Ministru kabineta 2004.gada 15.jūnija sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Zemessardzes komandieri”.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu un ievērojot aizsardzības ministra Ata Slaktera priekšlikumu, pulkvežleitnants Juris Bezzubovs iecelts par Zemessardzes komandieri.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu inženierzinātņu doktors, profesors Juris Skujāns apstiprināts par Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents 2004.gada 28.maijā par Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru ievēlēja profesoru Juri Skujānu.
Pieņemts rīkojums “Par rīcības plānu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ģimenes tipa aprūpes veicināšanai un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs”.
Valdība atbalstīja rīcības plānu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ģimenes tipa aprūpes veicināšanai un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Noteikts, ka atbildīgā institūcija par rīcības plāna īstenošanu ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijai uzdots līdz 2008.gadam katru gadu līdz 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par rīcības plāna izpildes gaitu.Rīcības plāns īstenojams likumā par valsts budžetu kārtējam gadam Bērnu un ģimenes lietu ministrijai piešķirto līdzekļu ietvaros.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu var adoptēt, ievietot audžuģimenē, viņam var iecelt aizbildni, tomēr 2003.gada 1.janvārī bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs uzturējās pavisam 3555 bērni.
Lai veicinātu alternatīvo ārpusģimenes aprūpes formu attīstību un uzlabotu aprūpes kvalitāti bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, tādējādi nodrošinot individuālu pieeju bērna problēmu risināšanai un bērna gatavību integrēties sabiedrībā, kad viņš būs atstājis ārpusģimenes aprūpes iestādi, ir izstrādāts rīcības plāns.
Rīcības plāns bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ģimenes tipa aprūpes veicināšanai un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs paredz virkni pasākumu.
• Ģimenes tipa aprūpes veicināšana: regulāri pārbaudīt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu personas lietas ārpusģimenes aprūpes iestādēs, izvērtējot iemeslus, kāpēc bērns ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, un iespējas bērnam augt ģimeniskā vidē; par katru adoptēto bērnu izmaksāt adoptētājiem vienreizēju pabalstu 1000 latu apmērā, pabalstu 35 latu apmērā mēnesī un nodrošināt adoptētājiem iespēju saņemt bērna aprūpes atvaļinājumu pirmsadopcijas aprūpes laikā, lai veicinātu adopciju valsts teritorijā; nodrošināt adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem konsultācijas un nepieciešamo apmācību.
• Sabiedrības informēšana un izglītošana: izstrādāt rokasgrāmatu, lai veicinātu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ārpusģimenes alternatīvo aprūpes formu izmantošanu pašvaldībās; informēt sabiedrību par iespējām kļūt par audžuģimeni, aizbildni, adoptēt bērnu; īstenot pašvaldībās izmēģinājumprojektus, lai izstrādātu modeli valsts un pašvaldību institūciju sadarbībai audžuģimeņu kustības attīstīšanā.
• Ārpusģimenes aprūpes iestāžu izveidošana un pilnveidošana: pārkārtot bērnu ārpusģimenes aprūpes institūciju sistēmu, nodrošinot bērnam iespēju saņemt šādus pakalpojumus: krīzes nodaļas (patversmes), kurās bērni uzturas īslaicīgi – līdz sešiem mēnešiem, bērnunami – bērniem no piedzimšanas brīža līdz 18 gadu vecumam, grupu mājas – bērniem no 16 līdz 18 gadu vecumam; samazināt bērnu skaitu grupā un nodrošināt, lai vienā istabiņā dzīvotu ne vairāk kā seši bērni, kuru vecums nepārsniedz sešus gadus, četri bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem vai divi bērni, kas vecāki par 12 gadiem; ārstēt no narkotisko un psihotropo vielu, citu apreibinošo vielu un alkohola atkarības – bērnus līdz 16 gadu vecumam tikai ar vecāku (aizbildņu), audžuģimeņu piekrišanu, bet no 16 līdz 18 gadu vecumam – arī ar bērna piekrišanu; pārskatīt prasības, kas nosaka kvalificēta personāla skaitu ārpusģimenes aprūpes institūcijās, palielinot tādu speciālistu skaitu, kuri nodarbojas ar audzināšanu, sociālo rehabilitāciju, sociālo darbu, sniedz psiholoģisko palīdzību.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.
Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas Republikas sauszemes teritorijā, kā arī nenosaka kārtību, kādā ārvalstu bruņotie spēki veic tranzītu Latvijas Republikas sauszemes teritorijā. Tādējādi, ja kāda valsts lūgs Latvijas piekrišanu, lai šķērsotu tās sauszemes teritoriju tranzītā, nav skaidrības, kurai institūcijai būtu jāadresē šāds lūgums un jāizdod tā atļauja.
Ar šo likumprojektu tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas teritorijā tiek deleģētas aizsardzības ministram, ja tranzītu vienlaikus veic ne vairāk kā 500 ārvalstu militārpersonas, bet, ja sauszemes tranzītu vienlaikus veic vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, tad lēmumu pieņem Ministru kabinets. Tiek paredzēts, ka šādu lēmumu aizsardzības ministrs saskaņo ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Valstij, kuras bruņoto spēku vienība vēlas doties tranzītā cauri Latvijas teritorijai, jāiesniedz pieprasījums LR Aizsardzības ministrijai, kā arī jāpievieno klāt tās valsts, uz kuru dodas bruņoto spēku vienība, piekrišana uzņemt šo vienību savā teritorijā. Ārvalstu bruņoto spēku vienības šķērsos Latvijas teritoriju Militārās policijas pavadībā, kas neapšaubāmi palīdzēs izvairīties no negadījumiem.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.519 “Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem””.
Saskaņā ar noteikumiem Aizsardzības ministrija katru gadu pārskata uzturdevas vērtību un nosaka to, ņemot vērā produktu cenas maiņu. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas sniegto informāciju par pārtikas produktu vidējām cenām un prognozējamo vidējā cenu līmeņa pieaugumu 2004. un 2005.gadā, ir pārskatīta un noteikta jauna uzturdevu vērtība.
Grozījums nosaka šādu uzturdevas vērtības kompensāciju: par dienas uzturdevu Nr.1 – 2,20 latu; par dienas uzturdevu Nr.2 (sausā uztura dienas deva) – 2,64 lati; par dienas papildu uzturdevu Nr.1 – 0,25 lati; par dienas papildu uzturdevu Nr.2 – 0,82 lati.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju.
Pieņemti “Noteikumi par valsts nodevu par nekustamo īpašumu sastāva un piederības izziņu izsniegšanu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra izsniegtu izziņu par nekustamā īpašuma sastāvu vai būvju un dzīvokļu īpašumu piederību (līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai), un valsts nodevas apmēru, kā arī nosaka atvieglojumus izziņas saņemšanā.
Valsts nodevas likme juridiskajām un fiziskajām personām ir 2,70 latu. Valsts zemes dienests izziņu sagatavo piecu darbdienu laikā.
Ja persona vēlas saņemt izziņu vienas darbdienas laikā, valsts nodevu maksā divkāršā apmērā. Ja Valsts zemes dienests minētajā termiņā izziņu nesagatavo, palielināto valsts nodevas likmi atmaksā izziņas pieprasītāja norādītajā kontā piecu dienu laikā pēc izziņas izsniegšanas.
Valsts nodevu maksā, iesniedzot Valsts zemes dienestā izziņas izsniegšanas pieprasījumu. Ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā nav izdarīti ieraksti par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu, iemaksāto valsts nodevu neatmaksā.
Valsts nodeva par izziņas izsniegšanu ieskaitāma valsts budžetā.
Valsts nodevu nemaksā Valsts kontrole, prokuratūra, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, valsts tiešās pārvaldes iestādes un pašvaldības.
Pieņemts rīkojums “Par Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju”.
Saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumu apstiprināta Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.
