Par Induļa Emša vadītās valdības pirmajās 100 dienās paveikto

Ministru prezidents Indulis Emsis Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Šajā 100 dienās valdība strādājusi, lai veicinātu un stiprinātu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību Latvijā visās nozarēs. Sagaidot valdības pirmās 100 dienas, ir vairākas lietas, kuras īpaši akcentējamas.
Pirmā un aktuālākā ir Latvijas pilntiesīgas dalības nodrošināšana Eiropas Savienībā (ES). Līdz maijam visas valsts pārvaldes institūcijas veica apjomīgu darbu. Tika pieņemts vairāk nekā 30 likumprojektu un vairāk nekā 200 Ministru kabineta noteikumu. Latvija izpildīja sarunās par iestāšanos doto solījumu – līdz ar iestāšanos būt pilnībā gatavai ES tiesību aktu ieviešanai. Latvijas paveikto pozitīvi novērtēja Eiropas Komisija, un pret Latviju netika piemērotas sankcijas.
Valdība nodrošinājusi ES piedāvāto līdzekļu izmantošanas iespējas – sagatavota sistēma un sākta projektu pieņemšana līdzekļu saņemšanai no ES struktūrfondiem lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalstam, ceļiem. ES piedāvāto finansējumu iespējams saņemt visām nozarēm, tai skaitā – uzņēmējdarbībai, sociālajai un labklājības, vides, izglītības, kultūras, veselības un citām jomām.
  Īpaši nozīmīgi uzsvērt, ka pirmajās simt valdības darbības dienās nodrošināta stabilitāte lauksaimniecībā – mūsu lauksaimnieki joprojām saņem ES finansējumu un turpina sekmīgu darbu. Uzreiz pēc iestāšanās ES saņemti lauksaimnieku pieteikumi uz struktūrfondu līdzekļiem. Sekmīga ir lauksaimnieku reģistrēšanās ES platībmaksājumiem. Joprojām visos reģionos tiek īstenoti plaši informēšanas pasākumi par iespējām saņemt ES līdzekļus lauksaimniekiem.
  Sākot valdības darbu, nācies konstatēt, ka ik dienu valstij tiek nodarīti lieli finansiāli zaudējumi sakarā ar vairāku valsts mērogā nozīmīgu būvprojektu pārtraukšanu, piemēram, policijas komplekss Rīgā, Gaujas ielā, Liepājas policijas ēka, austrumu robeža. Iespēju robežās esam atsākuši strādāt pie šiem projektiem.
  Tāpat valdību pārsteidza priekšgājēju rīcība saistībā ar Latvijas interešu pārstāvniecību starptautiskajā tiesvedībā. Piemēram, mierizlīgums un memorands ar “TeliaSonera”. Mūsu priekšgājēji pat nebija ieplānojuši līdzekļus advokātiem valsts budžetā, līdz ar to valstij iekrājušies ievērojami soda procenti.
Vienlaikus jāakcentē Valsts kancelejas nozīme kā valsts interešu pārstāvim starptautiskajā tiesvedībā. Valsts kancelejas vadībā maija vidū tika sekmīgi aizstāvētas valsts intereses un panākts izlīgums starp Somijas kompāniju “Fortum Oil and Gas Oy/Shipping” (NESTE) un Rīgas brīvostu.
  Īpaši sāpīga joma, sākot darbu, bija muita. Šajā nozarē tika saņemts viens no nepatīkamākajiem mantojumiem no iepriekšējās valdības. Taču Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde izstrādāja Rīcības plānu muitas darba problēmu novēršanai pēc 1.maija. Šis plāns jau veiksmīgi tiek realizēts. Plāns paredz 61 aktuāla jautājuma risināšanu, sadarbības pilnveidošanu ar uzņēmējiem, skaidrojumu sniegšanu VID reģionālajām iestādēm par dažādiem normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem. Vairāk nekā puse jautājumu jau atrisināti, muitas sistēmā pastāvošās nepilnības plānots novērst līdz septembra beigām. 100 dienās sasniegtos rezultātus muitas darba sakārtošanā atzinīgi vērtē uzņēmēji. Atjaunota Muitas konsultatīvā padome, atsākts dialogs ar uzņēmējiem par VID un muitas darba uzlabošanu.
