretāna plastmasu, putu, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
(polimēri uz |
laku un emalju, poliurīnvielas |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
||
|
izocianātu bāzes) |
ražošana, pārstrāde un izmantošana |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
3. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma. |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
4. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie |
|||||
|
ĀEF |
audzēji |
|||||
|
1.13.4.10. |
Polivinilhlorīds |
Polimēru un kopolimēru, laku, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, |
1. Perifērisko artēriju slimības, Reino |
|
(polimēri uz |
līmju, plēvju, mākslīgo ādu, taras |
Neirologs |
leikocitārā formula, bilirubīns* |
slimība, perifērās angiospazmas. |
||
|
vinilhlorīda un |
ražošana, pārstrāde; līmju, laku |
Ķirurgs |
ALAT* |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||
|
vinilidēnhlorīda |
izmantošana |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
slimības. |
||
|
bāzes) |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
4. Hroniskas aknu un žults ceļu slimības. |
|||||
|
Plaukstu rentgenogrāfija vienu reizi |
5. Alerģiskas slimības. |
|||||
|
trijos gados (ja stāžs lielāks par |
6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie |
|||||
|
10 gadiem) |
audzēji |
|||||
|
1.13.4.11. |
Sintētiskais |
Sintētiskā kaučuka ražošana un |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, eritrocīti, |
1. Alerģiskas slimības. |
|
kaučuks |
pārstrāde (gumijas maisījumu |
Neirologs |
trombocīti, leikocitārā formula, |
2. Izteikta veģetatīva disfunkcija. |
||
|
izgatavošana, gumijas vulkanizācija) |
Dermatovenerologs |
bilirubīns asinīs* |
3. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie |
|||
|
ALAT*, ja ir kontakts ar hloroprēnu |
audzēji |
|||||
|
un stirolu |
||||||
|
1.13.4.12. |
Silīcija organiskie |
Sveķu, laku, šķidro silikonu |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
savienojumi un |
ražošana; polimēru, sveķu, laku, |
Otorinolaringologs |
formula |
izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. |
||
|
ieeļļotāji uz to bāzes |
presmateriālu un smērvielu |
Oftalmologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
||
|
pārstrāde un izmantošana |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Alerģiskas slimības. |
|||||
|
ĀEF |
4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
|||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības |
||||||
|
1.14. |
Sintētiskie |
Ražošana un rūpnieciskā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
mazgāšanas |
izmantošana |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
||
|
līdzekļi |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
izmaiņas. |
|||
|
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
ar biežiem paasinājumiem |
|||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||||
|
2. |
Rūpnieciskie |
|||||
|
aerosoli |
||||||
|
2.1. |
Abrazīvie putekļi |
Abrazīvu ražošana, apstrāde un |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas |
|
un abrazīvus |
izmantošana |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
izmaiņas. |
||
|
saturošie putekļi |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru |
2. Deguna starpsienas izliekums ar |
|||
|
Dermatovenerologs |
fluorogrāfija vai digitāla |
elpošanas funkcijas traucējumiem. |
||||
|
rentgenogrāfija |
3. Hroniskas bronhu un plaušu sistēmas |
|||||
|
ĀEF |
slimības, plaušu tuberkuloze. |
|||||
|
4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, |
||||||
|
radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības. |
||||||
|
5. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas |
||||||
|
slimības. |
||||||
|
6. Alerģiskas slimības, strādājot ar augu |
||||||
|
un dzīvnieku izcelsmes un metālu |
||||||
|
alergēnu putekļiem |
||||||
|
2.2. |
Augu, dzīvnieku, |
Kaņepju, kokvilnas, linu, vilnas, |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas. |
|
putnu, papīra u.c. |
tabakas, koka, kūdras pārstrāde; |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie |
||
|
organiskās |
papīra, dabiskā zīda ražošana; |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
audzēji, ja ir saskare ar koka un tabakas |
||
|
izcelsmes putekļi |
graudu pārstrāde un to pārstrādes |
Dermatovenerologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
putekļiem |
||
|
produktu izmantošana (piem., miltu); |
ĀEF |
|||||
|
putnu audzēšana un pārstrāde |
Leikocitārā formula |
|||||
|
2.3. |
Metālu un to |
Metālu mehāniska apstrāde, |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
2.1.apakšpunktā minētās |
|
sakausējumu |
darbs ar metāla pulveriem |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
kontrindikācijas |
||
|
putekļi |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
||||
|
Dermatovenerologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
|||||
|
ĀEF |
||||||
|
2.4. |
Metināšanas |
Metināšana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. 2.1.apakšpunktā minētās |
|
aerosoli (skatīt |
Neirologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
kontrindikācijas. |
|||
|
arī 1.1.6., 1.1.9. un |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|||
|
1.1.13.apakšpunktu) |
Otorinolaringologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
slimības |
|||
|
ĀEF |
||||||
|
2.5. |
Kaļķa un krīta |
Ražošana un izmantošana |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
2.1.apakšpunktā minētās |
|
putekļi |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
kontrindikācijas |
|||
|
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
|||||
|
Oftalmologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
|||||
|
ĀEF |
||||||
|
2.6. |
Oglekli un tā |
1. Ogļu izmantošana un |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. 2.1.apakšpunktā minētās |
|
neorganiskos |
transportēšana. |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
kontrindikācijas. |
||
|
savienojumus |
2. Melno sodrēju, grafīta, koksa |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru |
2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie |
||
|
saturošie putekļi, |
ražošana un izmantošana. |
Dermatovenerologs |
fluorogrāfija vai digitāla |
audzēji, ja ir saskare ar sodrējiem |
||
|
tai skaitā ogļu, |
3. Dimanta apstrāde |
rentgenogrāfija |
||||
|
grafīta, kvēpu, |
ĀEF |
|||||
|
dimanta putekļi |
||||||
|
2.7. |
Silīcija dioksīdu |
|||||
|
un silikātus |
||||||
|
saturošie putekļi |
||||||
|
2.7.1. |
Silīcija dioksīdu |
1. Kvarca, granīta, stikla, vara– |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
2.1.apakšpunktā minētās |
|
saturošie putekļi |
silīcija sakausējumu ražošana un |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
kontrindikācijas |
||
|
pārstrāde. |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
||||
|
2. Ēku fasāžu attīrīšana ar |
Reizi gadā |
Dermatovenerologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
|||
|
smilšu strūklu |
ĀEF |
|||||
|
2.7.2. |
Silikātus |
1. Azbesta izmantošana. |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. 2.1.apakšpunktā minētās |
|
saturošie putekļi |
2. Stikla un citu minerālšķiedru |
Reizi gadā |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
kontrindikācijas. |
|
|
pārstrāde. |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie |
|||
|
3. Cementa, māla, šamota ražošana, |
Reizi gadā |
Dermatovenerologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
audzēji pie saskares ar azbesta |
||
|
pārstrāde un izmantošana |
ĀEF |
putekļiem |
||||
|
3. |
Bioloģiskie faktori |
|||||
|
3.1. |
Alergēni ārstēšanai |
Ražošana un izmantošana |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
un diagnostikai, |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
|||
|
asins preparāti, |
||||||
|
imunobioloģiskie |
||||||
|
preparāti |
||||||
|
3.2. |
2., 3. un 4.grupas |
Kontakts ar infekcijas slimniekiem, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Laboratoriskie izmeklējumi |
1. Alerģiskas slimības. |
|
bioloģiskie aģenti |
inficētu materiālu vai infekcijas |
Infekcionists un citi |
atbilstoši iespējamai infekcijai |
2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
||
|
(baktērijas, vīrusi, |
slimību nēsātājiem, ar slimiem |
speciālisti atbilstoši |
||||
|
sēnes, parazīti)*** |
dzīvniekiem, dzīvnieku valsts |
indikācijām |
||||
|
produktiem. |
||||||
|
Mikrobioloģiskās sintēzes |
||||||
|
produktu, antibiotiku, enzīmu, |
||||||
|
sēņu ražošana un izmantošana |
||||||
|
3.3. |
Sēnes — bioloģiski |
Mikrobioloģiskās sintēzes |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, leikocitārā |
1. Alerģiskas slimības. |
|
aktīvo produktu |
produktu ražošana un izmantošana |
Otorinolaringologs |
formula |
2. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. |
||
|
ražotājas, |
Dermatovenerologs |
ĀEF |
3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības |
|||
|
olbaltumu–vitamīnu |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
koncentrāti (OVK), |
izmeklēšana — lielkadru |
4. Kandidoze un citas mikozes. |
||||
|
kombinētās |
fluorogrāfija vai digitāla |
5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības |
||||
|
lopbarības raugi |
rentgenogrāfija |
|||||
|
4. |
Fizikālie faktori |
|||||
|
4.1. |
Jonizējošais |
Darbs starojuma zonā, kur |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze eritrocīti, |
1. Slimības, kas izraisa pārmaiņas |
|
|
starojums |
jonizējošā starojuma doza ir: |
Neirologs |
trombocīti, leikocitārā formula |
asinsrades orgānos un novirzes asins |
||
|
(rentgenstarojums |
1) 6 un vairāk mSv gadā |
Reizi gadā |
Oftalmologs |
ainā un kuru dēļ var attīstīties |
||
|
un gamma |
Otorinolaringologs |
hematoloģiskās slimības. |
||||
|
starojums); |
2) 1-6 mSv gadā |
Reizi divos gados |
Dermatovenerologs |
2. Anēmija, trombocitopēnija un |
||
|
radioaktīvās vielas |
leikopēnija. |
|||||
|
un jonizējošā |
3. Vēždraudes slimības ar tieksmi |
|||||
|
starojuma avoti |
pārveidoties, kā arī ļaundabīgie audzēji. |
|||||
|
4. Labdabīgie audzēji un citas slimības, |
||||||
|
kuru dēļ nevar valkāt speciālu |
||||||
|
aizsargtērpu, kas ir tiešā saskarē ar ādu. |
||||||
|
5. Staru slimības II-IV stadija, ja ir |
||||||
|
pastāvīga jonizējošā starojuma iedarbība. |
||||||
|
6. Redzes asums ar pilnu korekciju, kas |
||||||
|
nav mazāks par 0,5 vienai acij un 0,2 otrai |
||||||
|
acij, kā arī katarakta. |
||||||
|
7. Psihiskas un neiroloģiskas slimības, |
||||||
|
kas ierobežo personas adekvātu rīcību |
||||||
|
4.2. |
Nejonizējošie |
|||||
|
starojumi |
||||||
|
4.2.1. |
Ultravioletais |
Darbs, kas saistīts ar UV |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Katarakta. |
|
starojums (UV) |
starojuma iedarbību: |
Oftalmologs |
Oftalmololga apskate |
2. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie |
||
|
— metālu autogēnā griešana un |
Dermatovenerologs |
audzēji |
||||
|
elektrometināšana |
||||||
|
— elektrotērauda kausēšana |
||||||
|
— darbs ar dzīvsudraba/kvarca |
||||||
|
spuldzēm (darbs fizioterapijas |
||||||
|
kabinetos, solārijos) |
||||||
|
— darbs stomatoloģijā |
||||||
|
4.2.2. |
Elektromag- |
1. Darbs ar elektromagnētisko |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze, eritrocīti, |
1. Katarakta. |
|
nētiskie lauki: |
lauku enerģijas avotiem. |
Neirologs |
trombocīti, leikocitārā formula |
2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
||
|
radiofrekvenču un |
2. Darbs pastāvīgu |
Oftalmologs |
Oftalmologa apskate |
3. Izteikta veģetatīva disfunkcija |
||
|
mikroviļņu |
elektromagnētisko lauku ietekmē. |
Dermatovenerologs |
||||
|
starojums, zemas |
3. Darbs ar lāzeriem (ražošanā, |
|||||
|
frekvences |
medicīnā u.c.) |
|||||
|
elektriskie un |
||||||
|
magnētiskie lauki |
||||||
|
4.3. |
Paaugstināts |
Darbs kesonos, barokamerās, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Izteikti balsta–kustību aparāta attīstības |
|
atmosfēras |
ūdenslīdēja darbs |
Neirologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
traucējumi un traumu sekas. |
||
|
spiediens |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru |
2. Hronisks otīts, bungu plēvītes |
|||
|
Otorinolaringologs |
fluorogrāfija vai digitāla |
atrofiskas rētas. Hronisks salpingootīts. |
||||
|
Ķirurgs* |
rentgenogrāfija |
3. Elpošanas sistēmas hroniskas slimības. |
||||
|
Narkologs |
EKG |
4. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, |
||||
|
vestibulārā aparāta izmeklēšana |
tai skaitā Menjera slimība. |
|||||
|
5. Visas acu slimības, kuru rezultātā ir |
||||||
|
izteikti redzes funkcijas traucējumi. |
||||||
|
6. Hroniskas perifēriskās un centrālās |
||||||
|
nervu sistēmas slimības. |
||||||
|
7. Sirds slimības neatkarīgi no to |
||||||
|
kompensācijas pakāpes. |
||||||
|
8. Trūces ar tieksmi iesprūst. |
||||||
|
9. Varikozas vēnas, hemoroidālo vēnu |
||||||
|
iekaisums, perifērisko artēriju slimības. |
||||||
|
10. Hipertoniskā slimība. |
||||||
|
11. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija |
||||||
|
4.4. |
Pazemināta |
Darbs pastāvīgi pazeminātā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|
temperatūra |
temperatūrā (zemākā nekā |
Neirologs |
Aukstuma prove |
slimības. |
||
|
ieteicamā temperatūra darba |
Ķirurgs |
2. Perifērisko artēriju slimības, Reino |
||||
|
vides gaisam) darba telpās un |
Ginekologs |
slimība, perifērās angiospazmas. |
||||
|
ārpus darba telpām — aukstajā |
3. Izteikti kāju vēnu varikozi |
|||||
|
gadalaikā |
paplašinājumi, tromboflebīts. |
|||||
|
4. Dzemdes vai tās piedēkļu iekaisuma |
||||||
|
slimības ar biežiem atkārtojumiem. |
||||||
|
5. Izteiktas balsta–kustību aparāta slimības |
||||||
|
4.5. |
Paaugstināta |
Darbs pastāvīgi paaugstinātā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Redzes asums ar korekciju zem |
|
temperatūra un |
temperatūrā (augstākā nekā |
Oftalmologs |
0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij. |
|||
|
intensīvs siltuma |
rekomendētā temperatūra darba |
Dermatovenerologs |
2. Katarakta. |
|||
|
izstarojums |
vides gaisam) un intensīvā siltuma |
Neirologs |
3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|||
|
(infrasarkanais |
izstarojumā (virs 140 W/m2) |
4. Hroniskas centrālās un perifēriskās |
||||
|
starojums) |
nervu sistēmas slimības |
|||||
|
4.6. |
Troksnis |
Darbs, kas saistīts ar nozīmīgu |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze audiometrija: |
1. Jebkuras etioloģijas izteikta dzirdes |
|
|
dzirdes analizatora piepūli un |
Otorinolaringologs |
— ja trokšņa līmenis ir 80-85 dBA, |
pazemināšanās, arī vienā ausī. |
|||
|
intensīvu ražošanas trokšņa |
Neirologs |
tiek veikta pēc indikācijām, |
2. Otoskleroze un citas hroniskas auss |
|||
|
iedarbību: |
— ja trokšņa līmenis ir virs 85 dBA, |
slimības ar nelabvēlīgu prognozi. |
||||
|
1) no 80 līdz 85 decibeliem |
Reizi trijos gados |
tiek veikta obligāti |
3. Jebkuras etioloģijas vestibulārā |
|||
|
2) no 85 līdz 87 decibeliem |
Reizi divos gados |
aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā |
||||
|
3) virs 87 decibeliem |
Reizi gadā |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
Menjera slimība |
|||
|
4.7. |
Ultraskaņas |
Darbs ar ultraskaņas |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās nervu |
|
kontaktpārraide |
defektoskopiem un medicīnisko |
Neirologs |
Aukstuma prove |
sistēmas slimības. |
||
|
uz rokām |
aparatūru |
Vibrācijas jušana |
2. Perifērisko artēriju slimības, Reino |
|||
|
slimība, perifērās angiospazmas |
||||||
|
4.8. |
Vibrācija |
Darbs, kas saistīts ar vibrācijas |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Perifērisko artēriju slimības, Reino |
|
|
iedarbību: |
Neirologs |
Aukstuma prove |
slimība, perifērās angiospazmas. |
|||
|
1) plaukstas un rokas vibrācija |
Reizi gadā |
Ginekologs |
Vibrācijas jušana |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
||
|
slimības. |
||||||
|
2) visa ķermeņa vibrācija |
Reizi divos gados |
3. Jebkuras etioloģijas vestibulārā aparāta |
||||
|
funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera |
||||||
|
slimība. |
||||||
|
4. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa |
||||||
|
anomālijas. Hroniski dzemdes un olnīcu |
||||||
|
iekaisumi ar biežiem paasinājumiem. |
||||||
|
Sieviešu dzimumorgānu noslīdējums vai |
||||||
|
izkrišana. |
||||||
|
5. Tuvredzība ar izmaiņām tīklenē |
||||||
|
4.9. |
Balss saišu |
Darbs, kas saistīts ar balss saišu |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
Ar balss saišu aparāta funkcijas |
|
aparāta fiziska |
aparāta pārslodzi |
Otorinolaringologs |
traucējumiem saistītas slimības |
|||
|
pārslodze |
(hroniski laringīti, faringīti u.c.) |
|||||
|
4.10. |
Fiziskas |
1. Darbs, kas saistīts ar smaguma |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze mugurkaula |
1. Balsta un kustību aparāta slimības |
|
pārslodzes |
pārvietošanu bez mehāniskām |
Neirologs |
rentgenogramma* |
ar tā funkciju traucējumiem. |
||
|
ierīcēm |
Ķirurgs |
EKG |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas |
|||
|
Ginekologs* |
slimības. |
|||||
|
3. Perifērisko artēriju slimības, Reino |
||||||
|
2. Darbs, kas saistīts ar ilgstošu |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts |
Kakla asinsvadu doplerogrāfija* |
slimība, perifērās angiospazmas. |
||
|
atrašanos piespiedu stāvoklī, tai |
Neirologs |
4. Izteikti kāju vēnu varikozi |
||||
|
skaitā darbs ar datoru**, darbs |
Ķirurgs |
paplašinājumi, tromboflebīts. |
||||
|
stāvus (stomatologa, ķirurga u.c. |
Ginekologs* |
5. Izteikts vēdera preses vājums ar zarnu |
||||
|
darbs) |
noslīdējumu, taisnās zarnas izkrišanu. |
|||||
|
6. Koronārā slimība (jebkuras formas). |
||||||
|
3. Darbs, kas saistīts ar lokālu |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts |
7. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa |
|||
|
muskuļu sasprindzinājumu, tai |
Neirologs |
anomālijas. Sieviešu dzimumorgānu |
||||
|
skaitā darbs ar datoru** |
Ķirurgs |
noslīdējums vai izkrišana. |
||||
|
Ginekologs* |
8. Dzemdes un tās piedēkļu iekaisuma |
|||||
|
4. Periodiska smaguma noturēšana |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts |
slimības ar biežiem atkārtojumiem |
|||
|
ar abām rokām (ar vienu roku): |
Neirologs |
|||||
|
1) vīriešiem — vairāk par 10 kg |
Ķirurgs |
|||||
|
(5 kg); |
Ginekologs* |
|||||
|
2) sievietēm — vairāk par 7 kg (3 kg). |
Reizi trijos gados |
|||||
|
5. Darbs, kas saistīts ar periodisku |
Reizi trijos gados |
|||||
|
noliekšanos; atrašanās piespiedu |
||||||
|
pozā ilgāk par 50 % no darba laika |
||||||
|
4.11. |
Paaugstināts redzes |
|||||
|
sasprindzinājums |
||||||
|
4.11.1. |
Paaugstināts |
Darbs, kas saistīts ar |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Redzes asuma noteikšana |
1. Redzes asums ar korekciju — zem 0,8 |
|
redzes |
paaugstinātu redzes |
Oftalmologs |
Acs dibena izmeklēšana |
vienai acij un zem 0,5 otrai acij. |
||
|
sasprindzinājums |
sasprindzinājumu (darbs ar |
Neirologs* |
Acs spiediena kontrole |
2. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms). |
||
|
mikroskopu, citām optiskām |
Datorizēta redzes lauka noteikšana* |
3. Nekompensēta glaukoma. |
||||
|
ierīcēm, juveliera darbs) |
4. Sausās acs sindroms (sistēmslimību |
|||||
|
etioloģijas). |
||||||
|
5. Recidivējošas radzenes čūlas, |
||||||
|
distrofijas, iekaisumi |
||||||
|
4.11.2. |
Darbs ar datoru |
Darbs ar datoru** |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Redzes asuma noteikšana. |
1. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms). |
|
(darbs ar |
Oftalmologs |
Acs dibena izmeklēšana |
2. Nekompensēta glaukoma. |
|||
|
displejiem un |
Optometrists* |
Redzes funkciju novērtējums |
3. Sausās acs sindroms (sistēmslimību |
|||
|
darbstacijām) |
Neirologs* |
darbam attālumā |
etioloģijas). |
|||
|
Acs spiediena kontrole* |
4. Recidivējošas radzenes čūlas, |
|||||
|
Datorizēta redzes lauka noteikšana* |
distrofijas, iekaisumi |
|||||
|
5. |
Psihoemocionālie |
Darbs ar sarežģītām, ātri |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Psiholoģiskie testi*. |
1. Psihiskās slimības. |
|
faktori |
mainīgām tehnoloģijām, darbs ar |
Neirologs |
Bioķīmiskie testi |
2. Narkomānija, alkoholisms. |
||
|
paaugstinātu atbildību, ātru, |
Psihologs* |
(kortizols siekalās u.c.)* |
3. Hroniskas funkcionālas centrālās |
|||
|
svarīgu lēmumu pieņemšanu u.c., |
Psihiatrs* |
Elektroencefalogrāfija (EEG)* |
nervu sistēmas saslimšanas |
|||
|
kas rada regulāru psihoemocionālu |
Narkologs* |
|||||
|
slodzi pilnu darba dienu (piem., ārsti, |
||||||
|
satiksmes dispečeri, juristi |
||||||
|
(izmeklētāji), tiesu izpildītāji, pedagogi) |
Piezīmes.
1. Norāde * — atbilstoši medicīniskajām indikācijām.
2. Norāde ** — darbs ar datoru ilgāk par divām stundām dienā.
3. Norāde *** — Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.189 “Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskām vielām”.
4. Asins klīniskā analīze: jānosaka hemoglobīns (Hb), eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ), leikocītu skaits.
Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 8.jūnija noteikumiem Nr.527
Darbi īpašos apstākļos
|
Nr. |
Veicamo darbu |
Veselības |
Nepieciešamās ārstu |
Nepieciešamie laboratoriskie |
Medicīniskās kontrindikācijas darba veikšanai |
|
p.k. |
vispārīgs raksturojums |
pārbaužu biežums |
speciālistu apskates |
un funkcionālie izmeklējumi |
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. |
Darbs augstumā vai |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
1. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc |
|
darbs, kas saistīts ar |
Neirologs |
Redzes asuma izmeklējumi |
sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu). |
||
|
pacelšanos augstumā, kā |
Oftalmologs |
Elektrokardiogramma (turpmāk — |
2. Labdabīgi audzēji, ja tie traucē vidēji smaga darba veikšanā. |
||
|
arī pacelšanas ierīču |
Otorinolaringologs |
EKG)* |
3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
||
|
apkalpošana un ekspluatācija: |
Ķirurgs2 |
4. Perifērisko artēriju slimības. |
|||
|
a) dažādu kravas celtņu |
Reizi divos gados |
Psihiatrs2 |
5. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes |
||
|
vadītāji |
Narkologs2 |
pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā). |
|||
|
b) autoceltņa un kāpurķēžu |
Reizi divos gados |
6. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. |
|||
|
celtņa vadītāji (ja vienlaikus |
7. Redzes orgānu slimības: |
||||
|
vada arī transportlīdzekli, |
7.1. redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks |
||||
|
jāskata arī uz tiem attiecinātais) |
par 0,2 otrai acij; |
||||
|
c) augstkāpēji3 |
Reizi gadā |
7.2. neizārstējama acu asarošana un dakriocistīti, kas nepadodas ārstēšanai; |
|||
|
7.3. nekomplicēta glaukoma; |
|||||
|
7.4. binokulārās redzes trūkums. |
|||||
|
8. Koronārā sirds slimība. |
|||||
|
9. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms. |
|||||
|
10. Epilepsija |
|||||
|
d) ātrgaitas liftu vadītāji |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
1. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. |
|
|
Neirologs |
2. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus |
||||
|
Oftalmologs |
balss mazāk nekā 3 m attālumā). |
||||
|
Otorinolaringologs |
3. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms |
||||
|
Ķirurgs1 |
|||||
|
Psihiatrs1 |
|||||
|
Narkologs1 |
|||||
|
2. |
Tādu darbojošos |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Redzes asuma izmeklējumi |
1. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes |
|
elektroietaišu tehniskā |
Neirologs |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), izņemot |
||
|
apkalpošana un |
Oftalmologs |
ESM ekspluatāciju un remonta darbus. |
|||
|
ekspluatācija, kuru |
Otorinolaringologs |
2. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 otrai acij. |
|||
|
spriegums ir 50 V un lielāks |
Psihiatrs2 |
3. Noturīga acu asarošana, kura nepakļaujas ārstēšanai. |
|||
|
Narkologs2 |
4. Ierobežots redzes lauks vairāk par 20°. |
||||
|
5. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi. |
|||||
|
6. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija. |
|||||
|
7. Psihiskās slimības |
|||||
|
3. |
Darbs mežsaimniecībā |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Aukstuma prove |
1. Perifērisko artēriju slimības. |
|
un mežizstrādē; |
Neirologs |
Vibrācijas jušana |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
||
|
kokmateriālu |
Otorinolaringologs |
Rentgenogrāfija* |
3. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus |
||
|
transportēšana |
Ķirurgs |
balss mazāk nekā 3 m attālumā). |
|||
|
4. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi |
|||||
|
4. |
Naftas, naftas produktu |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības. |
|
un gāzes uzglabāšana, |
Neirologs |
Ārējā elpošanas funkcija |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. |
||
|
transportēšana un |
Otorinolaringologs |
(turpmāk — ĀEF) |
3. Koronārā sirds slimība. |
||
|
ekspluatācija |
Dermatovenerologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem. |
||
|
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
5. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība. |
||||
|
vai digitāla rentgenogrāfija |
6. Hroniskas aknu, žultsceļu, aizkuņģa dziedzera slimības ar biežiem |
||||
|
EKG |
paasinājumiem. |
||||
|
7. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem |
|||||
|
5. |
Visu veidu pazemes darbi, |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības. |
|
ģeoloģiskā izlūkošana, |
Neirologs |
ĀEF |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. |
||
|
topogrāfiskie darbi |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Koronārā sirds slimība. |
||
|
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai |
|||
|
Oftalmologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
(pazemes darbos — bez korekcijas). |
|||
|
Redzes asuma noteikšana |
5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem. |
||||
|
EKG* |
6. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem |
||||
|
6. |
Celtniecība (Skatīt |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības. |
|
“Veselībai kaitīgie darba |
Neirologs |
ĀEF |
2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. |
||
|
vides faktori”, 1.pielikums) |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
3. Koronārā sirds slimība. |
||
|
Dermatovenerologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
Oftalmologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
5. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība. |
|||
|
Ķirurgs2 |
Jostas skriemeļu rentgenogramma* |
6. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
Ginekologs2 |
EKG* |
7. Balsta–kustību aparāta slimības ar tā funkciju traucējumiem. |
|||
|
8. Perifērisko artēriju slimības |
|||||
|
7. |
Zem spiediena esošu |
Reizi divos gados |
Arodslimību ārsts |
Redzes asuma izmeklējumi |
1. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai. |
|
bīstamo iekārtu |
Oftalmologs, |
EKG* |
2. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes |
||
|
apkalpošana |
Otorinolaringologs |
pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā). |
|||
|
Neirologs |
3. Koronārā sirds slimība |
||||
|
8. |
Katlumāju iekārtu |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
1. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas. |
|
apkalpošana un gāzes |
Oftalmologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas. |
||
|
saimniecības uzraudzība |
Otorinolaringologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi. |
||
|
un apkalpošana |
Dermatovenerologs |
Vestibulārā aparāta izmeklējumi |
4. Augšējo elpceļu un elpošanas orgānu izteiktas slimību formas ar |
||
|
to funkciju traucējumiem. |
|||||
|
5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības. |
|||||
|
6. Slimības, kas traucē darbam gāzmaskā (gāzes uzraudzības |
|||||
|
dienesta darbiniekiem) |
|||||
|
9. |
Darbs ar sprāgstvielām, |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības |
|
ugunsnedrošām vielām un |
Neirologs |
Eritrocīti |
ar nelabvēlīgu gaitu. |
||
|
krāsvielām dažādās |
Psihiatrs2 |
Leikocitārā formula |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
||
|
saimnieciskajās ražotnēs |
Narkologs2 |
Trombocīti |
3. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes |
||
|
Oftalmologs |
pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā). |
||||
|
Otorinolaringologs |
4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai. |
||||
|
5. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija |
|||||
|
10. |
Darbs gāzes avārijas |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
|
dienestos, neatliekamās |
Otorinolaringologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija. |
||
|
medicīniskās palīdzības |
Neirologs |
vai digitāla rentgenogrāfija |
3. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā). |
||
|
dienestos, glābšanas un |
Oftalmologs |
ĀEF |
4. Asinsrites sistēmas slimības, arī kompensācijas stadijā. |
||
|
ugunsdzēsības dienestos, |
Ķirurgs2 |
EKG |
5. Hroniskas elpošanas orgānu slimības. |
||
|
lietojot gāzmaskas |
Psihiatrs2 |
Urīna klīniskā analīze |
6. Vispārējās fiziskās un balsta–kustību aparāta attīstības traucējumi. |
||
|
Narkologs2 |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
7. Elpošanas traucējumi un krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina |
|||
|
darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos. |
|||||
|
8. Vēdera dobuma orgānu slimības, kas izraisa šo orgānu funkciju |
|||||
|
traucējumus vai apgrūtina fiziska darba izpildi. |
|||||
|
9. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju |
|||||
|
traucējumi. |
|||||
|
10. Labdabīgie audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā vai |
|||||
|
individuālajos aizsargtērpos. |
|||||
|
11. Trūces (pēc sekmīgas operācijas ierobežojumu nav). |
|||||
|
12. Perifērisko artēriju slimības. |
|||||
|
13. Kāju vēnu varikozi paplašinājumi, trofiskas čūlas. Tromboflebīts. |
|||||
|
14. Deguna starpsienas izliekums ar traucētu elpošanas funkciju. |
|||||
|
15. Augšējo elpceļu gļotādas plašas subatrofiskas izmaiņas. |
|||||
|
16. Hroniskas vidusauss slimības. |
|||||
|
17. Jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (pat ar vienu ausi), |
|||||
|
dzirdot čukstus balsi ne mazāk kā 3 m attālumā. |
|||||
|
18. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi. |
|||||
|
19. Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 — |
|||||
|
otrai, korekcija netiek pieļauta. |
|||||
|
20. Hroniskas asaru ceļu un plakstiņu slimības, organisks plakstiņu |
|||||
|
trūkums, kas traucē to pilnīgu aizvēršanos un brīvas acs ābola kustības. |
|||||
|
21. Cukura diabēts ar insulīna terapiju |
|||||
|
11. |
Darbs ar bīstamajām |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts, |
Asins klīniskā analīze |
1. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības ar nelabvēlīgu gaitu. |
|
iekārtām, kuras iekļautas |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
||
|
Ministru kabineta |
Ķirurgs2 |
izmeklēšana – lielkadru fluorogrāfija |
3. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes |
||
|
apstiprinātajā bīstamo |
Psihiatrs2 |
vai digitāla rentgenogrāfija |
pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā). |
||
|
iekārtu sarakstā (izņemot |
Narkologs2 |
4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai. |
|||
|
šī pielikuma 1., 2. un |
Neirologs2 |
5. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija. |
|||
|
3.punktā minētos darbus) |
Okulists2 |
6. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju |
|||
|
traucējumi. |
|||||
|
7. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā) |
|||||
|
12. |
Darbs struktūrā, kurā |
Reizi gadā |
Arodslimību ārsts |
Redzes asuma noteikšana |
1. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij, zem 0,2 otrai acij |
|
darbiniekam ir atļauta |
Neirologs |
Dzirdes pārbaude |
vai — 0,7 vienā acī, trūkstot redzei otrā. |
||
|
šaujamieroču nēsāšana |
Otorinolaringologs |
EKG |
2. Rokas, kājas, plaukstas, pēdas trūkums. |
||
|
un lietošana darba |
Oftalmologs |
3. Perifērisko asinsvadu slimības. |
|||
|
pienākumu veikšanai |
Ķirurgs |
4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības. |
|||
|
(t.sk. apsardzē) |
Dermatovenerologs |
5. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem. |
|||
|
Psihiatrs2 |
6. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī |
||||
|
Narkologs2 |
mazāk nekā 3 m attālumā). |
||||
|
7. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības. |
|||||
|
8. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija. |
|||||
|
9. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā) |
|||||
|
13. |
Vilcienu vadīšana |
||||
|
13.1. |
Vilces līdzekļa vadītāji |
Reizi trijos gados |
Arodslimību ārsts |
Asins klīniskā analīze |
1. Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku |
|
instruktori, vilces līdzekļa |
Neirologs |
Urīna klīniskā analīze |
vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, |
||
|
vadītāji (mašīnisti) un |
Oftalmologs |
EKG |
vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai |
||
|
vilces līdzekļa vadītāji palīgi: |
Otorinolaringologs |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
hroniski psihotoniskie traucējumi. |
||
|
13.1.1. |
pasažieru vilcienu |
Reizi gadā |
Ginekologs |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
2. Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē. |
|
vadīšana ar ātrumu lielāku |
Ķirurgs |
vai digitāla rentgenogrāfija, audiogramma |
3. Vājredzība. |
||
|
par 140 km/h |
Psihiatrs |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
4. Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par Ī 3,5 dioptrijām |
||
|
13.1.2. |
vilcienu (vilces līdzekļu) |
Reizi gadā |
Narkologs |
Dzirdes pārbaude |
(mašīnistiem un mašīnistu palīgiem — jebkuras acs refrakcijas |
|
vadīšana bez palīga |
Psihologs |
Redzes asuma pārbaude |
izmaiņas). |
||
|
13.1.3. |
vilcienu (vilces līdzekļu) |
Reizi gadā |
Krāsu sajūtas noteikšana |
5. Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas. |
|
|
vadīšana pēc 55 gadu vecuma |
Acs iekšējā spiediena mērījumi |
6. Plakstiņu parēze vai paralīze. |
|||
|
13.2. |
Vilcienu kustības vadība: |
Redzes lauka noteikšana |
7. A vai B veida krāsu redzes anomālija. |
||
|
13.2.1. |
vilcienu kustības, |
Reizi trijos gados |
Acs dibena izmeklēšana |
8. Vienas vai abu ausu kurlums. |
|
|
lokomotīvju darba |
Asins grupas un Rh-faktora noteikšana |
9. Personām, kuras pieņem darbā — ja čukstus runu uztver attālumā, |
|||
|
organizācijas vecākie |
(pirmo reizi veicot pārbaudi) |
ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem — ja čukstus runu |
|||
|
dispečeri, dispečeri, |
Taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem |
uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij). |
|||
|
energodispečeri, dežuranti, |
pēc 30 gadu vecuma) |
10. Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko |
|||
|
operatori |
Ginekoloģiskās apskates, |
apstiprina veselības aprūpes iestādes izziņa. |
|||
|
13.2.2. |
dzelzceļa staciju, šķirošanas |
Reizi trijos gados |
bakterioloģiskā, citoloģiskā un |
11. Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums. |
|
|
uzkalnu, parku dežuranti |
taisnās zarnas izmeklēšana |
12. Iekšķīgās slimības: |
|||
|
un operatori, manevru |
(sievietēm no 30 gadu vecuma) |
12.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; |
|||
|
dispečeri, centralizācijas un |
hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā — |
||||
|
pārmiju posteņu operatori |
individuāla pieeja); |
||||
|
13.2.3. |
kravas vilcienu galvenie |
Reizi trijos gados |
12.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, |
||
|
konduktori, konduktori, |
aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, |
||||
|
vilcienu sastādītāji un viņu |
miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību; |
||||
|
palīgi, vagonu kustības |
12.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. |
||||
|
ātruma regulētāji, |
Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas |
||||
|
signalizētāji, vilcienu un |
izveidošanos; |
||||
|
kravu pieņēmēji |
12.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes |
||||
|
13.3. |
Dzelzceļa infrastruktūras |
nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem; |
|||
|
uzturēšana: |
12.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem; |
||||
|
13.3.1. |
sliežu ceļu vecākie meistari, |
Reizi trijos gados |
12.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu |
||
|
ceļu meistari, brigadieri, |
slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un |
||||
|
montētāji un apgaitnieki |
plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem; |
||||
|
13.3.2. |
pārbrauktuvju dežuranti |
Reizi trijos gados |
12.7. persistējoša bronhiālā astma; |
||
|
13.3.3. |
signalizācijas, centralizācijas |
Reizi divos gados |
12.8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu |
||
|
un “bloķēšanas lauku” |
hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību; |
||||
|
ierīču vecākie |
12.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru |
||||
|
elektromehāniķi, |
nepietiekamības simptomiem; |
||||
|
elektromehāniķi un |
12.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu |
||||
|
elektromontieri |
nepietiekamību; |
||||
|
13.3.4. |
kontakttīkla un |
Reizi divos gados |
12.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību |
||
|
elektroapgādes rajonu |
traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta |
||||
|
vecākie elektromehāniķi, |
pienākumu izpildei; |
||||
|
elektromehāniķi un |
12.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam |
||||
|
elektromontieri |
medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana. |
||||
|
13.4. |
Ritošā sastāva apkope: |
Reizi trijos gados |
13. Ginekoloģiskās slimības: |
||
|
(vagonu tehniskās apkopes |
13.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai |
||||
|
punktu vecākie vagonu |
noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas; |
||||
|
apskatītāji (remontētāji), |
13.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi |
||||
|
vagonu apskatītāji |
piedēkļu audzēji; |
||||
|
(remontētāji), operatori) |
13.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas; |
||||
|
13.5. |
Pasažieru pārvadājumu |
13.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski |
|||
|
nodrošināšana: |
noritošs klimakss; |
||||
|
13.5.1. |
pasažieru vilcienu |
Reizi trijos gados |
13.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem |
||
|
priekšnieki, revidenti– |
paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem. |
||||
|
kontrolieri, konduktori– |
14. Ķirurģiskās slimības: |
||||
|
kontrolieri |
14.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, |
||||
|
13.5.2. |
pasažieru vagonu pavadoņi |
Reizi trijos gados |
locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, |
||
|
spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, |
|||||
|
kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem |
|||||
|
sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem; |
|||||
|
14.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu |
|||||
|
izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas |
|||||
|
nepadodas ārstēšanai; |
|||||
|
14.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties |
|||||
|
darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē |
|||||
|
veikt dienesta pienākumus; |
|||||
|
14.4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums |
|||||
|
(nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju; |
|||||
|
14.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; |
|||||
|
urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā |
|||||
|
rezultātā izveidojusies nesaturēšana; |
|||||
|
14.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. |
|||||
|
Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla |
|||||
|
14. |
Lidmašīnu, helikopteru |
||||
|
vadīšana |
|||||
|
14.1. |
Civilās aviācijas |
Līdz 40 gadiem — |
Internists a |
Asins klīniskā analīze |
1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes. |
|
personāls — I klases |
reizi gadā |
Ķirurgsa |
Asins izmeklēšana uz sifilisu |
2. Epilepsija. |
|
|
veselības apliecības |
Pēc 40 gadiem — |
Neirologs a |
Urīna klīniskā analīze |
3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru |
|
|
īpašnieki vai pretendenti: |
reizi sešos mēnešos |
Oftalmologs a |
Bioķīmiskās analīzes (holesterīns, |
iemeslu no medicīnas viedokļa. |
|
|
14.1.1. |
aviolīniju transporta pilots |
Otorinolaringologsa |
lipīdi, cukurs, urīnskābe) |
4. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms. |
|
|
(lidmašīna, helikopters) |
Psihiatrsa |
Bilirubīns un tā frakcijas |
5. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura |
||
|
14.1.2. |
komercpilots (lidmašīna, |
(psihologs)a |
Alaneīnamenotransferāzes |
traucējumi. |
|
|
helikopters) |
Ginekologsa |
(turpmāk — ASAT) |
6. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi |
||
|
14.1.3. |
ar kvalifikācijas atzīmi |
Ja nepieciešams, |
Aspartātamenotransferāzes |
ietekmē lidojumu drošību. |
|
|
“Instrumentālie lidojumi” |
galvenajam aviācijas |
(turpmāk — ALAT) fermenti — I klases |
7. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi |
||
|
14.1.4. |
lidotājs–inženieris |
ārstam ekspertam ir |
veselības apliecības īpašniekiem vai |
ietekmē lidojumu drošību. |
|
|
14.1.5. |
stūrmanis |
tiesības pieprasīt, lai |
pretendentam, kurš veic aviācijas |
8. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar paroksizmālu vai viļņveidu |
|
|
pretendentu veselības |
ķīmiskos darbus |
gaitu. |
|||
|
pārbaudes gaitā |
Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī |
9. Perifēriskās nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem |
|||
|
papildus apsekotu arī |
(12 novadījumos pēc Vilsona) |
paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas |
|||
|
citu specialitāšu ārsti |
Velo EKG (ja ir koronārā sirds slimības |
izmaiņām un sāpju sindromu. |
|||
|
(turpmāk — KSS) riska faktori, |
10. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju |
||||
|
EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā |
traucējumiem. |
||||
|
analīze — novirzes no normas) |
11. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas). |
||||
|
Pilotiem izmēģinātājiem. |
12. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši). |
||||
|
Personām, kuras nosūta darbam |
13. Aptaukošanās II pakāpe un augstāka. |
||||
|
polārajā ekspedīcijā vai uz valstīm ar |
14. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar |
||||
|
karstu klimatu. |
izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem. |
||||
|
Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija — |
15. Krūškurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc |
||||
|
50 gadu un vairāk — katrā pārbaudē |
elpošanas traucējumus. |
||||
|
Elektroencefalogrāfija (turpmāk — |
16. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām). |
||||
|
EEG) — pirmreizējā un pēc |
17. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli). |
||||
|
medicīniskajām indikācijām |
18. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts. |
||||
|
Rentgenoskopija (lielkadru |
19. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas |
||||
|
fluorogrāfija vai digitāla |
traucējumiem (novērtēt individuāli). |
||||
|
rentgenogrāfija) krūšu kurvja orgāniem |
20. Kuņģa–zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt |
||||
|
Plaušu funkcija pēc medicīniskajām |
pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. |
||||
|
indikācijām |
21. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt |
||||
|
Audiogramma: līdz 40 gadiem — reizi |
pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc |
||||
|
piecos gados; |
ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli. |
||||
|
no 40 gadiem — reizi divos gados |
22. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras rada kustību |
||||
|
Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana. |
traucējumu. |
||||
|
Paplašināta izmeklēšana: |
23. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju |
||||
|
fibrogastroduodenoskopija vai |
zudumu pildīt savas funkcijas. |
||||
|
rentgenoskopija kuņģim un |
24. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju |
||||
|
divpadsmitpirkstu zarnai |
sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu |
||||
|
Iekšējo orgānu izmeklēšana ar |
nēsāšanai. |
||||
|
ultraskaņu |
25. Ļaundabīgie audzēji. |
||||
|
Pārējos izmeklējumus veic, ņemot |
26. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu |
||||
|
vērā medicīniskās indikācijas |
funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai). |
||||
|
27. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem |
|||||
|
un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas |
|||||
|
traucējumiem. |
|||||
|
28. Nierakmeņi (novērtēt individuāli). |
|||||
|
29. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma. |
|||||
|
30. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas). |
|||||
|
31. AIDS. |
|||||
|
32. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt |
|||||
|
individuāli). |
|||||
|
33. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, |
|||||
|
endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku |
|||||
|
defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem. |
|||||
|
34. Grūtniecība un pēcdzemdību periods. |
|||||
|
35. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums. |
|||||
|
36. Slēgti eistahija kanāli. |
|||||
|
37. Vestibulārā aparāta traucējumi. |
|||||
|
38. Runas defekti, stostīšanās. |
|||||
|
39. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju. |
|||||
|
40. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, |
|||||
|
balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un |
|||||
|
operācijām ar funkciju traucējumiem. |
|||||
|
41. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena |
|||||
|
anomālija utt. ar funkciju traucējumiem). |
|||||
|
42. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma), LOR orgānu vilkēde, |
|||||
|
tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā. |
|||||
|
43. Vidusauss hroniskas slimības (novērtē individuāli). |
|||||
|
44. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti). |
|||||
|
45. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem |
|||||
|
lidojumu laikā). |
|||||
|
46. Dzirdes pasliktināšanās: |
|||||
|
46.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs |
|||||
|
paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB, |
|||||
|
4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m |
|||||
|
attālumā, sarunu valodu — 2 m attālumā; |
|||||
|
46.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties |
|||||
|
dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10–20 dB 4000 Hz |
|||||
|
frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 Ī 1 m attālumā, sarunu valodu |
|||||
|
— stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju; |
|||||
|
46.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties |
|||||
|
dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB 4000 Hz |
|||||
|
frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m attālumā, un |
|||||
|
otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas |
|||||
|
diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi |
|||||
|
5 Ī 1 m attālumā. |
|||||
|
47. Otoskleroze. |
|||||
|
48. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem |
|||||
|
un traucētām redzes funkcijām). |
|||||
|
49. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem. |
|||||
|
50. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums |
|||||
|
un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem. |
|||||
|
51. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar |
|||||
|
redzes funkciju traucējumiem. |
|||||
|
52. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos |
|||||
|
veidojumus novērtēt individuāli). |
|||||
|
53. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām |
|||||
|
redzes funkcijām. |
|||||
|
54. Binokulārās redzes traucējumi. |
|||||
|
55. Glaukoma (novērtēt individuāli). |
|||||
|
56. Krāsu redzes traucējumi (A, B). |
|||||
|
57. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez |
|||||
|
tās katrai acij atsevišķi: |
|||||
|
a) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs |
|||||
|
redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1; |
|||||
|
b) refrakcija nedrīkst pārsniegt Ī 3,0 dioptrijas, sfēra, ieskaitot |
|||||
|
astigmātismu, Ī 1,0 dioptriju lielākajā asī. |
|||||
|
58. Akomodācijas traucējumi — presbiopija virs + 3,5 dioptrijām. |
|||||
|
59. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums |
|||||
|
14.2. |
Civilās aviācijas |
Līdz 40 gadiem — |
Internistsa |
Asins klīniskā analīze |
1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes. |
|
personāls — II klases |
reizi divos gados |
Ķirurgsa |
Asins izmeklēšana uz sifilisu |
2. Epilepsija. |
|
|
veselības apliecības |
Pēc 40 gadiem — |
Neirologsa |
Urīna klīniskā analīze |
3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru |
|
|
īpašnieki vai pretendenti |
reizi gadā |
Oftalmologsa |
Stjuartu fēču izmeklēšana uz cērmju |
iemeslu no medicīnas viedokļa. |
|
|
14.2.1. |
studentpilots |
Otorinolaringologsa |
oliņām un dizentērijas grupu |
4. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms. |
|
|
privātpilots |
Psihiatrsa |
Bioķīmiskās analīzes(holesterīns, lipīdi, |
5. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura |
||
|
(lidmašīna, helikopters) |
(Psihologs)a |
cukurs, urīnskābe) |
traucējumi. |
||
|
14.2.2. |
planiera pilots |
Ginekologsa |
Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī |
6. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi |
|
|
14.2.3. |
gaisa balona pilots |
Dermatovenerologsa |
(12 novadījumos pēc Vilsona) |
ietekmē lidojumu drošību. |
|
|
14.2.4. |
mikrolidmašīnas |
Ja nepieciešams, |
Velo EKG (ja ir KSS riska faktori, |
7. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi |
|
|
(motodeltaplāna) pilots |
galvenajam aviācijas |
EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā |
ietekmē lidojumu drošību. |
||
|
14.2.5. |
deltaplāna pilots |
ārstam ekspertam ir |
analīze — novirzes no normas) |
8. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu |
|
|
14.2.6. |
lidotājs radiooperators |
tiesības pieprasīt, lai |
Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija* |
gaitu. |
|
|
14.2.7. |
lidotājs kravas operators |
pretendentu veselības |
EEG — pēc medicīniskajām indikācijām |
9. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem |
|
|
14.2.8. |
lidotājs novērotājs |
pārbaudes gaitā |
Rentgenoskopija (lielkadru |
paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas |
|
|
14.2.9. |
stjuarts |
papildus apsekotu |
fluorogrāfija) krūšu kurvja orgāniem |
izmaiņām un sāpju sindromu. |
|
|
14.2.10. |
izpletņlēcējs |
arī citu specialitāšu |
Plaušu funkcija pēc medicīniskajām |
10. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju |
|
|
ārsti |
indikācijām |
traucējumiem. |
|||
|
Audiogramma: līdz 40 gadiem — reizi |
11. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas). |
||||
|
piecos gados, no 40 gadiem — reizi |
12. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši). |
||||
|
divos gados |
13. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar |
||||
|
Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana |
izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem. |
||||
|
Paplašināta izmeklēšana: |
14. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc |
||||
|
fibrogastroduodenoskopija vai |
elpošanas traucējumus. |
||||
|
rentgenoskopija kuņģim un |
15. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām). |
||||
|
divpadsmitpirkstu zarnai, iekšējo |
16. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli). |
||||
|
orgānu izmeklēšana ar ultraskaņu |
17. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts. |
||||
|
Pārējos izmeklējumus veic, ņemot |
18. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas |
||||
|
vērā medicīniskās indikācijas |
traucējumiem (novērtēt individuāli). |
||||
|
19. Kuņģa–zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt |
|||||
|
pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. |
|||||
|
20. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt |
|||||
|
pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc |
|||||
|
ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli. |
|||||
|
21. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību |
|||||
|
traucējumu. |
|||||
|
22. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju |
|||||
|
zudumu pildīt savas funkcijas. |
|||||
|
23. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju |
|||||
|
sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu |
|||||
|
nēsāšanai. |
|||||
|
24. Ļaundabīgie audzēji. |
|||||
|
25. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu |
|||||
|
funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai). |
|||||
|
26. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc |
|||||
|
bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un |
|||||
|
trofikas traucējumiem. |
|||||
|
27. Nierakmeņi (novērtēt individuāli). |
|||||
|
28. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma. |
|||||
|
29. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas). |
|||||
|
30. AIDS. |
|||||
|
31. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt |
|||||
|
individuāli). |
|||||
|
32. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, |
|||||
|
endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku |
|||||
|
defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem. |
|||||
|
33. Grūtniecība un pēcdzemdību periods. |
|||||
|
34. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums. |
|||||
|
35. Slēgti eistahija kanāli. |
|||||
|
36. Vestibulārā aparāta traucējumi. |
|||||
|
37. Runas defekti, stostīšanās. |
|||||
|
38. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju. |
|||||
|
39. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, |
|||||
|
balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un |
|||||
|
operācijām ar funkciju traucējumiem. |
|||||
|
40. Stomatoloģiskā pataloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena |
|||||
|
anomālija utt. ar funkciju traucējumiem). |
|||||
|
41. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma). |
|||||
|
42. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji |
|||||
|
jebkurā attīstības stadijā. |
|||||
|
43. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli). |
|||||
|
44. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti). |
|||||
|
45. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem |
|||||
|
lidojumu laikā). |
|||||
|
46. Dzirdes pasliktināšanās: |
|||||
|
46.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs |
|||||
|
paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20– |
|||||
|
30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m |
|||||
|
attālumā, sarunu valodu — 2 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti |
|||||
|
neder, stjuartes neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums); |
|||||
|
46.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties |
|||||
|
dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10–20 dB 4000 Hz |
|||||
|
frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 Ī 1 m attālumā, sarunu valodu |
|||||
|
— stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības pretendenti |
|||||
|
neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums); |
|||||
|
46.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties |
|||||
|
dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB 4000 Hz |
|||||
|
frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m attālumā, un |
|||||
|
otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas |
|||||
|
diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi |
|||||
|
5 Ī 1 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējām |
|||||
|
profesijām individuāls vērtējums.) |
|||||
|
47. Otoskleroze. |
|||||
|
48. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem |
|||||
|
un traucētām redzes funkcijām). |
|||||
|
49. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem. |
|||||
|
50. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums |
|||||
|
un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem. |
|||||
|
51. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar |
|||||
|
redzes funkciju traucējumiem. |
|||||
|
52. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos |
|||||
|
veidojumus novērtēt individuāli). |
|||||
|
53. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām |
|||||
|
redzes funkcijām. |
|||||
|
54. Glaukoma (novērtēt individuāli). |
|||||
|
55. Binokulārās redzes traucējumi (novērtēt individuāli). |
|||||
|
56. Krāsu redzes traucējumi (A). |
|||||
|
57. Redze katrai acij 0,5 ar vai bez korekcijas. Ja redzes asums bez |
|||||
|
korekcijas mazāks par 0,1, pieļaujamā refrakcija sfērai Ī 4,0 |
|||||
|
dioptrijas, ieskaitot astigmātismu. Lielākajā asī individuālais |
|||||
|
vērtējums. Maksimālā anizometrija 2,0 D. |
|||||
|
58. Akomodācijas traucējumi — presbiopija virs + 3,5 D (izvērtēt individuāli). |
|||||
|
59. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums |
|||||
|
14.3. |
Civilās aviācijas |
Līdz 40 gadiem — |
Internistsa |
Asins klīniskā analīze |
1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes. |
|
personāls — III klases |
reizi divos gados |
Ķirurgsa |
Asins izmeklēšana uz sifilisu |
2. Epilepsija. |
|
|
veselības apliecības |
Pēc 40 gadiem — |
Neirologsa |
Urīna klīniskā analīze |
3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru |
|
|
īpašnieki vai pretendenti: |
reizi gadā |
Oftalmologsa |
Bioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi, |
iemeslu no medicīnas viedokļa. |
|
|
14.3.1. |
aviodispečeri |
Otorinolaringologsa |
cukurs, urīnskābe) — no 40 gadiem |
4. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms. Visu veidu psihopātijas |
|
|
Psihiatrsa |
katrā pārbaudē |
un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi. |
|||
|
(psihologs)a |
Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī |
5. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi |
|||
|
Ginekologsa |
(12 novadījumos pēc Vilsona) |
ietekmē lidojumu drošību. |
|||
|
Ja nepieciešams, |
Velo EKG (ja ir KSS riska faktori, |
6. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi |
|||
|
galvenajam aviācijas |
EKG izmaiņas dinamikā vai |
ietekmē lidojumu drošību. |
|||
|
ārstam ekspertam ir |
bioķīmiskajās analīzēs. Analīze — |
7. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu |
|||
|
tiesības pieprasīt, |
novirzes no normas) |
gaitu. |
|||
|
lai pretendentu |
Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija* |
8. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem |
|||
|
veselības pārbaudes |
EEG* |
paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas |
|||
|
gaitā papildus |
Rentgenoskopija (lielkadru |
izmaiņām un sāpju sindromu. |
|||
|
apsekotu arī citu |
fluorogrāfija) krūškurvja orgāniem |
9. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju |
|||
|
specialitāšu ārsti |
Plaušu funkcija atbilstoši |
traucējumiem. |
|||
|
medicīniskajām indikācijām |
10. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas). |
||||
|
Audiogramma: līdz 40 gadiem — reizi |
11. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši). |
||||
|
piecos gados, no 40 gadiem — reizi |
12. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar |
||||
|
divos gados |
izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem. |
||||
|
Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana |
13. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc |
||||
|
Paplašināta izmeklēšana: |
elpošanas traucējumus. |
||||
|
fibrogastroduodenoskopija vai |
14. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām). |
||||
|
rentgenoskopija kuņģim un |
15. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli). |
||||
|
divpadsmitpirkstu zarnai |
16. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts (novērtēt individuāli). |
||||
|
Iekšējo orgānu izmeklēšana ar |
17. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas |
||||
|
ultraskaņu |
traucējumiem (novērtēt individuāli). |
||||
|
Pārējos izmeklējumus veic atbilstoši |
18. Kuņģa–zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt |
||||
|
medicīniskajām indikācijām |
pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. |
||||
|
19. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt |
|||||
|
pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc |
|||||
|
ginekoloģiskām operācijām novērtē individuāli. |
|||||
|
20. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību |
|||||
|
traucējumu. |
|||||
|
21. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju |
|||||
|
zudumu pildīt savas funkcijas. |
|||||
|
22. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju |
|||||
|
sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu |
|||||
|
nēsāšanai. |
|||||
|
23. Ļaundabīgie audzēji. |
|||||
|
24. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu |
|||||
|
funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai). |
|||||
|
25. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc |
|||||
|
bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un |
|||||
|
trofikas traucējumiem. |
|||||
|
26. Nierakmeņi (novērtēt individuāli). |
|||||
|
27. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma, ādas slimības (klīniski |
|||||
|
izteiktas, ģeneralizētas formas). |
|||||
|
28. AIDS. |
|||||
|
29. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli). |
|||||
|
30. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, |
|||||
|
endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku |
|||||
|
defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem. |
|||||
|
31. Grūtniecība un pēcdzemdību periods (novērtēt individuāli). |
|||||
|
32. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums. |
|||||
|
33. Slēgti eistahija kanāli. |
|||||
|
34. Vestibulārā aparāta traucējumi. |
|||||
|
35. Runas defekti, stostīšanās. |
|||||
|
36. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju. |
|||||
|
37. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, |
|||||
|
balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un |
|||||
|
operācijām ar funkciju traucējumiem. |
|||||
|
38. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena |
|||||
|
anomālija utt. ar funkciju traucējumiem). |
|||||
|
39. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma). |
|||||
|
40. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji |
|||||
|
jebkurā attīstības stadijā. |
|||||
|
41. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli). |
|||||
|
42. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti). |
|||||
|
43. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (novērtēt |
|||||
|
individuāli). |
|||||
|
44. Dzirdes pasliktināšanās: |
|||||
|
44.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs |
|||||
|
paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20– |
|||||
|
30 dB, 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m |
|||||
|
attālumā, sarunu valodu — 2 m attālumā. (Pirmapmācības |
|||||
|
pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums); |
|||||
|
44.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties |
|||||
|
dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10–20 dB 4000 Hz |
|||||
|
frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 Ī 1 m attālumā, sarunu valodu |
|||||
|
— stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības |
|||||
|
pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums); |
|||||
|
44.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes |
|||||
|
uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB 4000 Hz frekvencē līdz |
|||||
|
65 dB uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m attālumā, un otrai ausij pie |
|||||
|
paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz |
|||||
|
frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 Ī 1 m attālumā. |
|||||
|
(Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums.) |
|||||
|
45. Otoskleroze. |
|||||
|
46. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem |
|||||
|
un traucētām redzes funkcijām). |
|||||
|
47. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem. |
|||||
|
48. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums |
|||||
|
un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem. |
|||||
|
49. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar |
|||||
|
redzes funkciju traucējumiem. |
|||||
|
50. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos |
|||||
|
veidojumus novērtēt individuāli). |
|||||
|
51. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām |
|||||
|
redzes funkcijām. |
|||||
|
52. Glaukoma (individuāls novērtējums). Binokulārās redzes |
|||||
|
traucējumi (individuālais vērtējums). |
|||||
|
53. Krāsu redzes traucējumi (A). |
|||||
|
54. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez |
|||||
|
tās katrai acij atsevišķi: |
|||||
|
c) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs |
|||||
|
redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1; |
|||||
|
d) refrakcija nedrīkst pārsniegt Ī 3,0 dioptrijas sfērā, ieskaitot |
|||||
|
astigmātismu, Ī 1,0 dioptrija lielākajā asī. |
|||||
|
55. Akomodācijas traucējumi — presbiopija virs + 3,5 dioptrijām. |
|||||
|
56. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums |
|||||
|
14.4. |
Gaisa kuģu tehniskās |
Līdz 40 gadiem |
Internists |
Asins klīniskā analīze |
1. Psihoze, neiroze. |
|
apkopes apliecības |
reizi divos gados |
Oftalmologs |
Urīna klīniskā analīze |
2. Alkoholisms, narkomānija. |
|
|
īpašnieki un apliecības |
Pēc 40 gadiem |
Otorinolaringologs |
EKG |
3. Epilepsija. |
|
|
saņemšanas pretendenti |
reizi gadā |
Neirologs |
Fluorogrāfija |
4. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru |
|
|
Ķirurgs |
iemeslu no medicīnas viedokļa. |
||||
|
Psihiatrs (veicot |
5. Galvas traumas sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību. |
||||
|
pirmreizējo pārbaudi) |
6. Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi, kuri negatīvi ietekmē |
||||
|
Narkologs (veicot |
lidojumu drošību. |
||||
|
pirmreizējo pārbaudi) |
7. Sistoliskam un diastoliskam asinsspiedienam jābūt normas |
||||
|
robežās bez medikamentu lietošanas. |
|||||
|
8. Akūta plaušu tuberkuloze. |
|||||
|
9. Hroniskas plaušu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību. |
|||||
|
10. Kuņģa–zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem, kuri |
|||||
|
negatīvi ietekmē lidojumu drošību. |
|||||
|
11. Endokrinoloģiskās slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību. |
|||||
|
12. Nieru, urīnceļu, dzimumorgānu slimības, kuras negatīvi ietekmē |
|||||
|
lidojumu drošību. |
|||||
|
13. Sifiliss (jāpierāda, ka ir saņemts pietiekams terapijas kurss). |
|||||
|
14. Grūtniecība (regulāri jāpārbaudās pie akušiera ginekologa). |
|||||
|
15. Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības, kuras negatīvi ietekmē |
|||||
|
lidojumu drošību. |
|||||
|
16. Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss |
|||||
|
iekaisumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību. |
|||||
|
17. Vestibulārā aparāta traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību. |
|||||
|
18. Pretendentam nedrīkst būt runas defekti un stostīšanās. |
|||||
|
19. Prasības redzei: |
|||||
|
a) acs āboli un to piedēkļi normas robežās bez akūtām vai hroniskām |
|||||
|
saslimšanām, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību; |
|||||
|
b) normāls redzeslauks; |
|||||
|
c) redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās |
|||||
|
katrai acij atsevišķi. Ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez |
|||||
|
korekcijas katrā acī redzei jābūt ne mazākai par 0,1. Refrakcija |
|||||
|
nedrīkst pārsniegt Ī 3,0 dioptrijas, ieskaitot cilindru lielākajā asī. |
|||||
|
20. Prasības dzirdei: |
|||||
|
a) tonālā audiogramma reizi piecos gados vecumā līdz 40 gadiem; |
|||||
|
b) tonālā audiogramma reizi divos gados vecumā pēc 40 gadiem; |
|||||
|
c) ja audiogrammā nav konstatēts dzirdes zudums uz katru ausi |
|||||
|
atsevišķi vairāk par 35 DB uz frekvencēm 500, 1000 un 2000 Hz vai |
|||||
|
vairāk par 50 DB uz frekvences 3000 Hz vai 40 DB uz 4000–8000 Hz, |
|||||
|
pretendents atbilst veselības prasībām |
|||||
|
15. |
Elektrokāru un |
Līdz 60 gadu |
Sertificēts ģimenes |
Redzes asuma noteikšana |
|
|
motobloku vadīšana |
vecumam — reizi |
ārsts, pie kura attiecīgā |
Dzirdes pārbaude |
||
|
piecos gados; |
persona ir reģistrēta |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
|||
|
no 60 gadu |
vismaz sešus mēnešus, |
EKG |
|||
|
vecuma — reizi |
vai ārstniecības iestādē |
Elpošanas orgānu rentgenoloģiska |
|||
|
trijos gados |
speciāli izveidota ārstu |
izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija |
|||
|
komisija (vismaz divi |
vai digitāla rentgenogrāfija |
||||
|
ārsti un kuru vada |
Asins analīze |
||||
|
sertificēts ģimenes |
Urīna analīze |
||||
|
ārsts vai internists) |
Asinsspiediena noteikšana |
||||
|
Sertificēta psihiatra |
|||||
|
atzinums (izziņa no |
|||||
|
psihoneiroloģiskās |
|||||
|
ārstniecības iestādes) |
|||||
|
Sertificēta narkologa |
|||||
|
atzinums |
Piezīmes.
1. Norāde 1 — darbs uzskatāms par veicamu augstumā, ja tiek izpildīts 1,5 m attālumā no grunts, pārseguma vai darba sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti darbi konstrukciju, iekārtu, mašīnu un mehānismu uzstādīšanai, montāžai, ekspluatācijai un remontam.
2. Norāde 2 — speciālisti apskata tikai obligātajā veselības pārbaudē pirms darba līguma noslēgšanas, bet periodisko veselības pārbaužu laikā — atbilstoši indikācijām.
3. Norāde 3 — par augstkāpēju darbu uzskata darbu, kas tiek veikts 5 m augstumā no grunts, pārseguma, virs kura tiek veikti montāžas vai remontdarbi, kuru izpildīšanai galvenais darbinieka aizsarglīdzeklis pret krišanu no augstuma visos darba un pārvietošanās brīžos ir aizsargjosla.
4. Norāde * — atbilstoši medicīniskajām indikācijām.
5. Norāde a — apskates ir tiesīgi izdarīt tikai Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) sertificēti ārsti.
Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs
