Dziesmu un deju svētku ilgmūžībai

Vakar notika Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nacionālās komitejas dibināšanas sanāksme.
Komitejas darbības mērķis ir veicināt valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā pasaulē atzīta cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarba aizsardzībai, attīstībai un pārmantojamībai.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas iekļaušana UNESCO veidotajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu reprezentatīvajā sarakstā 2003. gada 7. novembrī Parīzē nozīmē ne tikai to, ka tradīcija tiek ņemta UNESCO aizsardzībā. No šā augstā novērtējuma izriet arī valsts apņemšanās pastiprināt pasākumus šā unikālā nemateriālā mantojuma saglabāšanai.
Darbības programma paredz:
1) nacionālās komitejas izveidi tradīcijas saglabāšanai un attīstībai, kas apvieno kopīgam darbam ar tradīcijas kopšanu saistītās institūcijas, kā arī sabiedrības pārstāvjus;
2) nacionālā plāna izstrādi tradīcijas saglabāšanai un attīstībai vismaz tuvākajiem pieciem gadiem;
3) Baltijas koordinācijas komitejas izveidi sadarbības un informācijas aprites organizēšanai starp trim Baltijas valstīm;
4) Baltijas valstu sadarbības plāna izstrādi tradīcijas saglabāšanai un attīstībai, kā arī sadarbībai ar UNESCO.
Darbības programma formulē arī galvenos uzdevumus, kuru kompleksa īstenošana nodrošinātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm:
– nodrošināt, lai nacionālie Dziesmu un deju svētki tiktu organizēti kā ilgstošs ciklisks process, kas balstās visu tautu aptverošā amatiermākslas kustībā un radošajās aktivitātēs;
– stiprināt bērnu un jauniešu interesi un motivāciju piedalīties Dziesmu un deju svētkos, iesaistot, izglītojot un mācot viņiem mūziku, kora dziedāšanu un tautas dejas;
– apzināt un aizsargāt tradīcijas īstenotājus, kas apguvuši Dziesmu un deju svētku tehniskās, organizatoriskās un mākslinieciskās prasmes un iemaņas, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu viņu pieredzes un zināšanu nodošanu nākamajām paaudzēm;
– aktivizēt sabiedrības viedokli un mobilizēt tās atbalstu atziņai, ka plašajā pasaules kultūru daudzveidībā Dziesmu un deju svētku tradīcija ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās identitātes simbols un šo mazo nāciju unikāls kultūras fenomens;
– dokumentēt un sistematizēt Dziesmu un deju svētku arhīva materiālus, atbalstīt to zinātnisko un akadēmisko izpēti un publikācijas;
– rosināt, lai nacionālās un vietējās pārvaldes institūcijas pilnveidotu un veiktu juridiskos un administratīvos pasākumus Dziesmu un deju svētku kā cikliska procesa aizsardzībai un iedzīvināšanai, tādējādi nodrošinot to pārmantojamību nākamajās paaudzēs;
– sekmēt pieredzes un informācijas apmaiņu starp Dziesmu un deju svētku aizsardzībā un iedzīvināšanā iesaistītajiem Baltijas valstu svētku dalībniekiem, speciālistiem un institūcijām, lai noskaidrotu kopīgos un atšķirīgos šīs tradīcijas attīstības virzienus un stiprinātu starpkultūru dialogu un sapratni starp tautām.

Dace Neiburga,
UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre