Konkurences padomes lēmums Nr.E02–45

Rīgā 2004. gada 7. jūnijā (prot. Nr.35, 2.§)

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Lieta Nr. p/03/05/07

Par a/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” un “Kempmayer Media Ltd.” 14.11.2002. līgumu

Konkurences padome 08.08.2003. pēc savas iniciatīvas ierosināja lietu un uzsāka izpēti par a/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (turpmāk — DLRTC) un “Kempmayer Media Ltd.” (turpmāk — KML) 14.11.2002. noslēgtā līguma par ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā (turpmāk — Līgums) atbilstību Konkurences likuma normām.

Lietas apstākļu izvērtēšanas gaitā tika iegūta papildu informācija no LR Uzņēmumu reģistra, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta, DLRTC, KML meitasuzņēmuma — SIA “Kempmayer Media Latvia Ltd.”, KML pilnvarotajiem pārstāvjiem, kā arī neatkarīgā eksperta slēdziens. Lietas izmeklēšanas gaitā ir konstatēts:

1. DLRTC ir LR Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003490917 reģistrēta akciju sabiedrība, kuras vienīgais akcionārs ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk — LVRTC). DLRTC ir izveidota uz a/s “Berģu nams” bāzes un saskaņā ar Līguma preambulā norādīto tā “ir izveidota vienīgi ar mērķi sagatavot un sekmīgi realizēt digitālās televīzijas projekta izpildi Latvijas Republikā”. Saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju DLRTC darbības veidi ir telesakari, radio un televīzijas darbība, televīzijas un radiouztvērēju, skaņas vai video ierakstes vai reproducēšanas aparatūras ražošana, zinātniski pētnieciskais darbs, tehniskā pārbaude un analīze u.c. DLRTC ir saņēmusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālo licenci Nr. T10124 sniegt publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides un publiskos interneta piekļuves pakalpojumus uz laiku līdz 24.06.2008.

2. LVRTC ir LR Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003011203 reģistrēta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība, kuras darbības veidi ir radio un televīzijas darbība, telesakari, televīzijas un radio raidītāju un aparatūras ražošana telefona un telegrāfa sakariem, televīzijas un radiouztvērēju, skaņas vai video ierakstes vai reproducēšanas aparatūras un līdzīgu preču ražošana, tehniskā pārbaude un analīze u.c. Radio un televīzijas likuma 58. panta pirmā daļa nosaka, ka LVRTC “saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju nodrošina pilnībā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nacionālā pasūtījuma programmas izplatīšanu auditorijai visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām”. Jau vēsturiski LVRTC ir veidojies kā dominējošais operators radio, televīzijas, kā arī citu radiosakaru pakalpojumu sniegšanas jomā. Pateicoties izveidotajam telekomunikāciju tīklam, LVRTC var nodrošināt kvalitatīvu radio un televīzijas programmu uztveršanu 98% Latvijas teritorijas.

3. KML ir 1995. gada 29. martā Lielbritānijā reģistrēta Anglijas un Velsas uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Līguma 7. punktu, lai nodrošinātu atbilstošu Līguma noteikumu izpildi, ir izveidojusi Latvijā meitasuzņēmumu — SIA “Kempmayer Media Latvia” (turpmāk — KM Latvia), kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003615677. Saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju KM Latvia darbības veidi ir telesakari, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās un individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves tehnikas un aparatūras vairumtirdzniecība.

4. Līguma priekšmets saskaņā ar Līguma 1.1. punktu ir “digitālās televīzijas izveidošana Latvijas Republikā, kas tiktu realizēta ciparu virszemes apraides veidā, izmantojot DLRTC un LVRTC esošo analogā apraides tīkla infrastruktūru un pamatojoties uz Koncepcijā (“Ciparu virszemes apraides izveide Latvijā. Attīstības stratēģija”) paredzēto apjomu (turpmāk tekstā — DTV)”. Līguma 1.7. punktā noteikts princips, saskaņā ar kuru tiek noteikti KML pienākumi un rīcība: “Izpildītājam (KML) ir jārīkojas tā, kā atbilstošajā situācijā būtu rīkojies pats Pasūtītājs (DLRTC). Šī 1.7. punkta noteikumi nav iztulkojami tādā veidā, ka starp Pasūtītāju un izpildītāju no šī Līguma savstarpēji izceltos pilnvarotāja un pilnvarnieka tiesiskās attiecības.” Koncepcijā noteiktās darbības attiecībā uz ciparu televīzijas izveidošanu Latvijā KML apņemas veikt piecu gadu laikā ar iespēju šo termiņu pagarināt vai samazināt (Līguma 2.1. punkts).

