Bez agroķīmijas mūsdienās vēl neiztikt

Pēdējā desmitgadē Latvijā daudziem zemturiem grūtības sagādā pašu īpašumā esošās zemes augšņu izpēte. Zemes auglības novērtējums ballēs ir tieši saistīts ar nodokļu aprēķiniem. Ne viens vien laukkopis sūrojas, ka viņa tīrumu auglība vēl padomju laikos noteikta aplami. Ir iespējas veikt analīzes no jauna, taču par to jāatdara maks. Un ne katrs saimnieks var šādu pakalpojumu atļauties. Iespējams, arī šo problēmu varēs vieglāk risināt, piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Zemkopis arvien vēlējies no augsnes iegūt augstākas lauksaimniecības kultūraugu ražas. Nopietnāks darbs šajā virzienā, liekot lietā zinātnes iespējas, sākās Rīgas Politehniskajā institūtā 19. gadsimtā. Turpmāk pētījumos iesaistījās latviešu zinātnieki, vēlākie profesori – Jānis Bergs, Pāvils Kreišmanis-Kvelde un vairāki Latvijas Universitātes (1919 – 1939) docētāji. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās Latvijā sāka veidot zinātnisku iestādi augsnes izpētei. Inženierim ķīmiķim Oskaram Kalniņam 1941. gadā izdevās radīt Centrālo laboratoriju augsnes analīzēm.
Uz iepriekšējo paaudžu izstrādātajiem pamatiem 1963. gadā tapa vērienīgāka laboratorija Rīgā, Struktoru ielā 14, bet pēc gada jau izveidoja Valsts agroķīmisko dienestu un juridiski nodibināja republikānisko agroķīmijas laboratoriju. Tās uzdevumi bija augšņu agroķīmiskā izpēte, sastādot atbilstošas kartes, kā arī noteikt mēslošanas līdzekļu un kaļķošanas materiālu kvalitāti un izstrādāt ieteikumus to izmantošanai ražošanā.
Šis darbs pilnveidojies un turpinās jau 40 gadus. Šai laikā pētniecība kļuvusi īpaši vērienīga un daudzveidīga. Tiesa, iestādes nosaukums gan četru gadu desmitu laikā mainījies septiņas reizes. Taču tur ritēja visu Latvijas teritoriju aptveroša daudzveidīga augsnes, daļēji arī lopbarības, mēslojuma, sapropeļa izpēte. Līdztekus šajā zinātniskajā iestādē 41 zinātņu kandidāta (tagad nostrificēta kā doktora) disertāciju aizstāvēja latviešu un vairāku citu kaimiņu tautu pārstāvji. Gandrīz visi vadošie pētnieki Agroķīmisko pētījumu centrā (tā šo iestādi sauc mūsdienās) tagad ir zinātņu doktori.
Agroķīmijas pētnieku visi darba gadi bagāti ar labu devumu latviešu zemes kopējiem. Bez praktiskajām analīzēm laboratorija vienlaikus izveidojās arī par zinātnisko iestādi. Izpētes darbus vadīja Lūcija Reinfelde. Augot darbā un zinātnē, pētnieku un agroķīmiķu saimi papildināja Aina Beināre, Austra Baltiņa, Andris Egle, Biruta Geipele, Regīna Timbare, Staņislavs Kokins, Dzintra Akmene, Marģers Gaiss, Mirdza Jēkabsone, Agita Pāvule, Anda Briede, Gunta Balode, Velta Eniņa, Ruta Gruzdiņa, Helēna Krīvmane, Janīna Kuplā, Vilhelmīne Petrova, Valija Zeile, Gaļina Smuļko, Zoja Birzniece un daudzi citi.
Pētījumu un izmēģinājumu darbu vadītāja bija Aina Beināre. Savukārt matemātisko datu apstrādi veica Ernests Vēvers. Viņa vadībā bijušajā Padomju Savienībā izveidoja pirmo augšņu agroķīmisko īpašību datu bāzi, izstrādājot principiāli jaunu metodiku.
Augsnes kartēšanas nodaļa S. Kokina vadībā pilnībā pārņēma augšņu paraugu noņemšanu un izstrādāja agroķīmiskās kartes.
No 1983. gada šo zinātnisko iestādi sāka vadīt enerģiskais habilitētais zinātņu doktors Antons Skromanis. Sākās jauna ēra (1984) laboratorijas darbībā. Padomju Savienība par trim miljoniem ASV dolāru iepirka trīs automatizētās augšņu analīžu līnijas. Vienu nodeva Rīgai. Tās uzstādīšanu saskaņā ar līgumu juridiski veica Somijas firma “Kone”. Talkā nāca Somijas, Zviedrijas, VFR, Francijas un vairāku Maskavas institūtu zinātnieki un speciālisti. Šo darbu ārzemnieki veica sadarbībā ar Gunāru Pakalnu, Mirdzu Jēkabsoni, Agri Kļaviņu, Mirdzu Rusku, Andu Briedi, Sigizmundu Timšānu (direktora vietnieks zinātniskajā darbā un ārzemju darbinieku grupas koordinators). Jaunradē iesaistījās visi laboratorijas darbinieki. Izveidoja savu skaitļošanas centru. Parādījās arī jauns zinātniski praktisks žurnāls “Ražība”, kura redaktore bija Agita Pāvule. Izdevums sadarbībā ar izdevumu “Agropols” turpina iznākt.
Pēc Dziesmotās revolūcijas ir mainījies zinātniskās iestādes sastāvs un tās laboratorijas darbība. Pašlaik Agroķīmisko pētījumu centrs pārkārto savu veikumu, lai tas atbilstu līdzīgu iestāžu darbībai Eiropas Savienībā. Vislielākās izmaiņas radušās tāpēc, ka tagad pētījumu centrs strādā, pildot zemnieku saimniecību pasūtījumus. Kā jau teikts, ne visiem zemes īpašniekiem tas pagaidām ir pa kabatai, tomēr pēdējā laikā augsnes analīžu pieprasījumu skaits ir pieaudzis.

Sigizmunds Timšāns

Uzziņai

• Pētījumu centrs izstrādā normatīvo aktu projektus Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanai mēslošanas līdzekļu tirgū. Centrs pētī slāpekļa saturu augsnē un augos, kā arī iesaka slāpekļa mēslojuma devu izmaiņas.
• No 2000. gada centrā darbojas Augsnes ielabošanas un mēslošanas līdzekļu Standartizācijas tehniskā komiteja, kas izstrādā nacionālo mēslošanas līdzekļu analīžu metožu standartus.
• Centrā gatavo tehnisko dokumentāciju skābo augšņu kaļķošanai. 2002. gadā centrs uzsāka mēslošanas līdzekļu sertifikāciju.
• Katra gada jauno informāciju arī tagad ievada Latvijas augšņu agroķīmisko īpašību datu bāzē.
• Zemkopības ministrijas finansējuma ietvaros (1998 – 2002) izstrādātas kūtsmēslu analīžu un lauku izmēģinājumu datu bāzes, ko var izmantot mēslošanas normatīvu pilnveidošanai katrā saimniecībā.
• Centrā pēdējos gados apgūtas 50 jaunas mēslošanas līdzekļu analīžu metodes. Ieviestas jaunas analīžu metodes mikroelementu un magnija satura noteikšanai augsnē.