"Vašingtonā strīdas Maskavas dēļ"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.07.05.

Amerikas kongress kritizē "maigo" ASV administrācijas pozīciju pret Maskavu.

Pagājušajā sestdienā Maskavai nevajadzēja maksāt Savienotajām Valstīm 155 miljonus dolāru. 30. jūnijā valsts sekretāre Madlēna Olbraita nosūtīja senāta un pārstāvju palātas starptautisko lietu komiteju vadītājiem vēstuli, kurā apstiprināja administrācijas nodomu ievērot 1999. gada īslaicīgās vienošanās ar ASV par padomju parādu restrukturizāciju 485 miljonu dolāru apmērā. Galveno politisko senatoru argumentu — Krievija ir jāsoda par tās politiku Čečenijā un par palīdzību Dienvidslāvijai — Valsts departaments un administrācija neņēma vērā.

Draudi, ka Amerikas kongress nobloķēs pašreiz darbojošos divpusējo vienošanos par parādu restrukturizāciju, kurus Krievija mantoja no PSRS, ir atstumti malā, taču iekšpolitiskā cīņa ASV ap kārtējo "krievu jautājumu" kļūst asāka. Amerikas parlamentārieši nolēmuši nepadoties. Pēc avīzes "Washington Post" ziņām, Senātā pat tiek pieļauta iespēja, ka tiks bloķēta jauno Amerikas vēstnieku iecelšana, ja prezidents un Valsts departaments nepieņems asākus pasākumus pret Krieviju.

Tādējādi vienošanās par Krievijas parādu Savienotajām Valstīm restrukturizāciju ir palikusi gaisā karājoties. Faktiski tā tiek pildīta — Krievija neveic nepieciešamos maksājumus, un atbilstoši Amerikas Kongress nav ratificējis vienošanos. Radušos situāciju varēs apspriest Okinavas galotņu sanāksmē. Tur Krievijas uzņēmējiem nevajadzēs cīnīties par bijušās PSRS parāda lielākās daļas "lielo restrukturizāciju", bet būs jāaizstāv pagājušajā gadā parakstītā īslaicīgā vienošanās par atmaksāšanas termiņu maiņu 1999.–2000. gados. Bet Amerikas pusei, kas pagaidām vēl ieņem "maigas" pozīcijas attiecībā pret mūsu valsti, radīsies jauna iespēja politiskā spiediena izdarīšanai uz Maskavu.

Andrejs Ļitvinovs