Kultūras soļi simt dienu atskatā

Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova un valsts sekretārs Daniels Pavļuts preses konferencē vakar, 17.jūnijā Foto; Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Par pirmo darba cēlienu kultūras ministres amatā Helēna Demakova žurnālistus informēja 17. jūnija preses konferencē. Pirms pakavēties pie konkrētajiem darbiem un uzdevumiem, tika iezīmēta situācija konceptuālo dokumentu un programmu izstrādē:
– Pirms desmit gadiem izstrādātās kultūrpolitikas pamatnostādnes un mūsu nacionālā programma “Kultūra” vairs neatbilst mūsdienu situācijai. Nepieciešams jauns redzējums uz tiem uzdevumiem, kādi Latvijai ir kā ES dalībvalstij. Kultūras jomu ES koplīgums neregulē, un tikai no mums pašiem atkarīgs, kādu mēs gribam veidot Latviju kā kultūras valsti. Šai ceļā ir svarīgi gan saglabāt savu identitāti, savu latviskumu, gan iekļauties kultūru dialogā. Jaunajos apstākļos svarīga ir Latvijas interešu aizstāvība un sadarbība ES ietvaros. Ir jādod savs ieguldījums ES likumdošanas, autortiesību aizsardzības, jauno tehnoloģiju un citās ar kultūru saistītās jomās.
Lai mūsu valstī sekmētu reālu kultūras decentralizāciju, jāparedz dažu nacionālas nozīmes kultūras funkciju uzticēšana pašvaldībām.
Jauno kultūrpolitikas vadlīniju izstrādē tiks iesaistīti arī tie kultūras cilvēki, kas pirms desmit gadiem rosināja jaunās kultūrpolitikas veidošanu. Jau runāts ar Imantu Ziedoni, un viņš piekritis atkal piedalīties. Jauno kultūrpolitikas vadlīniju sabiedriska apspriešana paredzēta rudenī, lai līdz novembra sākumam varētu tās pieņemt. Tas būs valstiski nozīmīgs dokuments ar nopietnām finansiālām svirām.

Tuvāko gadu uzdevumi

Lai nodrošinātu kultūras nozares līdzsvarotu attīstību, ir izstrādāta darbības stratēģija laika posmam no 2005. līdz 2008.gadam. Mērķi, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti tiek plānoti sešās programmās. Patlaban tiek izstrādāta budžeta daļa.

Jūnija sākumā Valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegta koncepcija likumam “Par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu”, kas saskaņota ar attiecīgo UNESCO konvenciju. Izstrādāta XXIV Latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas stratēģija.
Izstrādātas jaunas augstskolu programmas jauno mediju nozarēs un kultūras menedžmentā. Sagatavota licencēšanai J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistra studiju programma “Mūzikas projektu vadība”.

Lai efektīvi izmantotu ES iespējas

• ES struktūrfondu Nacionālās programmas “Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” projektā iekļauta vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un nacionālā muzeju krājuma kopkataloga projekti un valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveide.
No ES struktūrfondiem atbalstāmajā nacionālajā programmā “Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība” iekļauta vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un nacionālā muzeju krājuma kopkataloga veidošana par kopējo summu Ls 1 704 898. Nacionālajā programmā iekļauta arī valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveide par kopējo summu Ls 1 578 550.
• Sākta kultūras infrastruktūras uzlabošana
Izstrādāti 11 projekti kultūras un dabas tūrisma attīstības atklātajam konkursam.
• Sagatavotas nacionālās vadlīnijas un ES politikas iniciatīvas audiovizuālās, autortiesību, kultūras preču kustības un citās ar kultūru saistītās jomās.
• Izveidota mērķprogramma “Līdzfinansējums kultūras nozares projektiem ES fondu finansējuma piesaistei”.
• Sniegts atbalsts Latvijas kultūras institūciju līdzdalībai Eiropas Kopienas programmās.
Kultūras ministrijas 2004.gada budžetā aktīvi darbojas apakšprogramma “Dalība Eiropas Kopienas programmā “Kultūra 2000”“, lai palīdzētu Latvijas kultūras institūcijām un organizācijām segt Eiropas Komisijas atbalstīto projektu Latvijas līdzfinansējuma daļu.
• Kultūras institūcijas informētas par ES struktūrfondu izmantošanu, organizēti informatīvie semināri Kultūras ministrijas pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Regulāri notiek individuālas konsultācijas potenciālo projektu pieteikumu sagatavotājiem.

Kultūras infrastruktūras projekti

• Latvijas Nacionālā bibliotēka
Veikti Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai nepieciešamie juridiskie un saimnieciskie priekšdarbi – privātīpašniekiem piederošo nekustamo īpašumu novērtējums, izstrādāti valstij piekrītošo zemes gabalu robežu noteikšanas projekti. Sagatavota LNB Atbalsta fonda un Kultūras ministrijas vienošanās par ziedojumu piesaistes kārtību.

• Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma
Tiek īstenots projekts, kas aptver bibliotēkas visos Latvijas reģionos. Veikta bibliotēku anketēšana un apkopoti rezultāti par situāciju bibliotēku nodrošinājumā ar datortehniku, interneta pieslēgumu un bibliotēku informācijas sistēmu. Noslēgts līgums un tiek izstrādāta Latvijas bibliotēku portāla sistēmas koncepcija. Izstrādāts informatīvais materiāls “Kā meklēt informāciju bibliotēku informācijas sistēmā LIIS”. Izstrādāta koncepcija “Bibliotekāru un lasītāju apmācības sistēma”. Veikta starptautisko standartu un tiem pielīdzināmo dokumentu tulkošana.
Nacionālajā programmā ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai iekļauts projekts “Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”. Sākta sadarbība ar Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociāciju projektā “Latvija@Pasaule”. Abas puses gatavojas kopīgai projekta īstenošanai – iedzīvotāju apmācībai informācijas tehnoloģiju lietošanā.
• Koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs
Valdības deklarācijas kultūras sadaļa paredz jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja uzcelšanu līdz 2008.gada beigām, projektēšanu sākot 2004.gadā.
Ar Rīgas domi 15.06.2004. parakstīts nodomu protokols par jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu Rīgas pilsētā.

Starptautiskā un starpinstitucionālā sadarbība

• Nodrošināta Latvijas līdzdalība divpusējos un daudzpusējos projektos ES ietvaros
1. Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Francijas prezidenta Žaka Širaka iniciatīvas 2005.gadā Francijā paredzēts sarīkot Latvijas kultūras festivālu. Nodibināta šī projekta uzraudzības komisija. Plānotas vairākas Francijas kultūras un mākslas ekspertu vizītes Latvijā festivāla programmas izstrādāšanai. Izvēlēta institūcija projekta īstenošanai. Tā būs Latvijas Koncertdirekcija, un projekta vadītāja un producente būs L.Ķestere.
2. Maijā un jūnijā bijušajā Rīgas domes ēkā notika III starptautiskā ARS Baltica fototriennāle “Kas ir svarīgi?”.

3. Nodrošināta Latvijas mākslinieku un literātu līdzdalība vairākos Baltijas jūras valstu kultūras foruma ARS Baltica projektos.
• Veicināta latviešu literatūras popularizēšana ārzemēs

Citas aktivitātes

• Veicināta sadarbība ar Nacionālo radio un televīzijas padomi
Izstrādāts un 16.jūnijā parakstīts līgums par sadarbību starp Kultūras ministriju un Nacionālo radio un televīzijas padomi, kas paredz kultūras raidījumu īpat-svara palielināšanu.
• Stiprināta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) neatkarība
Rūpējoties par VKKF neatkarību un pamatojoties uz Valsts kultūrkapitāla fonda likumu, mainīta VKKF padome. Kultūras ministrs vairs nav padomes priekšsēdētājs, padomē nevar tikt ievēlētas ministram tieši pakļautas personas. Jaunais sastāvs nodrošina lielāku fonda darbības un pieņemto lēmumu politisko neatkarību.
Izstrādāts un 06.05.2004. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts grozījumu projekts Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, paredzot, ka fonda finansējums ik gadu pieaugs par 10%.
• Aktivizēta komunisma noziegumu starptautiska nosodījuma nepieciešamība
Maijā, piedaloties Latvijas Okupācijas muzeja izstādes atklāšanā Berlīnē, kultūras ministre paneļdiskusijā teica runu “Kopējie nesenās vēstures saskares punkti”, kurā akcentēja starptautisku komunisma noziegumu nosodīšanu. Diemžēl līdz šim nav izdevies īstenot valdības deklarācijas punktu par Latvijas Okupācijas muzeja pārņemšanu no Rīgas pilsētas, saglabājot tā saturisko neatkarību.
• Apzināti nepieciešamie pētījumi kultūras jomā
Nepieciešama darba tirgus pieprasījuma izpēte kultūras nozarē un pētījumi par kultūras infrastruktūru reģionos.
Nepieciešama arī Latvijas kultūras industrijas sektoru salīdzinošā analīze, filmu tirgus un profesionālo teātru darbības rezultātu analīze, un pētījumi par autortiesību un blakustiesību ekonomisko nozīmi Latvijā un lasīšanu tradicionālā un elektroniskā vidē.
• Izstrādāts nodomu protokola projekts par Brāļu kapu apsaimniekošanu
Drīzumā tiks parakstīts Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Rīgas domes nodomu protokols par Brāļu kapu apsaimniekošanu.
Parakstot nodomu protokolu, Aizsardzības ministrija apņemsies iekļaut valsts budžeta pieprasījumā 2005.gadam līdzekļus Brāļu kapu restaurācijai. Aizsardzības ministrija, Rīgas dome un Kultūras ministrija noslēgs līgumu, paredzot, ka Aizsardzības ministrija finansēs un Rīgas dome nodrošinās Brāļu kapu restaurāciju, savukārt Kultūras ministrija uzraudzīs restaurācijas atbilstību normatīvajiem aktiem.
• Izstrādāts Latvijas Filmu padomes nolikuma projekts
Padome tiek veidota, lai nodrošinātu demokrātijas principus filmu nozares pārvaldes jomā un veicinātu nacionālās filmu mākslas attīstību. Padomei būs jāvērtē un jāprognozē filmu nozares stratēģiskās perspektīvas kultūrpolitiskā un sociālekonomiskā kontekstā, un jāsadarbojas ar Kultūras ministriju stratēģijas izstrādē, budžeta un investīciju politikas veidošanā un normatīvo aktu sagatavošanā.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv