Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par policiju”

Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. Policijas sakaru virsnieki

Valsts policijas priekšniekam un Drošības policijas priekšniekam ir tiesības nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu veikšanai sakaru virsniekus.

Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus darba samaksai un normatīvajos aktos noteiktajām sociālajām garantijām ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

Šā panta otrajā un trešajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

2. Izteikt 10.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) saskaņā ar likuma prasībām izdarīt izziņu, nodrošināt noteiktā kārtībā kriminālistikas speciālistu piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu cilvēku personību un identificētu līķus;”.

3. Aizstāt 11.panta 3.punktā vārdus “alkoholismu, narkomāniju” ar vārdiem “alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību”.

4. 12.pantā:

aizstāt 9. un 10.punktā vārdus “toksisko vai narkotisko vielu” ar vārdiem “narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu”;

aizstāt 17.punktā vārdus “toksiskās vai narkotiskās vielas” ar vārdiem “narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas”;

aizstāt 20.punktā vārdus “toksisko vai narkotisko vielu” ar vārdiem “narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu”.

5. Aizstāt 19.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas” ar vārdiem “alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības”.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 27.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 16.jūnijā