Par Latvijas līdzdalību Starptautiskajā darba grupā holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā

Šā gada 9. jūnijā Starptautiskās darba grupas holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā plenārsēdes laikā Romā Latvija tika uzņemta par tās pastāvīgo dalībvalsti.
Darba grupas dalībnieki ir valdību, kā arī valsts un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Organizācijas mērķis ir iegūt politisko un sabiedrisko līderu atbalstu holokausta izglītībai, pētniecībai un piemiņai starptautiskā un nacionālā līmenī. Darba grupas aizsācējs ir Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons (1998. gadā), un tai jau pievienojušās 18 valstis – Zviedrija, Austrija, Francija, Vācija, Izraēla, Itālija, Nīderlande, Polija, Lielbritānija, Luksemburga, ASV, Lietuva, Ungārija, Čehija, Argentīna, Norvēģija un 2004. gadā – Latvija un Dānija.
2003. gada 9. decembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Latvijas iestāšanos darba grupā un norīkoja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Teikmani par Latvijas delegācijas vadītāju. Sākot ar 2005. gadu, Latvijas ikgadēja iemaksa organizācijā būs 25 000 ASV dolāru. Tanī pašā laikā, piedāvājot Starptautiskajai darba grupai līdzfinansēt izglītības un pētniecības projektus, Latvija ieguvusi iespēju piesaistīt daudz lielākus līdzekļus.

Latvijas sadarbība ar Starptautisko darba grupu holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā

Turpinot Latvijas Valsts prezidentes pausto Stokholmas forumā 2000. gada janvārī, Latvija ir sadarbojusies ar Starptautisko darba grupu atsevišķu projektu (liaison projects) ietvaros. Sadarbojoties valsts un nevalstiskajām organizācijām, 2001. gadā tika iesniegts pirmais Latvijas pasākumu plāns holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā, ietverot divpadsmit valsts un nevalstisko organizāciju projektus skolotāju semināru organizēšanā, atbilstošas literatūras tulkošanā latviešu valodā, izstāžu organizēšanā u.tml.
Jau vairākus gadus Latvijā notiek darbs dažādos virzienos, iesaistot daudzus sadarbības partnerus.
1. Holokausta pētniecība. 1998. gadā nodibinātā Latvijas vēsturnieku komisija ir organizējusi vairākas starptautiskās konferences, kas veltītas holokaustam. No 11 komisijas publicētajiem rakstu krājumiem seši veltīti holokausta tēmai.
2. Holokausta izglītība. Kopš 2000. gada aprīļa ir organizēti septiņi semināri Latvijas vēstures skolotājiem par holokausta jautājumu pasniegšanas metodiku – Līgatnē, Rīgā, Jēkabpilī, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē. Seminārus rīkoja Latvijas Vēstures skolotāju asociācija sadarbībā ar Zviedrijas institūtu, Zviedrijas organizāciju “The Living History Forum”, Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību Rīga, kā arī Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas vēsturnieku komisijas atbalstu. Šajos semināros piedalījušies aptuveni 350 skolotāju.
2004. gada sākumā 22 Latvijas skolotāji piedalījās metodiskajā seminārā Luksemburgā un Beļģijā.
3. Piemiņas iemūžināšana. Kopš 2001. gada ceļojošā izstāde “Latvijas Ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana” ir bijusi aplūkojama 12 vietās, tai skaitā Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Valmierā, Rīgā, Jēkabpilī. Pašlaik izstāde apskatāma atjaunotajā Sabiles mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrā “Sinagoga”. Izstādi sagatavoja Ārlietu ministrija sadarbībā ar muzeju “Ebreji Latvijā”, ASV vēstniecību un Latvijas Vēstures institūtu.
Ar Latvijas pašvaldību un ārvalstu atbalstītāju palīdzību veikta ebreju piemiņas vietu sakopšana Biķerniekos, Rumbulā, Aucē, Liepājā u.c.
Sadarbojoties Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centram, muzejam “Ebreji Latvijā” un ASV vēstniecībai, 2003. gadā izdots albums “100 izcilākās ebreju personības Latvijā”.
Ministru kabinets 2003. gada 9. decembrī pieņēma lēmumu atbalstīt Žanim Lipkem un citiem ebreju glābējiem veltīta pieminekļa izveidi un piešķīra šim nolūkam 10 000 latus.
Trešdien, 16.jūnijā, sabiedrības izglītošanai un informēšanai tika nodots jauns projekts – elektroniska mājaslapa “Latvijas ebreju kopiena”. Projekts tapis ar LR Ārlietu ministrijas, Latvijas Ebreju kopienas, ASV vēstniecības Demokrātijas fonda, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja un muzeja “Ebreji Latvijā” atbalstu. Interneta mājaslapā ir informācija par Latvijas Ebreju kopienu, tās vēsturi, traģēdiju un šodienu latviešu un angļu valodā (adrese: www.ebreji.lv un www.jews.lv).

Plāni 2004. un 2005. gadā

2005. gadā, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, ASV vēstniecībai Rīgā un Aiovas universitātei, plānots sagatavot jaunu mācību materiālu pamatskolām un vidusskolām par holokausta jautājumiem. Finansējuma pieprasījums iesniegts Starptautiskajai holokausta darba grupai. Projektam, kurš ilgtu divus gadus un būtu paredzēts Latvijas skolotāju metodisko zināšanu papildināšanai, kopējās izmaksas vērtētas virs 280 000 ASV dolāriem.

Uz Starptautiskās darba grupas līdzfinansējumu 2004. gadā pretendē:
• Latvijas Universitātes Jūdaikas centra ilgtermiņa projekts “Holokausta upuru vārdi: Latvijas Ebreju kopienas memoriālais saraksts 1941. – 1945.” (2002./2003. gadā no Starptautiskās darba grupas jau saņemts ap 15 000 ASV dolāru līdzfinansējums);
• seminārs vēstures skolotājiem un pasniedzējiem par holokausta mācības metodiku 2004.gada augustā Liepājā;
• muzeja “Ebreji Latvijā” Latvijas ebreju personību – holokausta upuru bibliogrāfiskās vārdnīcas izdošana.
• 2005. gada nogalē plānota starptautiska konference par holokausta izpētes un izglītības jautājumiem. Konferences mērķis – izvērtēt pieredzi holokausta izpētē un izglītībā Latvijā, citās ES valstīs un ES kaimiņvalstīs Austrumeiropā.
• Kopēja summa, kas tiks pieprasīta Starptautiskās darba grupas līdzfinansējumam, šogad ir aptuveni 72 921 eiro.

Ārlietu ministrijas preses centrs