Šajā laikā vērojami rekordlieli ieņēmumi valsts budžetā. Aprīlī ieņēmumi pamatbudžetā – 122 miljoni latu, martā – 110 miljoni latu. Maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi – 92,65 miljoni latu, kas atbilst prognozēm par sagaidāmajiem ieņēmumiem pirmajos mēnešos pēc Latvijas iestājas ES.
Sociālā budžeta ieņēmumi maijā bijuši lielāki nekā jebkurā citā šā gada mēnesī – 57,3 miljoni latu. Sociālā budžeta kopējie ieņēmumi piecos mēnešos ir 269,57 miljoni latu, izdevumi – 243,09 miljoni latu, finansiālais pārpalikums ir 26,48 miljoni latu.
Piecu mēnešu kopējie pamatbudžeta ieņēmumi ir 508,41 miljons latu, izdevumi – 525,36 miljoni latu, deficīts – 16,94 miljoni latu.
  Īpaši jāuzsver, ka šīs valdības laikā Saeima pieņēma lēmumu un tagad pensijas tiek indeksētas divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī. Pirmā indeksācija bija jau šā gada 1.aprīlī, kad pensijas tika palielinātas par 2,5 latiem, bet oktobrī vidējais pensijas pieaugums varētu pārsniegt pat 5 latus.
Visi atceramies ažiotāžu ar cenu kāpumu, pirms Latvija grasījās kļūt ES dalībvalsts. Lai analizētu situāciju un sniegtu priekšlikumus nepamatotu cenu izmaiņu un inflācijas jomā, maija vidū tika izveidota darba grupa, kas nule beigusi darbu – izanalizēta pašreizējā situācija un izstrādāti priekšlikumi. Pēc Jāņiem valdībai tiks iesniegts ziņojumus.
Ministru kabinets lēmis par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un nodokļa atbrīvojuma par apgādājamām personām palielināšanu. Pakāpeniski līdz 2010.gadam neapliekamais minimums sasniegs 70 latus mēnesī, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām – 53 latus mēnesī.
  Vēl viena valdības prioritāte – dialoga veicināšanu ar sociālajiem partneriem. Tūlīt pēc Jāņiem valdība kopīgi ar darba devējiem un darba ņēmējiem parakstīs sadarbības memorandu sociālajā jomā.
Jau sākts aktīvs darbs, lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzību. Piemēram, tiek izstrādātas Nacionālā rīcības plāna sociālās atstumtības mazināšanai pamatnostādnes; tiek strādāts pie pamatnostādnēm invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālai integrācijai. Ar 1.jūliju darbu sāks Sociālās integrācijas centrs. Paplašinot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu un nodrošinot personām nepieciešamo medicīnisko un sociālo rehabilitāciju, cilvēkiem tiks nodrošinātas iespējas pārkvalificēties, iegūt profesionālo izglītību.
Lai nezaudētu saikni ar tautiešiem ārzemēs un stiprinātu latviskumu trimdā, Ministru kabinets 15.jūnijā akceptēja protokollēmumu par Latvijas valdības un Pasaules brīvo latviešu apvienības sadarbību. Līdz šim neviena valdība nebija spērusi tādu soli, un tas ir labs pamats turpmākai sadarbībai ar latviešiem svešumā. Valdībai jāapzinās, ka bez tautiešu atbalsta mēs nebūtu sasnieguši to attīstības līmeni un starptautisko atpazīstamību, kāds Latvijai ir pašlaik. Un tagad ir pienācis laiks mums sniegt atbalstu trimdas tautiešiem – stiprinot latvisko kultūru, tradīcijas, izglītību ārpus Latvijas dzīvojošo vidū.
  Veselības jomā ievērojami uzlabojies dialogs ar sabiedriskajām organizācijām un ārstus pārstāvošām organizācijām. Par visiem sabiedrībai aktuāliem jautājumiem notiek diskusijas ar šīm organizācijām, un tikai diskusiju rezultātā tiek pieņemts konkrēts lēmums. No konfrontācijas ir uziets uz dialoga ceļa, piemēram, par kompensējamo medikamentu sistēmu tiks diskutēts ar visām iesaistītajām asociācijām; par pacientu tiesību likumu; par ambulatoro veselības aprūpi. Jautājums par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu šoferu atalgojumu tiek lemts sarunu ceļā ar arodbiedrībām, pašvaldībām. Plānots, ka šoferiem algas varētu tikt palielinātas līdz ar grozījumiem šī gada budžetā.
  Pirmo 100 dienu darbā un nākotnē valdība lielu vērību velta pašvaldību kapacitātes stiprināšanai un spēcīgu otrā līmeņa pašvaldību jeb apriņķu izveidei. Sekmēta brīvprātīga novadu veidošana – grozīts Administratīvi teritoriālās reformas likums, paredzot brīvprātīgu novadu veidošanu, sarunās aptaujātas visas pašvaldības par novadu veidošanu, apkopoti rezultāti – 450 pašvaldības (jeb 86%) atbalsta novada izveidi tuvākā vai tālākā nākotnē. Salīdzinājumam: pagājušā gada vasarā novadu izveidi atbalstīja 391 pašvaldība (jeb 72%).
Izdots rīkojums par pašvaldību aizņēmumu limita 2004.gadam palielināšanu par 5 miljoniem latu. Tas paver straujākas attīstības iespējas vairākām Latvijas pašvaldībām. Valdībā pieņemtas reģionālās politikas pamatnostādnes un izveidota Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
  Kā viena no šīs valdības prioritātēm minama arī spēcīgu ģimeņu veidošana un stiprināšana. Līdz šim veikts viss, lai šā gada jūlijā sāktu darboties Uzturlīdzekļu garantiju fonds, kas nodrošinās minimālos iztikas līdzekļus arī tiem bērniem, kuri nesaņem uzturlīdzekļus no vecākiem. Piemēram, ja tiesa pieņem lēmumu, ka iztikas līdzekļus nav iespējams piedzīt, šo funkciju turpmāk uzņemsies valsts, tādējādi nodrošinot iespēju katram bērnam saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā apmērā, vēlāk piedzenot parādu no nemaksātāja.
Aktualizēts bērnu pilsonības jautājums: divi ministri – Nils Muižnieks un Ainars Baštiks – nosūtīja aicinājumu pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu vecākiem ar aicinājumu reģistrēt savus bērnus par Latvijas pilsoņiem. Sākotnējā informācija liecina, ka aicinājums guvis nepilsoņu atsaucību. 2004.gada maijā pilsonībā reģistrēti 354 bērni, savukārt 2003.gada laikā tikai 356.
  Lai pēc iespējas lielākam bērnu skaitam dotu iespēju dzīvot ģimenē un samazinātu to skaitu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, izstrādāts audžuģimeņu institūta attīstības modelis. Tā mērķis – panākt audžuģimeņu skaita pieaugumu. No šā gada līdz 70 latiem palielināta atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tiek organizēta apmācība esošajām audžuģimenēm un aizbildņiem. Savukārt adoptētājiem par vienu adoptējamo bērnu tiek izmaksāts Ls 1000 vienreizējs pabalsts. Cilvēkiem un ģimenēm, kas īsteno alternatīvās aprūpes formas, tiek piedāvātas bezmaksas psihologa konsultācijas.
Izstrādāts rīcības plāns koncepcijas “Valsts ģimenes politika” 2004.–2013.gadam īstenošanai. Šis rīcības plāns paredz izveidot 8 bērnu rotaļu un attīstības centrus īslaicīgai (līdz 4 stundām) bērnu aprūpei, pakāpeniski palielināt ģimenes valsts pabalsta koeficientus par otro un nākamajiem bērniem, nodrošināt skolēniem no 1. līdz 4.klasei valsts daļēji apmaksātu ēdināšanu, tādējādi ikvienam no tiem dodot iespēju vismaz reizi dienā saņemt pilnvērtīgu uzturu.
  Būtiski uzlabojumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un uzņēmējiem labvēlīgu apstākļu radīšanai. Piemēram, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sekmētu jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos tirgos valdībā apstiprinātas Latvijas eksporta veicināšanas politikas pamatnostādnes – katru gadu plānots atvērt vismaz 3 jaunas Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs, sekmēt preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvara pieaugumu kopējā eksporta apgrozījumā vidēji par 5% gadā.
