Par Saksijas Landtāga delegāciju Saeimā

Otrdien, 15.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisiju deputāti Liene Liepiņa, Oskars Kastēns un Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Saksijas federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.
Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus paplašinātās Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts atzinīgi novērtēja Vācijas atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un uzsvēra, ka tieši Vācija “vienmēr virzījusi ES paplašināšanu iespējami ātri”.
Saksijas federālās zemes Landtāga pārstāvji interesējās, kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija Latvijā, kādas tās attīstības perspektīvas un kā tiks izmantoti ES strukturālie fondi. G.Krasts pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis aptuveni 9%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem ES dalībvalstīs. Viņš arī raksturoja ekonomisko situāciju 90.gadu sākumā, tostarp PSRS plaši izvērsto smagās rūpniecības dominanti, kas Latvijā pāreju uz tirgus ekonomiku radīja sarežģītāku nekā citās Austrumeiropas valstīs un ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija šobrīd ir viena no nabadzīgākajām jaunajām ES dalībvalstīm. G.Krasts arī pauda pārliecību, ka dalība ES dos iespējas Latvijas tautsaimniecībai attīstīties sabalansēti un nodrošinās investīciju piesaisti. Savukārt Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts O.Kastēns raksturoja prioritāros virzienus, kuros tiks izmantoti ES strukturālie fondi, proti, infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darbaspēka kvalifikācijas celšanai.
Puses sprieda arī par sociālo situāciju Latvijā, tostarp dzimumu līdztiesību, visvājāk aizsargātās sociālās grupas – pensionāru – nodrošinājumu un mazākumtautību stāvokli. Raksturojot aktualitātes minētajos jautājumos, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks uzsvēra, ka pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO pieauguši naturalizācijas tempi. Viņš arī pauda pārliecību, ka liela daļa nepilsoņu izdarīs “izvēli par labu valstij, kurā viņi dzīvo”.

Saeimas preses dienests