• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.2004., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90020

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārlietu ministra piedalīšanos Starpvaldību konferencē un Eiropas Savienības Vispārējo un ārējo attiecību padomes sanāksmē

Vēl šajā numurā

16.06.2004., Nr. 96

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 527

Pieņemts: 08.06.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.527

Rīgā 2004.gada 8.jūnijā (prot. Nr.34, 27.§)

Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu

 

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.

2. Noteikumi neattiecas uz obligātajām veselības pārbaudēm jūrniekiem, karavīriem, kā arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un Iekšlietu ministrijas izglītības iestāžu reflektantiem un studējošajiem.

3. Obligāto veselības pārbaudi veic pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude), mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (iepriekšēja veselības pārbaude), kā arī periodiski (periodiskā veselības pārbaude):

3.1. personām, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (1.pielikums);

3.2. personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā īpašos apstākļos (2.pielikums).

4. Ja nodarbinātajam, kurš veic šo noteikumu 2.pielikumā minētos darbus, darba vietā ir arī veselībai kaitīgie darba vides faktori, viņam veic veselības pārbaudes arī saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.

5. Darba devējs, ņemot vērā šo noteikumu 1. un 2.pielikumu, sastāda to uzņēmumā nodarbināto sarakstu, kuri pakļauti obligātajām veselības pārbaudēm.

6. Darba devējs nosūta nodarbinātos un personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi pie arodslimībās sertificēta ārsta vai ģimenes ārsta. Nodarbinātā obligāto veselības pārbaudi veic arodslimībās sertificēts ārsts un ģimenes ārsts, ja nepieciešams, iesaistot arī citus atbilstošajās specialitātēs sertificētus ārstus (turpmāk — speciālisti).

7. Personas, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, darba devējs nosūta obligātās veselības pārbaudes veikšanai uz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centru (turpmāk — Aroda un radiācijas medicīnas centrs).

8. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija, obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtības ievērošanu kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

9. Nosūtot nodarbinātos un personas pirms darba līguma noslēgšanas uz obligāto veselības pārbaudi, darba devējs, ņemot vērā kaitīgo darba vides faktoru novērtējuma rezultātus, aizpilda obligātās veselības pārbaudes kartes (3.pielikums) I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi” (divos eksemplāros).

10. Ja nodarbinātais tiek pārcelts citā darbā, kurā kaitīgie darba vides faktori vai darba apstākļi ir analoģiski iepriekšējiem darba vides kaitīgajiem faktoriem vai darba apstākļiem, tas uzskatāms par attiecīgā darba turpinājumu, un nākamā periodiskā šim darbam atbilstošā veselības pārbaude tiek veikta iepriekš noteiktajā termiņā.

11. Arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nodarbināto vai personu, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas nosūta pie citiem speciālistiem mērķtiecīgai izmeklēšanai atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. Ja nepieciešams, arodslimībās sertificēts ārsts pieprasa no nodarbinātā vai personas, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas ģimenes ārsta izziņu par veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un specifisko izmeklējumu rezultātiem.

12. Pārbaudāmo personu speciālos laboratoriskos izmeklējumus, arī smago metālu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas.

13. Ja saņemtie speciālistu apskates un izmeklējumu rezultāti norāda, ka nepieciešams veikt papildu apskates, laboratoriskos vai funkcionālos izmeklējumus, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts nosūta personu pie konkrēta speciālista to veikšanai.

14. Ģimenes ārsts, ņemot vērā arodslimībās sertificēta ārsta ieteikumus, vai arodslimībās sertificēts ārsts pēc tam, kad saņemti izmeklējumu un speciālistu apskates rezultāti, sniedz atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai, aizpildot obligātās veselības pārbaudes kartes II sadaļu “Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam”.

15. Personām, kuras nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam sniedz Aroda un radiācijas medicīnas centrs.

16. Atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam nodarbinātais vai persona, kas stājas darbā, pirms darba līguma noslēgšanas iesniedz darba devējam.

17. Ja nodarbinātajam pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa pārbaude, izmeklējumi un analīzes atbilstoši kaitīgajam darba vides faktoram un īpašajiem apstākļiem, tad arodslimībās sertificēts ārsts tos ņem vērā, sniedzot atzinumu par pārbaudāmās personas veselības stāvokļa atbilstību darba veikšanai.

18. Ja atzinums izsniegts personai pirms darba līguma noslēgšanas, tas ir derīgs iesniegšanai arī citam darba devējam visā šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajā laikposmā, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir tādi paši.

19. Ja obligātās veselības pārbaudes laikā personai tiek konstatētas arodslimības pazīmes, arodslimībās sertificēts ārsts vai ģimenes ārsts personu nosūta papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas medicīnas centru.

20. Nosūtot personu papildu izmeklēšanai uz Aroda un radiācijas medicīnas centru, ir nepieciešami šādi dokumenti:

20.1. ārstniecības iestādes izsniegts norīkojums, norādot iespējamo diagnozi un tās pamatojumu, ģimenes ārsta izziņa par personas veselības pārbaužu rezultātiem, ziņas par pārciestajām slimībām, pārejošu darbnespēju pēdējo divu gadu laikā un specifisko izmeklējumu rezultātiem;

20.2. darba devēja izziņa par darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu un darbinieka veikto darbu.

21. Darba devējs pēc personas veselības pārbaudes kartes saņemšanas aizpilda obligāto veselības pārbaužu kartes III sadaļu “Darba devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumā norādītajam”.

22. Darba devējs uzglabā obligāto veselības pārbaužu kartes saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību.

Ministru prezidents I.Emsis

Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 17.jūniju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 8.jūnija noteikumiem Nr. 527

Veselībai kaitīgie darba vides faktori

Nr.

Darba vides

Veicamo darbu

Veselības

Nepieciešamās

Nepieciešamie laboratoriskie

Medicīniskās kontrindikācijas

p.k.

faktori

vispārīgs raksturojums

pārbaužu

ārstu speciālistu

un funkcionālie izmeklējumi

veicamajam darbam

biežums

apskates

1

2

3

4

5

6

7

1.

Ķīmiskie faktori

1.1.

Metāli un metaloīdi

1.1.1.

Alumīnijs un tā

Metālu sakausējumu sausa

Reizi divos

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

slīpēšana, metālu pulveru

gados

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

iegūšana; alumīnija savienojumu

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru

Hiperplastisks laringīts.

izmantošana

fluorogrāfija vai digitāla

2. Hroniskas bronhu un plaušu

rentgenogrāfija

slimības ar biežiem paasinājumiem.

Ārējā elpošanas funkcija

3. Hroniskas recidivējošas ādas

(turpmāk — ĀEF)

slimības

1.1.2.

Antimons un tā

Iegūšana, pārstrāde un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

Hiperplastisks laringīts.

vai digitāla rentgenogrāfija

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ĀEF

ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

1.1.3.

Arsēns un tā

Organisko un neorganisko arsēna

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

savienojumu izmantošana; procesi,

Neirologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

kas saistīti ar arsēna izdalīšanos

Otorinolaringologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Deguna starpsienas izliekums ar

Dermatovenerologs

vai digitāla rentgenogrāfija

elpošanas funkcijas traucējumiem.

ĀEF

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ar biežiem paasinājumiem.

4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

slimības.

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

6. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie

audzēji.

7. Centrālās nervu sistēmas slimības

1.1.4.

Bārijs un tā

1. Šķīstošo bārija savienojumu

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, elpošanas

Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar

savienojumi

ražošana un izmantošana.

Otorinolaringologs

orgānu rentgenoloģiska

biežiem paasinājumiem

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

vai digitāla rentgenogrāfija

2. Nešķīstošo bārija savienojumu

Reizi divos gados

ĀEF

ražošana un izmantošana

1.1.5.

Berilijs un tā

Metāliskā berilija un tā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

savienojumi

savienojumu izmantošana;

Otorinolaringologs

formula

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

beriliju saturošu sakausējumu

Oftalmologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ražošana un apstrāde; keramikas

(strādājot ar šķīstošiem

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

izstrādājumu ar berilija oksīda

berilija savienojumiem)

vai digitāla rentgenogrāfija

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

piedevu mehāniska apstrāde

Dermatovenerologs

ĀEF

izmaiņas.

Hiperplastisks laringīts (strādājošiem ar

šķīstošiem berilija savienojumiem).

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības,

strādājot ar šķīstošiem berilija

savienojumiem

1.1.6.

Cinks un tā

Izmantošana; procesi, kas saistīti

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

ar cinka un tā savienojumu

Otorinolaringologs

formula

izmaiņas.

izdalīšanos

Dermatovenerologs

ĀEF

Hiperplastisks laringīts.

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Alerģiskas slimības.

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

vai digitāla rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem

1.1.7.

Dzīvsudrabs un

1. Dzīvsudraba izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

tā savienojumi

ražošanas procesos; darbs ar

Neirologs

Dzīvsudraba noteikšana urīnā un

slimības.

aparatūru, kontakti ar atklātu

Stomatologs*

asinīs (ja dzīvsudraba koncentrācija

2. Mutes dobuma slimības (hronisks

dzīvsudrabu; darbs ar dzīvsudraba

Dermatovenerologs

darba vides gaisā pārsniedz aroda

gingivīts, stomatīts, parodontīts).

taisngriežiem, elektrības

ekspozīcijas robežvērtību)

3. Hroniskas bieži recidivējošas ādas

pārveidotājiem, sūkņiem;

slimības.

dzīvsudraba organisko un

4. Centrālās nervu sistēmas slimības

neorganisko savienojumu

izmantošana.

2. Darbs ar aparātiem, kuros

Reizi divos gados

izmantots dzīvsudrabs; darbs ar

dzīvsudraba amalgamu

stomatoloģiskajos kabinetos;

dzīvsudrabu saturošu

farmaceitisko un kosmētisko

preparātu ražošana

1.1.8.

Fosfors un tā

1. Dzeltenā fosfora, tā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Mutes dobuma un zobu slimības (plašs

savienojumi

savienojumu, fosfororganisko

Stomatologs*

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

zobu kariess, hronisks gingivīts,

savienojumu, tai skaitā

Neirologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

stomatīts, parodontīts).

plastifikatoru, ražošana un

Otorinolaringologs

vai digitāla rentgenogrāfija

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

izmantošana.

Oftalmologs

ĀEF

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Sarkanā fosfora izmantošana,

Reizi divos gados

Žokļu rentgenogramma (strādājot ar

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

fosfātu ieguve, ražošana un

dzelteno fosforu) — vienu reizi trijos

ar biežiem paasinājumiem.

izmantošana

gados, ja stāžs lielāks par pieciem

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

gadiem

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

Holinesterāzes aktivitāte asins

5. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

plazmā — strādājot ar

slimības.

fosfororganiskiem savienojumiem*

6. Hroniskas balsta–kustību aparāta

slimības ar kaulu struktūras izmaiņām.

7. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības

1.1.9.

Hroms un

Izmantošana (tai skaitā vielas, kas

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.

hromskābe, to

satur hroma savienojumus

Otorinolaringologs

formula

Deguna starpsienas izliekums ar

savienojumi un

blakuskomponentu veidā)

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

elpošanas funkcijas traucējumiem.

sakausējumi

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Alerģiskas slimības.

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ĀEF

ar biežiem paasinājumiem.

Hroma noteikšana urīnā

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

5. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie

audzēji

1.1.10.