Lai veicinātu uzņēmēju eksportspēju un palielinātu eksporta sortimentu un apjomus, valdībā apstiprināta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma 2004.–2006.gadam. Plānots gada laikā dibināto mazo un vidējo uzņēmumu skaitu palielināt par 5–7% un uz pusi samazināt mazo un vidējo uzņēmumu darbības pārtraukšanas gadījumu pirmo divu pastāvēšanas gadu laikā īpatsvaru.
  Ceļu sakārtošanas joma ir pirmā, kurā sākti apgūt ES līdzekļi. Uzsākta nacionālās programmas “Valsts pirmās šķiras autoceļu attīstībai” (ERAF) realizācija, dodot zaļo gaismu ES struktūrfondu līdzekļu apguvei. Laika posmā no 2004. līdz 2007.gadam šai jomai paredzēti aptuveni 77,5 miljoni latu, par kuriem plānots salabot aptuveni 360 km 1.šķiras ceļus.
Tiek gatavota dokumentācija, lai atjaunotu Autoceļu fondu kā speciālo budžetu, kas ir vienīgā iespēja stabilizēt un ar laiku uzlabot Latvijas autoceļu stāvokli. Šis fonds varētu sākt darbu no nākamā gada.
  Svarīgi attīstīt vienu no mūsu bagātībām – mežus – un veicināt nacionālās kontroles palielināšanos šajā nozarē. Pieņemts būtisks lēmums par valsts koksnes pārdošanu 2005.–2007.gadiem.
Eiropas Komisijā iesniegts Latvijas saraksts ar potenciālajām “Natura 2000” teritorijām. Svarīgi uzsvērt, ka Latvija bijusi pirmā Austrumeiropas valsts, kas iesniegusi šo sarakstu. Sarakstā ir 336 teritorijas, kas veido 12% valsts platības. “Natura” nodrošina sugu un biotopu adekvātu aizsardzību, Latvijas dabas aizsardzību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
  Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu – tajos paredzēta jauna karavīru atalgojuma struktūra, neizdalot atsevišķi piemaksas par dienesta pakāpi un izdienu. Izstrādāts pasākumu plāns pārejai uz profesionālo militāro dienestu, kas notiks līdz 2007.gadam.

  Sākts konstruktīvs dialogs ar mazākumtautību izglītības organizācijām un ekspertiem ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās pēc pārejas uz mācībām galvenokārt latviešu valodā, garantējot mazākumtautību izglītības iespējas dzimtajā valodā un mazākumtautību valodu un kultūru attīstību līdztekus latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai izglītībā un sabiedrībā kopumā. Kopā ar citām institūcijām izdevies mazināt reformas pretinieku protesta akciju draudus.
Notiek darbs sporta nozares sakārtošanā – līdzsvarotas finansiālas palīdzības nodrošināšanas sportistiem, valsts izlasēm un sporta organizācijām no valsts budžeta un privātu līdzekļu piesaistīšanas tautas sportam un augstas klases sasniegumu sportam, par mērķi izvirzot sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.
  Valdības 100 dienu laikā uzsākti darbi, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas apbūves teritorijā esošo nekustamo īpašumu pārņemšanu valsts īpašumā, mobilizēts sabiedrības un potenciālo ziedotāju atbalsts projektam. Valdības deklarācijas kultūras sadaļa paredz jaunas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu līdz 2008.gadam. Tas ir nozīmīgs projekts, kuram jāpanāk atbilstošs finansējums no valsts budžeta un citiem avotiem.
Valsts Kultūrkapitāla fonda neatkarības stiprināšana – rūpējoties par fonda neatkarību un pamatojoties uz Valsts Kultūrkapitāla fonda likumu, mainīta fonda padome, nodrošināta lielāka fonda darbības un pieņemto lēmumu politiskā neatkarība. Plānots, ka fonda finansējums ik gadu pieaugs par 10%.
  Sagaidot valdības 100 dienas, Ministru kabinets apstiprinājis Valdības rīcības plānu secīgai Ministru kabineta iecerēto darbu īstenošanai. Vēlos uzsvērt, ka šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē, kad valdības rīcības plāns tiek apstiprināts Ministru kabinetā koleģiāli.

Valsts kancelejas komunikācijas departaments