Par komitejas priekšsēdētāju apstiprināts Māris Riekstiņš – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, par komitejas locekļiem: I.Angere – Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma politikas departamenta Nodrošinājuma stratēģijas nodaļas vadītāja; D.Biseniece – Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktora vietniece; A.Bokums – Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktors; A.Burka – Ekonomikas ministrijas Rūpniecības departamenta direktora vietniece; A.Grosbergs – Drošības policijas sevišķi svarīgu lietu inspektors; A.Indriksons – Drošības policijas biroja priekšnieks; I.Jirgensone – Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja; E.Krēgers – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas Atļauju uzraudzības nodaļas muitas eksperts; Ģ.Krūmiņš – Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas vadītāja vietnieks; G.Maškovs – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieks; A.Ozols – Radiācijas drošības centra Inspekcijas nodaļas vadītāja vietnieks; I.Preimate – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece; A.Roska – Vides valsts inspekcijas Metodiskās vadības departamenta direktors; I.Stipinas – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas Atļauju uzraudzības nodaļas priekšniece; A.Sudārs – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks; K.Šulte – Finanšu ministrijas Muitas likumdošanas departamenta Muitas nodokļa (tarifa) un kvotu politikas koordinācijas nodaļas vadītāja vietniece.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā uzņēmuma (likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” subjekta) finanšu pārskatos atspoguļojama no valsts, pašvaldībām, ārvalstīm, Eiropas Kopienas, citām starptautiskajām organizācijām un institūcijām saņemtā finanšu palīdzība un citā veidā saņemtais finansiālais atbalsts, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām saņemtie ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.
Noteikumi neattiecas uz valsts vai pašvaldību ieguldījumiem uzņēmuma pamatkapitālā (arī tad, ja tie veikti saistībā ar valsts un pašvaldību investīciju projektiem infrastruktūras attīstībai).
Finanšu pārskatos atspoguļo jebkuru no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Kopienas, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas līdzekļiem uzņēmumam sniegtu finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā ekonomisko labumu sniegšana tieši šim konkrētajam uzņēmumam par to, ka tas pagātnē ievērojis vai nākotnē ievēros noteiktus nosacījumus, kas attiecas uz tā saimniecisko darbību, vai tādēļ, ka šis uzņēmums atbilst noteiktiem kritērijiem.
Līdz šim valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta, kā arī no

fiziskajām un juridiskajām personām saņemto ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošana komersanta, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības finanšu pārskatos normatīvajos aktos netika reglamentēta. Tādēļ minēto personu grāmatvedībā un finanšu pārskatos tika izmantotas dažādas novērtēšanas metodes un piemēroti atšķirīgi informācijas sniegšanas paņēmieni, kas apgrūtināja šajos pārskatos sniegtās informācijas izpratni.
Paredzams, ka noteikumi uzlabos finanšu pārskatu kvalitāti, tie būs skaidrāk saprotami šo pārskatu lietotājiem, arī Valsts kontrolei, veicot Valsts kontroles likumā paredzētās pārbaudes, un Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas vajadzībām.
Lai saskaņotu izmaksas ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos un lai novērtēšanā ievērotu pienācīgu piesardzību, projekts paredz, ka saņemto finansiālo atbalstu iegrāmato ieņēmumos vienā vai vairākos pārskata periodos atkarībā no saņemtā finansiālā atbalsta veida un tā izlietošanas nosacījumiem.
Noteikumi paredz uzņēmumam iespēju piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, ja finansiālā atbalsta veidā bez atlīdzības vai par zemāku cenu iegūts pamatlīdzekļu objekts vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu objekts, kura patiesā vērtība ir zināma (to ir iespējams noteikt).
Noteikumi ietver nosacījumus attiecībā uz finansiālo atbalstu, kas piešķirts no Eiropas Savienības struktūrfondiem un izpaužas kā iesniegto rēķinu atmaksa pēc ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes, izveidošanas vai būvniecības projekta pabeigšanas, vai pakāpeniski ilgtermiņa projekta īstenošanas gaitā. Tas ietver arī norādījumus, kā finanšu pārskatos jāatspoguļo atpakaļ atmaksātā finansiālā atbalsta summa, ja tāda ir, kā arī to, kādā veidā finanšu pārskatos jāatspoguļo no fiziskajām un juridiskajām personām saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, arī tad, ja dāvinājuma priekšmets ir apgrūtināts ar parādiem.
Noteikumi ietver prasību sniegt paskaidrojošu papildinformāciju par saņemtajiem finansiālajiem atbalstiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.
Noteikumu izstrādāšanas gaitā ir ņemts vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likums, Likums par budžetu un finanšu vadību, likums “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums un citi normatīvie akti, kā arī Starptautiskie grāmatvedības standarti un citi dokumenti.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.315 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un reliģiskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi””.
Grozījumi noteikumos tiek veikti, lai tos saskaņotu ar Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2004.gada 1.februārī, kā arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto terminoloģiju.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu””.
Grozījumi Izglītības likumā nosaka, ka 2004.gada 1.septembrī valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.
Noteikumi paredz nosacījumus profesionālās izglītības programmu mācību satura apguvei valsts valodā līdzīgi, kā tas tiek īstenots vispārējās izglītības sistēmā: profesionālās izglītības programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības, var tikt īstenotas, nodrošinot mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā trijās piektdaļās no programmas kopējā apjoma.
Atbilstoši profesionālās izglītības likuma nosacījumiem profesionālās izglītības programmās, kurās uzņem izglītojamos bez pamatizglītības, tiek integrēta pedagoģiskās korekcijas programma. Līdz vispārējās pamatizglītības valsts noslēguma pārbaudījumu nokārtošanai programma var tikt īstenota valodā, kādā Latvijā pamatizglītību iegūst valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Pēc vispārējās pamatizglītības valsts pārbaudījumu nokārtošanas programmas īstenošanu turpina, nodrošinot mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā trīs piektdaļas no atlikušā programmas apjoma.
Profesionālās izglītības programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves, tiek īstenotas valsts valodā.
Vienlaikus Valsts arodizglītības standartā un valsts profesionālās vidējās izglītības standartā tiek veikti precizējumi saistībā ar centralizēto eksāmenu vispārizglītojošos mācību priekšmetos ieviešanu profesionālajā izglītībā.
Pieņemti noteikumi “Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras nolikums”.
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai nodrošinātu bezdarba samazināšanas preventīvā pasākuma īstenošanu – pakalpojumu sniegšanu profesionālās orientācijas jomā.
Aģentūra veic šādas funkcijas: sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību profesionālās orientācijas jomā: bez maksas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā; sniedz maksas pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām personām un nevalstiskajām organizācijām karjeras plānošanas un pārkvalifikācijas jautājumos; piedalās nodarbinātības un bezdarba samazināšanas politikas īstenošanā, veidojot sabiedrības izpratni par profesionālās orientācijas un karjeras plānošanas nozīmību darbaspēka kvalitātes attīstīšanai; izvērtē profesionālās orientācijas jomā pielietojamās metodes, to atbilstību zinātnes sasniegumiem, darba tirgus un starptautiski atzītām prasībām.
Aģentūrai ir šādi uzdevumi: sniegt grupveida un individuālās konsultācijas profesionālās orientācijas jautājumos, jo īpaši bezdarbniekiem un darba meklētājiem; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; pirmspensijas vecuma personām, motivējot sociāli aktīvai pozīcijai mūžizglītības kontekstā; nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu metodisko bāzi profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši katras mērķa grupas specifikai; pilnveidot esošās, kā arī izstrādāt un ieviest jaunas zinātniski praktiskas metodes profesionālās orientācijas, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras konsultēšanas jautājumos, kā arī pārstāvēt Latviju Starptautiskajā izglītības un profesijas izvēles konsultantu asociācijā, adaptēt citu valstu “labo praksi” profesionālās orientācijas, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras konsultēšanas jautājumos; apkopot informāciju un informēt sabiedrību par izglītības un tālākizglītības iegūšanas iespējām Latvijā un ārvalstīs; piedalīties starptautiskajā izglītības un profesiju izvēles konsultāciju standartu izstrādē un to ieviešanā Latvijā, izstrādāt un publiskot profesiju aprakstus; sniegt informāciju par darba tirgus attīstības tendencēm; piedalīties nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē un īstenošanā u.c.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 363 pilsonības pretendenti, t.sk. 38 viņu nepilngadīgie bērni.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirti Ministru kabineta Atzinības raksti: Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (ANAP) pastāvīgajai pārstāvei Latvijā Gabrielei Kēlerei par nozīmīgu ieguldījumu ANO aģentūru Latvijā darbības vadīšanā un koordinācijā; Baltijas aizsardzības koledžas komandantu brigādes ģenerālim Mihaelam Hesselhoftam Klemmesenam par nozīmīgu ieguldījumu Baltijas aizsardzības koledžas veidošanā un Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā; Rīgas Tehniskās koledžas direktoram, pedagoģisko zinātņu doktoram Jānim Rozenblatam par nozīmīgu ieguldījumu profesionālās izglītības sistēmas attīstībā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu G.Kēlerei pasniedz ārlietu ministrs Rihards Pīks, M.H.Klemmesenam – Ministru prezidents Indulis Emsis, bet J.Rozenblatam – izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
Pieņemta Koncepcija par augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridisko statusu.
Lai nodrošinātu ministriju padotībā esošo iestāžu juridiskā statusa atbilstību Komerclikumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajām prasībām, atbalstīts koncepcijā par augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridisko statusu ietvertais risinājums. Augstskolas kļūst par atvasinātām publiskām personām pēc tam, kad to satversme tiek apstiprināta Saeimā. Līdz šim laikam augstskolas, kuru satversmes šobrīd nav apstiprinātas Saeimā, turpina darboties to pašreizējā statusā kā valsts budžeta iestādes. Zinātniskās iestādes tiek integrētas augstskolās, veidojot augstskolas struktūrvienību vai augstskolas pārraudzībā esošu publisko aģentūru vai arī tās tiek pārveidotas par ministrijas pārraudzībā esošām publiskām aģentūrām.
Izglītības un zinātnes ministrija noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots izstrādāt un līdz 2004.gada 15.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem Augstskolu likumā un likumā “Par zinātnisko darbību”.
Ministrijām, kuru padotībā ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, atbilstoši koncepcijai, kā arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu uzdots izstrādāt un līdz 2004.gada 30.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas informatīvajā daļā minēto nozaru iestāžu nolikumu projektus un citus nepieciešamos tiesību aktu projektus saistībā ar padotības iestāžu juridiskā statusa maiņu.
Apstiprināts Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.
Kā uzsvēra Ministru prezidents Indulis Emsis: “Dokuments tika veidots šo 100 dienu laikā, kad arī pats personīgi apmeklēju ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, iepazīstoties ne tikai ar Rīcības plānu projektiem, bet arī šīm institūcijām un to pārstāvjiem. Vēlos uzsvērt, ka šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē, kad valdības rīcības plāns tiek koleģiāli apstiprināts Ministru kabinetā.”
Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ir Ministru kabineta kopējā darba uzdevumu un rezultātu dokuments, kas izstrādāts, lai plānveidīgi īstenotu deklarāciju par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Dokumenta mērķis ir izveidot uz rezultātu vērstu politiska līmeņa rīcības dokumentu, kas nosaka institūciju darbības virzienus un prioritāros pasākumus valdības deklarācijas nostādņu īstenošanai.
Valdības rīcības plāns nodrošinās saikni starp valdības deklarāciju, ministriju gada rīcības plāniem un nākotnē arī institūciju darbības stratēģijām vidējam termiņam (stratēģiskajiem plāniem).
Valdības rīcības plāna pasākumu īstenošanas pamatā ir koleģialitātes, sadarbības un atklātības princips. Dokumenta sastādīšanas procesā atbildīgās institūcijas ir apzinājušas un norādījušas rīcības plānā institūcijas, kuras tiks iesaistītas pasākumu īstenošanā, tādējādi nodrošinot sadarbību ar citām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām.
Valdības rīcības plāns un informācija par tā izpildi būs ievietota Ministru kabineta, kā arī visu ministriju mājaslapās internetā, nodrošinot pastāvīgi aktualizētu informāciju sabiedrībai par valdības darbu.
Pēc Ministru prezidenta iniciatīvas tiek organizēti ministriju pārskati par Valdības rīcības plāna uzdevumu izpildi.
Jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Valdības rīcības plāna pasākumu īstenošanai skatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem 2004.gada valsts budžeta grozījumiem, kā arī 2005. un 2006.gada valsts budžeta plānošanas procesa laikā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments