Video, māksla un deja

Galerija “Noass” ir īpaša un atšķirīga ne tikai ar to, ka ir peldoša (atrodas uz AB dambja), bet arī tai ziņā, ka pagaidām Rīgā tā ir vienīgā telpa un platforma eksperimentāliem mūsdienu mākslas projektiem – instalāciju, foto un videodarbu izstādēm. “Noass” regulāri seko videomākslas situācijai un popularizē šo mākslas veidu, tāpēc ir privileģēts saukties arī par vienīgo videogaleriju. Ar “Noasa” darbību iepazīstina videoprojekta kuratore Agnese Lūse.

Skats no Kanādas dejas īsfilmas “Laiku pa laikam”. Tā stāsta par sievietes emocionālo dzīvi pēckara dažādajās desmitgadēs Foto no galerijas “Noass” materiāliem

Šajā gadā sākts pasaules videomākslas projekts. (Pa- saulē videomāksla sākās līdz ar video izgudrošanu – 60.gados, bet pie mums 80.gadu beigās – 90.gadu sākumā.) Līdz šim neviens nav mērķtiecīgi pievērsis uzmanību pasau-les videomākslas aktuālajām tendencēm, pat augstākās ar mākslu saistītās mācību iestādes ne, jo trūkst informācijas un videomateriālu. Tāpēc izglītojoša loma ir tam, ka reizi mēnesī notiek videoseanss kinoteātrī “K.Suns”. Pirmais pusgads bijis veltīts videodejai.
Videodeja ir horeogrāfija, kas radīta speciāli ekrāna versijai, izmantojot kino specifiku (montāžu, digitālos efektus un apstrādi, animāciju u.tml.), tādēļ tajā ir iespējams viss, kas nav iespējams dzīvā izrādē – dejā uz skatuves. Uz ekrāna deja var norisināties jebkur – zem ūdens vai gaisā, turklāt mēs redzam to daudz tuvākā plānā – garām nepaslīd atsevišķas kustību nianses, grimases sejā. Bieži vien dejotāji ir ne tikai cilvēki, bet arī kādi objekti, formas, krāsas, kas rada sajūtu, ka notiek kustība, un tā ir kā deja.
Televīzijas kultūras programmas “Kūlenis” veidotājs Jānis Rēdlihs uzskata, ka videodejas žanrs kalpo kā spilgts iniciators daudzām norisēm citos mākslas veidos. Kā piemēru viņš min moderno baletu, kurā ar laiku parādās tendences, kas jau ir bijušas videodejā. Viņaprāt, ne velti videodejas programmas, kas ir ļoti daudzveidīgas gan pašas dejas, gan arī kinematogrāfa ziņā, kuplā skaitā apmeklē mākslinieki. Tās bagātina domāšanu un fantāziju.
Jau tuvākajā laikā iecerēts parādīt, ka videofilma nav vienīgā videomākslas forma. Tāda ir arī, piemēram, videoinstalācija – vairāku monitoru uzstādījums, kuros tiek rādīts kāds sižets, kas atkārtojas. Tā kā videofestivālos tiek iekļauti arī interneta un digitālie darbi, mākslinieciski veidotas datorspēles, zūd robeža, ka videomāksla ir tikai tas, kas filmēts ar videokameru. Līdz ar to mainās arī šā mākslas veida estētika, attēls iegūst citas īpašības.
Par to visu un vēl daudz ko citu pārliecināties klātbūtnē, tādējādi paplašinot pasaules uztveres robežas, varēs galerijas “Noass” rīkotajos pasākumos:
1.jūlijs – 1.septembris. Vasaras ekspozīcija “Iluminācijas 04” un izstāde “Sapņu sala”, kura solās simboliski būt paradīze zemes virsū, kas eksistē izolēti no apkārtējās pasaules kā apburta vieta, kur realizējas visas indivīda ilūzijas, notiek mistiski atgadījumi, tajā pašā laikā radot sava veida vēsturisku drupu efektu. Tā iespaidā skatam pavērsies sala, kas pilna dažādu objektu, tomēr ir pamesta. Tas viss tiks panākts ar vietējo un starptautiski slavenu mākslinieku darbiem.
27. – 29.augusts. 4.starp-tautiskais videomākslas festivāls “Ūdensgabali”, kura programmā paredzēta Somijas nacionālā videofestivāla VIEW04 izlase, starptautiskā video un mediju mākslas festivāla VIPER/Basel (Šveice) programma ar ievadlekciju, 3D animācijas programma, kā arī Latvijas videomākslas konkursskate.
Oktobris. Ziemeļvalstu un Krievijas videomākslas skate “Electric Visions” ar ievadlekcijām.
Novembris. Austrijas videomākslas un videodejas programma ar ievadlekcijām.

Ieva Jaunupe