Kadmijs un tā

Izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

Otorinolaringologs

Urīna klīniskā analīze

izmaiņas. Deguna starpsienas izliekums

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

vai digitāla rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

ĀEF

3. Hroniskas nieru slimības

Kadmija noteikšana asinīs

1.1.11.

Kobalts un tā

Kobalta un tā savienojumu

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi; analogi,

izmantošana; kobalta–volframa,

Otorinolaringologs

formula

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

arī cirkonija,

kobalta–titāna sakausējumu

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

molibdēna, titāna,

iegūšana un izmantošana; titāna

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

vanādija, volframa

apstrāde; ferrovanādija ražošana;

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Alerģiskas slimības.

savienojumi

vanādiju saturošu izdedžu

ĀEF

4. Jebkuras etioloģijas miokarda

pārstrāde

Elektrokardiogramma (turpmāk —

distrofija — ja strādā ar kobaltu

EKG) (ja strādā ar kobaltu)

1.1.12.

Litijs un tā

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

savienojumi

Oftalmologs

formula, eritrocīti

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

Otorinolaringologs

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

Neirologs

3. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.

Dermatologs

4. Centrālās nervu sistēmas slimības

1.1.13.

Mangāns un tā

Ražošana un izmantošana (tai

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

skaitā organiskie mangāna

Neirologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

savienojumi); elektrometināšana;

Otorinolaringologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

mangānu saturošu metālu

Oftalmologs

vai digitāla rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem, plaušu

kausēšana

Dermatovenerologs

ĀEF

tuberkuloze.

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

slimības.

4. Centrālās nervu sistēmas slimības.

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

6. Hroniskas ādas slimības

1.1.14.

Magnijs un tā

Izmantošana darba procesā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

Otorinolaringologs

izmaiņas.

Oftalmologs

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

Neirologs

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

3. Centrālās un perifēriskās nervu

sistēmas slimības

1.1.15.

Niķelis un tā

Izmantošana darba procesā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas

savienojumi

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniski hiperplastiski rinīti, laringīti.

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Alerģiskas slimības.

ĀEF

4. Jebkuras lokalizācijas labdabīgie

audzēji (arī anamnēzē).

5. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.1.16.

Platīna grupas

Izmantošana darba procesā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

metāli, sudrabs,

Otorinolaringologs

formula

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

zelts, to savienojumi

Oftalmologs

ĀEF

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

un sakausējumi

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem

vai digitāla rentgenogrāfija

1.1.17.

Retzemju elementi:

Ražošana, kas saistīta ar šo

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, eritrocīti,

Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar

lantāns, cēzijs

elementu un to savienojumu

Otorinolaringologs

trombocīti

biežiem paasinājumiem

aerosolu izdalīšanos

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

vai digitāla rentgenogrāfija

1.1.18.

Selēns, telūrs un

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

to savienojumi

Dermatovenerologs

ĀEF

ar biežiem paasinājumiem.

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

vai digitāla rentgenogrāfija

1.1.19.

Sērs un tā

Procesi, kas saistīti ar sēra

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi, tai

dioksīda, sērskābes anhidrīda,

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

skaitā sērogleklis

sērūdeņraža, kā arī sērorganisko

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

savienojumu, sēroglekļa izdalīšanos

vai digitāla rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

ĀEF

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.1.20.

Svins, tā

1. Darbs, kas saistīts ar svina un to

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti,

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l

neorganiskie un

saturošu neorganisku savienojumu

Neirologs

retikulocīti, delta- aminolevulīnskābes

vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm.

organiskie

izmantošanu; krāsošana ar svinu

dehidratāze asinīs jeb delta-

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

savienojumi, tai

saturošām krāsām; svina

aminolevulīnskābe urīnā; eritrocītu

slimības.

skaitā

izstrādājumu izgatavošana

porfirīns asinīs jeb koproporfirīns

3. Hroniskas aknu slimības ar biežiem

tetraetilsvins

(izņemot otrajā piemērā

svaigā urīnā (līdz trim stundām)

paasinājumiem.

minētos darbus).

Svina noteikšana asinīs

4. Centrālās nervu sistēmas slimības.

5. Psihiskas slimības

2. Neliela daudzuma svina

Reizi gadā

kausēšana, lodēšana; poligrāfiskā

ražošana.

3. Tetraetilsvina un etilēto šķīdumu

Reizi gadā

ražošana, maisīšana un pievienošana

degvielai; etilētā benzīna lietošana

1.1.21.

Tallijs un tā

Ražošana un izmantošana;

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

savienojumi

monokristālu audzēšana

Otorinolaringologs

ĀEF

slimības.

Neirologs

2. Hronisks gingivīts, stomatīts, parodontoze.

Oftalmologs

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

Stomatologs

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

izmaiņas

1.1.22.

Varš un tā

Izmantošana darba procesā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

Neirologs

vai digitāla rentgenogrāfija

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

ĀEF

3. Centrālās un perifēriskās nervu sistēmas

Alaneīnamenotransferāze

slimības.

(turpmāk — ALAT)

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ar biežiem paasinājumiem.

5. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības

ar biežiem paasinājumiem

1.2.

Halogēnu

neorganiskie

savienojumi

1.2.1.

Broms un tā

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

Otorinolaringologs

ĀEF

izmaiņas.

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

1.2.2.

Fluors un tā

Ražošana un izmantošana;

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

alumīnija ražošana ar elektrolīzes

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

metodi; procesi, kuros izdalās

Neirologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

Deguna starpsienas izliekums ar

fluors un tā savienojumi

Stomatologs

vai digitāla rentgenogrāfija

elpošanas funkcijas traucējumiem.

Oftalmologs

ĀEF

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

Dermatovenerologs

Stobrkaulu rentgenogramma — reizi

slimības.

trijos gados, ja stāžs lielāks par

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

septiņiem gadiem

ar biežiem paasinājumiem.

4. Mutes dobuma slimības (hronisks

gingivīts, stomatīts, zobu cieto audu

patoloģija, parodontīts).

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) slimības.

7. Hroniskas balsta–kustību aparāta

slimības ar kaulu struktūras izmaiņām.

1.2.3.

Hlors un tā

Ražošana un izmantošana;

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi,

procesi, kas saistīti ar hlora

Oftalmologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

hloru saturošie

izdalīšanos

Otorinolaringologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

maisījumi

Dermatovenerologs

vai digitāla rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

ĀEF

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

4. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

1.2.4.

Jods un tā

Ražošana un izmantošana;

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi

procesi, kas saistīti ar joda

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

izdalīšanos

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

vai digitāla rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

ĀEF

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

1.3.

Ciānsavienojumi

1.3.1.

Ciānūdeņradis,

Ražošana un izmantošana;

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas

cianīdi (metālu

procesi, kas saistīti ar

Oftalmologs

EKG

slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

cianīdi un citi

ciānsavienojumu izdalīšanos

Neirologs

ĀEF

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

cianīdi), citi

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

ciānsavienojumi

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

slimības.

4. Psihiskas slimības

1.3.2.

Izocianāti

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze,

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.

Otorinolaringologs

leikocitārā formula

Hiperplastisks rinīts, laringīts.

Dermatovenerologs,

ĀEF

2. Alerģiskas slimības.

Oftalmologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

vai digitāla rentgenogrāfija

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.4.

Neorganiskās gāzes

1.4.1.

Slāpeklis un tā

Ražošanas un izmantošanas

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

neorganiskie

procesi, kas saistīti ar slāpekļa

Otorinolaringologs

ĀEF

izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

savienojumi, tai

izdalīšanos

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma,

skaitā oksīdi,

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

bronhektāzes

amonjaks

vai digitāla rentgenogrāfija

1.4.2.

Fosgēns (COCl2)

Ražošanas procesi, kas saistīti ar

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

fosgēna izdalīšanos

Otorinolaringologs

ĀEF

izmaiņas.

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

1.4.3.

Ozons

Procesi, kas saistīti ar ozona

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas

izdalīšanos

Otorinolaringologs

ĀEF

izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma,

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

bronhektāzes

vai digitāla rentgenogrāfija

1.4.4.

Oglekļa oksīds

Procesi, kas saistīti ar oglekļa

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Jebkuras redzes nerva slimības.

oksīda izdalīšanos

Oftalmologs

EKG

2. Centrālās nervu sistēmas slimības.

Otorinolaringologs

Karboksihemoglobīns*

3. Psihiskas slimības.

Neirologs

4. Koronārā sirds slimība.

5. Anēmija (vīriešiem zem 130 g/l,

sievietēm zem 120 g/l).

6. Sensoneirāla vājdzirdība

1.5.

Citas elpceļus

kairinošas vielas

1.5.1.

Skābes, tai skaitā

Procesi, kas saistīti ar skābju

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

sālsskābe,

lietošanu un izdalīšanos

Otorinolaringologs

ĀEF

izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

fosforskābe,

Stomatologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma,

slāpekļskābe

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

bronhektāzes

vai digitāla rentgenogrāfija

1.5.2.

Hidroksīdi, tai

Ražošana un izmantošana;

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas

skaitā kālija

procesi, kas saistīti ar hidroksīdu

Otorinolaringologs

ĀEF

izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

hidroksīds, nātrija

izdalīšanos

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma,

hidroksīds

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

bronhektāzes.

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

1.5.3.

Ūdeņraža

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

peroksīds

Otorinolaringologs

ĀEF

izmaiņas.

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

1.6.

Ogļūdeņraži un

atvasinātie

savienojumi

1.6.1.

Alifātiskie

1. Naftas urbumu un iekārtu

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Hiperplastisks laringīts.

ogļūdeņraži, tai

ekspluatācija un remonts; naftas

Neirologs

formula

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

skaitā metāns, etāns,

un dabiskās gāzes attīrīšanas un

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

ar biežiem paasinājumiem.

etēns (etilēns), etīns

pārstrādes procesi un palīgprocesi;

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

3. Hroniskas nieru slimības.

(acetilēns), propāns,

procesi, kas saistīti ar preču parka

Dermatovenerologs,

vai digitāla rentgenogrāfija

4. Hroniskas ādas slimības, tai skaitā

butāns, pentāns,

apkalpošanu, laboratorisko kontroli,

Narkologs *

ĀEF

ādas pirmsvēža slimības

heksāns, heptāns,

analīzēm; gāzes uzglabāšana un

Urīna klīniskā analīze

(hiperkeratozes, diskeratozes).

oktāns, nonāns,

transports.

Bilirubīns asinīs,

5. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

dekāns, parafīna

2. Benzīna (šķīdinātāja), eļļu,

ALAT

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

vasks un acikliskie

bituma izmantošana un visi ar to

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

ogļūdeņraži, tai

saistītie palīgprocesi, tai skaitā

7. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

skaitā ciklopropāns,

laboratoriskā kontrole

slimības.

cikloheksāns,

8. Narkomānija, toksikomānija

terpēni (tai skaitā

terpentīns)

1.6.2.

Aromātiskie

Izmantošana un ražošanas

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, eritrocīti,

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem

ogļūdeņraži, tai

procesi, kuros izdalās

Neirologs

retikulocīti, leikocitārā formula,

un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem

skaitā svarīgākie —

aromātiskie ogļūdeņraži

Ginekologs

trombocīti

4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.

benzols un tā

Urologs

ĀEF

2. Dzimumorgānu labdabīgie audzēji, ja

homologi: toluols,

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

darbs saistīts ar benzola un tā homologu

ksilols, stirols,

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

izmantošanu.

etilbenzols, kumols

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Menstruālās funkcijas traucējumi ar

dzemdes disfunkcionālu asiņošanu.

4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

slimības.

5. Toksikomānija, narkomānija.

6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

7. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ar biežiem paasinājumiem

1.6.3.

Furāni, to

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hiperplastisks laringīts.

atvasinājumi, tai

Oftalmologs

ĀEF

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

skaitā furfurols,

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

tetrahidrofurāns

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

3. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas

Neirologs

vai digitāla rentgenogrāfija

slimības.

4. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ar biežiem paasinājumiem

1.6.4.

Naftalīns un tā

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

atvasinājumi, tai

Neirologs

formula, bilirubīns asinīs*

slimības.

skaitā hlornaftalīni

Oftalmologs

ALAT*

2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

Dermatovenerologs

3. Taukainā seboreja, ādas folikulārās

slimības.

4. Alerģiskas slimības.

5. Tīklenes un redzes nerva slimības.

6. Katarakta

1.6.5.

Halogēnogļ-

Ražošana un izmantošana, tai

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze bilirubīns

1. Polineiropātijas.

ūdeņraži, tai skaitā

skaitā laboratorijas darbi

Neirologs

asinīs*

2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

svarīgākie:

Oftalmologs

ALAT*

3. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas

etilēnhlorīds,

Dermatovenerologs

ĀEF

slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

hloroforms,

Narkologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

metilēnhlorīds,

izmeklēšana — lielkadru

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

metilbromīds,

fluorogrāfija vai digitāla

5. Taukainā seboreja, ādas folikulārā

tetrahlorogleklis,

rentgenogrāfija

aparāta slimības.

trihloretilēns,

6. Toksikomānija.

tetrahloretilēns,

7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie

vinilhlorīds, fluoru

audzēji

saturošie

ogļūdeņraži — freoni,

polihlorinētie bifenili

1.6.6.

Nitrosavienojumi un

aminosavienojumi

1.6.6.1.

Alifātiskie

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze retikulocīti,

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

aminosavienojumi,

Otorinolaringologs

leikocitārā formula

izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

tai skaitā metilamīns,

Dermatovenerologs

ĀEF

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

dimetilamīns,

Neirologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

ar biežiem paasinājumiem.

trietilamīns,

izmeklēšana — lielkadru

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

etilēndiamīns,

fluorogrāfija vai digitāla

etilēnamīns,

rentgenogrāfija

hloretilamīns,

etanolamīni (tai

skaitā trietanolamīns)

1.6.6.2.

Aromātiskie amīni,

1. Ražošana un izmantošana, tai

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

tai skaitā anilīns,

skaitā laboratorijas darbi.

Neirologs

Urīna klīniskā analīze

2. Hroniskas urīnpūšļa slimības.

toluidīns, benzidīns,

2. Uz aromātisko amīnu pamata

Reizi gadā

Dermatovenerologs

Cistoskopija*

3. Centrālās nervu sistēmas slimības.

naftilamīns,

veidoto krāsvielu ražošana un

Urologs*

4. Urīnpūšļa pirmsvēža slimības un

auramīns

izmantošana

ļaundabīgie audzēji

1.6.6.3.

Aromātiskās rindas

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, eritrocīti,

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l

nitrosavienojumi un

Neirologs

retikulocīti, bilirubīns asinīs*

vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm.

nitrozosavienojumi,

Oftalmologs

ALAT*

2. Aknu un žultsceļu hroniskas slimības.

tai skaitā

Dermatovenerologs

Urīna analīze

3. Katarakta (ja kontakts ar toluola

dinitrobenzols,

Biomikroskopija (ja kontakts ar

nitrosavienojumiem).

dinitrofenols,

trinitrotoluolu)

4. Redzes nerva un tīklenes slimības.

trinitrotoluols

5. Alerģiskas slimības

1.7.

Hidrazīns un tā

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze bilirubīns

1. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

atvasinājumi

Neirologs

asinīs*

2. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas

Dermatovenerologs

ALAT*

slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

4. Izteikta veģetatīva disfunkcija

vai digitāla rentgenogrāfija

1.8.

Fenoli un to

Fenolu un to homologu, tai skaitā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas augšējo elpceļu, bronhu

atvasinājumi

krezolu, ksilenolu, hidrohinonu,

Oftalmologs

ĀEF

un plaušu slimības.

pirokatehīnu, beta-naftola ražošana

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

un izmantošana

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

3. Vitiligo.

vai digitāla rentgenogrāfija

4. Hroniskas nieru slimības

Urīna klīniskā analīze*

1.9.

Alkoholi, glikoli

1.9.1.

Metanols

Ražošana un izmantošana; procesi,

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Redzes nerva un tīklenes slimības.

kas saistīti ar metanola izdalīšanos

Neirologs

Acs dibena apskate

2. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija.

Oftalmologs

3. Hroniskas centrālās un perifēriskās

Narkologs

nervu sistēmas slimības

1.9.2.

Butanoli, etanols,

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

propanoli,

Oftalmologs

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

pentanoli

Dermatovenerologs

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

(amilalkoholi)

Neirologs

3. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.

Narkologs

4. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija

1.9.3.

Etilēnglikols

Izmantošana, tai skaitā antifrīzu

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

Hroniskas recidivējošas ādas slimības

(etāndiols)

ražošana

Dermatovenerologs

1.10.

Ēteri,

epoksīdsavienojumi,

esteri

1.10.1.

Dietilēteris,

Ražošana un izmantošana, tai

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

etilēnglikola ēteri

skaitā kompleksajos šķīdinātājos

Dermatovenerologs

2. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas

(celosolvi), tai skaitā

Otorinolaringologs

etilcelosolvs,

metilcelosolvs

1.10.2.

Esteri, tai skaitā

Ražošana un izmantošana, tai

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

etilacetāts,

skaitā kompleksajos šķīdinātājos

Dermatovenerologs

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

butilacetāts

Otorinolaringologs

izmaiņas

1.10.3.

Epoksīdi, tai

Ražošana un izmantošana;

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

skaitā

procesi, kas saistīti ar

Otorinolaringologs

formula

2. Hroniskas augšējo elpceļu un plaušu

epihlorhidrīns

epoksīdsavienojumu izdalīšanos

Dermatovenerologs

ĀEF

slimības.

Piramidona reakcija

3. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

vai digitāla rentgenogrāfija

1.11.

Aldehīdi un ketoni

1.11.1.

Formaldehīds un

Izmantošana; procesi, kas saistīti

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu hroniskas

citi alifātiskie

ar formaldehīda un citu alifātisko

Neirologs

formula

slimības ar biežiem paasinājumiem.

aldehīdi

aldehīdu izdalīšanos

Oftalmologs

ĀEF

2. Alerģiskas slimības.

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

fluorogrāfija vai digitāla

4. Hroniskas ādas slimības.

rentgenogrāfija

5. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.

6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.11.2.

Acetons,

Izmantošana rūpnieciskajos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu

metiletilketons,

procesos un laboratorijās, kā arī

Neirologs

ĀEF

hroniskas slimības ar biežiem

metilizobutilketons,

procesi, kas saistīti ar minēto

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

paasinājumiem.

citi ketoni

vielu izdalīšanos

Otorinolaringologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniskas ādas slimības.

Narkologs*

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Toksikomānija, narkomānija

1.12.

Organiskās skābes,

to atvasinājumi

(amīdi, skābju

anhidrīdi)

1.12.1.

Skudrskābe,

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

etiķskābe,

Otorinolaringologs

formula

izmaiņas.

oksālskābe

Dermatovenerologs

2. Hroniskas ādas slimības

1.12.2.

Akrilskābe un

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, eritrocīti,

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

metakrilskābe, to

Otorinolaringologs

leikocitārā formula, bilirubīns*

izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

esteri, nitrili

Dermatovenerologs

ĀEF

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

Neirologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

ar biežiem paasinājumiem.

izmeklēšana — lielkadru

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

fluorogrāfija vai digitāla

slimības.

rentgenogrāfija

4. Hroniskas ādas slimības

1.12.3.

Etiķskābes un

Ražošana un izmantošana;

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

citu organisko

procesi, kas saistīti ar skābju

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

skābju anhidrīdi

anhidrīdu izdalīšanos

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma.

Dermatovenerologs

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

ĀEF

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.12.4.

Ftālskābe un

Izmantošana un procesi, kas

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

ftālskābes anhidrīds,

saistīti ar minēto vielu izdalīšanos

Neirologs

ĀEF

slimības.

to atvasinājumi

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

fluorogrāfija vai digitāla

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

4. Alerģiskas slimības.

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.12.5.

Skābju amīdi, tai

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti,

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

skaitā

Otorinolaringologs

leikocitārā formula, bilirubīns*

izmaiņas. Hiperplastisks rinīts, laringīts.

dimetilformamīds,

Dermatovenerologs

ALAT*

2. Aknu parenhīmas slimības

dimetilacetamīds

1.13.

Dažādas ķīmiskās

vielas

1.13.1.

Ķīmiskie augu

Hlororganisko, fosfororganisko,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze bilirubīns*

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

aizsardzības

karbamīnskābes atvasinājumu,

Neirologs

ALAT*

slimības.

līdzekļi

metālorganisko pesticīdu,

Oftalmologs

Urīna klīniskā analīze

2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

glifosfātu saturošu herbicīdu (glifosa,

Otorinolaringologs

Holīnesterāzes aktivitāte*

3. Alerģiskas slimības.

raundapa, taifūna, glifogana u.c.),

Dermatovenerologs

(strādājošiem ar fosfororganiskiem

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

fungicīdu, sintētisko piretroīdu

un karbamīnskābes savienojumiem)

izmaiņas.

(decis, fastaks) ražošana un

5. Dzirdes nerva neirīts.

izmantošana tautsaimniecībā,

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

tai skaitā uzglabāšana noliktavā

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

7. Tīklenes un redzes nerva slimības.

8. Hroniskas nieru slimības

1.13.2.

Ārstniecības

Analgētisko preparātu,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Ožas analizatora funkcijas traucējumi.

līdzekļi (izņemot

antikoagulantu (arī deratizācijas

Neirologs

formula, eritrocīti, bilirubīns asinīs*

2. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi,

antibiotikas,

līdzekļos), morfija un tā

Otorinolaringologs

ALAT*

tai skaitā Menjera slimība.

fermentu

atvasinājumu, neiroleptisko

Ginekologs

Urīna klīniskā analīze*

3. Alerģiskas slimības.

preparātus un

preparātu, pirazolona, pretvēža

Urologs*

Protrombīna indekss (strādājošajiem

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

biostimulatorus)

un hormonālo preparātu,

Dermatovenerologs

ar antikoagulantiem)

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

sulfanilamīdu, vitamīnu

Oftalmologs

Aktivētais parciālais tromboplastīna

5. Dishormonāli traucējumi.

rūpnieciskā ražošana un

Narkologs*

laiks (strādājošajiem ar

6. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija

izmantošana zāļu izgatavošanai

antikoagulantiem)

aptiekās, kā arī strādājošajiem

ar tiem; neiroleptisko preparātu

izmantošana psihiatrijā

1.13.2.1.

Antibiotikas

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

medicīnas praksē un aptiekās, ja

Otorinolaringologs

formula Urīna klīniskā analīze

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

lieto zāļu pagatavošanai

Dermatovenerologs

Bilirubīns asinīs

ar biežiem paasinājumiem.

ALAT

3. Hroniskas urīnceļu slimības.

ĀEF

4. Kandidoze, mikoze, disbakterioze.

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

5. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

izmaiņas

vai digitāla rentgenogrāfija

1.13.2.2.

Fermentu

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

preparāti un

medicīnas praksē, aptiekās,

Otorinolaringologs

formula

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

biostimulatori

lauksaimniecībā un citās

izmaiņas

tautsaimniecības nozarēs

1.13.3.

Organiskās

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti,

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

krāsvielas:

audumu, dziju, apģērbu,

Otorinolaringologs

retikulocīti, leikocitārā formula

2. Alerģiskas slimības.

azokrāsviela,

kažokādu krāsošanā, frizētavās

Oftalmologs

ALAT

3. Hroniskas aknu slimības.

antrahinon-krāsviela,

Ginekologs

ĀEF

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

ftalociāna un

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

parafenilēndiamīnu

izmeklēšana — lielkadru

5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

(ursola) krāsvielas

fluorogrāfija vai digitāla

ar biežiem paasinājumiem.

rentgenogrāfija

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.13.4.

Plastmasas,

sintētiskie sveķi

1.13.4.1.

Akrila materiāli

Polimēru un kopolimēru ražošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, eritrocīti,

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

un pārstrāde (metilmetaakrilāts —

Neirologs

leikocitārā formula

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

organiskais stikls); uz akrilsveķu

Otorinolaringologs

ĀEF

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

bāzes izgatavotu emulsiju, krāsu,

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

ar biežiem paasinājumiem.

laku izmantošana

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

3. Alerģiskas slimības

vai digitāla rentgenogrāfija

1.13.4.2.

Epoksīdmateriāli

Epoksīdlaku, epoksīdsveķu,

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

plastmasu un citu komponentu

Otorinolaringologs

formula

2. Hroniskas ādas slimības.

ražošana uz to bāzes un

Dermatovenerologs

Piramidona reakcija

3. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības

izmantošana

un ļaundabīgie audzēji

1.13.4.3.

Formaldehīda

Sveķu, laku, līmju ražošana,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Deguna starpsienas izliekums ar

sveķi, fenola —

prespulveru un presmateriālu

Otorinolaringologs

formula

elpošanas funkcijas traucējumiem.

formaldehīda

pārstrādāšana, līmju, laku un

Oftalmologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

materiāli

saistvielu lietošana

Neirologs

izmeklēšana — lielkadru

izmaiņas.

Dermatovenerologs

fluorogrāfija vai digitāla

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

rentgenogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

ĀEF

4. Alerģiskas slimības.

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

6. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.

7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.13.4.4.

Fluoroplasti

Fluoroplastu un kopolimēru

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

(polimēri uz

ražošana, termiska un

Neirologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

fluororganisko

mehāniska pārstrāde

Otorinolaringologs

izmeklēšana — lielkadru

2. Deguna starpsienas izliekums ar

savienojumu bāzes)

Oftalmologs

fluorogrāfija vai digitāla

elpošanas funkcijas traucējumiem.

Dermatovenerologs

rentgenogrāfija

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

ĀEF

slimības.

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

ar biežiem paasinājumiem.

5. Hroniskas, recidivējošas ādas slimības.

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.13.4.5.

Poliamīdi

Ražošana un izmantošana;

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti, a

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

(polimēri uz

līmju izmantošana

Otorinolaringologs

leikocitārā formula

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

aminoskābju un

ĀEF

2. Hronisks obstruktīvs bronhīts,

diamīnu bāzes)

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

bronhiālā astma un citas hroniskas

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

plaušu slimības

vai digitāla rentgenogrāfij

1.13.4.6.

Poliesteri

Izstrādājumu, laku ražošana,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti,

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem

(dikarbonskābju

pārstrāde, izmantošana

trombocīti, leikocitārā formula

un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem

un daudzvērtīgo

4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.

spirtu polimēr-

2. Alerģiskas slimības, ja strādā karstā

atvasinājumi)

presēšanā

1.13.4.7.

Polietilēns,

Polimēru un kopolimēru

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Alerģiskas slimības.

polipropilēns

ražošana un pārstrāde

Otorinolaringologs

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts

1.13.4.8.

Polistiroli

1. Polimēru, kopolimēru, laku,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti,

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem

(polimēri uz stirola

līmju un stiklaplastu ražošana.

Neirologs

leikocitārā formula, trombocīti

un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem

un tā atvasinājumu

2. Sveķu un plastmasu pārstrāde,

Reizi gadā

Dermatovenerologs

ALAT

4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.

bāzes)

laku, līmju lietošana

2. Alerģiskas slimības.

3. Hroniskas ādas slimības.

4. Aknu funkciju traucējumi.

5. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

6. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

slimības.

7. Centrālās nervu sistēmas slimības

1.13.4.9.

Poliuretāni

Poliuretāna plastmasu, putu,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

(polimēri uz

laku un emalju, poliurīnvielas

Otorinolaringologs

formula

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

izocianātu bāzes)

ražošana, pārstrāde un izmantošana

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

3. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma.

vai digitāla rentgenogrāfija

4. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie

ĀEF

audzēji

1.13.4.10.

Polivinilhlorīds

Polimēru un kopolimēru, laku,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti,

1. Perifērisko artēriju slimības, Reino

(polimēri uz

līmju, plēvju, mākslīgo ādu, taras

Neirologs

leikocitārā formula, bilirubīns*

slimība, perifērās angiospazmas.

vinilhlorīda un

ražošana, pārstrāde; līmju, laku

Ķirurgs

ALAT*

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

vinilidēnhlorīda

izmantošana

Dermatovenerologs

ĀEF

slimības.

bāzes)

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

vai digitāla rentgenogrāfija

4. Hroniskas aknu un žults ceļu slimības.

Plaukstu rentgenogrāfija vienu reizi

5. Alerģiskas slimības.

trijos gados (ja stāžs lielāks par

6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie

10 gadiem)

audzēji

1.13.4.11.

Sintētiskais

Sintētiskā kaučuka ražošana un

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, eritrocīti,

1. Alerģiskas slimības.

kaučuks

pārstrāde (gumijas maisījumu

Neirologs

trombocīti, leikocitārā formula,

2. Izteikta veģetatīva disfunkcija.

izgatavošana, gumijas vulkanizācija)

Dermatovenerologs

bilirubīns asinīs*

3. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie

ALAT*, ja ir kontakts ar hloroprēnu

audzēji

un stirolu

1.13.4.12.

Silīcija organiskie

Sveķu, laku, šķidro silikonu

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

savienojumi un

ražošana; polimēru, sveķu, laku,

Otorinolaringologs

formula

izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

ieeļļotāji uz to bāzes

presmateriālu un smērvielu

Oftalmologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

pārstrāde un izmantošana

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem.

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Alerģiskas slimības.

ĀEF

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.14.

Sintētiskie

Ražošana un rūpnieciskā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

mazgāšanas

izmantošana

Otorinolaringologs

formula

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

līdzekļi

Dermatovenerologs

ĀEF

izmaiņas.

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

ar biežiem paasinājumiem

vai digitāla rentgenogrāfija

2.

Rūpnieciskie

aerosoli

2.1.

Abrazīvie putekļi

Abrazīvu ražošana, apstrāde un

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas

un abrazīvus

izmantošana

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

izmaiņas.

saturošie putekļi

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru

2. Deguna starpsienas izliekums ar

Dermatovenerologs

fluorogrāfija vai digitāla

elpošanas funkcijas traucējumiem.

rentgenogrāfija

3. Hroniskas bronhu un plaušu sistēmas

ĀEF

slimības, plaušu tuberkuloze.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva,

radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

5. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas

slimības.

6. Alerģiskas slimības, strādājot ar augu

un dzīvnieku izcelsmes un metālu

alergēnu putekļiem

2.2.

Augu, dzīvnieku,

Kaņepju, kokvilnas, linu, vilnas,

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.

putnu, papīra u.c.

tabakas, koka, kūdras pārstrāde;

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie

organiskās

papīra, dabiskā zīda ražošana;

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

audzēji, ja ir saskare ar koka un tabakas

izcelsmes putekļi

graudu pārstrāde un to pārstrādes

Dermatovenerologs

vai digitāla rentgenogrāfija

putekļiem

produktu izmantošana (piem., miltu);

ĀEF

putnu audzēšana un pārstrāde

Leikocitārā formula

2.3.

Metālu un to

Metālu mehāniska apstrāde,

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

2.1.apakšpunktā minētās

sakausējumu

darbs ar metāla pulveriem

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

kontrindikācijas

putekļi

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

Dermatovenerologs

vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

2.4.

Metināšanas

Metināšana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. 2.1.apakšpunktā minētās

aerosoli (skatīt

Neirologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

kontrindikācijas.

arī 1.1.6., 1.1.9. un

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

1.1.13.apakšpunktu)

Otorinolaringologs

vai digitāla rentgenogrāfija

slimības

ĀEF

2.5.

Kaļķa un krīta

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

2.1.apakšpunktā minētās

putekļi

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

kontrindikācijas

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

Oftalmologs

vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

2.6.

Oglekli un tā

1. Ogļu izmantošana un

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. 2.1.apakšpunktā minētās

neorganiskos

transportēšana.

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

kontrindikācijas.

savienojumus

2. Melno sodrēju, grafīta, koksa

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru

2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie

saturošie putekļi,

ražošana un izmantošana.

Dermatovenerologs

fluorogrāfija vai digitāla

audzēji, ja ir saskare ar sodrējiem

tai skaitā ogļu,

3. Dimanta apstrāde

rentgenogrāfija

grafīta, kvēpu,

ĀEF

dimanta putekļi

2.7.

Silīcija dioksīdu

un silikātus

saturošie putekļi

2.7.1.

Silīcija dioksīdu

1. Kvarca, granīta, stikla, vara–

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

2.1.apakšpunktā minētās

saturošie putekļi

silīcija sakausējumu ražošana un

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

kontrindikācijas

pārstrāde.

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Ēku fasāžu attīrīšana ar

Reizi gadā

Dermatovenerologs

vai digitāla rentgenogrāfija

smilšu strūklu

ĀEF

2.7.2.

Silikātus

1. Azbesta izmantošana.

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. 2.1.apakšpunktā minētās

saturošie putekļi

2. Stikla un citu minerālšķiedru

Reizi gadā

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

kontrindikācijas.

pārstrāde.

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie

3. Cementa, māla, šamota ražošana,

Reizi gadā

Dermatovenerologs

vai digitāla rentgenogrāfija

audzēji pie saskares ar azbesta

pārstrāde un izmantošana

ĀEF

putekļiem

3.

Bioloģiskie faktori

3.1.

Alergēni ārstēšanai

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

un diagnostikai,

Otorinolaringologs

formula

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

asins preparāti,

imunobioloģiskie

preparāti

3.2.

2., 3. un 4.grupas

Kontakts ar infekcijas slimniekiem,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Laboratoriskie izmeklējumi

1. Alerģiskas slimības.

bioloģiskie aģenti

inficētu materiālu vai infekcijas

Infekcionists un citi

atbilstoši iespējamai infekcijai

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

(baktērijas, vīrusi,

slimību nēsātājiem, ar slimiem

speciālisti atbilstoši

sēnes, parazīti)***

dzīvniekiem, dzīvnieku valsts

indikācijām

produktiem.

Mikrobioloģiskās sintēzes

produktu, antibiotiku, enzīmu,

sēņu ražošana un izmantošana

3.3.

Sēnes — bioloģiski

Mikrobioloģiskās sintēzes

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, leikocitārā

1. Alerģiskas slimības.

aktīvo produktu

produktu ražošana un izmantošana

Otorinolaringologs

formula

2. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.

ražotājas,

Dermatovenerologs

ĀEF

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības

olbaltumu–vitamīnu

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

ar biežiem paasinājumiem.

koncentrāti (OVK),

izmeklēšana — lielkadru

4. Kandidoze un citas mikozes.

kombinētās

fluorogrāfija vai digitāla

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

lopbarības raugi

rentgenogrāfija

4.

Fizikālie faktori

4.1.

Jonizējošais

Darbs starojuma zonā, kur

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze eritrocīti,

1. Slimības, kas izraisa pārmaiņas

starojums

jonizējošā starojuma doza ir:

Neirologs

trombocīti, leikocitārā formula

asinsrades orgānos un novirzes asins

(rentgenstarojums

1) 6 un vairāk mSv gadā

Reizi gadā

Oftalmologs

ainā un kuru dēļ var attīstīties

un gamma

Otorinolaringologs

hematoloģiskās slimības.

starojums);

2) 1-6 mSv gadā

Reizi divos gados

Dermatovenerologs

2. Anēmija, trombocitopēnija un

radioaktīvās vielas

leikopēnija.

un jonizējošā

3. Vēždraudes slimības ar tieksmi

starojuma avoti

pārveidoties, kā arī ļaundabīgie audzēji.

4. Labdabīgie audzēji un citas slimības,

kuru dēļ nevar valkāt speciālu

aizsargtērpu, kas ir tiešā saskarē ar ādu.

5. Staru slimības II-IV stadija, ja ir

pastāvīga jonizējošā starojuma iedarbība.

6. Redzes asums ar pilnu korekciju, kas

nav mazāks par 0,5 vienai acij un 0,2 otrai

acij, kā arī katarakta.

7. Psihiskas un neiroloģiskas slimības,

kas ierobežo personas adekvātu rīcību

4.2.

Nejonizējošie

starojumi

4.2.1.

Ultravioletais

Darbs, kas saistīts ar UV

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Katarakta.

starojums (UV)

starojuma iedarbību:

Oftalmologs

Oftalmololga apskate

2. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie

— metālu autogēnā griešana un

Dermatovenerologs

audzēji

elektrometināšana

— elektrotērauda kausēšana

— darbs ar dzīvsudraba/kvarca

spuldzēm (darbs fizioterapijas

kabinetos, solārijos)

— darbs stomatoloģijā

4.2.2.

Elektromag-

1. Darbs ar elektromagnētisko

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze, eritrocīti,

1. Katarakta.

nētiskie lauki:

lauku enerģijas avotiem.

Neirologs

trombocīti, leikocitārā formula

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

radiofrekvenču un

2. Darbs pastāvīgu

Oftalmologs

Oftalmologa apskate

3. Izteikta veģetatīva disfunkcija

mikroviļņu

elektromagnētisko lauku ietekmē.

Dermatovenerologs

starojums, zemas

3. Darbs ar lāzeriem (ražošanā,

frekvences

medicīnā u.c.)

elektriskie un

magnētiskie lauki

4.3.

Paaugstināts

Darbs kesonos, barokamerās,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Izteikti balsta–kustību aparāta attīstības

atmosfēras

ūdenslīdēja darbs

Neirologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

traucējumi un traumu sekas.

spiediens

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru

2. Hronisks otīts, bungu plēvītes

Otorinolaringologs

fluorogrāfija vai digitāla

atrofiskas rētas. Hronisks salpingootīts.

Ķirurgs*

rentgenogrāfija

3. Elpošanas sistēmas hroniskas slimības.

Narkologs

EKG

4. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi,

vestibulārā aparāta izmeklēšana

tai skaitā Menjera slimība.

5. Visas acu slimības, kuru rezultātā ir

izteikti redzes funkcijas traucējumi.

6. Hroniskas perifēriskās un centrālās

nervu sistēmas slimības.

7. Sirds slimības neatkarīgi no to

kompensācijas pakāpes.

8. Trūces ar tieksmi iesprūst.

9. Varikozas vēnas, hemoroidālo vēnu

iekaisums, perifērisko artēriju slimības.

10. Hipertoniskā slimība.

11. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija

4.4.

Pazemināta

Darbs pastāvīgi pazeminātā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

temperatūra

temperatūrā (zemākā nekā

Neirologs

Aukstuma prove

slimības.

ieteicamā temperatūra darba

Ķirurgs

2. Perifērisko artēriju slimības, Reino

vides gaisam) darba telpās un

Ginekologs

slimība, perifērās angiospazmas.

ārpus darba telpām — aukstajā

3. Izteikti kāju vēnu varikozi

gadalaikā

paplašinājumi, tromboflebīts.

4. Dzemdes vai tās piedēkļu iekaisuma

slimības ar biežiem atkārtojumiem.

5. Izteiktas balsta–kustību aparāta slimības

4.5.

Paaugstināta

Darbs pastāvīgi paaugstinātā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Redzes asums ar korekciju zem

temperatūra un

temperatūrā (augstākā nekā

Oftalmologs

0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij.

intensīvs siltuma

rekomendētā temperatūra darba

Dermatovenerologs

2. Katarakta.

izstarojums

vides gaisam) un intensīvā siltuma

Neirologs

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

(infrasarkanais

izstarojumā (virs 140 W/m2)

4. Hroniskas centrālās un perifēriskās

starojums)

nervu sistēmas slimības

4.6.

Troksnis

Darbs, kas saistīts ar nozīmīgu

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze audiometrija:

1. Jebkuras etioloģijas izteikta dzirdes

dzirdes analizatora piepūli un

Otorinolaringologs

— ja trokšņa līmenis ir 80-85 dBA,

pazemināšanās, arī vienā ausī.

intensīvu ražošanas trokšņa

Neirologs

tiek veikta pēc indikācijām,

2. Otoskleroze un citas hroniskas auss

iedarbību:

— ja trokšņa līmenis ir virs 85 dBA,

slimības ar nelabvēlīgu prognozi.

1) no 80 līdz 85 decibeliem

Reizi trijos gados

tiek veikta obligāti

3. Jebkuras etioloģijas vestibulārā

2) no 85 līdz 87 decibeliem

Reizi divos gados

aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā

3) virs 87 decibeliem

Reizi gadā

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

Menjera slimība

4.7.

Ultraskaņas

Darbs ar ultraskaņas

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās nervu

kontaktpārraide

defektoskopiem un medicīnisko

Neirologs

Aukstuma prove

sistēmas slimības.

uz rokām

aparatūru

Vibrācijas jušana

2. Perifērisko artēriju slimības, Reino

slimība, perifērās angiospazmas

4.8.

Vibrācija

Darbs, kas saistīts ar vibrācijas

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Perifērisko artēriju slimības, Reino

iedarbību:

Neirologs

Aukstuma prove

slimība, perifērās angiospazmas.

1) plaukstas un rokas vibrācija

Reizi gadā

Ginekologs

Vibrācijas jušana

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

slimības.

2) visa ķermeņa vibrācija

Reizi divos gados

3. Jebkuras etioloģijas vestibulārā aparāta

funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera

slimība.

4. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa

anomālijas. Hroniski dzemdes un olnīcu

iekaisumi ar biežiem paasinājumiem.

Sieviešu dzimumorgānu noslīdējums vai

izkrišana.

5. Tuvredzība ar izmaiņām tīklenē

4.9.

Balss saišu

Darbs, kas saistīts ar balss saišu

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

Ar balss saišu aparāta funkcijas

aparāta fiziska

aparāta pārslodzi

Otorinolaringologs

traucējumiem saistītas slimības

pārslodze

(hroniski laringīti, faringīti u.c.)

4.10.

Fiziskas

1. Darbs, kas saistīts ar smaguma

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze mugurkaula

1. Balsta un kustību aparāta slimības

pārslodzes

pārvietošanu bez mehāniskām

Neirologs

rentgenogramma*

ar tā funkciju traucējumiem.

ierīcēm

Ķirurgs

EKG

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas

Ginekologs*

slimības.

3. Perifērisko artēriju slimības, Reino

2. Darbs, kas saistīts ar ilgstošu

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Kakla asinsvadu doplerogrāfija*

slimība, perifērās angiospazmas.

atrašanos piespiedu stāvoklī, tai

Neirologs

4. Izteikti kāju vēnu varikozi

skaitā darbs ar datoru**, darbs

Ķirurgs

paplašinājumi, tromboflebīts.

stāvus (stomatologa, ķirurga u.c.

Ginekologs*

5. Izteikts vēdera preses vājums ar zarnu

darbs)

noslīdējumu, taisnās zarnas izkrišanu.

6. Koronārā slimība (jebkuras formas).

3. Darbs, kas saistīts ar lokālu

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

7. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa

muskuļu sasprindzinājumu, tai

Neirologs

anomālijas. Sieviešu dzimumorgānu

skaitā darbs ar datoru**

Ķirurgs

noslīdējums vai izkrišana.

Ginekologs*

8. Dzemdes un tās piedēkļu iekaisuma

4. Periodiska smaguma noturēšana

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

slimības ar biežiem atkārtojumiem

ar abām rokām (ar vienu roku):

Neirologs

1) vīriešiem — vairāk par 10 kg

Ķirurgs

(5 kg);

Ginekologs*

2) sievietēm — vairāk par 7 kg (3 kg).

Reizi trijos gados

5. Darbs, kas saistīts ar periodisku

Reizi trijos gados

noliekšanos; atrašanās piespiedu

pozā ilgāk par 50 % no darba laika

4.11.

Paaugstināts redzes

sasprindzinājums

4.11.1.

Paaugstināts

Darbs, kas saistīts ar

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Redzes asuma noteikšana

1. Redzes asums ar korekciju — zem 0,8

redzes

paaugstinātu redzes

Oftalmologs

Acs dibena izmeklēšana

vienai acij un zem 0,5 otrai acij.

sasprindzinājums

sasprindzinājumu (darbs ar

Neirologs*

Acs spiediena kontrole

2. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms).

mikroskopu, citām optiskām

Datorizēta redzes lauka noteikšana*

3. Nekompensēta glaukoma.

ierīcēm, juveliera darbs)

4. Sausās acs sindroms (sistēmslimību

etioloģijas).

5. Recidivējošas radzenes čūlas,

distrofijas, iekaisumi

4.11.2.

Darbs ar datoru

Darbs ar datoru**

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Redzes asuma noteikšana.

1. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms).

(darbs ar

Oftalmologs

Acs dibena izmeklēšana

2. Nekompensēta glaukoma.

displejiem un

Optometrists*

Redzes funkciju novērtējums

3. Sausās acs sindroms (sistēmslimību

darbstacijām)

Neirologs*

darbam attālumā

etioloģijas).

Acs spiediena kontrole*

4. Recidivējošas radzenes čūlas,

Datorizēta redzes lauka noteikšana*

distrofijas, iekaisumi

5.

Psihoemocionālie

Darbs ar sarežģītām, ātri

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Psiholoģiskie testi*.

1. Psihiskās slimības.

faktori

mainīgām tehnoloģijām, darbs ar

Neirologs

Bioķīmiskie testi

2. Narkomānija, alkoholisms.

paaugstinātu atbildību, ātru,

Psihologs*

(kortizols siekalās u.c.)*

3. Hroniskas funkcionālas centrālās

svarīgu lēmumu pieņemšanu u.c.,

Psihiatrs*

Elektroencefalogrāfija (EEG)*

nervu sistēmas saslimšanas

kas rada regulāru psihoemocionālu

Narkologs*

slodzi pilnu darba dienu (piem., ārsti,

satiksmes dispečeri, juristi

(izmeklētāji), tiesu izpildītāji, pedagogi)

Piezīmes.

1. Norāde * — atbilstoši medicīniskajām indikācijām.

2. Norāde ** — darbs ar datoru ilgāk par divām stundām dienā.

3. Norāde *** — Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.189 “Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskām vielām”.

4. Asins klīniskā analīze: jānosaka hemoglobīns (Hb), eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ), leikocītu skaits.

Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 8.jūnija noteikumiem Nr.527

Darbi īpašos apstākļos

Nr.

Veicamo darbu

Veselības

Nepieciešamās ārstu

Nepieciešamie laboratoriskie

Medicīniskās kontrindikācijas darba veikšanai

p.k.

vispārīgs raksturojums

pārbaužu biežums

speciālistu apskates

un funkcionālie izmeklējumi

1

2

3

4

5

6

1.

Darbs augstumā vai

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

1. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc

darbs, kas saistīts ar

Neirologs

Redzes asuma izmeklējumi

sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

pacelšanos augstumā, kā

Oftalmologs

Elektrokardiogramma (turpmāk —

2. Labdabīgi audzēji, ja tie traucē vidēji smaga darba veikšanā.

arī pacelšanas ierīču

Otorinolaringologs

EKG)*

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

apkalpošana un ekspluatācija:

Ķirurgs2

4. Perifērisko artēriju slimības.

a) dažādu kravas celtņu

Reizi divos gados

Psihiatrs2

5. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes

vadītāji

Narkologs2

pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

b) autoceltņa un kāpurķēžu

Reizi divos gados

6. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

celtņa vadītāji (ja vienlaikus

7. Redzes orgānu slimības:

vada arī transportlīdzekli,

7.1. redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks

jāskata arī uz tiem attiecinātais)

par 0,2 otrai acij;

c) augstkāpēji3

Reizi gadā

7.2. neizārstējama acu asarošana un dakriocistīti, kas nepadodas ārstēšanai;

7.3. nekomplicēta glaukoma;

7.4. binokulārās redzes trūkums.

8. Koronārā sirds slimība.

9. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms.

10. Epilepsija

d) ātrgaitas liftu vadītāji

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

1. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

Neirologs

2. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus

Oftalmologs

balss mazāk nekā 3 m attālumā).

Otorinolaringologs

3. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms

Ķirurgs1

Psihiatrs1

Narkologs1

2.

Tādu darbojošos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Redzes asuma izmeklējumi

1. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes

elektroietaišu tehniskā

Neirologs

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), izņemot

apkalpošana un

Oftalmologs

ESM ekspluatāciju un remonta darbus.

ekspluatācija, kuru

Otorinolaringologs

2. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 otrai acij.

spriegums ir 50 V un lielāks

Psihiatrs2

3. Noturīga acu asarošana, kura nepakļaujas ārstēšanai.

Narkologs2

4. Ierobežots redzes lauks vairāk par 20°.

5. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.

6. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija.

7. Psihiskās slimības

3.

Darbs mežsaimniecībā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Aukstuma prove

1. Perifērisko artēriju slimības.

un mežizstrādē;

Neirologs

Vibrācijas jušana

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

kokmateriālu

Otorinolaringologs

Rentgenogrāfija*

3. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus

transportēšana

Ķirurgs

balss mazāk nekā 3 m attālumā).

4. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi

4.

Naftas, naftas produktu

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.

un gāzes uzglabāšana,

Neirologs

Ārējā elpošanas funkcija

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

transportēšana un

Otorinolaringologs

(turpmāk — ĀEF)

3. Koronārā sirds slimība.

ekspluatācija

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

5. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība.

vai digitāla rentgenogrāfija

6. Hroniskas aknu, žultsceļu, aizkuņģa dziedzera slimības ar biežiem

EKG

paasinājumiem.

7. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem

5.

Visu veidu pazemes darbi,

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.

ģeoloģiskā izlūkošana,

Neirologs

ĀEF

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

topogrāfiskie darbi

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Koronārā sirds slimība.

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai

Oftalmologs

vai digitāla rentgenogrāfija

(pazemes darbos — bez korekcijas).

Redzes asuma noteikšana

5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

EKG*

6. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem

6.

Celtniecība (Skatīt

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.

“Veselībai kaitīgie darba

Neirologs

ĀEF

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

vides faktori”, 1.pielikums)

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

3. Koronārā sirds slimība.

Dermatovenerologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

Oftalmologs

vai digitāla rentgenogrāfija

5. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība.

Ķirurgs2

Jostas skriemeļu rentgenogramma*

6. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem.

Ginekologs2

EKG*

7. Balsta–kustību aparāta slimības ar tā funkciju traucējumiem.

8. Perifērisko artēriju slimības

7.

Zem spiediena esošu

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Redzes asuma izmeklējumi

1. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai.

bīstamo iekārtu

Oftalmologs,

EKG*

2. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes

apkalpošana

Otorinolaringologs

pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

Neirologs

3. Koronārā sirds slimība

8.

Katlumāju iekārtu

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

1. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas.

apkalpošana un gāzes

Oftalmologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas.

saimniecības uzraudzība

Otorinolaringologs

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.

un apkalpošana

Dermatovenerologs

Vestibulārā aparāta izmeklējumi

4. Augšējo elpceļu un elpošanas orgānu izteiktas slimību formas ar

to funkciju traucējumiem.

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

6. Slimības, kas traucē darbam gāzmaskā (gāzes uzraudzības

dienesta darbiniekiem)

9.

Darbs ar sprāgstvielām,

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības

ugunsnedrošām vielām un

Neirologs

Eritrocīti

ar nelabvēlīgu gaitu.

krāsvielām dažādās

Psihiatrs2

Leikocitārā formula

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

saimnieciskajās ražotnēs

Narkologs2

Trombocīti

3. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes

Oftalmologs

pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

Otorinolaringologs

4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai.

5. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija

10.

Darbs gāzes avārijas

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

dienestos, neatliekamās

Otorinolaringologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija.

medicīniskās palīdzības

Neirologs

vai digitāla rentgenogrāfija

3. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā).

dienestos, glābšanas un

Oftalmologs

ĀEF

4. Asinsrites sistēmas slimības, arī kompensācijas stadijā.

ugunsdzēsības dienestos,

Ķirurgs2

EKG

5. Hroniskas elpošanas orgānu slimības.

lietojot gāzmaskas

Psihiatrs2

Urīna klīniskā analīze

6. Vispārējās fiziskās un balsta–kustību aparāta attīstības traucējumi.

Narkologs2

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

7. Elpošanas traucējumi un krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina

darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.

8. Vēdera dobuma orgānu slimības, kas izraisa šo orgānu funkciju

traucējumus vai apgrūtina fiziska darba izpildi.

9. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju

traucējumi.

10. Labdabīgie audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā vai

individuālajos aizsargtērpos.

11. Trūces (pēc sekmīgas operācijas ierobežojumu nav).

12. Perifērisko artēriju slimības.

13. Kāju vēnu varikozi paplašinājumi, trofiskas čūlas. Tromboflebīts.

14. Deguna starpsienas izliekums ar traucētu elpošanas funkciju.

15. Augšējo elpceļu gļotādas plašas subatrofiskas izmaiņas.

16. Hroniskas vidusauss slimības.

17. Jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (pat ar vienu ausi),

dzirdot čukstus balsi ne mazāk kā 3 m attālumā.

18. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.

19. Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 —

otrai, korekcija netiek pieļauta.

20. Hroniskas asaru ceļu un plakstiņu slimības, organisks plakstiņu

trūkums, kas traucē to pilnīgu aizvēršanos un brīvas acs ābola kustības.

21. Cukura diabēts ar insulīna terapiju

11.

Darbs ar bīstamajām

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts,

Asins klīniskā analīze

1. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības ar nelabvēlīgu gaitu.

iekārtām, kuras iekļautas

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

Ministru kabineta

Ķirurgs2

izmeklēšana – lielkadru fluorogrāfija

3. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes

apstiprinātajā bīstamo

Psihiatrs2

vai digitāla rentgenogrāfija

pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

iekārtu sarakstā (izņemot

Narkologs2

4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 — otrai.

šī pielikuma 1., 2. un

Neirologs2

5. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija.

3.punktā minētos darbus)

Okulists2

6. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju

traucējumi.

7. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā)

12.

Darbs struktūrā, kurā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Redzes asuma noteikšana

1. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij, zem 0,2 otrai acij

darbiniekam ir atļauta

Neirologs

Dzirdes pārbaude

vai — 0,7 vienā acī, trūkstot redzei otrā.

šaujamieroču nēsāšana

Otorinolaringologs

EKG

2. Rokas, kājas, plaukstas, pēdas trūkums.

un lietošana darba

Oftalmologs

3. Perifērisko asinsvadu slimības.

pienākumu veikšanai

Ķirurgs

4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

(t.sk. apsardzē)

Dermatovenerologs

5. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem.

Psihiatrs2

6. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī

Narkologs2

mazāk nekā 3 m attālumā).

7. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības.

8. Alkoholisms, narkomānija, toksikomānija.

9. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā)

13.

Vilcienu vadīšana

13.1.

Vilces līdzekļa vadītāji

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

1. Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku

instruktori, vilces līdzekļa

Neirologs

Urīna klīniskā analīze

vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem,

vadītāji (mašīnisti) un

Oftalmologs

EKG

vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai

vilces līdzekļa vadītāji palīgi:

Otorinolaringologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

hroniski psihotoniskie traucējumi.

13.1.1.

pasažieru vilcienu

Reizi gadā

Ginekologs

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

2. Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.

vadīšana ar ātrumu lielāku

Ķirurgs

vai digitāla rentgenogrāfija, audiogramma

3. Vājredzība.

par 140 km/h

Psihiatrs

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

4. Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par Ī 3,5 dioptrijām

13.1.2.

vilcienu (vilces līdzekļu)

Reizi gadā

Narkologs

Dzirdes pārbaude

(mašīnistiem un mašīnistu palīgiem — jebkuras acs refrakcijas

vadīšana bez palīga

Psihologs

Redzes asuma pārbaude

izmaiņas).

13.1.3.

vilcienu (vilces līdzekļu)

Reizi gadā

Krāsu sajūtas noteikšana

5. Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.

vadīšana pēc 55 gadu vecuma

Acs iekšējā spiediena mērījumi

6. Plakstiņu parēze vai paralīze.

13.2.

Vilcienu kustības vadība:

Redzes lauka noteikšana

7. A vai B veida krāsu redzes anomālija.

13.2.1.

vilcienu kustības,

Reizi trijos gados

Acs dibena izmeklēšana

8. Vienas vai abu ausu kurlums.

lokomotīvju darba

Asins grupas un Rh-faktora noteikšana

9. Personām, kuras pieņem darbā — ja čukstus runu uztver attālumā,

organizācijas vecākie

(pirmo reizi veicot pārbaudi)

ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem — ja čukstus runu

dispečeri, dispečeri,

Taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem

uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).

energodispečeri, dežuranti,

pēc 30 gadu vecuma)

10. Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko

operatori

Ginekoloģiskās apskates,

apstiprina veselības aprūpes iestādes izziņa.

13.2.2.

dzelzceļa staciju, šķirošanas

Reizi trijos gados

bakterioloģiskā, citoloģiskā un

11. Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

uzkalnu, parku dežuranti

taisnās zarnas izmeklēšana

12. Iekšķīgās slimības:

un operatori, manevru

(sievietēm no 30 gadu vecuma)

12.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas;

dispečeri, centralizācijas un

hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā —

pārmiju posteņu operatori

individuāla pieeja);

13.2.3.

kravas vilcienu galvenie

Reizi trijos gados

12.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites,

konduktori, konduktori,

aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze,

vilcienu sastādītāji un viņu

miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

palīgi, vagonu kustības

12.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm.

ātruma regulētāji,

Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas

signalizētāji, vilcienu un

izveidošanos;

kravu pieņēmēji

12.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes

13.3.

Dzelzceļa infrastruktūras

nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

uzturēšana:

12.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

13.3.1.

sliežu ceļu vecākie meistari,

Reizi trijos gados

12.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu

ceļu meistari, brigadieri,

slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un

montētāji un apgaitnieki

plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;

13.3.2.

pārbrauktuvju dežuranti

Reizi trijos gados

12.7. persistējoša bronhiālā astma;

13.3.3.

signalizācijas, centralizācijas

Reizi divos gados

12.8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu

un “bloķēšanas lauku”

hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

ierīču vecākie

12.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru

elektromehāniķi,

nepietiekamības simptomiem;

elektromehāniķi un

12.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu

elektromontieri

nepietiekamību;

13.3.4.

kontakttīkla un

Reizi divos gados

12.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību

elektroapgādes rajonu

traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta

vecākie elektromehāniķi,

pienākumu izpildei;

elektromehāniķi un

12.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam

elektromontieri

medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

13.4.

Ritošā sastāva apkope:

Reizi trijos gados

13. Ginekoloģiskās slimības:

(vagonu tehniskās apkopes

13.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai

punktu vecākie vagonu

noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

apskatītāji (remontētāji),

13.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi

vagonu apskatītāji

piedēkļu audzēji;

(remontētāji), operatori)

13.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

13.5.

Pasažieru pārvadājumu

13.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski

nodrošināšana:

noritošs klimakss;

13.5.1.

pasažieru vilcienu

Reizi trijos gados

13.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem

priekšnieki, revidenti–

paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

kontrolieri, konduktori–

14. Ķirurģiskās slimības:

kontrolieri

14.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu,

13.5.2.

pasažieru vagonu pavadoņi

Reizi trijos gados

locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes,

spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes,

kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem

sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

14.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu

izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas

nepadodas ārstēšanai;

14.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties

darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē

veikt dienesta pienākumus;

14.4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums

(nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

14.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi;

urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā

rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

14.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā.

Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla

14.

Lidmašīnu, helikopteru

vadīšana

14.1.

Civilās aviācijas

Līdz 40 gadiem —

Internists a

Asins klīniskā analīze

1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.

personāls — I klases

reizi gadā

Ķirurgsa

Asins izmeklēšana uz sifilisu

2. Epilepsija.

veselības apliecības

Pēc 40 gadiem —

Neirologs a

Urīna klīniskā analīze

3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru

īpašnieki vai pretendenti:

reizi sešos mēnešos

Oftalmologs a

Bioķīmiskās analīzes (holesterīns,

iemeslu no medicīnas viedokļa.

14.1.1.

aviolīniju transporta pilots

Otorinolaringologsa

lipīdi, cukurs, urīnskābe)

4. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms.

(lidmašīna, helikopters)

Psihiatrsa

Bilirubīns un tā frakcijas

5. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura

14.1.2.

komercpilots (lidmašīna,

(psihologs)a

Alaneīnamenotransferāzes

traucējumi.

helikopters)

Ginekologsa

(turpmāk — ASAT)

6. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi

14.1.3.

ar kvalifikācijas atzīmi

Ja nepieciešams,

Aspartātamenotransferāzes

ietekmē lidojumu drošību.

“Instrumentālie lidojumi”

galvenajam aviācijas

(turpmāk — ALAT) fermenti — I klases

7. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi

14.1.4.

lidotājs–inženieris

ārstam ekspertam ir

veselības apliecības īpašniekiem vai

ietekmē lidojumu drošību.

14.1.5.

stūrmanis

tiesības pieprasīt, lai

pretendentam, kurš veic aviācijas

8. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar paroksizmālu vai viļņveidu

pretendentu veselības

ķīmiskos darbus

gaitu.

pārbaudes gaitā

Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī

9. Perifēriskās nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem

papildus apsekotu arī

(12 novadījumos pēc Vilsona)

paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas

citu specialitāšu ārsti

Velo EKG (ja ir koronārā sirds slimības

izmaiņām un sāpju sindromu.

(turpmāk — KSS) riska faktori,

10. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju

EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā

traucējumiem.

analīze — novirzes no normas)

11. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).

Pilotiem izmēģinātājiem.

12. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).

Personām, kuras nosūta darbam

13. Aptaukošanās II pakāpe un augstāka.

polārajā ekspedīcijā vai uz valstīm ar

14. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar

karstu klimatu.

izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.

Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija —

15. Krūškurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc

50 gadu un vairāk — katrā pārbaudē

elpošanas traucējumus.

Elektroencefalogrāfija (turpmāk —

16. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).

EEG) — pirmreizējā un pēc

17. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).

medicīniskajām indikācijām

18. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts.

Rentgenoskopija (lielkadru

19. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas

fluorogrāfija vai digitāla

traucējumiem (novērtēt individuāli).

rentgenogrāfija) krūšu kurvja orgāniem

20. Kuņģa–zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt

Plaušu funkcija pēc medicīniskajām

pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

indikācijām

21. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt

Audiogramma: līdz 40 gadiem — reizi

pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc

piecos gados;

ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli.

no 40 gadiem — reizi divos gados

22. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras rada kustību

Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana.

traucējumu.

Paplašināta izmeklēšana:

23. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju

fibrogastroduodenoskopija vai

zudumu pildīt savas funkcijas.

rentgenoskopija kuņģim un

24. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju

divpadsmitpirkstu zarnai

sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu

Iekšējo orgānu izmeklēšana ar

nēsāšanai.

ultraskaņu

25. Ļaundabīgie audzēji.

Pārējos izmeklējumus veic, ņemot

26. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu

vērā medicīniskās indikācijas

funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).

27. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem

un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas

traucējumiem.

28. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).

29. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma.

30. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).

31. AIDS.

32. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt

individuāli).

33. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības,

endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku

defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.

34. Grūtniecība un pēcdzemdību periods.

35. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.

36. Slēgti eistahija kanāli.

37. Vestibulārā aparāta traucējumi.

38. Runas defekti, stostīšanās.

39. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.

40. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles,

balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un

operācijām ar funkciju traucējumiem.

41. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena

anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).

42. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma), LOR orgānu vilkēde,

tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā.

43. Vidusauss hroniskas slimības (novērtē individuāli).

44. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).

45. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem

lidojumu laikā).

46. Dzirdes pasliktināšanās:

46.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs

paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB,

4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m

attālumā, sarunu valodu — 2 m attālumā;

46.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties

dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10–20 dB 4000 Hz

frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 Ī 1 m attālumā, sarunu valodu

— stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju;

46.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties

dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB 4000 Hz

frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m attālumā, un

otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas

diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi

5 Ī 1 m attālumā.

47. Otoskleroze.

48. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem

un traucētām redzes funkcijām).

49. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.

50. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums

un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

51. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar

redzes funkciju traucējumiem.

52. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos

veidojumus novērtēt individuāli).

53. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām

redzes funkcijām.

54. Binokulārās redzes traucējumi.

55. Glaukoma (novērtēt individuāli).

56. Krāsu redzes traucējumi (A, B).

57. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez

tās katrai acij atsevišķi:

a) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs

redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1;

b) refrakcija nedrīkst pārsniegt Ī 3,0 dioptrijas, sfēra, ieskaitot

astigmātismu, Ī 1,0 dioptriju lielākajā asī.

58. Akomodācijas traucējumi — presbiopija virs + 3,5 dioptrijām.

59. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums

14.2.

Civilās aviācijas

Līdz 40 gadiem —

Internistsa

Asins klīniskā analīze

1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.

personāls — II klases

reizi divos gados

Ķirurgsa

Asins izmeklēšana uz sifilisu

2. Epilepsija.

veselības apliecības

Pēc 40 gadiem —

Neirologsa

Urīna klīniskā analīze

3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru

īpašnieki vai pretendenti

reizi gadā

Oftalmologsa

Stjuartu fēču izmeklēšana uz cērmju

iemeslu no medicīnas viedokļa.

14.2.1.

studentpilots

Otorinolaringologsa

oliņām un dizentērijas grupu

4. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms.

privātpilots

Psihiatrsa

Bioķīmiskās analīzes(holesterīns, lipīdi,

5. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura

(lidmašīna, helikopters)

(Psihologs)a

cukurs, urīnskābe)

traucējumi.

14.2.2.

planiera pilots

Ginekologsa

Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī

6. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi

14.2.3.

gaisa balona pilots

Dermatovenerologsa

(12 novadījumos pēc Vilsona)

ietekmē lidojumu drošību.

14.2.4.

mikrolidmašīnas

Ja nepieciešams,

Velo EKG (ja ir KSS riska faktori,

7. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi

(motodeltaplāna) pilots

galvenajam aviācijas

EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā

ietekmē lidojumu drošību.

14.2.5.

deltaplāna pilots

ārstam ekspertam ir

analīze — novirzes no normas)

8. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu

14.2.6.

lidotājs radiooperators

tiesības pieprasīt, lai

Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija*

gaitu.

14.2.7.

lidotājs kravas operators

pretendentu veselības

EEG — pēc medicīniskajām indikācijām

9. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem

14.2.8.

lidotājs novērotājs

pārbaudes gaitā

Rentgenoskopija (lielkadru

paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas

14.2.9.

stjuarts

papildus apsekotu

fluorogrāfija) krūšu kurvja orgāniem

izmaiņām un sāpju sindromu.

14.2.10.

izpletņlēcējs

arī citu specialitāšu

Plaušu funkcija pēc medicīniskajām

10. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju

ārsti

indikācijām

traucējumiem.

Audiogramma: līdz 40 gadiem — reizi

11. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).

piecos gados, no 40 gadiem — reizi

12. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).

divos gados

13. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar

Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana

izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.

Paplašināta izmeklēšana:

14. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc

fibrogastroduodenoskopija vai

elpošanas traucējumus.

rentgenoskopija kuņģim un

15. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).

divpadsmitpirkstu zarnai, iekšējo

16. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).

orgānu izmeklēšana ar ultraskaņu

17. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts.

Pārējos izmeklējumus veic, ņemot

18. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas

vērā medicīniskās indikācijas

traucējumiem (novērtēt individuāli).

19. Kuņģa–zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt

pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

20. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt

pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc

ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli.

21. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību

traucējumu.

22. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju

zudumu pildīt savas funkcijas.

23. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju

sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu

nēsāšanai.

24. Ļaundabīgie audzēji.

25. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu

funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).

26. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc

bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un

trofikas traucējumiem.

27. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).

28. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma.

29. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).

30. AIDS.

31. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt

individuāli).

32. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības,

endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku

defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.

33. Grūtniecība un pēcdzemdību periods.

34. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.

35. Slēgti eistahija kanāli.

36. Vestibulārā aparāta traucējumi.

37. Runas defekti, stostīšanās.

38. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.

39. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles,

balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un

operācijām ar funkciju traucējumiem.

40. Stomatoloģiskā pataloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena

anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).

41. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma).

42. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji

jebkurā attīstības stadijā.

43. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli).

44. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).

45. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem

lidojumu laikā).

46. Dzirdes pasliktināšanās:

46.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs

paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–

30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m

attālumā, sarunu valodu — 2 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti

neder, stjuartes neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums);

46.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties

dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10–20 dB 4000 Hz

frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 Ī 1 m attālumā, sarunu valodu

— stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības pretendenti

neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums);

46.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties

dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB 4000 Hz

frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m attālumā, un

otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas

diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi

5 Ī 1 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējām

profesijām individuāls vērtējums.)

47. Otoskleroze.

48. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem

un traucētām redzes funkcijām).

49. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.

50. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums

un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

51. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar

redzes funkciju traucējumiem.

52. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos

veidojumus novērtēt individuāli).

53. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām

redzes funkcijām.

54. Glaukoma (novērtēt individuāli).

55. Binokulārās redzes traucējumi (novērtēt individuāli).

56. Krāsu redzes traucējumi (A).

57. Redze katrai acij 0,5 ar vai bez korekcijas. Ja redzes asums bez

korekcijas mazāks par 0,1, pieļaujamā refrakcija sfērai Ī 4,0

dioptrijas, ieskaitot astigmātismu. Lielākajā asī individuālais

vērtējums. Maksimālā anizometrija 2,0 D.

58. Akomodācijas traucējumi — presbiopija virs + 3,5 D (izvērtēt individuāli).

59. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums

14.3.

Civilās aviācijas

Līdz 40 gadiem —

Internistsa

Asins klīniskā analīze

1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.

personāls — III klases

reizi divos gados

Ķirurgsa

Asins izmeklēšana uz sifilisu

2. Epilepsija.

veselības apliecības

Pēc 40 gadiem —

Neirologsa

Urīna klīniskā analīze

3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru

īpašnieki vai pretendenti:

reizi gadā

Oftalmologsa

Bioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi,

iemeslu no medicīnas viedokļa.

14.3.1.

aviodispečeri

Otorinolaringologsa

cukurs, urīnskābe) — no 40 gadiem

4. Narkomānija, toksikomānija, alkoholisms. Visu veidu psihopātijas

Psihiatrsa

katrā pārbaudē

un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi.

(psihologs)a

Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī

5. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi

Ginekologsa

(12 novadījumos pēc Vilsona)

ietekmē lidojumu drošību.

Ja nepieciešams,

Velo EKG (ja ir KSS riska faktori,

6. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi

galvenajam aviācijas

EKG izmaiņas dinamikā vai

ietekmē lidojumu drošību.

ārstam ekspertam ir

bioķīmiskajās analīzēs. Analīze —

7. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu

tiesības pieprasīt,

novirzes no normas)

gaitu.

lai pretendentu

Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija*

8. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem

veselības pārbaudes

EEG*

paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas

gaitā papildus

Rentgenoskopija (lielkadru

izmaiņām un sāpju sindromu.

apsekotu arī citu

fluorogrāfija) krūškurvja orgāniem

9. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju

specialitāšu ārsti

Plaušu funkcija atbilstoši

traucējumiem.

medicīniskajām indikācijām

10. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).

Audiogramma: līdz 40 gadiem — reizi

11. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).

piecos gados, no 40 gadiem — reizi

12. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar

divos gados

izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.

Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana

13. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc

Paplašināta izmeklēšana:

elpošanas traucējumus.

fibrogastroduodenoskopija vai

14. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).

rentgenoskopija kuņģim un

15. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).

divpadsmitpirkstu zarnai

16. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts (novērtēt individuāli).

Iekšējo orgānu izmeklēšana ar

17. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas

ultraskaņu

traucējumiem (novērtēt individuāli).

Pārējos izmeklējumus veic atbilstoši

18. Kuņģa–zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt

medicīniskajām indikācijām

pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

19. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt

pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc

ginekoloģiskām operācijām novērtē individuāli.

20. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību

traucējumu.

21. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju

zudumu pildīt savas funkcijas.

22. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju

sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu

nēsāšanai.

23. Ļaundabīgie audzēji.

24. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu

funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).

25. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc

bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un

trofikas traucējumiem.

26. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).

27. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma, ādas slimības (klīniski

izteiktas, ģeneralizētas formas).

28. AIDS.

29. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli).

30. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības,

endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku

defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.

31. Grūtniecība un pēcdzemdību periods (novērtēt individuāli).

32. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.

33. Slēgti eistahija kanāli.

34. Vestibulārā aparāta traucējumi.

35. Runas defekti, stostīšanās.

36. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.

37. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles,

balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un

operācijām ar funkciju traucējumiem.

38. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena

anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).

39. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma).

40. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji

jebkurā attīstības stadijā.

41. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli).

42. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).

43. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (novērtēt

individuāli).

44. Dzirdes pasliktināšanās:

44.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs

paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–

30 dB, 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m

attālumā, sarunu valodu — 2 m attālumā. (Pirmapmācības

pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums);

44.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties

dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10–20 dB 4000 Hz

frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 Ī 1 m attālumā, sarunu valodu

— stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības

pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums);

44.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes

uztveres slieksnim runas diapazonā no 20–30 dB 4000 Hz frekvencē līdz

65 dB uztverot čukstus balsi 2 Ī 1 m attālumā, un otrai ausij pie

paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz

frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 Ī 1 m attālumā.

(Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums.)

45. Otoskleroze.

46. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem

un traucētām redzes funkcijām).

47. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.

48. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums

un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

49. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar

redzes funkciju traucējumiem.

50. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos

veidojumus novērtēt individuāli).

51. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām

redzes funkcijām.

52. Glaukoma (individuāls novērtējums). Binokulārās redzes

traucējumi (individuālais vērtējums).

53. Krāsu redzes traucējumi (A).

54. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez

tās katrai acij atsevišķi:

c) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs

redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1;

d) refrakcija nedrīkst pārsniegt Ī 3,0 dioptrijas sfērā, ieskaitot

astigmātismu, Ī 1,0 dioptrija lielākajā asī.

55. Akomodācijas traucējumi — presbiopija virs + 3,5 dioptrijām.

56. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums

14.4.

Gaisa kuģu tehniskās

Līdz 40 gadiem

Internists

Asins klīniskā analīze

1. Psihoze, neiroze.

apkopes apliecības

reizi divos gados

Oftalmologs

Urīna klīniskā analīze

2. Alkoholisms, narkomānija.

īpašnieki un apliecības

Pēc 40 gadiem

Otorinolaringologs

EKG

3. Epilepsija.

saņemšanas pretendenti

reizi gadā

Neirologs

Fluorogrāfija

4. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru

Ķirurgs

iemeslu no medicīnas viedokļa.

Psihiatrs (veicot

5. Galvas traumas sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

pirmreizējo pārbaudi)

6. Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi, kuri negatīvi ietekmē

Narkologs (veicot

lidojumu drošību.

pirmreizējo pārbaudi)

7. Sistoliskam un diastoliskam asinsspiedienam jābūt normas

robežās bez medikamentu lietošanas.

8. Akūta plaušu tuberkuloze.

9. Hroniskas plaušu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

10. Kuņģa–zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem, kuri

negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

11. Endokrinoloģiskās slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

12. Nieru, urīnceļu, dzimumorgānu slimības, kuras negatīvi ietekmē

lidojumu drošību.

13. Sifiliss (jāpierāda, ka ir saņemts pietiekams terapijas kurss).

14. Grūtniecība (regulāri jāpārbaudās pie akušiera ginekologa).

15. Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības, kuras negatīvi ietekmē

lidojumu drošību.

16. Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss

iekaisumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

17. Vestibulārā aparāta traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

18. Pretendentam nedrīkst būt runas defekti un stostīšanās.

19. Prasības redzei:

a) acs āboli un to piedēkļi normas robežās bez akūtām vai hroniskām

saslimšanām, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību;

b) normāls redzeslauks;

c) redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās

katrai acij atsevišķi. Ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez

korekcijas katrā acī redzei jābūt ne mazākai par 0,1. Refrakcija

nedrīkst pārsniegt Ī 3,0 dioptrijas, ieskaitot cilindru lielākajā asī.

20. Prasības dzirdei:

a) tonālā audiogramma reizi piecos gados vecumā līdz 40 gadiem;

b) tonālā audiogramma reizi divos gados vecumā pēc 40 gadiem;

c) ja audiogrammā nav konstatēts dzirdes zudums uz katru ausi

atsevišķi vairāk par 35 DB uz frekvencēm 500, 1000 un 2000 Hz vai

vairāk par 50 DB uz frekvences 3000 Hz vai 40 DB uz 4000–8000 Hz,

pretendents atbilst veselības prasībām

15.

Elektrokāru un

Līdz 60 gadu

Sertificēts ģimenes

Redzes asuma noteikšana

motobloku vadīšana

vecumam — reizi

ārsts, pie kura attiecīgā

Dzirdes pārbaude

piecos gados;

persona ir reģistrēta

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

no 60 gadu

vismaz sešus mēnešus,

EKG

vecuma — reizi

vai ārstniecības iestādē

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska

trijos gados

speciāli izveidota ārstu

izmeklēšana — lielkadru fluorogrāfija

komisija (vismaz divi

vai digitāla rentgenogrāfija

ārsti un kuru vada

Asins analīze

sertificēts ģimenes

Urīna analīze

ārsts vai internists)

Asinsspiediena noteikšana

Sertificēta psihiatra

atzinums (izziņa no

psihoneiroloģiskās

ārstniecības iestādes)

Sertificēta narkologa

atzinums

Piezīmes.

1. Norāde 1 — darbs uzskatāms par veicamu augstumā, ja tiek izpildīts 1,5 m attālumā no grunts, pārseguma vai darba sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti darbi konstrukciju, iekārtu, mašīnu un mehānismu uzstādīšanai, montāžai, ekspluatācijai un remontam.

2. Norāde 2 — speciālisti apskata tikai obligātajā veselības pārbaudē pirms darba līguma noslēgšanas, bet periodisko veselības pārbaužu laikā — atbilstoši indikācijām.

3. Norāde 3 — par augstkāpēju darbu uzskata darbu, kas tiek veikts 5 m augstumā no grunts, pārseguma, virs kura tiek veikti montāžas vai remontdarbi, kuru izpildīšanai galvenais darbinieka aizsarglīdzeklis pret krišanu no augstuma visos darba un pārvietošanās brīžos ir aizsargjosla.

4. Norāde * — atbilstoši medicīniskajām indikācijām.

5. Norāde a — apskates ir tiesīgi izdarīt tikai Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) sertificēti ārsti.

Labklājības ministra vietā — izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

0301527.PNG (88411 bytes)

0302527.PNG (78746 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!