5. Saskaņā ar Līguma 3.1. punktu KML apņemas vadīt un uzraudzīt visu Koncepcijā norādīto ciparu televīzijas izveidošanas darbu izpildi, kā arī “izvēlēties un pasūtīt un/vai izgatavot visus nepieciešamos tehniskos līdzekļus, iekārtas un aparatūru (antenas, fīderus, ciparu uztvērējus un jebkuru citu nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu)” (Līguma 3.1.3. punkts). Piegādājamie ciparu uztvērēji paredzēti ar interaktīvo pakalpojumu sniegšanas iespējām (B kategorijas uztvērēji) un bez tām (A kategorijas uztvērēji). Saskaņā ar Līguma 3.1.4. punktu KML apņemas “izvēlēties, pasūtīt un/vai izveidot atbilstošo programmnodrošinājumu kvalitatīvai DTV (digitālās televīzijas) darbībai Latvijas Republikā, tajā skaitā, bet neaprobežojoties ar kopējās DTV tīkla vadības struktūras izveidošanu, klientu pieslēgšanas kārtības, programmu padošanas no programmu komplektētāja, dažādu servisu nodrošināšanu u.c. darbību izpildei”. Bez tam KML apņemas uzstādīt piegādātās antenas un fīderus DLRTC sagatavotajās un norādītajās vietās (Līguma 3.1.6. punkts), veikt visu piegādāto tehnisko līdzekļu un aparatūras programmnodrošinājuma instalāciju, uzstādīšanu un palaišanu (Līguma 3.1.7. punkts). KML ir apņēmies “nepieciešamības gadījumā brīvi vienpusēji izvēlēties atbilstošās kvalifikācijas apakšuzņēmējus un/vai speciālistus, koordinējot to darbību šā Līguma izpildē” (Līguma 3.1.8. punkts), kā arī apmācīt ne mazāk kā vienpadsmit DLRTC darbiniekus izveidotās DTV sistēmas darbībai un ekspluatācijai (Līguma 3.1.16. punkts).

DLRTC kā pasūtītājs Līguma ietvaros ir apņēmies nodrošināt KML ar visu nepieciešamo informāciju (Līguma 3.2.1. un 3.2.2. punkts), ar attiecīgi aprīkotām telpām iekārtu novietošanai un uzstādīšanai (Līguma 3.2.3. punkts), kā arī pieņemt KML piegādātās iekārtas un veiktos darbus un veikt maksājumus (Līguma 3.2.4. līdz 3.2.11. punkts).

Līguma 4.1. punktā puses ir vienojušās par atlīdzību, ko KML maksā DLRTC par visām Līgumā norādītajām KML saistībām attiecībā uz ciparu virszemes apraides izveidošanu Latvijā, ieskaitot ciparu uztvērēju piegādi. Tā tiek noteikta, “pamatojoties uz konkrētas naudas summas izmaksas lielumu par 1 (vienas) mājsaimniecības pieslēgšanu pie DTV, kas pamatojas uz visu pielikumā Nr. 4 norādīto DTV izpildes posmos veikto darbu kopsummu”. Ja KML piegādā DLRTC A kategorijas ciparu uztvērējus, tad šī atlīdzības summa KML ir 186 ASV dolāri par vienas mājsaimniecības pieslēgšanu DTV (Līguma 4.1.1. punkts), un, ja KML piegādā B kategorijas ciparu uztvērējus, atlīdzības summa ir 348 dolāri par vienas mājsaimniecības pieslēgšanu pie DTV (Līguma 4.1.2. punkts).

6. Līguma sadaļas “Atbildība” 10.4. punktā ir ietverts nosacījums, ka “gadījumā, ja Pasūtītājs (DLRTC) bez iepriekšējas Izpildītāja (KML) rakstiskas piekrišanas saņemšanas šī Līguma darbības laikā paraksta līgumu vai līgumus ar trešām personām attiecībā uz jebkāda veida saistību uzņemšanos DTV sistēmas izveidošanai, ieviešanai, darbībai vai ar DTV saistītās aparatūras (tajā skaitā ciparu uztvērēju) iegādei vai uzstādīšanai Latvijas Republikā, tad Pasūtītājs 1 (vienas) nedēļas laikā maksā Izpildītājam fiksētu līgumsodu 10% (desmit procentu) apmērā no tās Līguma summas, kas atbilst tam pielikumā Nr. 4 paredzētajam posmam, kurā tika veikts šāds Pasūtītāja Līguma pārkāpums”. Šis nosacījums ierobežo DLRTC tiesības brīvi izvēlēties jebkuru sadarbības partneri kaut vai daļā no ciparu televīzijas ieviešanas projekta Latvijā un uzskatāms par konkurenci ierobežojošu.

7. Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 5. punktu konkrētās preces (pakalpojumu) tirgus ir noteiktas preces (pakalpojuma) tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču (pakalpojumu) pazīmes un lietošanas īpašības. No Līguma priekšmeta un citiem līguma nosacījumiem izriet, ka Līgums skar vairākus konkrētās preces tirgus, t.i., antenu, fīderu, ciparu uztvērēju u.c. aparatūras tirgu, programmatūras izstrādes un instalēšanas tirgu, ciparu televīzijas sistēmas apkalpošanas tirgu utt. Tomēr, ņemot vērā projekta specifiku un to, ka tā realizācija ir saistīta ar jaunas, līdz šim Latvijā neizmantotas televīzijas signāla pārraides un uztveršanas tehnoloģijas ieviešanu, Konkurences padome uzskata par lietderīgu definēt divus konkrētās preces tirgus, kas varētu tikt ietekmēti Līguma izpildes rezultātā.

Pirmkārt, ciparu televīzijas ieviešanai nepieciešamais tehniskais un intelektuālais aprīkojums, kas nodrošina ciparu televīzijas signāla raidīšanu un uztveršanas iespējas konkrētā mājsaimniecībā, ko paredzēja veikt LVRTC un DLRTC sadarbībā ar KML, kā arī ar to saistītie pakalpojumi (turpmāk — CTV ieviešanas pakalpojums).

Otrkārt, individuālie ciparu televīzijas signāla uztveršanas līdzekļi, t.i., ciparu uztvērēji ar vai bez interaktīvo pakalpojumu iespējām vai ciparu tehnoloģijas televizori (turpmāk — CTV uztveršanas līdzekļi). Ņemot vērā Latvijas apstākļiem ievērojamo cenu starpību starp ciparu uztvērējiem un ciparu televizoriem (100 – 300 USD), ciparu uztvērēji uzskatāmi par atsevišķu konkrētās preces tirgu.

8. Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 3. punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir “ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām”.

Kā 23.01.2004. vēstulē norāda KML, CTV ieviešanas pakalpojumu tirgū līdz ar KML kā konkurenti darbojas vismaz 11 Eiropas kompānijas, kas CTV ieviešanas pakalpojumu sniedz līdzīgi kā KML — slēdzot apakšuzņēmuma līgumus ar atsevišķiem CTV ieviešanas projekta tehniskā aprīkojuma un programmatūras piegādātājiem. Arī Latvijas uzņēmējsabiedrība DLRTC uzskatāms par šā pakalpojuma sniedzēju, kas noslēdzis uzņēmuma līgumu ar KML. Minētā pakalpojuma sniedzēji citās pasaules daļās nav apzināmi, bet nav pamata uzskatīt, ka CTV ieviešanas pakalpojumu Latvijā nevarētu sniegt uzņēmējsabiedrība no jebkuras pasaules valsts. Tomēr atbilstoši Līgumam KML veic Līgumā noteikto preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā, tādēļ Konkurences padome uzskata, ka CTV ieviešanas pakalpojuma sniegšanas ģeogrāfiskā teritorija ir Latvijas teritorija.

Ciparu uztvērēji Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami kā Latvijā, tā arī tos var iegādāties jebkurā citā valstī, tomēr Konkurences padome uzskata, ka ciparu uztvērēju ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija. Konkurences padomes pieaicinātais eksperts 08.09.2003. atzinumā norāda, ka ciparu uztvērējus ražo gan Eiropā, gan ASV, gan Āzijā, bet lielākie ciparu uztvērēju izplatītāji Latvijā ir SIA “LatSat” un SIA “Yota Ltd.”.

9. Līguma 1.1. punktā paredzēts, ka CTV ieviešana notiks, izmantojot DLRTC un LVRTC īpašumā esošā analogā apraides tīkla infrastruktūru. LVRTC apraides infrastruktūra nav vienīgā, kuru var izmantot ciparu televīzijas signāla raidīšanai. Tam pašam mērķim var kalpot arī abi Latvijā eksistējošie publiskie mobilie telekomunikāciju tīkli, kam nepieciešami samērā nelieli ieguldījumi, lai tos varētu izmantot ciparu televīzijas signāla pārraidei. Tādēļ Konkurences padome uzskata, ka LVRTC īpašumtiesības uz analogo apraides tīklu nav konkurenci ierobežojošs apstāklis CTV ieviešanas pakalpojuma tirgū.

10. Līguma 3.1.3. punktā un Līguma 4. pielikumā noteikts, ka KML piegādās DLRTC pa posmiem ciparu uztvērējus, kopumā 800 tūkstošus, kas paredzēti visām Latvijas mājsaimniecībām. Uz Konkurences padomes jautājumu — kādā veidā tie tiks piedāvāti patērētājiem — DLRTC 15.09.2003. vēstulē Nr. 1/164 atbildēja, ka “uztvērēji tiks realizēti ar esošo mājas elektronikas vairumtirdzniecības tīklu un veikalu palīdzību. A/s “DLRTC” mērķis un iespējas neparedz veidot monopolu vai ekskluzivitāti uztvērēju tirdzniecībā, bet nodrošināt pēc iespējas straujāku DVB–T (ciparu televīzijas Eiropas standarts) izplatību Latvijā”. Papildus Konkurences padomes pieaicinātā eksperta teiktajam DLRTC norāda, ka “dotajā brīdī brīvā tirgū ir iespējams nopirkt DVB–T uztvērējus (ar ko var uztvert a/s “DLRTC” testa pārraides) lielākajā daļā veikalu, kas ir specializējušies SAT aparatūras tirdzniecībā (piem., Unisat, ITA, ITS).” Turpat DLRTC atzīmē, ka “tā kā a/s “DLRTC” raidītais signāls un risinājumi balstās uz vispārpieņemtiem DVB–T standartiem, tad pārveidojumi (aparatūras un programmatūras modifikācija) uztvērējiem, lai nodrošinātu pamata funkcionalitāti, nav nepieciešami. Papildus prasības, ko a/s “DLRTC” ir izvirzījusi piegādājamiem uztvērējiem, nodrošina tikai papildu servisa līmeni (piemēram, izvēlnes latviešu valodā, gaidāmo programmu sarakstu vairākas dienas uz priekšu, lietošanas instrukciju latviešu valodā) un nav pretrunā ar DVB–T standartiem”.

11. Konkurences padome lūdza Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam (SD) iesniegt 2001. gadā izstrādāto Koncepcijas projektu. SD iesniedza dokumentu kopijas, kas satur SD un LVRTC ģenerāldirektora sagatavoto un 09.04.2001. Valsts kancelejā iesniegto informāciju “Par ciparu virszemes apraides izveides stratēģiju Latvijā” (turpmāk — Stratēģija). Sadaļā “Ciparu televīzijas signāla uztvērēju izplatīšanas modeļi” paredzēti trīs izplatīšanas modeļi — skandināvu modelis, kas nosaka, ka skatītāji paši pilnībā apmaksā uztvērēju iegādi un uzstādīšanu; valsts subsīdiju modelis, kas nosaka, ka valsts pilnībā vai daļēji no budžeta vai no LVRTC+DLRTC koncerna peļņas 70% apmērā subsidē uztvērēja iegādi; un izpirkšanas modelis, kas nosaka, ka skatītāji izpērk uztvērējus ilgākā laika periodā.

DLRTC iesniegtajā ciparu TV apraides tīkla izveidošanas biznesa plāna sadaļā 6.2. “Uztvērēju subsidēšanas varianti” paredzēts, ka “lai veicinātu patērētāju pāreju uz digitālo televīziju, DLRTC izskata iespēju subsidēt digitālos uztvērējus. Kā pamata subsidēšanas veids ir dotācija 70 procentu apmērā no uztvērēju cenas. (..) DLRTC vadība apskata arī citus subsidēšanas variantus, piemēram, atlaides kuponus”.

Pamatojoties uz Koncepciju vai Stratēģiju un saskaņā ar biznesa plānu noslēgtā Līguma 3.1.3. punktā un Līguma 4. pielikumā paredzētā 800 tūkstošu ciparu uztvērēju piegāde norāda uz to, ka DLRTC ir izvēlējies kādu no biznesa plānā paredzētajiem subsidēšanas modeļiem, lai visus piegādātos uztvērējus varētu realizēt patērētājiem, t.i., tie tiktu realizēti par ievērojami zemākām cenām nekā tirgus cena, un tādēļ pārējie ciparu uztvērēji tiktu izspiesti no ciparu uztvērēju realizācijas tirgus. Konkurences padome šajā apstāklī un vērtējot to saistībā ar Līguma 4.1.1., 4.1.2. un 10.4. punktiem saskata Līguma slēdzēju pušu (vai vienas puses) mērķi ierobežot konkurenci ciparu TV uztvērēju tirgū Latvijā, kā sekas būtu šā tirgus aizvēršana citiem tirgus dalībniekiem.

12. Konkurences likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā”. Skaidrojot to, ar kādu mērķi Līgumā tika iekļauts 10.4. punkts, kas ierobežo DLRTC brīvību slēgt līgumus par CTV ieviešanu ar citām personām, KML 23.01.2004. vēstulē Nr. K102.469.TF norāda, ka “tā kā šī Līguma izpildei KML ir jāveic iekārtu pasūtīšana, kas tādējādi rada attiecības ar trešajām personām, 10.4. punkts nodrošina KML spēju uzņemties šādas saistības Līguma termiņa laikā, lai puses varētu sasniegt savu mērķi”. Konkurences padome uzskata, ka Līgums ir vērtējams kā vertikāls uzņēmuma līgums, ar kuru DLRTC ir izvēlējies CTV ieviešanas realizētāju, sniedzot tam zināmas garantijas uz Līguma izpildes laiku — pieciem gadiem — nesaistīties ar citām personām attiecībā uz Līguma priekšmetu — CTV ieviešanu Latvijā. Tādēļ Konkurences padome uzskata, ka 10.4. punkta iekļaušanas Līgumā mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kā izriet no šā lēmuma 9. un 11. punktā izdarītajiem secinājumiem, Līguma 10.4. punkta paša par sevi darbības sekas nav vērtējamas kā konkurenci kavējošas, ierobežojošas vai deformējošas un tas atsevišķi nav vērtējams kā Konkurences likuma 11. pantā ietvertā aizlieguma pārkāpums. Vienlaikus Konkurences padome uzskata, ka Līguma priekšmets, Līguma 3.1.3. punktā un Līguma 4. pielikumā paredzētā 800 tūkstošu ciparu uztvērēju piegāde, Līguma 4.1.1., 4.1.2. un 10.4. punkti kontekstā ar Koncepciju un Stratēģiju, kā arī DLRTC izstrādāto DTV ieviešanas biznesa plānu norāda uz Līguma mērķi piegādāt Latvijas tirgum visu teorētiski nepieciešamo ciparu uztvērēju apjomu un tālāku realizāciju par subsidētām cenām, kā rezultātā tiktu deformēta konkurence ciparu uztvērēju tirgū Latvijas teritorijā, kā dēļ citi tirgus dalībnieki būtu spiesti atstāt šo tirgu, kā arī izslēgta jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tajā. Minētais atbilst Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 7. punkta tiesiskajam sastāvam.

13. Saskaņā ar Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr. 224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība”, kas bija spēkā līdz 2004. gada 1. maijam, 15. punktu Konkurences padome rakstiski informēja KML (28.04.2004. vēstule Nr. 706) un DLRTC (28.04.2004. vēstule Nr. 705) par lietā esošajiem pierādījumiem un izdarītajiem secinājumiem, kā arī uzaicināja puses iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt savu viedokli. KML savā atbildē (24.05.2004. vēstule) vēlreiz pamatoja Līguma 10.4. punkta iekļaušanas nepieciešamību sekmīgai Līguma realizācijai, kā arī norādīja, ka “KML nes atbildību par projekta īstenošanu atbilstoši līguma nosacījumiem, bet nav atbildīgs saskaņā ar līgumu par DLRTC tālākām darbībām DTV pakalpojumu sniegšanā. Līguma 4.1.1. un 4.1.2. noteiktais maksājums, ko DLRTC maksā KML, ir ar šo līgumu noteikta atlīdzība. KML nevar būt atbildīgs par DLRTC un Latvijas valsts plāniem (koncepciju) attiecībā uz uztvērēju tālākpārdošanu vai subsidēšanu”.

DLRTC savā atbildē (31.05.2004. vēstule Nr. 1/68) kopumā neiebilst lietas izmeklēšanas gaitā konstatētajiem faktiem, bet papildus paskaidro, ka DLRTC rīcībā nav dokumentu, kas noteiktu izplatīšanas veidu, kādā patērētājiem paredzēts realizēt KML piegādātos 800000 ciparu uztvērēju, tādēļ jau savā 15.09.2003. vēstulē Nr. 1/164 bija norādījis, ka uztvērēju izplatīšana tiks realizēta ar esošo mājas elektronikas vairumtirdzniecības tīklu un veikalu palīdzību.

Konkurences padome uzskata, ka minētie viedokļi un argumenti neatspēko iepriekš izteikto Konkurences padomes viedokli un argumentus. Turklāt, atspēkojot KML argumentus par 10.4 punkta iekļaušanu līgumā, Konkurences padome norāda, ka 10.4 punkta piemērošanas sekas attiecībā uz ciparu uztvērēju tirgu Latvijā būtu šī tirgus noslēgšana un sasaistīšana ar ciparu virszemes apraides izveidi un darbības nodrošināšanu, kā rezultātā KML Līguma darbības laikā nebūtu jākonkurē ciparu uztvērēju tirgū Latvijā ar citiem potenciālajiem ciparu uztvērēju piegādātājiem un realizētājiem patērētājiem Latvijā. Pie tam Konkurences padome, izvērtējot potenciālās Līguma darbības sekas, uzskata, ka viens piegādātājs (KML) Līguma darbības laikā iegūst faktiski ekskluzīvas tiesības ciparu uztvērēju piegādei visām Latvijas mājsaimniecībām, izslēdzot konkurenci un patērētāju brīvu izvēli tirgū, kur tā varētu pastāvēt. Tādēļ Konkurences padome atstāj spēkā šā lēmuma 12. punktā izdarītos secinājumus un uzskata, ka DLRTC un KML, noslēdzot Līgumu par DTV ieviešanu Latvijā, ir izdarījuši Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 7. punkta pārkāpumu.

14. Saskaņā ar Konkurences likuma 12. panta pirmo un otro daļu, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11. panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu arī par naudas soda uzlikšanu līdz 5 procentu apmēram no tirgus dalībnieku pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Lai noteiktu soda naudas apmēru, Konkurences padome, pamatojoties uz Ministru kabineta 19.08.2003. noteikumiem Nr. 468 “Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem” (turpmāk — Noteikumi), ņēma vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī citus apstākļus. Konkurences padome ņēma vērā:

1) ka Līgums starp DLRTC un KML ir vertikāls līgums, kura rezultātā ir iespējama konkrētā tirgus noslēgšana jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tajā, kā arī citi tirgus dalībnieki būtu spiesti atstāt šo tirgu. Tomēr šajā lietā konstatētais pārkāpums var ietekmēt šauru konkrēto tirgu, kas ir tikai neliela daļa no mājas elektronikas precēm. Tādēļ, pamatojoties uz Noteikumu 15.2. apakšpunktu, pārkāpums tiek vērtēts kā vidēji smags un naudas soda apmērs nosakāms 0,5% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

2) ka pārkāpuma faktiskais ilgums nepārsniedz gadu — no 2002. gada 14. novembra līdz 2003. gada 10. septembrim, kad DLRTC paziņoja KML par Līguma saistību izpildes apturēšanu. Tādēļ, pamatojoties uz Noteikumu 16.1. apakšpunktu, naudas soda apmērs nav palielināms;

3) ka pārkāpums tika pārtraukts viena mēneša laikā pēc lietas ierosināšanas Konkurences padomē, pārkāpums nav izraisījis sekas un tirgus dalībnieki lietas izpētes gaitā sniedza pilnīgu un patiesu informāciju, kā arī to rīcībā esošos būtiskos pierādījumus, kam bija nozīme lietā. Tādēļ, pamatojoties uz Noteikumu 18. punktu, naudas soda apmērs samazināms līdz 0,1% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

4) ka KML negūtu nekādu papildu labumu no ciparu uztvērēju tālākas subsidētas realizācijas Latvijas patērētājiem;

5) ka DLRTC ir 100% LVRTC meitasuzņēmums, un tādēļ saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 2. un 9. punktu DLRTC un LVRTC var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku, savukārt Noteikumu 2. punkts paredz, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas;

6) uz lēmuma pieņemšanas brīdi LVRTC 2003. gada pārskatu nebija iesniedzis LR Uzņēmumu reģistrā;

7) ka DLRTC 2002. gada pārskatā norādītais neto apgrozījums bija nulle latu, bet LVRTC 2002. gada konsolidētajā gada pārskatā norādītais neto apgrozījums bija 4286908 lati.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 2. pantu, 6. panta pirmās daļas 1. punktu, 8. panta pirmās daļas 3. punktu, 11. panta pirmo daļu un 12. panta pirmo un otro daļu, kā arī Ministru kabineta 19.08.2003. noteikumiem Nr. 468 “Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem”, Konkurences padome

nolēma:

1. Konstatēt, ka a/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” un Anglijas un Velsas uzņēmējsabiedrība “Kempmayer Media Ltd.”, 2002. gada 14. novembrī noslēdzot Līgumu par ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā, ir izdarījušas Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumu, kas izpaudies kā tādu noteikumu iekļaušana Līgumā (Līguma priekšmets, Līguma 3.1.3. punktā un Līguma 4. pielikumā paredzētā 800 tūkstošu ciparu uztvērēju piegāde, Līguma 4.1.1., 4.1.2. un 10.4. punkts), kas kontekstā ar 2002. gadā izstrādāto koncepciju par ciparu virszemes apraides izveides stratēģiju Latvijā, kā arī DLRTC izstrādāto DTV ieviešanas biznesa plānu norāda uz Līguma mērķi piegādāt Latvijas tirgum visu teorētiski nepieciešamo ciparu uztvērēju apjomu un tālāku realizāciju par subsidētām cenām, kā rezultātā tiktu deformēta konkurence ciparu uztvērēju tirgū Latvijas teritorijā, kā dēļ citi tirgus dalībnieki būtu spiesti atstāt šo tirgu, kā arī izslēgta jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tajā.

2. Atzīt par spēkā neesošu kopš tā noslēgšanas brīža starp a/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” un Anglijas un Velsas uzņēmējsabiedrība “Kempmayer Media Ltd.”, 2002. gada 14. novembrī noslēgto Līgumu par ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā daļā par ciparu uztvērēju piegādi.

3. Uzlikt a/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” naudas sodu LVL 4286 (četri tūkstoši divi simti astoņdesmit seši lati) apmērā, kas ir 0,1% no tirgus dalībnieka, ko veido BOVAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un a/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs”, 2002. finanšu gada neto apgrozījuma. Uzliktā naudas soda summu līdz 2004. gada 1. augustam ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr. 90000050138, konta Nr.LV93TREL1060001010900, Latvijas Banka, kods LACBLV2X).

4. Uzlikt Anglijas un Velsas uzņēmējsabiedrībai “Kempmayer Media Ltd.” naudas sodu LVL 250 (divi simti piecdesmit lati). Uzliktā naudas soda summu līdz 2004. gada 1. augustam ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr. 90000050138, konta Nr. LV93TREL1060001010900, Latvijas Banka, kods LACBLV2X).

5. A/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” un Anglijas un Velsas uzņēmējsabiedrībai “Kempmayer Media Ltd.” mēneša laikā pēc 3. un 4. punktā noteiktā termiņa ziņot Konkurences padomei par šajos punktos uzlikto pienākumu izpildi.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks